Latvijas Republikas

9.Saeimas Prezidijam

 

2007.gada ____________________Nr.

                                                            Rīgā

 

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu iesniedzam likumprojektu "Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

 

Pielikumā:

1. Likumprojekts.

2. Anotācija (uz 3 lp.).

 

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

Likumprojekts

 

Grozījums likumā

“Par dzīvojamo telpu īri”

 

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2005, 2.nr.) šādu grozījumu:

 

 

1. Papildināt likumu ar 11.4 pantu šādā redakcijā:

„11.4 pants. Strīds par īres maksas noteikšanu.

Ja ierosināta civillieta par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu un viena no pusēm ir īrnieks, kurš īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kurš šīs telpas ir lietojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īres maksas noteikšanu. Pašvaldībai ir pienākums piedalīties lietā kā trešajai personai.” 

 

 

9. Saeimas deputāti:

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

____________________________________

 

ANOTĀCIJA

likumprojektam

“Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

 

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijā laikā no 1992. līdz 2002.gadam denacionalizēja 10 321 dzīvojamās mājas ar 78 046 dzīvokļiem (kopumā tie veido 3,6 miljonus kvadrātmetru) jeb 8% no valsts kopējā mājokļu skaita.

Denacionalizētajos namos dzīvo aptuveni 3% no Latvijas iedzīvotājiem. Šie iedzīvotāji nevarēja iegūt savā īpašumā mājokli privatizācijas kārtībā. Kopš 2002.gada īres maksa denacionalizētajos namos atšķiras no pašvaldībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksas. Turklāt saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2005-16-01 īres maksa denacionalizētajos namos no 2007.gada 1.janvāra ar normatīvajiem aktiem ierobežota netiek.

Šajās mājās dzīvojošajiem iedzīvotājiem pieprasītā īres maksa parasti ne tikai pārsniedz viņu finansiālās iespējas, bet arī neatbilst izīrētāja reālajiem tēriņiem mājas uzturēšanai. Tajā pat laikā īrnieku tiesības realizēt pilnvērtīgu savu tiesību aizstāvību tiesā, viņu zemās maksātspējas dēļ, ir ierobežotas. Tā rezultātā nepamatoti paaugstināta īres maksa var novest ne tikai pie masveida izlikšanām, bet arī nodarīt būtisku kaitējumu pašvaldību budžetam, kuras ir spiestas sniegt materiālu palīdzību virknei īrnieku

 

 

 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz:

- noteikt kārtību, kādā pašvaldība informējama par tiesas procesu par īres līguma grozījumiem attiecībā uz īres maksas noteikšanu, kur viena no pusēm ir īrnieks, kurš īrē dzīvojamās telpas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un kurš šīs telpas lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Līdz ar to pašvaldībai ir pienākums piedalīties procesā trešās personas statusā;

 

 

3. Cita informācija

Nav

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

 

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav ietekmes

 

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav ietekmes

 

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts veicinās sociālo stabilitāti, jo rada priekšnoteikumus īrnieku tiesību aizsardzībai.

 

4. Ietekme uz vidi

Nav ietekmes

 

5. Cita informācija

-

 

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 

 

(tūkst. latu)

 

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

1

2

3

4

5

6

 

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

-

 

-

 

-

 

-

 

-

 

 

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

-

-

-

-

-

 

3. Finansiālā ietekme

-

-

-

-

-

 

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

-

-

-

-

-

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

-

 

6. Cita informācija

 Papildus izdevumi pašvaldībām juridiskās palīdzības nodrošināšanai īrniekiem tiks kompensēti ar budžeta līdzekļu ekonomiju, kura būs iespējama pēc tam, kad iepriekš nepamatoti paaugstinātās īres maksas pazemināšanas rezultātā  pašvaldībām vairs nebūs jāsniedz materiālā palīdzība īrniekiem.

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

 

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod

Normatīvie akti papildus nav jāizdod.

 

2. Cita informācija

-

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

 

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

 

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

4. Atbilstības izvērtē jums

1.tabula

 

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

-

 

2.tabula

 

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 

5. Cita informācija

-

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Notikušas konsultācijas ar Latvijas māju īrnieku asociāciju (LMIA)

 

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nevalstiskā organizācija atbalsta likumprojektu

 

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

-

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

-

5. Cita informācija

Rīgas dome patlaban apspriež līdzīgus priekšlikumus.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

-

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Saskaņā ar likumu “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” normatīvais akts tiks publicēts oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības

4. Cita informācija

-