Likumprojekts

Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā

Izdarīt Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12.nr.; 2004, 11.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šajā likumā noteikto atbalstu bezdarbniekiem un darba meklētājiem ir tiesīgas saņemt šādas personas:

1) Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai persona, kura ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, vai minēto personu laulātais, kuram ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

2) Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, vai Šveices Konfederācijas pilsonis, vai minēto personu ģimenes loceklis, kurš Latvijā ir saņēmis Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju vai Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļa pastāvīgās uzturēšanās atļauju;

3) persona, kurai ir derīga termiņuzturēšanās atļauja saistībā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

4) persona, kurai ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja saistībā ar bēgļa statusa piešķiršanu Latvijā, vai minētās personas ģimenes loceklis, kam ir derīga pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā;

5) Eiropas Kopienas pastāvīgais iedzīvotājs, kuram Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir piešķirts Latvijā, vai minētās personas laulātais, kam ir derīga termiņuzturēšanās atļauja Latvijā;

6) persona, kurai Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss."

2.  3.pantā:

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus "un citām mērķa grupām saskaņā ar Latvijas Nacionālo rīcības plānu nodarbinātības veicināšanai" ar vārdiem "personām, kurām ir alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; personām, kuras aprūpē kādu ģimenes locekli, un citām politikas plānošanas dokumentos noteiktajām mērķa grupām";

papildināt otrās daļas ievaddaļu aiz vārdiem "lai samazinātu bezdarbu" ar vārdiem "un veicinātu iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu";

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus "bezdarbniekus un darba meklētājus" ar vārdiem "bezdarbniekus, darba meklētājus un ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus".

3. Papildināt likumu ar 3.¹ pantu šādā redakcijā:

"3.¹ pants. Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi

(1) Bezdarba samazināšanas preventīvie pasākumi ir šādi:

1) karjeras konsultācijas;

2) komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas celšana, pārkvalifikācija un tālākizglītība;

3) nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana.

(2) Karjeras konsultācijas ietver palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanu, darba izmēģinājumus, kā arī darba meklēšanas un darba saglabāšanas prasmju apguvi.

(3) Karjeras konsultācijas sniedz personām, lai veicinātu viņu profesionālās ievirzes apzināšanu, padziļinātu izpratni par izglītību un iespējām darba tirgū un atklātu profesionālo virzienu, kas vislabāk atbilst konkrētā cilvēka personībai, viņa vērtībām un mērķiem. Karjeras konsultācijas īsteno, organizējot individuālās karjeras konsultācijas, tai skaitā sniedzot pakalpojumus elektroniski, un karjeras konsultācijas grupās, kā arī dodot iespēju pārbaudīt profesionālo piemērotību, strādājot darba vietā.

(4) Pasākumus, kas saistīti ar komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju un tālākizglītību, organizē, lai u zturētu komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto konkurētspēju darba tirgū un mazinātu bezdarba iestāšanās risku.

(5) Pasākumus nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšanai organizē, lai mazinātu bezdarba iestāšanās risku, kas saistīts ar nodarbināto pārvietošanos starp dzīvesvietu un darba vietu."

4.  4.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinets nosaka kritērijus komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto iesaistīšanai kvalifikācijas celšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības pasākumos, pasākumu finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību.

(8) Ministru kabinets nosaka kritērijus nodarbināto personu iesaistīšanai reģionālās mobilitātes veicināšanas pasākumos, pasākumu finansēšanas noteikumus un īstenošanas kārtību."

5. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

"5.pants. Ministriju kompetence

(1) Ekonomikas ministrija koordinē darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozēšanas procesu valstī.

(2) Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku bezdarba samazināšanai, piedalās nodarbinātības politikas izstrādāšanā un karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanā, kā arī koordinē priekšlikumu izstrādi aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanai, finansēšanai un ieviešanai.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju nodrošina bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu, bezdarbnieku un darba meklētāju neformālās izglītības ieguvi, kā arī karjeras konsultāciju un komersantu nodarbināto personu un pašnodarbināto kvalifikācijas celšanas, pārkvalifikācijas un tālākizglītības organizēšanu.

(4) Ministrijas atbilstoši kompetencei izstrādā priekšlikumus valsts politikai nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, kā arī paredz bezdarbnieku iesaistīšanu valsts un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, tai skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.

