|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
1.Pašreizējās situācijas raksturojums
|
Šobrīd ir spēkā Ķemeru nacionālā parka likums, kas pieņemts 2001.gada
30.maijā. Likums nosaka, ka nacionālais parks ir izveidots, lai saglabātu
dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu
minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu
nenoplicinošu saimniecisko darbību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību.
Likumā ir noteikta nacionālā parka platība (38165 ha sauszemes un
1954ha jūras akvatorijas), kā arī robežas un iedalījums funkcionālajās zonās
(1. un 2.pielikums). Saskaņā ar likumu nacionālajā parkā ir noteikta:
1)dabas rezervāta zona;
2)dabas lieguma zona;
3)ainavu aizsardzības zona;
4)neitrālā zona.
Dabas rezervāta zona izveidota, lai saglabātu cilvēku darbības neskartas
un maz pārveidotas teritorijas, kurās tiek nodrošināta netraucēta dabisko
procesu attīstība, aizsargātas retas vai tipiskas ekosistēmas un kuras ir
būtiskas reto un caurceļojošo sugu ekoloģisko prasību nodrošināšanai.
Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības maz
pārveidotas ekosistēmas, retu un izzūdošu sugu atradnes un retus biotopu
veidus, kā arī izstrādātos kūdras karjerus un minerālūdeņu veidošanās
procesus.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un
izglītības resursus, minerālūdeņu veidošanās procesus, saglabātu dabas ainavu
un kultūrainavu un samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas rezervāta un dabas
lieguma zonām.
Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu kūrortu saimniecības
attīstību, saglabātu novadam raksturīgo ainavu un arhitektūru un veicinātu
nacionālā parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
|
|
2. Normatīvā akta projekta būtība
|
1. Likumprojekts paredz
precizēt likuma 2.pantu, norādot kopējo nacionālā parka platību (tajā skaitā
jūras akvatorijas daļu). Nacionālā parka kopējā platība 38165 ha, nevis tikai
sauszemes teritorija, kā tas ir norādīts spēkā esošajā lik
uma redakcijā.
2.Likumprojektā tiek precizēti institūciju nosaukumi.
3. Likumprojekts paredz svītrot 12.panta otro teikumu, kurā noteikts,
ka nacionālā parka direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, jo to regulē Valsts
civildienesta likums.
4.Likumprojekts paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 1. un
2.pielikumu (funkcionālo zonu shēmu un robežu aprakstu). Likumprojektā
paredzēts esošo funkcionālo zonu robežu aprakstu (kas sastādīts, aprakstot
robežu pa dabā atpazīstamiem elementiem), aizstāt ar koordinātēm. Esošais
robežu apraksts ir neprecīzs un neatbilst esošai situācijai: gan kadastrālā
informācija, gan meža kvartālu numerācija ir novecojusi un neprecīza.
Likumprojektā zonu robežu koordinātes nolasītas, izmantojot aktualizētu
kartogrāfisko materiālu, kas atbilst pašreizējai situācijai.
5. Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu Odiņu-Pavasara
poldera teritorijas daļā - ainavu aizsardzības un neitrālās zonas vietā
nosakot dabas lieguma zonu, jo šajā teritorijā saskaņā ar grozījumiem
Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumos Nr.236 Ķemeru nacionālā
parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi ir noteikti
saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas atbilst dabas lieguma zonas
nosacījumiem.
Saskaņā ar minētajiem grozījumiem Ķemeru nacionālā parka neitrālajā
un ainavu aizsardzības zonā esošajā Odiņu - Pavasaru poldera daļā - 524,7 ha
platībā būvniecība ir aizliegta, lai nodrošinātu tur ligzdojošo griežu
aizsardzību. Minētājā teritorijā ir 80 zemes īpašnieki, kas atbilstoši likuma
Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (13.panta 4.daļa) ir informēti
par zonējuma maiņu. Ķemeru
nacionālais parks ir viena no nozīmīgākajām šīs sugas ligzdošanas vietām
Latvijā, un Odiņu Pavasaru polderis ir nozīmīgākā griežu ligzdošanas vieta
Ķemeru nacionālā parka teritorijā.
Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Odiņu Pavasaru polderu
zemju iekļaušanu dabas lieguma zonā, uz kuru attieksies kompensācija saskaņā
ar likumu Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās
darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un
mikroliegumos. Minētais likums (7.panta pirmā daļa) paredz zemes īpašniekiem
tiesības prasīt zemes maiņu, ja:
1.
viņam ir
atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas
liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju rezervāta, stingrā režīma, dabas
lieguma vai regulējamā režīma zonā;
2.
pēc zemes
īpašuma tiesību iegūšanas šī zeme tiek iekļauta dabas rezervātā, dabas
liegumā vai citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas
lieguma vai regulējamā režīma zonā.
6. Likumprojektā precizētas neitrālās zonas Pavasari robežas, ņemot
vērā Rīgas rajona Salas pagasta teritorijas plānojumā noteiktās Pavasara
ciema robežas.
7. Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu no ainavu
aizsardzības zonas uz dabas lieguma zonu - Tukuma virsmežniecības Tukuma
mežniecības 204., 205., 214., 215. un 232. meža
kvartālā Tukuma rajona Džūkstes pagastā - 273ha platībā. Minētajā teritorijā
ir bioloģiski augstvērtīgs, neskarts priežu mežu masīvs, kur meža atslēgas
biotopu īpatsvars sastāda 46%. Minētās teritorijas iekļaušana dabas lieguma
zonā kalpotu kā buferzona blakus esošai dabas rezervāta zonai, nodrošinot
teritorijas bioloģiskās vērtības celšanos. Minētās zemes ir reģistrētas uz
valsts vārda Vides ministrijas personā.
8. Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu - no dabas
lieguma zonas uz dabas rezervāta zonu arī Tukuma virsmežniecības Tukuma
mežniecības 95., 123., 152. un
171.kvartālā 586.7ha platībā. Stingrāks aizsardzības režīms ir
nepieciešams, lai nodrošinātu nozīmīga augstā purva un purva salu biotopu
kompleksa aizsardzību. Minētās zemes ir reģistrētas uz valsts vārda Vides
ministrijas personā.
9. Likumprojekts paredz mainīt funkcionālo zonējumu no dabas lieguma
zonas uz ainavu aizsardzības zonu Rīgas-Ogres virsmežniecības Babītes
mežniecības 16.kvartālā (44,6 ha platībā), teritorijā, kur tiek
veikta ārstniecisko dūņu ieguve. Dabas lieguma zonas izveidošanas mērķis ir
pretrunā ar derīgo izrakteņu ieguvi, tāpēc šajā teritorijā tiek noteikta
ainavu aizsardzības zona.
Funkcionālā zonējuma izmaiņas ir sagatavotas, balstoties uz Ķemeru
nacionālā parka speciālistu veiktajiem monitoringa datiem, Latvijas
Ornitoloģijas biedrības un LU Bioloģijas fakultātes veiktajiem zinātniskajiem
pētījumiem.
10. Likumprojektā paredzēts svītrot atsauces uz dabas aizsardzības
plānu. Saskaņā ar likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 18.panta
otro daļu dabas aizsardzības plānus apstiprina vides ministrs. Atbilstoši
Administratīvā procesa likuma 15.panta otrajai daļai dabas aizsardzības plāni
nav ārēji normatīvi akti, līdz ar to tie ir saistoši tikai Vides ministrijai
un tai padotajām iestādēm.
11. Atbilstoši likuma Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
13.panta ceturtajai daļai Valsts vides dienests par plānotajiem grozījumiem
ir informējis pašvaldības un zemes īpašniekus. Atzinums saņemts no Salas
pagasta padomes, un atzinumā norādītie priekšlikumi ņemti vērā sagatavojot
likumprojektu.
