Rīgā, 2007.gada 22.februārī Nr.

Saeimas Prezidijam

Saeimas Nacionālās drošības komisija iesniedz otrreizējai caurlūkošanai sagatavoto likumu „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (162/Lp9), kurš ir iekļauts š. g. 1.marta Saeimas sēdes darba kārtībā.

Pielikumā: likums otrreizējai caurlūkošanai uz lpp.

Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs

Dz.Jaundžeikars

Nacionālās drošības komisija

Likums otrreizējai caurlūkošanai

Grozījumi Nacionālās drošības likumā (162/Lp9)

Likuma redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā

Saeimas 2007.gada 1.februāra sēdē pieņemtā likuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (6)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2003, 12., 23.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 10., 11.nr.; 2006, 1., 14., 24.nr.) šādus grozījumus:

7.pants. Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence

(1) Saeimas Nacionālās drošības komisijā ievēlētajiem deputātiem darbam šajā komisijā nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja komisijā ievēlēts deputāts, kuram nav šādas atļaujas, viņš drīkst piedalīties komisijas sēdēs tikai pēc minētās speciālās atļaujas saņemšanas.

(2) Saeimas Nacionālās drošības komisija:

1) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

2) izvērtē un akceptē valsts drošības iestāžu budžetu projektus;

3) veic valsts drošības iestāžu darbības un budžeta līdzekļu izlietošanas parlamentāro kontroli;

4) noklausās Ministru kabineta un valsts drošības iestāžu vadītāju ziņojumus par valsts drošības iestāžu darbību, kā arī izskata šo iestāžu darbības pārbaudes rezultātus;

5) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

6) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu);

7) izskata priekšlikumus par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu un 07.04.2004. likumu)

1. Papildināt 7.panta otrās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem kopā ar šīs komisijas pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;”.

Deputāte L.Mūrniece

Svītrot likumprojekta pirmajā pantā vārdus “kopā ar šīs komisijas pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam”.

Neatbalstīts

1. Papildināt 7.panta otrās daļas 3.punktu ar teikumu šādā redakcijā:

“Veicot parlamentāro kontroli, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem kopā ar šīs komisijas pilnvarotām personām, kurām ir pirmās kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, ir tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs un iepazīties ar nepieciešamo informāciju un dokumentiem, izņemot dokumentus par informācijas slepenajiem avotiem, uzklausīt valsts drošības iestāžu amatpersonas, pārbaudīt veikto izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību un operatīvās darbības pasākumu likumību un pamatotību;”.

9.pants. Ministru prezidenta kompetence

Ministru prezidents:

1) vada valsts apdraudējuma situāciju novēršanas un pārvarēšanas pasākumus;

2) sniedz Saeimai gadskārtējo ziņojumu par nacionālo drošību;

3) saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;

4) organizē nacionālās drošības, valsts aizsardzības un tautsaimniecības mobilizācijas koncepciju un plānu izstrādi un izpildi;

5) pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, un aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu un 28.04.2005. likumu)

2. 9.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vada Valsts drošības iestāžu padomi un saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;”.

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 2.pantu (grozījumi likuma 9.pantā).

Neatbalstīts

2. 9.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) vada Valsts drošības iestāžu padomi un saskaņo ministru darbību nacionālās drošības jomā;”.

15.pants. Valsts drošības iestādes

(1) Valsts drošības iestādes ir valsts institūcijas, kuras nacionālās drošības sistēmai noteikto uzdevumu īstenošanā veic izlūkošanas, pretizlūkošanas darbības un operatīvās darbības pasākumus.

(2) Valsts drošības iestāžu kopumu veido:

1) Satversmes aizsardzības birojs;

2) Militārās izlūkošanas un drošības dienests;

3) Drošības policija.

(3) Valsts drošības iestāžu kompetenci nosaka speciāli likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001. likumu un 07.04.2004. likumu)

3. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestāžu darbības koordināciju atbilstoši valsts drošības politikai nodrošina Valsts drošības iestāžu padome.”

Deputāts V.Buzajevs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu (grozījumi likuma 15.pantā).

Neatbilst Kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem

3. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts drošības iestāžu darbības koordināciju atbilstoši valsts drošības politikai nodrošina Valsts drošības iestāžu padome.”