6.pants. Nodarbinātības valsts aģentūra

(1) Valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Nodarbinātības valsts aģentūra ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Nodarbinātības valsts aģentūra:

1) atbilstoši kompetencei izstrādā priekšlikumus valsts politikas izstrādei un īstenošanai nodarbinātības jomā;

2) veic darba tirgus īstermiņa prognozēšanu;

3) reģistrē un uzskaita bezdarbniekus un darba meklētājus;

4) palīdz bezdarbniekiem un darba meklētājiem, kā arī ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem iesaistīties darba tirgū;

5) organizē sadarbību un informācijas apmaiņu starp Nodarbinātības valsts aģentūru un darba devējiem, kā arī uzskaita darba devēju pieteiktās brīvās darba vietas;

6) bez maksas informē par darba devēju pieteiktajām brīvajām darba vietām, kā arī bezdarbnieku un darba meklētāju tiesībām un pienākumiem;

7) organizē bezdarbnieku, darba meklētāju un darba devēju dialogu, lai samazinātu bezdarbu;

8) organizē un īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus;

9) bez maksas sniedz karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām, konsultējot profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē;

10) apkopo karjeras konsultācijām nepieciešamo informāciju, tai skaitā par izglītības iespējām;

11) izstrādā jaunas un pilnveido esošās karjeras konsultēšanas metodes, kā arī sniedz palīdzību to ieviešanā;

12) apstiprina darba izsaukumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

13) licencē un uzrauga komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot personu iekārtošanu darbā uz kuģiem);

14) nodrošina Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām atbilstošas informācijas sagatavošanu un sniegšanu par bezdarba situāciju valstī;

15) sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām;

16) piedalās starpvalstu sadarbības līgumu projektu, kā arī citu sadarbības projektu izstrādē, šo līgumu un projektu īstenošanā bezdarba samazināšanas, nodarbinātības veicināšanas, karjeras konsultāciju, kā arī darbaspēka kustības jomā;

17) veic citus Nodarbinātības valsts aģentūras nolikumā un normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

(3) Nodarbinātības valsts aģentūrai ir tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no fiziskajām un juridiskajām personām aģentūras uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.

(4) Informācijas pieprasīšanas un saņemšanas nodrošināšanai šā panta trešajā daļā minētās institūcijas slēdz sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās.

(5) Nodarbinātības valsts aģentūra tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, ieņēmumiem par maksas pakalpojumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī citiem līdzekļiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem."

6. Izslēgt 7.pantu.

7.  8.pantā:

izslēgt pirmajā un otrajā daļā vārdus "un Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra" (attiecīgā locījumā);

izteikt otrās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

"1) sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru, darba devējiem un nevalstiskajām organizācijām izstrādāt nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu attiecīgajai teritorijai;";

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

"4) paredzēt bezdarbnieku iesaistīšanu valsts un ārvalstu ieguldījumu programmu projektos, kuros tiek izmantoti valsts vai pašvaldību līdzekļi, tai skaitā ārvalstu tehniskās palīdzības projektos un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.";

izslēgt trešo daļu.

8. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus "šā likuma 5.panta piektajā daļā, 6.panta trešās daļas 17.punktā un 8.panta trešajā daļā" ar vārdiem "šā likuma 5.panta ceturtajā daļā un 8.panta otrās daļas 4.punktā".

9. Izteikt 13.panta 5.punktu šādā redakcijā:

"5) saņemt karjeras konsultācijas;".

10.  Izteikt 16.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) saņemt karjeras konsultācijas."

11. Pārejas noteikumos:

izslēgt 8.punktā vārdus "7.panta ceturtajā daļā par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras finansēšanu no valsts pamatbudžeta un";

papildināt pārejas noteikumus ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

"9. Līdz Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizācijai un pievienošanai Nodarbinātības valsts aģentūrai šā likuma 6.panta otrās daļas 8., 9., 10. un 11.punktā noteiktās funkcijas bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu organizēšanas un īstenošanas jomā, izņemot šā likuma 3.¹ panta pirmās daļas 2. un 3.punktā, ceturtajā un piektajā daļā minētos pasākumus, veic Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuru no 2007.gada 1.janvāra finansē no valsts pamatbudžeta.

10. Likuma 5.panta pirmā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā."

12. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas;

2) Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīvas 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji;

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK;

4) Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu."

