Sociālo un darba lietu komisija

Rīgā

 

2007.gada 14.jūnijā

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

 

 

Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (nr.172/Lp9) (Iekļauts likumprojekts Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”  nr.248/Lp9) izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: Likumprojekta salīdzinošā tabula uz 13 lapām.

 

 

 

 

 

  Priekšsēdētājas biedre                                         I.Feldmane

 

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (nr.172/Lp9)

(Iekļauts likumprojekts nr.248/Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 83.nr) šādus grozījumus:

 

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

 

 

 

 

24) sociālo pakalpojumu sniedzējs — persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā;

1. Izslēgt 1.panta 24.punktā vārdus “un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā”.

 

 

 
 

1.pantā:

izslēgt 24.punktā vārdus “un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā”;

 

25) specializētās darbnīcas — darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem;

26) tehniskie palīglīdzekļi — aprīkojums vai tehniskās sistēmas, kas novērš, kompensē, atvieglo vai neitralizē funkcijas pazeminājumu vai invaliditāti;

 

 

 

 

 

27) pusceļa māja — sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

 

 

 

 

 

1.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

Izteikt likuma 1.panta 27.punktu šādā redakcijā:

„27) pusceļa māja – sociālās rehabilitācijas institūcija vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

izteikt 27.punktu šādā redakcijā:

“27) pusceļa māja — sociālās rehabilitācijas institūcija vai ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijas struktūrvienība, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.”

 

3.pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību

(1) Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

 (11)....

(12)....

(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes (padomes).

(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

(4) Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam likumā "Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā" paredzētajos gadījumos.

 

2. Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

“(11) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

(12) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.”

 

 

 

 

2. Papildināt 3.pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

“(11) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

(12) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.”

 

13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā

(1) Valsts nodrošina:

1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju;

2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;

3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;

4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;

5) tehniskos palīglīdzekļus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) personām ar funkcionāliem traucējumiem — sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;

7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets.;

8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi, valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

 

 

 

 

 

 

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.(…)

 

 

 

 

 

 

 

2.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Papildināt likuma 13.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

”Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likuma 13.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

(Iestrādāts komisijas 3. priekšlikumā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

3. 13.pantā:

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.”

 

 

(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām.(…)

 

 

 

 

 

 

 

4.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Papildināt likuma 13.panta piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

”Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

papildināt piekto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

 

 (6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets

 

 

 

 

 

14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu un izstrādāt prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem;

2) noteikt valsts investīciju politikas virzienus sociālo pakalpojumu attīstībai;

3) administrēt valsts budžeta līdzekļus, kas novirzīti šā likuma 13.pantā minēto sociālo pakalpojumu sniegšanai;

 

3. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu;

2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību;

3) izvirzīt prioritātes sociālo pakalpojumu jomā.”

 

 

 

 

4. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Labklājības ministrijas uzdevumi

Labklājības ministrijas uzdevumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā ir šādi:

1) izstrādāt valsts politiku sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, pārraudzīt tās īstenošanu;

2) nodrošināt valsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzētā valsts budžeta finanšu vadību;

3) izvirzīt prioritātes sociālo pakalpojumu jomā.”

 

15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir Labklājības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) nodrošina šā likuma īstenošanu un valsts līdzdalību sociālo pakalpojumu sniegšanā;

2) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai;

3) kontrolē sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem.

(3) Veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

 

4. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē administratīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā;

3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem;

4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai.

(3)Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.”

 

 

 

5. Izteikt 15.pantu šādā redakcijā:

“15.pants. Sociālo pakalpojumu pārvalde

(1) Sociālo pakalpojumu pārvalde ir labklājības ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas piedalās valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā.

(2) Sociālo pakalpojumu pārvalde veic šādas galvenās funkcijas:

1) koordinē valsts sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu;

2) organizē administratīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu finanšu vadības procesu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā;

3) pārrauga šā likuma īstenošanu, kontrolē sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un administratīvi soda sociālo pakalpojumu sniedzējus par izdarītajiem pārkāpumiem;

4) analizē un novērtē sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības attīstību un sniedz priekšlikumus valsts sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības politikas pilnveidošanai.

(3) Labklājības ministrs ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes starpniecību īsteno padotību pār valsts sociālās aprūpes centriem.”

17.pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējs

(1) Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šajā likumā minētajos gadījumos drīkst sniegt tikai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ir reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

 

 

 

 

 

 (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu. (...)

5. Papildināt 17.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.”

 

 

 

6. Papildināt 17.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Sociālo pakalpojumu sniedzējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā maksā valsts nodevu par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības vai tās dublikāta izsniegšanu.”

 (3) Par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālā dienesta vadītāju var būt persona, kurai ir augstākā izglītība.

 

 

 

 

 

27.1 pants. Grupu mājas (dzīvokļa), pusceļa mājas un servisa dzīvokļa pakalpojumi

(1) Grupu mājā (dzīvoklī) nodrošina mājokli un atbalstu sociālo problēmu risināšanā personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot patstāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

 

 

 

 

 

 

(2) Pusceļa mājā sniedz īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, lai apgūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā (dzīvoklī).

 

 

 

 

 

 

5.

 

 

 

 

 

 

6.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs G.Daudze

 

Izslēgt 271.panta otrajā daļā vārdus „kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā”.

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izslēgt 271.panta otrajā daļā vārdu „īslaicīgus”.

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

7. Izslēgt 27.1 panta otrajā daļā vārdu „īslaicīgus” un vārdus “kurām nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā”.

 

(3) Servisa dzīvoklī personai ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nodrošina neatkarīgas dzīves iespējas, palielinot šīs personas sociālās funkcionēšanas un pašaprūpes spējas.

(4) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos pakalpojuma apjomu, klienta maksājumus un kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no valsts vai pašvaldības budžeta, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta pirmā daļa, 41. un 42.pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (...)

 

6. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu un sniegt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām:

1) kurām 2008.gada 1.janvārī līdz valsts pensijas vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi un kuras minēto darbu veic ne mazāk kā 10 gadus;

2) kuras līdz 2008.gada 1.janvārim sākušas (…) apgūt pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai akadēmisko izglītību sociālā darba jomā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

„Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu, sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām:

1) kuras jau veic minēto darbu un kurām 2007.gada 31.decembrī līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai ir ne vairāk kā pieci gadi;

2) kuras līdz 2007.gada 31.decembrim uzsākušas studijas vai turpina iegūt šā likuma 41. un 42.pantā noteikto izglītību.

Minētās personas katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz darba devējam augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu par to, ka persona ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā.”

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt pārejas noteikumu 1.punktu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pēc 2008.gada 1.janvāra tiesības veikt sociālo darbu, sniegt sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību ir arī personām, kuras:

1) jau veic minēto darbu un kurām 2007.gada 31.decembrī līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai palikuši ne vairāk kā pieci gadi;

2) līdz 2007.gada 31.decembrim uzsākušas studijas vai turpina iegūt šā likuma 41. un 42.pantā noteikto izglītību.

Minētās personas katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz darba devējam augstskolas vai koledžas izsniegtu izziņu par to, ka šīs personas ir augstskolas vai koledžas studējošo sarakstā.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(Atsauce 03.05.2007. likuma redakcijā)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valsts­piederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

 

7. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.”

 

 

 

 

 

 

 

8.

 

Sociālo un darba lietu komisija

 

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

 

„Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)    Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valsts­piederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

2)    Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

9. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

 

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

 

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1)                       Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valsts­piederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.”