15.¹ pants. Informācijas analīzes dienests

(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde.

(2) Informācijas analīzes dienests:

1) izvērtē un analizē no valsts drošības iestādēm saņemto informāciju un sniedz to Nacionālās drošības padomes locekļiem;

2) sagatavo attiecīgus priekšlikumus un ieteikumus Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam attiecībā uz turpmāko rīcību;

3) sniedz Nacionālās drošības padomes locekļiem ieteikumus attiecībā uz valsts drošības iestāžu darbības virzieniem un prioritātēm;

4) analizē un prognozē valsts apdraudējumu.

(3) Informācijas analīzes dienesta vadītāju ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma.

(4) Informācijas analīzes dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Pirms apstiprināšanas nolikuma proj ekts saskaņojams ar Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

(07.04.2004. likuma redakcijā)

4. 15.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Informācijas analīzes dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas, neizmantojot operatīvās darbības metodes, likumā noteiktajā kārtībā veic nacionālās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai nepieciešamās informācijas atlasi, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.”;

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina Valsts drošības iestāžu padomes darbu.”

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 15.¹ panta otrās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) piedalās Nacionālās drošības padomes darba nodrošināšanā.”

Neatbilst Kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem

4. 15.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) nodrošina Valsts drošības iestāžu padomes darbu.”

19.pants. Nacionālās drošības padomes sastāvs

(1) Nacionālās drošības padomes locekļi ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas priekšsēdētājs;

3) Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs;

4) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs;

5) Ministru prezidents;

6) aizsardzības ministrs;

7) ārlietu ministrs;

8) iekšlietu ministrs;

9) (izslēgts ar 07.04.2004. likumu).

(2) Ģenerālprokuroram ir tiesības piedalīties Nacionālās drošības padomes sēdēs.

(2¹) Ar padomdevēja tiesībām uz Nacionālās drošības padomes sēdi var uzaicināt valsts drošības iestāžu vadītājus un Informācijas analīzes dienesta vadītāju.

(3) Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību nodrošina Valsts prezidenta kanceleja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu un 09.11.2006. likumu)

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts prezidenta kanceleja kopīgi ar Informācijas analīzes dienestu nodrošina Nacionālās drošības padomes un tās sekretariāta darbību.”

Neatbilst Kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem

20.pants. Nacionālās drošības padomes kompetence

(1) Nacionālās drošības padome:

1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas.

(2) Nacionālā drošības padome iesniedz priekšlikumus Saeimai par Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. Nacionālās drošības padome iesniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par Informācijas analīzes dienesta vadītāja iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata.

(3) Nacionālās drošības padomes lēmums, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus, ir rekomendējošs un neatbrīvo atbildīgās amatpersonas no atbildības par to pieņemtajiem lēmumiem.

(4) Nacionālās drošības padomei ir tiesības pieprasīt Informācijas analīzes dienestam un valsts drošības iestādēm visu to rīcībā esošo informāciju, kas skar nacionālās drošības intereses.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu un 01.12.2005. likumu)

Deputāts V.Buzajevs

Izteikt likuma 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Nacionālās drošības padome:

1) saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā un izskata tās pilnveidošanas gaitu un problēmas;

2) izskata likumā noteiktos ar nacionālo drošību saistītos plānus un koncepcijas;

3) izskata valsts drošības iestāžu darbības prioritātes, šīm iestādēm izvirzāmās prasības un uzdevumus;

4) saskaņo informācijas apriti, tās analīzes un izmantošanas kārtību valsts drošības iestādēs;

5) saskaņo valsts drošības iestāžu budžeta projektus;

6) apkopo valsts drošības iestāžu priekšlikumus un prasības, iesniedz un uztur tās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijās;

7) izskata normatīvo aktu projektus valsts drošības iestāžu darbības jautājumos;

8) izvērtē valsts drošības iestāžu darbības efektivitāti ;

9) izskata un saskaņo valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizl ūkošanas darbības nolikumus ;

10) ierosina pārbaudes valsts drošības iestādēs.”

Neatbilst Kārtības ruļļa 115.panta otrās daļas noteikumiem

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.32 “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.).

Pārejas noteikums

K.Vītola