Likumprojekts otrajam
lasījumam
Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija |
1.lasījumā
nobalsotā redakcija
|
N.p
k. |
2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi (35) |
Komisijas
atzinums |
Komisijas atbalstītā
redakcija
(ar
redakcionāliem precizējumiem) |
|
Izdarīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā
(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.;
2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
Izdarīt Bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.) šādus
grozījumus: |
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir izveidot bezdarbnieku un darba
meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba
tirgū. |
|
1. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
Gundars Daudze Aizstāt likuma 1.pantā vārdus izveidot bezdarbnieku un darba meklētāju
atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties darba tirgū ar
vārdiem sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un bezdarba riskam
pakļautām personām, lai veicinātu viņu konkurētspēju darba tirgū. |
Atbalstīts |
1. Aizstāt 1.pantā vārdus izveidot bezdarbnieku un
darba meklētāju atbalsta sistēmu, lai nodrošinātu viņiem iespēju atgriezties
darba tirgū ar vārdiem sniegt atbalstu bezdarbniekiem, darba meklētājiem un
bezdarba riskam pakļautām personām, lai veicinātu to spēju konkurēt darba
tirgū. |
2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem
paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas
preventīvos pasākumus, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu
īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un
pienākumus. |
|
|
|
|
|
(2) Personām, kuras nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, personām, kuras
nav saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un personām, kuras nav
saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju un nav Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai
pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušo personu laulātie, ir tiesības
iesaistīties bezdarbniekiem paredzētajos pasākumos atbilstoši Padomes
1971.gada 14.jūnija regulai (EEC) |
1. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: 6) persona, kurai Latvijā ir piešķirts pagaidu
aizsardzības statuss." |
2. 3. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
Gundars Daudze Izteikt likumprojekta
1.pantu šādā redakcijā: 2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir
tiesīgas saņemt šādas personas: 1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kurai ir
derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai ir minēto personu
laulātais, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 2) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts,
vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai minēto personu ģimenes loceklis, kam
ir derīga Eiropas Savienības pilsoņa
ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai
Eiropas Savienības pilsoņa
ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 3) persona, kurai
ir derīga termiņuzturēšanās atļauja
saistībā ar alternatīvā statusa
piešķiršanu Latvijā, vai
minētās personas ģimenes
loceklis, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 4) persona, kurai
ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja saistībā ar
bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas
ģimenes loceklis, kam ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 5) persona, kurai
ir derīga Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja
saistībā ar Eiropas
Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas laulātais, kam ir
derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 6) persona, kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja
saistībā ar pagaidu aizsardzības statusa piešķiršanu Latvijā; 7) persona, kurai
ir derīga termiņuzturēšanās atļauja
saistībā ar zinātniskās
darbības veikšanu Latvijā. Politisko organizāciju
apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Izteikt likuma 2.panta otrās daļas 1.punktu (likumprojekta redakcija pēc
1.lasījuma) šādā redakcijā: |
Atbalstīts Neatbalstīts |
2. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: (2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un
darba meklētājiem ir tiesīgas saņemt šādas personas: 1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai
persona, kurai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, vai ir
minēto personu laulātais, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 2) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai minēto
personu ģimenes loceklis, kam ir derīga Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai Eiropas
Savienības pilsoņa ģimenes
locekļa pastāvīgās uzturēšanās
atļauja Latvijā; 3)
persona, kurai ir
derīga termiņuzturēšanās atļauja
saistībā ar alternatīvā statusa
piešķiršanu Latvijā, vai
minētās personas ģimenes
loceklis, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 4) persona, kurai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja saistībā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā; 5)
persona, kurai ir
derīga Eiropas Kopienas
pastāvīgā iedzīvotāja
uzturēšanās atļauja saistībā
ar Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja
statusa piešķiršanu Latvijā, vai
minētās personas laulātais, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā; 6)
persona, kurai ir derīga
termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar pagaidu aizsardzības statusa
piešķiršanu Latvijā; 7)
persona, kurai ir
derīga termiņuzturēšanās atļauja
saistībā ar zinātniskās
darbības veikšanu Latvijā. |
3.pants. Aktīvie nodarbinātības pasākumi (1) Aktīvie nodarbinātības pasākumi ir šādi: 1) profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un
kvalifikācijas paaugstināšana; 2) algoti pagaidu darbi; 3) pasākumi konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši
pasākumi sociālo un funkcionālo prasmju pilnveidei un psiholoģiskā atbalsta
pasākumi, pasākumi darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu, kā arī
darba meklēšanas metožu apguvei, neformālās izglītības ieguvei, tai skaitā
valsts valodas apguvei un tālākizglītības izvēlei, nodarbinātības pasākumi
vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai
profesionālās izglītības iestādēs, kā arī citi pasākumi, kas veicina
bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspēju darba tirgū; |
|
|
|
|
|
4) pasākumi noteiktām personu grupām, jo īpaši personām
no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam (...); personām, kurām ir
noteikta invaliditāte; personām ar garīga rakstura traucējumiem (pasākums
"Atbalstītais darbs"); personām sešu mēnešu laikā pēc bērna
kopšanas atvaļinājuma (bērna kopšanas perioda) beigām; personām, kurām līdz
valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši
ne vairāk kā pieci gadi; personām, kuras Nodarbinātības valsts aģentūras
uzskaitē ir ilgāk par vienu gadu (turpmāk ilgstošie bezdarbnieki); personām
pēc soda izciešanas brīvības atņemšanas iestādēs un citām mērķa grupām
saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai; |
2. 3.pantā: aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "un citām
mērķa grupām saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības plānu nodarbinātības
veicināšanai" ar vārdiem "personām, kurām ir alkohola, narkotisko,
psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, kuras aprūpē kādu ģimenes
locekli, un citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa
grupām"; |
4. 5. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likumprojekta 2.panta pirmo rindkopu
šādā redakcijā: izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus personām ar garīga rakstura traucējumiem
(pasākums Atbalstītais darbs) un aizstāt vārdus un citām mērķa grupām
saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības
plānu nodarbinātības veicināšanai ar
vārdiem personām, kurām
ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko
vielu atkarība; personām, kuras aprūpē kādu
ģimenes locekli; personām, kuras bez darba ir ilgāk par vienu gadu; citiem
bezdarbniekiem atbilstoši
vietējai darba tirgus
situācijai, kā arī citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa
grupām;; Politisko organizāciju
apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Papildināt likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktu aiz vārdiem no 15 līdz
24 (ieskaitot) gadu vecumam; ar vārdiem personām, kuras pieder pie Latvijas
mazākumtautībām un ārzemniekiem, kuri ir minēti likuma 2.panta otrajā daļā; |
Atbalstīts Neatbalstīts |
3. 3.pantā: izslēgt pirmās daļas 4.punktā vārdus personām ar
garīga rakstura traucējumiem (pasākums Atbalstītais darbs) un aizstāt
vārdus un citām mērķa grupām saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības plānu
nodarbinātības veicināšanai ar vārdiem personām, kurām ir alkohola,
narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, kuras aprūpē
kādu ģimenes locekli; personām, kuras bez darba ir ilgāk par vienu gadu;
citiem bezdarbniekiem atbilstoši vietējā darba tirgus situācijai, kā arī
citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām; |
5) pasākumi komercdarbības vai pašnodarbinātības
uzsākšanai. |
|
|
|
|
|
|
|
6. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 2.pantu ar
jaunu rindkopu šādā redakcijā: papildināt pirmo daļu ar 6., 7. un 8.punktu
šādā redakcijā: 6) darba izmēģinājumi, dodot iespēju pārbaudīt profesionālo piemērotību,
strādājot darba vietā; 7) apmācība pie darba devēja; 8) kompleksie atbalsta pasākumi.. |
Atbalstīts |
papildināt pirmo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā
redakcijā: 6) darba izmēģinājumi darba vietā, kas dod
iespēju pārbaudīt profesionālo piemērotību; 7) apmācība pie darba devēja; 8) kompleksie atbalsta pasākumi.; |
(2) Aktīvo nodarbinātības pasākumu mērķis ir īstenot darba tirgus
politiku, lai samazinātu bezdarbu (...), jo īpaši lai: |
papildināt otrās daļas ievaddaļu aiz vārdiem "lai
samazinātu bezdarbu" ar vārdiem "un veicinātu iedzīvotāju
ekonomiskās aktivitātes pieaugumu"; |
|
|
|
papildināt otrās daļas
ievaddaļu pēc vārdiem lai samazinātu bezdarbu ar vārdiem un veicinātu
iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu; |
1) motivētu bezdarbniekus un darba meklētājus aktīvāk meklēt
darbu; |
aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus "bezdarbniekus
un darba meklētājus" ar vārdiem "bezdarbniekus, darba meklētājus un
ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus". |
|
|
|
aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus bezdarbniekus un
darba meklētājus ar vārdiem bezdarbniekus, darba meklētājus un ekonomiski
neaktīvos iedzīvotājus. |
2) veicinātu darba tirgus apstākļiem piemēroties
spējīga un apmācīta darbaspēka veidošanu; 3) veicinātu indivīda konkurētspējas paaugstināšanu; 4) veicinātu vienlīdzīgu iespēju radīšanu personām, kuras vēlas iekļūt
darba tirgū. |
|
|
|
|
|
|
|
7. |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām
vienotā Latvijā frakcija (3) Aktīvos nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai, pēc
iespējas, nodrošina to īstenošanu
pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā. |
Neatbalstīts |
|
|
3. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā: "3.1 pants.
Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi (1) Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi ir
šādi: 1) karjeras konsultācijas; 2) komersantu nodarbināto personu un
pašnodarbināto kvalifikācijas celšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība; 3) nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana. (2) Karjeras konsultācijas ietver palīdzību
karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanu, darba
izmēģinājumus, kā arī darba meklēšanas un darba saglabāšanas prasmju
apguvi. (3) Karjeras konsultācijas sniedz personām, lai veicinātu viņu
profesionālās ievirzes apzināšanu, padziļinātu izpratni par izglītību un
iespējām darba tirgū un atklātu profesionālo virzienu, kas vislabāk atbilst
konkrētā cilvēka personībai, viņa vērtībām un mērķiem. Karjeras konsultācijas
īsteno, organizējot individuālās karjeras konsultācijas, tai skaitā sniedzot
pakalpojumus elektroniski, un karjeras konsultācijas grupās, kā arī dodot
iespēju pārbaudīt profesionālo piemērotību, strādājot darba vietā. (4) Pasākumus, kas saistīti ar komersantu nodarbināto personu un
pašnodarbināto kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju un tālākizglītību,
organizē, lai uzturētu komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto
konkurētspēju darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās risku. (5) Pasākumus nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšanai
organizē, lai mazinātu bezdarba iestāšanās risku, kas saistīts ar nodarbināto
pārvietošanos starp dzīvesvietu un darba vietu." |
8. 9. |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka
tiesībām vienotā Latvijā frakcija Papildināt likuma 31 panta pirmo daļu (likumprojekta 1.lasījuma
redakcija) ar jaunu 4.punktu šādā redakcijā: 4) valsts valodas apguves veicināšana. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs
Gundars Daudze Izslēgt likumprojekta 3.pantā vārdus darba izmēģinājumus un vārdus kā arī dodot iespēju
pārbaudīt profesionālo piemērotību, strādājot darba vietā. |
Atbalstīts <
![endif]> Atbalstīts
|
4. Papildināt likumu
ar 3.1 pantu šādā redakcijā: 3.1 pants. Preventīvie bezdarba samazināšanas
pasākumi (1) Preventīvie
bezdarba samazināšanas pasākumi ir šādi: 1) karjeras
konsultācijas; 2) komersantu
nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšana,
pārkvalifikācija un tālākizglītība; 3) nodarbināto
reģionālās mobilitātes veicināšana; 4) valsts valodas
apguves veicināšana. (2) Karjeras
konsultācijas ietver palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības
noteikšanu, kā arī darba meklēšanas un saglabāšanas prasmju apguvi. (3) Karjeras konsultācijas personām sniedz, lai
palīdzētu tām labāk apzināties savu profesionālo ievirzi, padziļinātu to
izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū un atklātu konkrētā cilvēka
personībai, vērtību sistēmai un mērķiem vislabāk atbilstošo profesionālo
virzienu. Tiek īstenotas gan individuālās karjeras konsultācijas, kas ietver
arī pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā, gan karjeras konsultācijas
grupās. (4) Pasākumus, kas saistīti ar komersantu
nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanu,
pārkvalifikāciju un tālākizglītību, organizē, lai uzturētu minēto personu
spēju konkurēt darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās risku. (5) Pasākumus nodarbināto reģionālās mobilitātes
veicināšanai organizē, lai mazinātu bezdarba iestāšanās risku, kas saistīts
ar nodarbināto pārvietošanos starp dzīvesvietu un darbavietu. |
|
|
10. |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Papildināt likuma 31 pantu (likumprojekta 1.lasījuma
redakcija) ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā: (6) Valsts valoda apguves pasākumus organizē, lai paaugstinātu pie
Latvijas mazākumtautībām piederošo personu, kā arī likuma 2.panta otrajā daļā
minēto ārzemnieku konkurētspēju darba tirgū un veicinātu šo personu
integrēšanos Latvijas sabiedrībā. |
Neatbalstīts |
|
|
|
11. |
Politisko organizāciju apvienības Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija Papildināt likuma 31 pantu (likumprojekta 1.lasījuma
redakcija) ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā: (7) Bezdarba samazināšanas
preventīvos pasākumus īsteno valsts valodā vai, pēc
iespējas, nodrošina to īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā
valodā. |
Neatbalstīts |
|
4.pants. Ministru kabineta kompetence (1) Ministru kabinets katru gadu apstiprina
Latvijas Nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai, kurā,
pamatojoties uz Latvijas Republikas un Eiropas Savienības darba tirgus
politikas stratēģiju, noteiktas darba tirgus politikas prioritātes atbilstoši
nodarbinātības situācijai valstī, konkretizēti attiecīgie aktīvie
nodarbinātības pasākumi, bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi un tiem
nepieciešamais finansējums. |
4. 4.pantā: izslēgt pirmo daļu; |
|
|
|
5. 4.pantā: izslēgt pirmo daļu; |
(2) Ministru kabinets nosaka aktīvo nodarbinātības
pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, kā arī šo pasākumu
realizētāju izvēles principus. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
piešķirama stipendija un īres un transporta izdevumu kompensācija
bezdarbnieka profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas
paaugstināšanas laikā, kā arī stipendijas un kompensācijas apmēru un kārtību,
kādā piešķirama stipendija neformālās izglītības ieguves laikā, kā arī
stipendijas apmēru. |
|
|
|
|
|
(4) Ministru kabinets nosaka bezdarbnieka statusa (...)