Labklājības ministre

D.Staķe

Likumprojekta

“Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums nosaka bezdarbniekiem un darba meklētājiem paredzētos aktīvos nodarbinātības pasākumus un bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus un to finansēšanu, valsts un pašvaldību kompetenci šo pasākumu īstenošanā, kā arī bezdarbnieka un darba meklētāja statusu, tiesības un pienākumus. Pašreizējo tiesisko regulējumu raksturo atsevišķas nepilnības likuma noteikumos, kuras paredzēts novērst likumprojektā: 1. Likuma 2. panta otrā daļa nosaka, ka personām, kuras nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, personām, kuras nav saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un personām, kuras nav saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju un nav Latvijas pilsoņu, nepilsoņu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušo personu laulātie, ir tiesības iesaistīties bezdarbniekiem paredzētajos pasākumos atbilstoši Padomes 1971.gada 14.jūnija regulai (EEC) Nr.1408/71. Savukārt saskaņā ar likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu un 15.panta 1.punktu, tiesības uz bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu ir personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju un ir Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa, vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušās personas laulātais, vai ir saņēmusi termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Ņemot vērā vairāku direktīvu normas (skat. anotācijas V sadaļas 1.tabulu), nepieciešams paplašināt to personu loku, kurām ir tiesības darba zaudēšanas gadījumā saņemt sociālās garantijas (bezdarbnieku pabalstu). Lai persona varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu, tai ir nepieciešams reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbniekam. Grozījumi paredz arī svītrot atsauci uz Padomes 1971.gada 14.jūnija Regulu Nr.1408/71/EEK, tā vietā skaidri definējot to personu loku 2.panta otrajā daļā, uz kurām likums attiecas. 2. Likuma 3.panta pirmās daļas 4.punktā ir noteikti aktīvo nodarbinātības pasākumu veidi, kurus NVA organizē noteiktām personu (bezdarbnieku) grupām, piemēram, personām no 15 līdz 24 (ieskaitot) gadu vecumam; personām, kurām ir noteikta invaliditāte; personām, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi u.c. Lai attīstītu aktīvos nodarbinātības pasākumus atbilstoši sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju (bezdarbnieku) grupu specifiskajām vajadzībām, nepieciešams likumā noteikt jaunas personu grupas iesaistīšanai pasākumos, piemēram, personas, kurām ir izveidojusies atkarība no alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām; personas, kas aprūpē kādu no ģimenes locekļiem u.c. politikas plānošanas dokumentos noteiktās mērķa grupas. Jauni aktīvie nodarbinātības pasākumi pēc būtības no jauna netiek veidoti, bet paplašināta pakalpojumu pieejamība, sniedzot pakalpojumus jaunām mērķa grupām. 3. Likuma 4.panta pirmajā daļā, 5.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā, 6.panta trešās daļas 1.punktā, 7.panta piektās daļas 1.punktā un 8.panta otrās daļas pirmajā punktā un trešajā daļā noteikts regulējums Nacionālā rīcības plāna nodarbinātības veicināšanai izstrādei un apstiprināšanai. Atbilstoši 2005.gada 12.julijā Eiropas Padomes apstiprinātajām integrētām vadlīnijām, kuras apvieno Vispārējās ekonomikas politikas vadlīnijas un Nodarbinātības vadlīnijas, Latvija ir izstrādājusi nacionālo Lisabonas programmu, kurā ir integrēts Nacionālais rīcības plāns nodarbinātības veicināšanai. Tādēļ zudusi nepieciešamība likumā noteikt regulējumu minētā plāna izstrādei un apstiprināšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 25.07.2006. sēdes protokola Nr.39 41.§ (“Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem, kā uzlabot kārtību, kādā atbildīgās institūcijas iegūst, uzkrāj informāciju un apmainās ar to, kā arī koordinē savu darbību, funkciju un uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu savlaicīgu un padziļinātu darba tirgus prognožu sagatavošanu un attiecīgu politikas plānošanas dokumentu izstrādi”) 3.punktam, Ekonomikas ministrija ar 2007.gada 1.jūliju noteikta par atbildīgo institūciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas procesa koordinēšanā valstī. Ņemot vērā iepriekšminēto, nepieciešams precizēt ministriju, pašvaldību un NVA kompetenci nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā. 4. Atbilstoši Ministru kabineta 29.03.2006. rīkojuma Nr.214 par koncepciju “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” 6.punktā dotajam uzdevumam, Labklājības ministrijai jāizstrādā un līdz 2006.gada 31.decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, paredzot līdzšinējo Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras (PKIVA) funkciju nodošanu NVA. Saskaņā ar likuma 6.panta trešās daļas 7.punktu, NVA, īstenojot aktīvos nodarbinātības pasākumus, bez maksas konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē. Līdzīgas funkcijas ir noteiktas PKIVA likuma 7.panta pirktās daļas 2.punktā saskaņā ar kuru PKIVA, īstenojot bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, sniedz profesionālās orientācijas pakalpojumus, konsultējot personas profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē. Šāda situācija neveicina optimālas valsts institucionālās sistēmas veidošanu un nenodrošina efektīvu valsts politikas īstenošanas koordinēšanu bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta jomā. Līdz ar to paredzēts papildināt likumu ar 3.^1pantu, jaunā redakcijā izteikt likuma 5. un 6.pantu, izslēgt 7.pantu un precizēt 8.panta pirmās un otrās daļas redakciju. 5. Lai izvairītos no maldīga priekšstata radīšanas, ka karjeras konsultants noorientē cilvēku uz kādu konkrētu profesiju atbilstoši tautsaimniecības vai darba devēju vajadzībām, koncepcijā “Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana” paredzēts, ka turpmāk profesionālās orientācijas sistēma tiks pārdēvēta par “Karjeras attīstības atbalsta sistēmu”, sevī ietverot līdzsvaru starp atbalstu cilvēka vēlmju un interešu apzināšanai un informēšanu par reālajām izredzēm darba tirgū. Līdz ar to paredzēts likumā lietoto terminu “profesionālā orientācija” aizstāt ar terminu “karjeras konsultācijas”. 6. NVA likuma 6.pantā noteikto funkciju (brīvo darba vietu uzskaitīšana; bezdarbnieku un darba meklētāju uzskaitīšana un reģistrēšana u.c.) izpildes nodrošināšanai nepieciešams izveidot datu bāzes bezdarbnieku un darba meklētāju, kā arī darba devēju pieteikto brīvo darba vietu uzskaitei saistībā ar NVA izveidojamās Bezdarbnieku un darba meklētāju uzskaites un darba devēju pieteikto brīvo darba vietu informācijas sistēmas darbības nodrošināšanu. Lai nodrošinātu minētās informācijas sistēmas uzturēšanu, veidotu un sistemātiski atjaunotu attiecīgās datu bāzes, NVA regulāri ir jāsaņem informāciju no valsts institūcijām (Centrālās statistikas pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes). NVA funkciju veikšanai nepieciešamās informācijas saņemšana veicinās arī informācijas apmaiņas principa ieviešanu valsts pārvaldē un dos iespēju nenoteikt privāto tiesību subjektam - personai, kura vēlas iegūt bezdarbnieka vai darba meklētā statusu un saņemt NVA pakalpojumus - pienākumu griezties NVA tikai atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai un uzrādīt NVA izziņas vai citus dokumentus, kas satur informāciju, kura ir citas valsts pārvaldes iestādes rīcībā (piemēram, par personas deklarēto dzīvesvietu). Līdz ar to informācijas apmaiņas principa ieviešanai, likumā nepieciešams noteikt, ka NVA ir tiesības pieprasīt un saņemt no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Uzņēmumu reģistra, Datu valsts inspekcijas, Centrālās statistikas pārvaldes, pašvaldības domes (padomes) un citām valsts un pašvaldību institūcijām NVA uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju. Ņemot vērā to, ka šobrīd NVA darbību reglamentējošos normatīvajos aktos nav pietiekoši noregulēts informācijas pieprasīšanas un saņemšanas jautājums, nav iespējams pilnvērtīgi izpildīt NVA normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus un funkcijas. Šī iemesla dēļ paredzēts papildināt likuma 6.pantu ar trešo un ceturto daļu.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu šādus jautājumus: - ministriju kompetences precizēšanu priekšlikumu izstrādē valsts politikas nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, tai skaitā, aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanas koordinēšanā; - līdzšinējo PKIVA funkciju nodošanu NVA, - jaunu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistāmo personu grupu noteikšanu; - jaunu bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu (pasākumu komercsabiedrībās nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai un pasākumu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšanai) ieviešanu; - NVA tiesību noteikšanu pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, noslēdzot sadarbības līgumus vai starpresoru vienošanās, NVA funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu informācijas sistēmas attiecīgo datu bāžu veidošanu un atvieglotu pakalpojumu saņemšanu bezdarbniekiem un darba meklētājiem.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Nav
