Rīgā
2007.gada 14.jūnijā
Sociālo
un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā
likumprojektu Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā (nr.172/Lp9) (Iekļauts likumprojekts Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nr.248/Lp9) izskatīšanai
trešajā lasījumā.
Pielikumā:
Likumprojekta salīdzinošā tabula uz 13 lapām.
Priekšsēdētājas biedre I.Feldmane
Likumprojekts trešajam lasījumam
(Iekļauts likumprojekts nr.248/Lp9)
Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija |
2.lasījumā nobalsotā
redakcija
|
N.p k. |
3.lasījumam iesniegtie
priekšlikumi
(8) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija
|
|
Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.)
šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs,
2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.;
Latvijas Vēstnesis, 2007, 83.nr) šādus grozījumus: |
1.pants.
Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi
termini: |
|
|
|
|
|
24) sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās
aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta
sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; |
1. Izslēgt 1.panta 24.punktā vārdus un
reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. |
|
|
|
1.pantā: izslēgt
24.punktā vārdus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā; |
25) specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas
darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem
vai personām ar garīga rakstura traucējumiem; 26)
tehniskie palīglīdzekļi aprīkojums vai tehniskās
sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu
vai invaliditāti; |
|
|
|
|
|
27) pusceļa māja
sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura
traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus; |
|
1. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze Izteikt likuma 1.panta
27.punktu šādā redakcijā: 27) pusceļa māja sociālās rehabilitācijas
institūcija vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas
struktūrvienība, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus. |
Atbalstīts |
izteikt
27.punktu šādā redakcijā: 27) pusceļa māja sociālās
rehabilitācijas institūcija vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas
institūcijas struktūrvienība, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem
nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. |
3.pants. Tiesības uz
sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību (1) Tiesības
saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem,
nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot
personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. (11).... (12).... (2) Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību
domes (padomes). (3) Kārtību, kādā
saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību
saistošajos noteikumos. (4) Tiesības saņemt sociālo
rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības
pilsonis, un tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam likumā "Par cilvēku
tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" paredzētajos
gadījumos. |
2.
Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā
redakcijā: (11) Papildus
šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma
9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju
pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā
ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais
statuss, un to ģimenes locekļiem. (12) Bāreņiem un
bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir
tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus. |
|
|
|
2.
Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā
redakcijā: (11) Papildus
šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma
9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju
pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā
ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais
statuss, un to ģimenes locekļiem. (12) Bāreņiem un
bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir
tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus. |
13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu
sniegšanā (1) Valsts nodrošina: 1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju; 2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo
rehabilitāciju; 3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo
rehabilitāciju; 4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās
pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no
narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām; 5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta
pirmajā daļā minētajām personām; 6) personām ar funkcionāliem traucējumiem sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo
traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets; 7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo
rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus
personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.; 8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem
bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā
saņemšanai nosaka Ministru kabinets. (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā
minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu
sniedzējiem. (3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura
traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā
valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas
programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās. |
|
|
|
|
|
(4) Šā
panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi
tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā 80 procentu,
darbības pirmajā gadā 60 procentu, otrajā gadā 40 procentu, trešajā
gadā 20 procentu apmērā. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā
tiek segti no pašvaldību budžetiem.(
) |
|
2. 3. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
G.Daudze Papildināt likuma 13.panta ceturto daļu ar
teikumu šādā redakcijā: Kritērijus dienas centru izveidošanas un
uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas
un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likuma 13.panta ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Šā
panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi
tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā 80 procentu,
darbības pirmajā gadā 60 procentu, otrajā gadā 40 procentu, trešajā
gadā 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un
uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas
un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Turpmākajos gados šie izdevumi
100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem. |
Atbalstīts (Iestrādāts komisijas 3.
priekšlikumā) Atbalstīts |
3. 13.pantā: Izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas
izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā 80
procentu, darbības pirmajā gadā 60 procentu, otrajā gadā 40
procentu, trešajā gadā 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru
izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts
līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru
kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no
pašvaldību budžetiem. |
(5) Valsts piedalās
personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un
pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā
50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā
piešķirtajām apropriācijām.(
) |
|
4. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
G.Daudze Papildināt likuma 13.panta piekto daļu ar
teikumu šādā redakcijā: Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa
māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts
līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru
kabinets. |
Atbalstīts |
papildināt piekto daļu
ar teikumu šādā redakcijā: Kritērijus grupu māju
(dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai,
kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka
Ministru kabinets. |
(6) Valsts
piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā
50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar
garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un
piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets |
|
|
|
|
|
14.pants.
Labklājības ministrijas uzdevumi Labklājības
ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi: 1)
izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā,
pārraudzīt tās īstenošanu un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu
sniedzējiem; 2)
noteikt valsts investīciju politikas virzienus sociālo pakalpojumu
attīstībai; 3)
administrēt valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti šā likuma 13.pantā minēto
sociālo pakalpojumu sniegšanai; |
3. Izteikt
14.pantu šādā redakcijā: Labklājības ministrijas
uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi: 1) izstrādāt valsts politiku
sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu; 2) nodrošināt valsts sociālo
pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību; 3) izvirzīt prioritātes
sociālo pakalpojumu jomā. |
|
|
|
4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā: Labklājības ministrijas
uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi: 1) izstrādāt valsts
politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās
īstenošanu; 2) nodrošināt valsts
sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību; 3) izvirzīt prioritātes
sociālo pakalpojumu jomā. |
15.pants.