piešķiršanas kārtību. |
|
12. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: papildināt
ceturto daļu aiz vārdiem bezdarbnieka statusa ar vārdiem un darba
meklētāja statusa; |
Atbalstīts |
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem bezdarbnieka
statusa ar vārdiem un darba meklētāja statusa; |
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā
izveidojamas darba vietas personām, kurām noteikta invaliditāte. |
|
|
|
|
|
(6) Ministru kabinets nosaka to komersantu licencēšanas
un uzraudzības kārtību, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus, kā arī
valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par licences saņemšanu vai
licences derīguma termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju). |
|
13. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 4.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: aizstāt sestajā daļā vārdus kā arī valsts nodevas apmēru un maksāšanas
kārtību par licences saņemšanu vai
licences derīguma termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju) ar vārdiem
licences saņēmēja pienākumus un tiesības,
kā arī valsts nodevas apmēru
un maksāšanas kārtību par licences saņemšanu. |
Atbalstīts |
aizstāt sestajā daļā vārdus kā arī valsts nodevas
apmēru un maksāšanas kārtību par licences saņemšanu vai licences derīguma
termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju) ar vārdiem licences saņēmēja
pienākumus un tiesības, kā arī par licences saņemšanu maksājamās valsts
nodevas apmēru un maksāšanas kārtību; |
|
papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā
redakcijā: (7) Ministru kabinets nosaka kritērijus
komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanai kvalifikācijas
celšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos, pasākumu
finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību. |
|
|
|
papildināt pantu ar septīto un
astoto daļu šādā redakcijā: (7) Ministru kabinets nosaka kritērijus
komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanai kvalifikācijas
paaugstināšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos, šo pasākumu
finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību. |
|
(8) Ministru kabinets nosaka kritērijus nodarbināto
personu iesaistīšanai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumos, pasākumu
finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību. |
|
|
|
(8) Ministru kabinets nosaka kritērijus
nodarbināto personu iesaistīšanai reģionālās mobilitātes veicināšanas
pasākumos, šo pasākumu finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību. |
5.pants. Ministriju kompetence (1) Ekonomikas ministrija koordinē Latvijas
Nacionālā rīcības plāna nodarbinātības veicināšanai izstrādāšanu un
iesniegšanu Ministru kabinetam apstiprināšanai. (2) Labklājības ministrija izstrādā priekšlikumus
Latvijas Nacionālajam rīcības plānam nodarbinātības veicināšanai bezdarba
samazināšanas un bezdarbnieka un darba meklētāja psiholoģiskā atbalsta
jautājumos un iesniedz šos priekšlikumus Ekonomikas ministrijai. (3) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbojas ar
Nodarbinātības valsts aģentūru bezdarbnieku profesionālās apmācības pasākumu
organizēšanā un ar Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru
profesionālās orientācijas pasākumu organizēšanā. (4) Nozaru ministrijas atbilstoši savai
kompetencei iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus Latvijas Nacionālā
rīcības plāna nodarbinātības veicināšanai izstrādāšanai un nodrošina Latvijas
Nacionālā rīcības plāna nodarbinātības veicināšanai īstenošanu. (5) Nozaru ministrijas paredz bezdarbnieku iesaistīšanu valsts un
ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, to skaitā valsts investīciju
programmu projektos, ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas
Savienības struktūrfondu projektos. |
5. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā: 5.pants. Ministriju kompetence (1) Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus
vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī. (2) Labklājības ministrija izstrādā valsts
politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas
izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī
koordinē priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba
samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai. (3) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar
Labklājības ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālās apmācības,
pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, bezdarbnieku un darba
meklētāju neformālās izglītības ieguvi, kā arī karjeras konsultāciju un
komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas celšanas,
pārkvalifikācijas un tālākizglītības organizēšanu. (4) Ministrijas atbilstoši kompetencei izstrādā
priekšlikumus valsts politikai nodarbinātības veicināšanas un bezdarba
samazināšanas jomā, kā arī paredz bezdarbnieku iesaistīšanu valsts un
ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, tai skaitā ārvalstu tehniskās
palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos. |
14. |
Labklājības ministrijas
parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likumprojekta 5.panta trešo un ceturto rindkopu (5.panta
trešā un ceturtā daļa) šādā redakcijā: (3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes
ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālās apmācības pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, bezdarbnieku un darba
meklētāju neformālās izglītības
ieguves, kā arī karjeras konsultāciju un komersantu nodarbināto
personu un pašnodarbināto kvalifikācijas celšanas, pārkvalifikācijas un
tālākizglītības organizēšanu. (4) Ministrijas atbilstoši kompetencei izstrādā priekšlikumus valsts
politikai nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, kā arī
paredz bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto personu un
pašnodarbināto iesaistīšanu valsts
un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos,
tai skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un
Eiropas Savienības struktūrfondu projektos. |
Atbalstīts |
6. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā: 5.pants. Ministriju kompetence (1) Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus
vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī. (2) Labklājības ministrija izstrādā valsts
politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas
izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī
koordinē priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo
bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai. (3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības
un zinātnes ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālās apmācības,
pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas, bezdarbnieku un darba
meklētāju neformālās izglītības ieguves, komersantu nodarbināto personu un
pašnodarbināto pārkvalifikācijas, kvalifikācijas paaugstināšanas un
tālākizglītības, kā arī karjeras konsultāciju organizēšanu. (4) Ministrijas atbilstoši kompetencei izstrādā
priekšlikumus valsts politikas izstrādei nodarbinātības veicināšanas un
bezdarba samazināšanas jomā, kā arī paredz bezdarbnieku, darba meklētāju,
komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un
ārvalstu finansēto programmu projektos, tai skaitā ārvalstu tehniskās
palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos. |
6.pants.
Nodarbinātības valsts aģentūra (1) Valsts
politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta
jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir
Labklājības ministrijas pārraudzībā. (2) Nodarbinātības
valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ienākumiem no
pakalpojumu sniegšanas, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem
saskaņā ar normatīvajiem aktiem. (3) Nodarbinātības
valsts aģentūra: 1)
atbilstoši savai kompetencei piedalās Latvijas Nacionālā rīcības plāna
nodarbinātības veicināšanai izstrādē un īstenošanā; 2)
organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus; 3)
palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem iesaistīties darba tirgū; 4)
uzskaita brīvās darba vietas; 5)
reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus; 6)
bez maksas informē par brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba
meklētāju tiesībām un pienākumiem; 7)
bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības
jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē; 8) analizē un prognozē darba tirgus konjunktūru; 9) organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp
Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem; 10) organizē darba devēju un bezdarbnieku dialogu, lai
samazinātu bezdarba līmeni; 11) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm,
pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām
organizācijām; 12) apstiprina darba izsaukumus normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā; 13) nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu
prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba
situāciju valstī; 14) licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz
darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem); 15) piedalās starptautisku sadarbības līgumu projektu
un citu sadarbības projektu izstrādē, kā arī šo līgumu un projektu īstenošanā
bezdarba samazināšanas un darbaspēka kustības jomā; 16) veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā
un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus; 17) organizē nodarbinātības pasākumus vasaras brīvlaikā
personām, kuras iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās
izglītības iestādēs. |
6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra (1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un
bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts
aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā
esoša valsts pārvaldes iestāde. (2) Nodarbinātības valsts aģentūra: 1) atbilstoši kompetencei izstrādā priekšlikumus
valsts politikas izstrādei un īstenošanai nodarbinātības jomā; 2) veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu; 3) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba
meklētājus; 4) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā
arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū; 5) organizē sadarbību un informācijas apmaiņu
starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem, kā arī uzskaita darba
devēju pieteiktās brīvās darba vietas; 6) bez maksas informē par darba devēju
pieteiktajām brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju
tiesībām un pienākumiem; 7) organizē bezdarbnieku, darba meklētāju un darba
devēju dialogu, lai samazinātu bezdarbu; 8) organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības
pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus; 9) bez maksas sniedz karjeras konsultācijas
bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, konsultējot
profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un
pārkvalifikācijas izvēlē; 10) apkopo karjeras konsultācijām nepieciešamo
informāciju, tai skaitā par izglītības iespējām; 11) izstrādā jaunas un pilnveido esošās karjeras
konsultēšanas metodes, kā arī sniedz palīdzību to ieviešanā; 12) apstiprina darba izsaukumus normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā; 13) licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz
darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem); 14) nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu
prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba situāciju
valstī; 15) sadarbojas ar valsts un pašvaldību
institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām
personām; 16) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu
projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē, šo līgumu un projektu
īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas, karjeras
konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā; 17) veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras
nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. (3) Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības
pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām aģentūras
uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. (4) Informācijas pieprasīšanas un saņemšanas nodrošināšanai
šā panta trešajā daļā minētās institūcijas slēdz sadarbības līgumus vai
starpresoru vienošanās. (5) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta
no valsts pamatbudžeta, ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un
ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem." |
15. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likumprojekta 5.panta 24 rindkopu (6.panta trešā daļa) šādā
redakcijā: (3) Nodarbinātības valsts
aģentūrai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no
Centrālās statistikas pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Pilsonības un migrācijas lietu
pārvaldes, Uzņēmumu reģistra,
Valsts ieņēmumu dienesta,
pašvaldības domes (padomes)
un citām valsts
un pašvaldību institūcijām, kā
arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un
juridiskajām personām aģentūras uzdevumu izpildei
nepieciešamo informāciju.; |
Atbalstīts |
6.pants. Nodarbinātības
valsts aģentūra (1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un
bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts
aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā
esoša valsts pārvaldes iestāde. (2) Nodarbinātības valsts aģentūra: 1) atbilstoši kompetencei
izstrādā priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai
nodarbinātības jomā; 2) veic darba tirgus
īstermiņa prognozēšanu; 3) reģistrē un uzskaita
bezdarbniekus un darba meklētājus; 4) palīdz bezdarbniekiem
un darba meklētājiem, kā arī ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem
iesaistīties darba tirgū; 5) organizē
Nodarbinātības valsts aģentūras un darba devēju sadarbību un savstarpējo
informācijas apmaiņu, kā arī uzskaita darba devēju pieteiktās brīvās darba
vietas; 6) bez maksas informē
par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām, kā arī par bezdarbnieku
un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem; 7) organizē
bezdarbnieku, darba meklētāju un darba devēju dialogu, lai samazinātu
bezdarbu; 8) organizē un īsteno
aktīvos nodarbinātības pasākumus un preventīvos bezdarba samazināšanas
pasākumus; 9) bez maksas sniedz
karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām,
tādējādi palīdzot orientēties profesionālās piemērotības, kā arī
pārkvalifikācijas jautājumos; 10) apkopo karjeras
konsultācijām nepieciešamo informāciju, arī par izglītības iespējām; 11) izstrādā jaunas un
pilnveido esošās karjeras konsultāciju metodes, kā arī sniedz palīdzību to
ieviešanā; 12) apstiprina darba
izsaukumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 13) licencē un uzrauga
komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu
iekārtošanu darbā uz kuģiem); 14) nodrošina Eiropas
Savienības normatīvo aktu prasībām atbilstošas bezdarba situāciju valstī
atspoguļojošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu; 15) sadarbojas ar valsts
un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām
un juridiskajām personām; 16) piedalās starpvalstu
sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē un
īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas, karjeras
konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā; 17) veic citus
Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos paredzētos
uzdevumus. (3) Nodarbinātības
valsts aģentūrai ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Centrālās
statistikas pārvaldes, Datu valsts inspekcijas, Pilsonības un migrācijas
lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta, pašvaldības
domēm (padomēm) un citām valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām
tai noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. (4) Informācijas
pieprasīšanas un saņemšanas nodrošināšanai šā panta trešajā daļā minētās
institūcijas slēdz sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās. (5) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta
no valsts pamatbudžeta, ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un
ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem. |
|
|
16. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 5.pantu ar jaunu
rindkopu (6.pantā) šādā redakcijā: (6) Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku izdotos administratīvos
aktus un faktisko rīcību var normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstrīdēt
Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības valsts
aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus pārsūdzēt tiesā.. |
Atbalstīts |
(6) Nodarbinātības valsts aģentūras izdotos
administratīvos aktus un faktisko rīcību var normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet
Nodarbinātības valsts aģentūras direktora izdotos administratīvos aktus var
pārsūdzēt tiesā. |
7.pants. Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi (1) Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi ir
profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumi, kuri tiek sniegti
personām, kas vēlas iegūt izglītību vai kas strādā vai vēlas strādāt algotu
darbu, un kuru mērķis ir veicināt personu konkurētspēju darba tirgū un sniegt
tām palīdzību profesionālās karjeras izvēlē. (2) Profesionālās orientācijas pakalpojumus ir tiesīgas
izmantot personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras vēlas iegūt
izglītību vai kuras strādā vai vēlas strādāt algotu darbu. (3) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kas ir Labklājības
ministrijas pārraudzībā. (4) Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru
finansē no valsts pamatbudžeta, ienākumiem no pakalpojumu sniegšanas,
dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar
normatīvajiem aktiem. (5) Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra: 1) atbilstoši savai kompetencei piedalās Latvijas
Nacionālā rīcības plāna nodarbinātības veicināšanai izstrādāšanā un
īstenošanā; 2) bez maksas sniedz profesionālās orientācijas
pakalpojumus, konsultējot personas profesionālās piemērotības jautājumos,
piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē; 3) apkopo informāciju par izglītības iespējām un bez
maksas informē personas par tām; 4) izstrādā jaunas zinātniski pamatotas praktiskas
metodes un sniedz metodisku palīdzību zinātniski pamatotu profesionālās
orientācijas metožu un formu ieviešanā; 5) sadarbojas ar valsts pārvaldes iestādēm,
pašvaldībām, fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī sabiedriskajām
organizācijām; 6) piedalās starptautisku sadarbības līgumu projektu un
citu sadarbības projektu izstrādē, kā arī šo līgumu un projektu īstenošanā
profesionālās orientācijas jomā; 7) veic citus Profesionālās karjeras izvēles valsts
aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. (6) Profesionālās orientācijas pakalpojumus sniedz arī
citas normatīvajos aktos noteiktās institūcijas. |
6. Izslēgt 7.pantu. |
|
|
|
7. Izslēgt 7.pantu. |
8.pants. Pašvaldību kompetence (1) Pašvaldības, pildot ar komercdarbības
veicināšanu un bezdarba samazināšanu saistītās funkcijas, sadarbojas ar
Nodarbinātības valsts aģentūru un Profesionālās karjeras izvēles valsts
aģentūru. |
7. 8.pantā: izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "un
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā); |
|
|
|
8. 8.pantā: izslēgt pirmajā un otrajā
daļā vārdus un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (attiecīgā
locījumā); |
(2) Pašvaldībām nodarbinātības jomā ir pienākums: 1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru,
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru, arodbiedrībām un darba devēju
organizācijām, kā arī saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības plānu
nodarbinātības veicināšanai izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu
plānu attiecīgajai teritorijai; |
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: "1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts
aģentūru, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām izstrādāt
nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu attiecīgajai teritorijai;"; |
17. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likumprojekta 7.panta otro rindkopu
šādā redakcijā: izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, darba devējiem un
nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā arodbiedrībām un darba devēju
organizācijām, izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu
attiecīgajai teritorijai;. |
Atbalstīts |
izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā: 1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru,
darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām, tai skaitā arodbiedrībām un
darba devēju organizācijām, izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu
plānu attiecīgajai teritorijai;; |
2) sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru un
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru aktīvo nodarbinātības
pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanā un
īstenošanā; 3) sniegt Nodarbinātības valsts aģentūrai un
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrai to uzdevumu izpildei
nepieciešamo informāciju; |
|
|
|
|
|
4) pēc iespējas paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu
projektos, kuros tiek izmantoti pašvaldību līdzekļi vai kuri tiek finansēti
no ārvalstu vai starptautisko organizāciju līdzekļiem. |
izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: "4) paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu valsts
un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, kuros tiek izmantoti valsts vai
pašvaldību līdzekļi, tai skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un
Eiropas Savienības struktūrfondu projektos."; |
18. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likumprojekta 7.panta trešo rindkopu šādā redakcijā: izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju, komersantu nodarbināto
personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un ārvalstu ieguldījumu
programmu projektos, kuros tiek izmantoti valsts vai pašvaldību līdzekļi, tai
skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības
struktūrfondu projektos. |
Atbalstīts
|
izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā: 4) paredzēt bezdarbnieku, darba meklētāju,
komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanu valsts un
ārvalstu finansēto programmu projektos, tai skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības
projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.; |
(3) Pašvaldības piedalās Latvijas Nacionālā rīcības plāna
nodarbinātības veicināšanai izstrādāšanā un atbilstoši savai kompetencei
iesniedz Ekonomikas ministrijai priekšlikumus, arī par iespējām iesaistīt
bezdarbniekus valsts un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, to skaitā
valsts investīciju programmu projektos, ārvalstu tehniskās palīdzības
projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos. |
izslēgt trešo daļu. |
|
|
|
izslēgt trešo daļu. |
9.pants. Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba
samazināšanas preventīvo pasākumu un projektu finansēšana (1) Aktīvo nodarbinātības pasākumu, bezdarba
samazināšanas preventīvo pasākumu un šā likuma 5.panta piektajā daļā, 6.panta
trešās daļas 17.punktā un 8.panta trešajā daļā minēto projektu finansēšanā
kopā ar valsts vai pašvaldību, vai ārvalstu, vai starptautisko organizāciju
piešķirtajiem līdzekļiem izmantojami arī projekta īstenotāja vai palīdzības
saņēmēja līdzekļi. |
8. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus "šā
likuma 5.panta piektajā daļā, 6.panta trešās daļas 17.punktā un 8.panta
trešajā daļā" ar vārdiem "šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un
8.panta otrās daļas 4.punktā". |
|
|
|
9. Aizstāt 9.panta
pirmajā daļā vārdus un skaitļus šā likuma 5.panta piektajā daļā, 6.panta
trešās daļas 17.punktā un 8.panta trešajā daļā ar vārdiem un skaitļiem šā
likuma 5.panta ceturtajā daļā un 8.panta otrās daļas 4.punktā. |
10.pants. Bezdarbnieka statusa iegūšana (1) Tiesības uz bezdarbnieka
statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā atbilstoši
deklarētajai dzīvesvietai ir personai, kura: |
|
19. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likuma 10. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: (1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības
valsts aģentūrā ir šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kura: |
Atbalstīts |
10. 10.pantā: izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: (1) Tiesības uz bezdarbnieka statusu pēc reģistrēšanās
Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai
personai, kura:; |
1) ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai ir saņēmusi
pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un
ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju
saņēmušas personas laulātais, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju
sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā; |
|
20. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izslēgt likuma 10. panta pirmās daļas 1.punktu. |
Atbalstīts |
izslēgt pirmās daļas 1.punktu. |
2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai
pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu); 3) meklē darbu; 4) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba
attiecībās; 5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu; 6) nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai
nepieciešamo vecumu; 7) neiegūst izglītību klātienē vispārējās vidējās vai
profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu; 8) neveic komercdarbību vai tās komercdarbība apturēta
saskaņā ar normatīvajiem aktiem; 9) nav pilnā valsts apgādībā. |
|
|
|
|
|
(2) Par darbspējīgu šā likuma izpratnē uzskatāma arī
persona, kurai ir noteikta invaliditāte, izņemot gadījumus, kad veselības un
darbspēju ekspertīzes ārstu komisija ir noteikusi 100 procentu darbspēju
zaudējumu. (3) Ja personai reģistrēšanās
dienā ir pārejoša darbnespēja, Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbnieka
statusu šai personai piešķir pēc pārejošas darbnespējas izbeigšanās. |
|
|
|
|
|
12.pants. Bezdarbnieka statusa zaudēšana un tā iegūšana
no jauna (1) Bezdarbnieka statusa zaudēšanas pamats ir: 1) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz
nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem, saskaņā ar
likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, izņemot iesaistīšanos aktīvajos
nodarbinātības pasākumos; 2) valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā
vecuma sasniegšana; 3) nonākšana pilnā valsts apgādībā; 4) izglītības iegūšanas uzsākšana klātienē vispārējās
vidējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē, izņemot vakarskolu; 5)
atteikšanās no piemērota darba piedāvājuma divas reizes; 6)
bezdarbnieka pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla; 7)
nepatiesu ziņu sniegšana bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai; 8)
pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas; 9) (izslēgts
ar 25.05.2006. likumu); 10) 100 procentu darbspēju zaudējums; 11) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu; 12) bezdarbnieka nāve; 13) atteikšanās no bezdarbnieka statusa, iesniedzot
attiecīgu paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūrai. |
|
|
|
|
|
(2) Piemērots darbs šā likuma izpratnē ir darbs,
kas atbilst: 1) bezdarbnieka profesionālajai sagatavotībai un viņa
līdzšinējai profesionālajai darbībai, kā arī valsts valodas prasmes pakāpei; 2) bezdarbnieka veselības stāvoklim; 3) piedāvātās darba vietas
sasniedzamībai (vietai, līdz kurai, braucot ar sabiedrisko transportu no
bezdarbnieka deklarētās dzīvesvietas, ceļā jāpavada ne vairāk kā viena stunda
vienā virzienā). (....) |
|
21. |
Labklājības ministrijas parlamentārais
sekretārs Gundars Daudze Papildināt likuma 12.panta otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) vidējai darba samaksai konkrētās nozares atbilstošajā profesijā (pēc
Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem oficiāli publicētiem datiem), kas tiek piedāvāta bezdarbniekam. |
Atbalstīts |
11. 12.pantā: papildināt
otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: 4) vidējai darba samaksai konkrētās nozares
atbilstošajā profesijā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes pēdējiem oficiāli
publicētiem datiem), kas tiek piedāvāta bezdarbniekam.; |
(3) Lēmumu par bezdarbnieka statusa
zaudēšanu pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc
šā panta pirmajā daļā minēto bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumu
konstatēšanas. Šādā gadījumā persona zaudē bezdarbnieka statusu ar dienu, kad
iestājies attiecīgais bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījums. |
|
|
|
|
|
(4) Personai, kas bezdarbnieka
statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas 5., 6. un 7.punktā minēto iemeslu
dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim
mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas. |
|
22. |
Labklājības ministrijas parlamentārais
sekretārs Gundars Daudze Izteikt likuma 12.panta ceturto daļu šādā
redakcijā: (4)Personai, kura bezdarbnieka statusu zaudējusi šā panta pirmās daļas
5., 6., 7. un 13.punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu
iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma par bezdarbnieka
statusa zaudēšanu pieņemšanas dienas.. |
Atbalstīts |
izteikt ceturto daļu šādā
redakcijā: (4) Personai, kura bezdarbnieka statusu zaudējusi
šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. vai 13.punktā minēto iemeslu dēļ, ir
tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no
dienas, kad tika pieņemts lēmums par bezdarbnieka statusa zaudēšanu. |
13.pants. Bezdarbnieka tiesības Bezdarbniekam ir tiesības: 1) piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā
paredzētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos, kā arī saņemt citus
Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumus; 2) saņemt bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus saskaņā
ar likumu Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam; 3) saņemt stipendiju un īres un transporta izdevumu
kompensāciju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas
paaugstināšanas laikā un saņemt stipendiju neformālās izglītības ieguves
laikā; 4) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar
tām saistītajām kvalifikācijas un citām prasībām; |
|
|
|
|
|
5) saņemt ar profesionālo orientāciju saistītos
pakalpojumus; |
9. Izteikt 13.panta 5.punktu šādā redakcijā: "5) saņemt karjeras konsultācijas. |
|
|
|
12. 13.pantā: izteikt 5.punktu šādā redakcijā: 5) saņemt karjeras
konsultācijas.; |
6) (izslēgts
ar 22.04.2004. likumu); 7) apstrīdēt Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku
lēmumus, iesniedzot iesniegumus Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram,
bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora lēmumus pārsūdzēt tiesā. |
|
23. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 9.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: izslēgt 13.panta 7.punktu. |
Atbalstīts |
izslēgt 7.punktu. |
14.pants. Bezdarbnieka pienākumi (1) Bezdarbniekam ir pienākums: 1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības
valsts aģentūras palīdzību aktīvi meklēt darbu un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas
nekavējoties sniegt priekšlikumus Nodarbinātības valsts aģentūrai individuālā
darba meklēšanas plāna izstrādei; |
|
|
|
|
|
2) mēneša laikā no iepriekšējā
Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma dienas ierasties aģentūrā un
uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus; |
|
24. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likuma 14.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā ierasties
Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt bezdarbnieka statusa saglabāšanai
nepieciešamos dokumentus. |
Atbalstīts |
13. 14.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: 2) individuālajā darba meklēšanas plānā
noteiktajā dienā ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt
bezdarbnieka statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus;; |
3) ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā triju darba
dienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas; 4) piedalīties individuālajā darba meklēšanas plānā
paredzētajos pasākumos; |
|
|
|
|
|
5) ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai: a) triju darba dienu laikā ja ir mainījušies šā
likuma 12.panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka statusa zaudēšanas
nosacījumi, |
|
25. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Aizstāt likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta a apakšpunktā vārdus ja
ir mainījušies šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka statusa
zaudēšanas nosacījumi ar vārdiem ja persona vairs neatbilst šā likuma
10.panta pirmās daļas 2., 4., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajiem bezdarbnieka
statusa iegūšanas nosacījumiem |
Atbalstīts |
aizstāt pirmās daļas 5.punkta a apakšpunktā vārdus un
skaitli ja ir mainījušies šā likuma 12.panta pirmajā daļā minētie
bezdarbnieka statusa zaudēšanas nosacījumi ar vārdiem un skaitļiem ja
persona vairs neatbilst šā likuma 10.panta pirmās daļas 2., 4., 6., 7., 8. un
9.punktā minētajiem bezdarbnieka statusa iegūšanas nosacījumiem; |
b) triju darba dienu laikā ja ir iegūts darba ņēmēja
statuss uz laiku līdz diviem mēnešiem saskaņā ar likumu "Par valsts
sociālo apdrošināšanu", |
|
|
|
|
|
c) triju darba dienu laikā par deklarētās
dzīvesvietas maiņu, |
|
26. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izslēgt likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkta c
apakšpunktu. |
Atbalstīts |
izslēgt pirmās daļas 5.punkta c apakšpunktu; |
d) triju nedēļu laikā no pārejošas darbnespējas sākuma
par pārejošas darbnespējas laiku, ja tas ir bijis ilgāks par divām nedēļām. (2) Aktīva darba meklēšana šā likuma izpratnē ir
personas mērķtiecīgas darbības nolūkā atrast algotu darbu piedalīšanās
konkursos uz vakantajām darba vietām, kā arī citas darbības, kuru mērķis ir
atrast darbu. (3) Neierašanās Nodarbinātības valsts aģentūrā šā
panta pirmās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos tiek uzskatīta par
attaisnotu, ja: 1) bezdarbniekam iestājusies pārejoša darbnespēja; 2) bezdarbnieks kopj slimu bērnu; 3) pamatojoties uz izsaukumu, bezdarbnieks ierodas
izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs; 4) iemesls ir pirmās pakāpes radinieka vai laulātā nāve
un ja Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma diena noteikta agrāk par
septīto dienu pēc šāda radinieka vai laulātā nāves dienas; 5) ierašanās nav iespējama sakarā ar dalību aktīvajos
nodarbinātības pasākumos vai citu individuālajā darba meklēšanas plānā
paredzēto pasākumu īstenošanu; 6) ir citi objektīvi apstākļi, kas nav atkarīgi no
bezdarbnieka gribas. (4) Bezdarbniekam jāierodas Nodarbinātības valsts
aģentūrā pirmajā darba dienā pēc šā panta trešajā daļā minēto attaisnojošo
iemeslu izbeigšanās, uzrādot attaisnojošo iemeslu apstiprinošu dokumentu. |
|
|
|
|
|
(5) Ja bezdarbnieks maina deklarēto dzīvesvietu
Latvijas teritorijā, viņam jāiesniedz attiecīgs iesniegums Nodarbinātības
valsts aģentūrai pēc iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas. Bezdarbniekam
jāierodas Nodarbinātības valsts aģentūrā pēc jaunās deklarētās dzīvesvietas
mēneša laikā no iesnieguma par dzīvesvietas maiņu iesniegšanas dienas. |
|
27. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izslēgt likuma 14.panta piekto daļu. |
Atbalstīts |
izslēgt piekto daļu. |
15.pants. Darba meklētāja statuss Darba meklētājs ir persona, kura reģistrējusies
Nodarbinātības valsts aģentūrā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai un kura: 1) ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai ir saņēmusi
pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un
ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju
saņēmušās personas laulātais, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju
sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā; 2) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai
pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo
apdrošināšanu"); 3) meklē darbu; 4) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba
attiecībās; 5) ir sasniegusi 15 gadu vecumu; 6) neveic komercdarbību vai kuras komercdarbība ir
apturēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. |
|
28. |
Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likuma 15.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Tiesības uz darba meklētāja statusu pēc reģistrēšanās Nodarbinātības
valsts aģentūrā ir šā likuma 2.panta otrajā daļā minētajai personai, kura: 1) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar
likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu"); 2) meklē darbu; 3) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba attiecībās; 4) ir sasniegusi 15 gadu vecumu; 5) neveic komercdarbību vai kuras komercdarbība ir apturēta saskaņā ar
normatīvajiem aktiem. (2) Lēmumu par
darba meklētāja statusa piešķiršanu, ja persona atbilst
visiem šā likuma 15.panta pirmajā
daļā noteiktajiem kritērijiem
un ir uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības
valsts aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā. (3) Darba meklētāja statusa zaudēšanas pamats ir: 1)bezdarbnieka statusa iegūšana; 2)darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa iegūšana uz nenoteiktu laiku
vai laiku, kas ilgāks
par diviem mēnešiem,
saskaņā ar likumu Par valsts
sociālo apdrošināšanu; 3) darba meklētāja pienākumu nepildīšana bez attaisnojoša iemesla; 4) nepatiesu ziņu
sniegšana darba meklētāja
statusa iegūšanai un saglabāšanai; 5) pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas; 6) 100 procentu darbaspēju zaudējums; 7) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu; 8) atteikšanās no darba meklētāja
statusa, iesniedzot attiecīgu paziņojumu Nodarbinātības valsts aģentūrā; 9) darba meklētāja nāve. (4) Lēmumu par
darba meklētāja statusa zaudēšanu pieņem Nodarbinātības
valsts aģentūra vienas darba dienas
laikā pēc šā panta trešajā daļā minēto darba
meklētāja statusa zaudēšanas nosacījumu konstatēšanas. Šādā gadījumā
persona zaudē darba meklētāja statusu ar dienu, kad
iestājies attiecīgais darba meklētāja statusa zaudēšanas nosacījums. (5) Personai, kura darba
meklētāja statusu zaudējusi šā panta trešās daļas 3., 4. un 8.punktā minēto iemeslu dēļ, ir
tiesības darba meklētāja statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc
trim mēnešiem no lēmuma par darba meklētāja statusa zaudēšanu pieņemšanas
dienas.. |
Atbalstīts |
14. Izteikt 15.panta tekstu šādā redakcijā: (1) Tiesības uz darba meklētāja statusu pēc
reģistrēšanās Nodarbinātības valsts aģentūrā ir šā likuma 2.panta otrajā daļā
minētajai personai, kura: 1) nestrādā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai
pašnodarbināto saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu); 2) meklē darbu; 3) ir darbspējīga un gatava nekavējoties stāties darba
attiecībās; 4) ir sasniegusi 15 gadu vecumu; 5) neveic komercdarbību vai kuras komercdarbība ir apturēta
saskaņā ar normatīvajiem aktiem. (2) Lēmumu par darba meklētāja statusa piešķiršanu, ja
persona atbilst visiem šā panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un ir
uzrādījusi normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, Nodarbinātības valsts
aģentūra pieņem vienas darba dienas laikā. (3) Darba meklētāja statusa zaudēšanas pamats ir: 1) bezdarbnieka statusa iegūšana; 2) darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusa
iegūšana uz nenoteiktu laiku vai par diviem mēnešiem ilgāku laiku saskaņā ar
likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu; 3) darba meklētāja pienākumu nepildīšana bez
attaisnojoša iemesla; 4) nepatiesu ziņu sniegšana nolūkā iegūt un saglabāt
darba meklētāja statusu; 5) pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas; 6) simtprocentīgs darbspēju zaudējums; 7) atjaunošana darbā ar tiesas spriedumu; 8) Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegtā
paziņojumā deklarēta atteikšanās no darba meklētāja statusa; 9) darba meklētāja nāve. (4) Lēmumu par darba meklētāja statusa zaudēšanu
pieņem Nodarbinātības valsts aģentūra vienas darba dienas laikā pēc šā panta
trešajā daļā minēto darba meklētāja statusa zaudēšanas nosacījumu
konstatēšanas. Šādā gadījumā persona zaudē darba meklētāja statusu ar dienu,
kad iestājies attiecīgais darba meklētāja statusa zaudēšanas nosacījums. (5) Personai, kura darba meklētāja statusu
zaudējusi šā panta trešās daļas 3., 4. un 8.punktā minēto iemeslu dēļ, ir
tiesības darba meklētāja statusu iegūt no jauna ne agrāk kā pēc trim mēnešiem
no dienas, kad tika pieņemts lēmums par darba meklētāja statusa zaudēšanu. |
16.pants. Darba meklētāja tiesības (1) Darba meklētājam ir tiesības: 1) piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas
pasākumos; 2) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām un ar
tām saistītām kvalifikācijas un citām prasībām; 3) saņemt ar profesionālo orientāciju un konsultēšanu
saistītos pakalpojumus. |
10. Izteikt 16.panta pirmās daļas 3.punktu