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Viens no NVA uzdevumiem ir likumā noteiktajos gadījumos izdot administratīvos aktus (šajā gadījumā tie ir lēmumi par bezdarbnieka statusu). Lai pieņemtu attiecīgo lēmumu, NVA nepieciešams iegūt informāciju no citām valsts institūcijām. Attīstot bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu saikni ar NVA organizētajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem pēc vienas pieturas aģentūras principa, paredzama institucionālās sistēmas vienkāršošana valsts politikas īstenošanai bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju, ekonomiski aktīvo un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta jomā.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts netieši uzlabos situāciju vienlīdzīgas attieksmes jomā attiecībā uz sieviešu un vīriešu integrāciju darba tirgū. Likumprojekts izstrādāts, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, jo gan vīriešu, gan sieviešu iesaistīšana aktīvajos nodarbinātības pasākumos un bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos tiek nodrošināta pēc vienādiem nosacījumiem. Likumprojekts vērsts uz valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanu, novēršot atsevišķu valsts institūciju (NVA un PKIVA) funkciju dublēšanos. Tas vienkāršos bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām noteikto pakalpojumu saņemšanas kārtību un pakalpojumu kvalitāti, paredzot iespēju šo pakalpojumu saņemšanai nevis divās, bet gan vienā valsts pārvaldes iestādē.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2		3	4	5	6
	2007		2008	2009	2010
Valsts pamatbudžets
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos:	0		0	0	0	0
2. Izmaiņas budžeta izdevumos (Programma „Darba tirgus attīstība”):
2.1. Apakšprogramma 07.01.00 „Nodarbinātības valsts aģentūras darbības nodrošināšana”	5488,4		+680,3	+680,3	+680,3	+680,3
2.2. Apakšprogramma 07.09.00 „Karjeras konsultāciju sistēmas attīstība ”	680,3		-680,3	-680,3	-680,3	-680,3
3. Finansiālā ietekme	0		0	0	0	0
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Atbilstoši grozījumiem Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, NVA organizēs arī bezdarba samazināšanas preventīvos pasākumus, kas paredz profesionālās orientācijas un konsultēšanas pakalpojumus bezdarbniekiem, darba meklētājiem un citām personām nolūkā veicināt viņu konkurētspēju darba tirgū un sniegt palīdzību profesionālās karjeras izvēlē. No 2008.gada 1.janvāra pakalpojumiem jābūt pieejamiem visās 27 NVA filiālēs nevis tikai 23 šobrīd PKIVA esošajās filiālēs, budžeta līdzekļu ekonomija nebūs iespējama. 2008.gadā valsts budžeta ietvaros nepieciešams pārstrukturēt budžeta līdzekļus, veicot līdzekļu pārdali 2007.gadā izveidotā valsts pamatbudžeta programmā „Darba tirgus attīstība” ietvaros, samazinot izveidotā apakšprogrammā „Karjeras konsultāciju sistēmas attīstība” izdevumus par Ls 680 290 (finansē karjeras konsultāciju pakalpojumus, ko sniedz PKIVA) un palielinot izveidotā apakšprogrammā “Nodarbinātības valsts aģentūra” izdevumus par Ls 680 290 (finansē NVA darbību), lai nodrošinātu NVA deleģēto funkciju izpildi. Tādējādi, ar 2008.gadas 1.janvāri valsts pamatbudžeta programmā „Darba tirgus attīstība” tiks likvidēta apakšprogramma „Karjeras konsultāciju sistēmas attīstība”.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins
6. Cita informācija	PKIVA darbības nodrošināšanai katru gadu tika piešķirts valsts nodarbinātības speciālā budžeta finansējums, kas ir palielinājies kopš 1998.gada (1998.g. – 207 249 Ls, 2000.g. – 215 259 Ls, 2003.g. - 216 000 Ls), kad PKIVA bija tikai 6 rajonu profesijas izvēles konsultatīvie kabineti (filiāles) un ievērojami mazāks profesionālās orientācijas pakalpojumu saņēmēju skaits. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka NVA jānodrošina padziļināta pakalpojumu sniegšana arī izglītojamajiem, bet valsts budžeta finanšu līdzekļi paredzēti tikai pakalpojumu sniegšanai bezdarbniekiem un darba meklētājiem, valsts budžeta līdzekļu ekonomija nav iespējama. NVA, pārņemot PKIVA funkcijas, pārņems arī PKVA finanšu saistības un līdzekļus, tādēļ nepieciešams veikt finanšu līdzekļu pārdali valsts budžeta ietvaros un līdz ar to papildu līdzekļi 2007.gadā nebūs nepieciešami. Jautājums par nepieciešamo papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadam un turpmākajiem gadiem ir skatāms Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Papildus jāizdod šādi normatīvie akti: - Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.425 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums””; - Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 20.janvāra noteikumos Nr.24 “Bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtība”; - Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 17.jūnija noteikumos Nr.309 “Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi”; - Ministru kabineta rīkojums “Par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizāciju un pievienošanu Nodarbinātības valsts aģentūrai”; - Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 27.janvāra noteikumos Nr.49 “Labklājības ministrijas nolikums ””; Projekti tiks sagatavoti un noteiktā kārtībā iesniegti izskatīšanai Ministru 3 mēnešu laikā kabinetā pēc grozījumu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā spēkā stāšanās.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību (EK Dibināšanas līguma 249.pants)
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		1. Padomes 2001.gada 20.jūlija Direktīva 2001/55/EK (turpmāk – Direktīva 2001/55/EK) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūdumu gadījumā sasniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas. (OJ L 212, 7.8.2001) 2. Padomes 2003.gada 25.novembra Direktīva 2003/109/EK (turpmāk – Direktīva 2003/109/EK) par trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji. (OJ L 016, 23.01.2004) 3. Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva 2004/38/EK (turpmāk – Direktīva 2004/38/EK) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. (OJ L 158, 30.04.2004.) 4. Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīva 2004/83/EK (turpmāk - Direktīva 2004/83/EK) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu. (OJ L 304, 30.09.2004.)
					2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
2.panta otrās daļas 2.punkts	Direktīvas 2004/38/EK 24.pants			Atbilst	-
2.panta otrās daļas 3.punkts	Direktīvas 2004/83/EK 23.panta 2.punkts un 26.panta 5.punkts.			Atbilst	-
2.panta otrās daļas 4.punkts	Direktīvas 2004/83/EK 23.panta 2.punkts un 26.panta 5.punkts			Atbilst	-
2.panta otrās daļas 5.punkts	Direktīva 2003/109/EK 11.panta 1.punkta d)apakšpunkts			Atbilst	-
2.panta otrās daļas 6.punkts	Direktīva 2001/55/EK 12.pants			Atbilst	-
5. Cita informācija			Iekšlietu ministrija ir atbildīgā iestāde par visu tālāk minēto direktīvu normu transponēšanu Latvijas likumdošanā, bet Labklājības ministrija izstrādājusi grozījumus likumā savas kompetences ietvaros. 1. Direktīva 2003/109/EK ieviesta ar likumu „Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” (Saeimā pieņemts 22.06.2006.). 2. Direktīva 2004/38/EK ieviesta ar 2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr.586 „Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”. 3. Lai ieviestu Direktīvu 2004/83/EK un Direktīvu 2001/55/EK, Iekšlietu ministrija ir izsludinājusi likumprojektu „Likums par patvērumu Latvijas Republikā” (VSS-1290).

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	-
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem nav veiktas.
5. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma normu izpildei netiek radītas jaunas valsts institūcijas. Reorganizējot PKIVA un pievienojot to NVA, paplašināsies NVA funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas Saeimā tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. NVA sagatavos informāciju masu saziņas līdzekļiem par izmaiņām attiecībā uz NVA sniedzamo pakalpojumu saņemšanas iespējām un funkciju un uzdevumu pārņemšanu no PKIVA, kā arī informācija būs pieejama NVA mājas lapā www.nva.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Likumprojekts indivīda tiesības neierobežo. Likuma IV nodaļas „Bezdarbnieka tiesības un pienākumi” 13.panta 7.punkts nosaka, ka Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieku lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumus Nodarbinātības valsts aģentūras direktoram, bet Nodarbinātības valsts aģentūras direktora lēmumus pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija	-

Labklājības ministre D.Staķe

Valsts sekretāra p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Eiropas un juridisko lietu departamenta direktors	Atbildīgā amatpersona
I.Alliks	Z.Uzuliņa	M.Badovskis	L.Dimante

04.01.07. 09:50

2 536

L.Dimante

7021503, Linda.Dimante@lm.gov.lv