Sociālo pakalpojumu pārvalde (1)
Sociālo pakalpojumu pārvalde ir Labklājības ministrijas padotībā esoša tiešās
pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. (2)
Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas: 1)
nodrošina šā likuma īstenošanu un valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu
sniegšanā; 2)
analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un
sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
politikas pilnveidošanai; 3)
kontrolē sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju
atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda
sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem. (3) Veic citas
normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. |
4. Izteikt 15.pantu šādā
redakcijā:
15.pants. Sociālo pakalpojumu
pārvalde (1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir
labklājības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās
valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. (2) Sociālo pakalpojumu pārvalde
veic šādas galvenās funkcijas: 1) koordinē valsts sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu; 2) organizē administratīvos
pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā; 3) pārrauga šā likuma īstenošanu,
kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu,
kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju
atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda
sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem; 4) analizē un novērtē sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts
sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai. (3)Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu
pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem. |
|
|
|
5. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:
15.pants.
Sociālo pakalpojumu pārvalde (1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības
ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts
politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. (2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas
galvenās funkcijas: 1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu; 2) organizē administratīvos pasākumus, kas
nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas jomā; 3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē
sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī
sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību
normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo
pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem; 4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai. (3) Labklājības
ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār
valsts sociālās aprūpes centriem. |
17.pants.
Sociālo pakalpojumu sniedzējs (1) Sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos
gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst
Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā. |
|
|
|
|
|
(2) Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts
sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas
pamatojumu. (...) |
5. Papildināt 17.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā: Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu. |
|
|
|
6. Papildināt 17.panta otro daļu ar
teikumu šādā redakcijā: Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu
sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu. |
(3) Par
sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā
dienesta vadītāju var būt persona, kurai ir augstākā izglītība. |
|
|
|
|
|
27.1 pants. Grupu mājas
(dzīvokļa), pusceļa mājas un servisa dzīvokļa pakalpojumi (1) Grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina mājokli un
atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura
traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav
nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijā. |
|
|
|
|
|
(2) Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura
traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai
dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī). |
|
5. 6. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
G.Daudze Izslēgt 271.panta otrajā daļā vārdus
kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā. Sociālo un darba lietu komisija Izslēgt 271.panta otrajā daļā vārdu īslaicīgus.
|
Atbalstīts Atbalstīts |
7. Izslēgt 27.1 panta
otrajā daļā vārdu īslaicīgus un vārdus kurām nav nepieciešama atrašanās
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. |
(3) Servisa dzīvoklī personai ar smagiem
funkcionāliem traucējumiem nodrošina neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot
šīs personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas. (4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos
gadījumos pakalpojuma apjomu, klienta maksājumus un kārtību, kādā pakalpojuma
izmaksas tiek segtas no valsts vai pašvaldības budžeta, nosaka Ministru
kabinets. |
|
|
|
|
|
Pārejas
noteikumi 1. Šā
likuma 10.panta pirmā daļa, 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.
(...) |
6. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar otro
teikumu šādā redakcijā: Pēc 2008.gada
1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām: 1) kurām 2008.gada
1.janvārī līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi
un kuras minēto darbu veic ne mazāk kā 10 gadus; 2) kuras līdz
2008.gada 1.janvārim sākušas (
) apgūt pirmā vai otrā līmeņa
profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā. |
7. |
Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta
6.pantu šādā redakcijā: 6. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar tekstu šādā redakcijā: Pēc 2008.gada
1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu, sniegt sociālās aprūpes, sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām: 1) kuras jau veic
minēto darbu un kurām 2007.gada 31.decembrī līdz valsts vecuma pensijas
piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi; 2) kuras līdz 2007.gada
31.decembrim uzsākušas studijas vai turpina iegūt šā likuma 41. un 42.pantā
noteikto izglītību. Minētās personas katru gadu līdz 15.oktobrim
iesniedz darba devējam augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu par to, ka
persona ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā. |
Atbalstīts |
8. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar tekstu šādā redakcijā: Pēc 2008.gada
1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu, sniegt sociālās aprūpes, sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām, kuras: 1) jau veic minēto
darbu un kurām 2007.gada 31.decembrī līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai
noteiktā vecuma sasniegšanai palikuši ne vairāk kā pieci gadi; 2) līdz 2007.gada
31.decembrim uzsākušas studijas vai turpina iegūt šā likuma 41. un 42.pantā
noteikto izglītību. Minētās personas katru gadu līdz 15.oktobrim
iesniedz darba devējam augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu par to, ka
šīs personas ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā. |
Informatīva atsauce uz Eiropas
Savienības direktīvu (Atsauce 03.05.2007. likuma
redakcijā) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no
Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas
izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības
upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri
sadarbojas ar kompetentajām iestādēm. |
7. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci
uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz
Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no
Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem
standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus
kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība,
šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu. |
8. |
Sociālo un darba lietu komisija Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā: Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas
Savienības direktīvu šādā redakcijā: Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību
normas, kas izriet no: 1)
Padomes
2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas
izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku
tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo
imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm; 2)
Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem
standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus
kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība,
šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu. |
Atbalstīts |
9. Izteikt
informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1)
Padomes
2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas
izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku
tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo
imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm; 2) Padomes 2004.gada
29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu
trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas,
kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un
piešķirtās aizsardzības saturu. |