šādā redakcijā: "3) saņemt karjeras konsultācijas. |
29. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 10.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: Izteikt
16.panta nosaukumu šādā redakcijā: Darba meklētāja tiesības un pienākumi. |
Atbalstīts |
15. 16.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: Darba meklētāja tiesības un
pienākumi; izteikt pirmās daļas 3.punktu
šādā redakcijā: 3) saņemt karjeras konsultācijas.; |
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības ir arī
personai, kura atbilst šā likuma 15.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punkta prasībām
un vismaz vienam no šādiem priekšnoteikumiem: 1) kurai uzteikts darba līgums, pamatojoties uz
apstākļiem, kas saistīti ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku,
tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu; 2) kura iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai
profesionālās izglītības iestādē. |
|
30. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 10.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus un skaitļus personai, kura atbilst
šā likuma 15.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punkta prasībām ar vārdiem un
skaitļiem darbspējīgai personai, kura atbilst šā likuma 2.panta otrās daļas
un 15.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām; |
Atbalstīts |
aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus un skaitļus
personai, kura atbilst šā likuma 15.panta 1., 3., 4., 5. un 6.punkta
prasībām ar vārdiem un skaitļiem darbspējīgai personai, kura atbilst šā
likuma 2.panta otrās daļas un 15.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta
prasībām; |
|
|
31. 32. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta 10.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: papildināt
pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Darba meklētājam ir pienākums: 1) pastāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi
meklēt darbu; 2) Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajā, bet ne vēlāk kā triju
mēnešu laikā no iepriekšējās Nodarbinātības valsts aģentūras apmeklējuma
dienas ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt darba meklētāja
statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus; 3) triju darba dienu laikā ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai, ja
persona vairs neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas 1., 3. un 5.punktā
minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem. Sociālo un darba lietu komisijaPapildināt likumprojekta 10.pantu ar jaunu
rindkopu šādā redakcijā: papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Darba meklētājam ir pienākums: 1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību aktīvi
meklēt darbu; 2) Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi apmeklēja Nodarbinātības valsts aģentūru, ierasties Nodarbinātības valsts aģentūrā un uzrādīt darba meklētāja statusa saglabāšanai nepieciešamos dokumentus; 3) triju darba dienu laikā ziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai par to,
ka viņš vairs neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas 1., 3. un 5.punktā
minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem. |
Daļēji
atbalstīts (iestrādāts komisijas 32.
priekšlikumā) Atbalstīts
|
papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Darba meklētājam ir pienākums: 1) patstāvīgi un ar Nodarbinātības valsts aģentūras
palīdzību aktīvi meklēt darbu; 2) Nodarbinātības valsts aģentūras noteiktajā laikā,
bet ne vēlāk kā pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš iepriekšējo reizi
apmeklēja Nodarbinātības valsts aģentūru, ierasties Nodarbinātības valsts
aģentūrā un uzrādīt darba meklētāja statusa saglabāšanai nepieciešamos
dokumentus; 3) triju darba dienu laikā ziņot Nodarbinātības valsts
aģentūrai par to, ka viņš vairs neatbilst šā likuma 15.panta pirmās daļas 1.,
3. un 5.punktā minētajiem darba meklētāja statusa iegūšanas nosacījumiem. |
17.pants. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas
ierobežojumi (1) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot
personu iekārtošanu darbā uz kuģiem) atļauts komersantiem, kuri saņēmuši
Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci. (2) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties
komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu licenci. (3) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts
komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar
attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, minētajam
komersantam ir pienākums pirms pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas Latvijā
rakstveidā par to informēt Nodarbinātības valsts aģentūru. |
|
33. 34. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Izteikt likuma 17.pantu šādā redakcijā: 17.pants. Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi (1)Darbiekārtošanas pakalpojumi personu iekārtošanai darbā ir šādi
pakalpojumi: 1) starpniecības pakalpojumi darbiekārtošanā: a) pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs,
nekļūstot par pusi darba attiecībās, nodrošina personai tiešu darba tiesisko attiecību
nodibināšanu ar darba devēju, tai skaitā pakalpojumi
starptautiskās jaunatnes kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes
apmaiņas programmu ietvaros, ja
šādas programmas paredz
personai darba veikšanu par atlīdzību; b) pakalpojumi, kas
saistīti ar darba
meklēšanu, ar to
saprotot, konsultēšanu
darbiekārtošanas
jautājumos, informēšanu par
brīvajām darba vietām un citus līdzvērtīgus pakalpojumus, kas paredzēti, lai
piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu; c) pakalpojumi darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei, izņemot
pakalpojumus, kas saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja
vien šādu reklāmu mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana. 2) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas
pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz noteiktu laiku
personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs. (2) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu iekārtošanu
darbā uz kuģiem) atļauts komersantiem, kuri saņēmuši Nodarbinātības valsts
aģentūras izsniegtu licenci. (3) Ar personu iekārtošanu darbā
uz kuģiem atļauts nodarboties
komersantiem, kuri saņēmuši Satiksmes ministrijas izsniegtu licenci. (4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants ir
tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvajiem aktiem, minētajam
komersantam ir pienākums pirms
pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas Latvijā rakstveidā par to informēt
Nodarbinātības valsts aģentūru. (5) Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī licences
darbības apturēšanu vai licences anulēšanu normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos
pieņem Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota licencēšanas komisija. (6) Licencēšanas komisijas pieņemto
administratīvo aktu var
apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības
valsts aģentūras
direktora administratīvo aktu
pārsūdzēt tiesā. Iesnieguma
iesniegšana Nodarbinātības valsts
aģentūras direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā par licencēšanas komisijas pieņemtā
administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku
zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur administratīvā akta darbību.. Sociālo un darba lietu komisijaPapildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt to šādā redakcijā: Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: 17.pants. Darbiekārtošanas
pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi (1)Darbiekārtošanas pakalpojumi personu iekārtošanai darbā ir šādi: 1) starpniecības pakalpojumi darbiekārtošanā: a) pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs,
nekļūstot par vienu no pusēm darba attiecībās, nodrošina personai tiešu darba
tiesisko attiecību nodibināšanu ar darba devēju, tai skaitā starptautisku
jaunatnes kultūras, izglītības, nodarbinātības un pieredzes apmaiņas
programmu ietvaros sniedzami pakalpojumi, ja šīs programmas paredz, ka
persona strādās par atlīdzību, b) pakalpojumi, kas
saistīti ar darba
meklēšanu, ar to
saprotot, konsultēšanu
darbiekārtošanas
jautājumos, informēšanu par
brīvajām darba vietām un citus līdzvērtīgus pakalpojumus, kas paredzēti, lai
piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu; c) pakalpojumi darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei, izņemot
pakalpojumus, kas saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja
vien šādu reklāmu mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana. 2) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru ietvaros
darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta darbinieku uz
noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts darbs. (2) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu iekārtošanu
darbā uz kuģiem) atļauts komersantiem, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra
izsniegusi attiecīgu licenci. (3) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts nodarboties
komersantiem, kuriem Satiksmes ministrija izsniegusi attiecīgu licenci. (4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants ir
tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar attiecīgās valsts
normatīvajiem aktiem, minētajam komersantam, pirms viņš uzsāk šādu
pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ir pienākums rakstveidā par to informēt
Nodarbinātības valsts aģentūru. (5) Administratīvo aktu par licences izsniegšanu, kā arī par
licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu normatīvo aktu pārkāpumu
gadījumos izdod Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota licencēšanas
komisija. (6) Licencēšanas komisijas izdoto administratīvo aktu var apstrīdēt,
iesniedzot Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram attiecīgu iesniegumu,
bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora izdoto administratīvo aktu var
pārsūdzēt tiesā. Iesnieguma iesniegšana Nodarbinātības valsts aģentūras
direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā sakarā ar licencēšanas komisijas
izdotā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā
neesošu neaptur attiecīgā administratīvā akta darbību. |
Daļēji
atbalstīts (iestrādāts komisijas 34..