12. Likumprojekts precizēts, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja
priekšlikumus analogam likumprojektam Rāznas nacionālā parka likums.
Svītrots likuma 8.pants, precizēts 12.pants, papildināta 14.panta 1daļa.
Likuma 14.panta pirmā daļa tiek papildināta ar Ķemeru nacionālā parka
konsultatīvajā padomē ietilpstošajām organizācijām. Konsultatīvā padome
patlaban jau darbojas, jaunu institūciju izveidošana nav nepieciešama.
Patlaban konsultatīvajā padomē ietilpstošās iestādes un organizācijas ir
uzskaitītas Ķemeru nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikumā (MK
29.01.2002. noteikumi Nr.43) un personālsastāvs ir apstiprināts ar vides
ministra rīkojumu.
|
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
|
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
3. Sociālo seku izvērtējums
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
4. Ietekme uz vidi
|
4.Normatīvā akta projekts veicinās bioloģiski augstvērtīgu teritoriju
aizsardzības nodrošināšanu.
|
|
5. Cita informācija
|
nav
|
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
|
|
|
(tūkst. latu)
|
|
Rādītāji
|
Kārtējais gads
|
Nākamie trīs gadi
|
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
|
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
Normatīvā akta īstenošana tiks nodrošināta valsts budžeta esošo
līdzekļu ietvaros
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
|
3. Finansiālā ietekme
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
|
4.
Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
|
5. Detalizēts
finansiālā pamatojuma aprēķins
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
Likum-projekts šo jomu neskar
|
|
6. Cita
informācija
|
nav
|
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi)
papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana
ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un
galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus
izstrādāt
|
Esošo normatīvo aktu grozījumi vai jaunu normatīvo aktu projekti nav
jāgatavo.
|
|
2. Cita informācija
|
nav
|
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts
|
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
4. Atbilstības izvērtējums
1.tabula
|
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti
(piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas
atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju
|
Likumprojekts šo jomu neskar
|
|
2.tabula
|
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma
(attiecīgā panta, punkta Nr.)
|
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr.
|
Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)
|
Komentāri
|
|
nav
|
nav
|
nav
|
nav
|
|
5. Cita informācija
|
nav
|
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu
|
|
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas
|
Projekts saskaņots ar Latvijas Pašvaldību savienību.
|
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti
tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)
|
Likumprojektā iestrādāti Latvijas Pašvaldību savienības izteiktie
priekšlikumi.
|
|
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis
|
Projekts ievietots Vides ministrijas mājas lapā.
Atbilstoši likums Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām
13.panta 4.daļai Valsts vides dienests ir informējis zemes īpašniekus par
plānotajām zonējuma izmaiņām. Vides ministrija nav saņēmusi rakstisku zemes
īpašnieku viedokli par zonējuma izmaiņām.
|
|
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
|
Notikušas konsultācijas ar Oslo Universitātes profesoru Dr. Nicolas
de Sadeleer (eksperts ES direktīvu ieviešanā) par griežu aizsardzību Odiņu
Pavasaru polderī.
|
|
5. Cita informācija
|
nav
|
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta
izpilde
|
|
1.
Kā tiks
nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai
paplašinātas esošo institūciju funkcijas
|
Likumprojektā paredzēto normu īstenošanai netiek radītas jaunas
valsts institūcijas.
|
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu
|
Sabiedrība par likumprojekta ieviešanu tiks informēta vispārējā
kārtībā. Pēc pieņemšanas Saeimā likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā
Latvijas Vēstnesis, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājā, kā arī Vides ministrijas mājas lapā.
|
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu
ierobežo
|
Indivīdam ir iespējas aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu
ierobežo, atbilstoši Latvijas Republikas normatīviem aktiem un Latvijai
saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem. Likumprojekts nodrošinās
indivīda tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
|
|
4. Cita informācija
|
nav
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