priekšlikumā) Atbalstīts
|
16. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā: 17.pants.
Darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi (1)Darbiekārtošanas pakalpojumi personu iekārtošanai darbā ir šādi: 1) starpniecības pakalpojumi darbiekārtošanā: a) pakalpojumi, kuru ietvaros darbiekārtošanas
pakalpojumu sniedzējs, nekļūstot par vienu no pusēm darba attiecībās,
nodrošina personai tiešu darba tiesisko attiecību nodibināšanu ar darba
devēju, tai skaitā starptautisku jaunatnes kultūras, izglītības,
nodarbinātības un pieredzes apmaiņas programmu ietvaros sniedzami
pakalpojumi, ja šīs programmas paredz, ka persona strādās par atlīdzību, b) pakalpojumi, kas saistīti ar darba meklēšanu, ar to saprotot, konsultēšanu darbiekārtošanas jautājumos, informēšanu par brīvajām darba vietām un citus līdzvērtīgus pakalpojumus, kas paredzēti, lai piedāvātu vai atvieglotu personai darba tiesisko attiecību nodibināšanu; c) pakalpojumi darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei, izņemot pakalpojumus, kas saistīti ar darba sludinājumu izvietošanu un reklāmu, ja vien šādu reklāmu mērķis nav darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšana. 2) darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumi, kuru
ietvaros darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs nosūta
darbinieku uz noteiktu laiku personai, kuras labā un vadībā tiks veikts
darbs. (2) Sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot
personu iekārtošanu darbā uz kuģiem) atļauts komersantiem, kuriem
Nodarbinātības valsts aģentūra izsniegusi attiecīgu licenci. (3) Ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem atļauts
nodarboties komersantiem, kuriem Satiksmes ministrija izsniegusi attiecīgu
licenci. (4) Ja citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts
komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus saskaņā ar
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, minētajam komersantam, pirms viņš
uzsāk šādu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ir pienākums rakstveidā par to
informēt Nodarbinātības valsts aģentūru. (5) Administratīvo aktu par licences izsniegšanu,
kā arī par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu normatīvo aktu
pārkāpumu gadījumos izdod Nodarbinātības valsts aģentūras izveidota
licencēšanas komisija. (6) Licencēšanas komisijas izdoto administratīvo
aktu var apstrīdēt, iesniedzot Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram
attiecīgu iesniegumu, bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora izdoto
administratīvo aktu var pārsūdzēt tiesā. Iesnieguma iesniegšana
Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram vai pieteikuma iesniegšana tiesā sakarā
ar licencēšanas komisijas izdotā administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par
spēku zaudējušu vai spēkā neesošu neaptur attiecīgā administratīvā akta
darbību. |
Pārejas noteikumi 8. Grozījumi šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras finansēšanu no valsts
pamatbudžeta un 9.panta trešajā daļā par bezdarba samazināšanas
preventīvo pasākumu finansēšanu no valsts pamatbudžeta stājas spēkā 2007.gada
1.janvārī. |
11. Pārejas noteikumos: izslēgt 8.punktā vārdus "7.panta ceturtajā daļā
par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras finansēšanu no valsts
pamatbudžeta un"; |
|
|
|
17. Pārejas noteikumos: izslēgt 8.punktā skaitli un vārdus 7.panta ceturtajā
daļā par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras finansēšanu no
valsts pamatbudžeta un; |
|
papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā
redakcijā "9. Līdz Profesionālās karjeras izvēles
valsts aģentūras reorganizācijai un pievienošanai Nodarbinātības valsts
aģentūrai šā likuma 6.panta otrās daļas 8., 9., 10. un 11.punktā noteiktās
funkcijas bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanas un
īstenošanas jomā, izņemot šā likuma 3.1 panta pirmās daļas 2.
un 3.punktā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pasākumus, veic Profesionālās
karjeras izvēles valsts aģentūra, kas ir labklājības ministra pārraudzībā
esoša valsts pārvaldes iestāde, kuru no 2007.gada 1.janvāra finansē no valsts
pamatbudžeta. 10. Likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā
2007.gada 1.jūlijā." |
|
|
|
papildināt pārejas noteikumus
ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā: 9. Līdz Profesionālās
karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizācijai un pievienošanai
Nodarbinātības valsts aģentūrai šā likuma 6.panta otrās daļas 8., 9., 10. un
11.punktā noteiktās preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu, izņemot šā
likuma 3.1 panta pirmās daļas 2. un 3.punktā, ceturtajā un
piektajā daļā minētos pasākumus, organizēšanas un īstenošanas funkcijas veic
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kura ir labklājības ministra
pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un kura no 2007.gada 1.janvāra
tiek finansēta no valsts pamatbudžeta. 10. Šā likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā
2007.gada 1.jūlijā. |
|
12. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz
Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: "Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EK par
obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā
sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu
dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās
sekas; 2) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par trešo
valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; 3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības
pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties
dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ
Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK,
75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par
obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai
bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama
starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības
saturu." |
35. |
Labklājības
ministrijas parlamentārais sekretārs Gundars Daudze Papildināt likumprojekta informatīvo atsauci uz Eiropas
Savienības direktīvām ar Padomes 2005.gada 12.oktobra Direktīvu
2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts
piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos. |
Atbalstīts |
18. Papildināt likumu ar
informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā: Informatīva atsauce uz Eiropas
Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 2001.gada 20.jūlija direktīvas
2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida
pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai
līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to
saistītās sekas; 2) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas
2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts
pastāvīgie iedzīvotāji; 3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas
2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi
pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK)
Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK,
73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK; 4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas
2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu
valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi
nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās
aizsardzības saturu; 5) Padomes 2005.gada 12.oktobra direktīvas
2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanai
zinātniskās pētniecības nolūkos. |