2007.gada 8.janvārī Noteikumi Nr.30

Rīgā (prot. Nr.2 6.§)

Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 208.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 3.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) termiņu, kad saskaņā ar likumu izbeidzas pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanas tiesības pilsētās un lauku apvidos."

2. Papildināt 4.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes lietošanu pilsētās un lauku apvidos regulē likums "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", ja šajā likumā nav noteikts citādi."

3. Papildināt 8.panta pirmo daļu aiz vārdiem "apbūvēta zemesgabala" ar vārdiem "(atsevišķs apbūvēts zemesgabals un apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldību īpašuma objektu)".

4.  16.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu" ar vārdiem "izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nepiemēro, ja Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams:

1) valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu minētajā kapitālsabiedrībā;

2) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tas šo funkciju veikšanai tiks mainīts pret lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu minēto citai personai piederošo nekustamo īpašumu;

3) valsts pārvaldes funkciju veikšanai un tas šo funkciju veikšanai tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā."

5.  23.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas kārtību, šo pieprasījumu un izpērkamo zemes vienību iekļaušanas kārtību Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja lēmumā par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā norādītā vai kadastrālajā uzmērīšanā noteiktā zemes platība pārsniedz to platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, bijušais zemes īpašnieks vai viņa mantinieks ir tiesīgs izpirkt reformas likumos noteiktajā kārtībā zemes platību, kas pārsniedz atjaunojamo, zemes izpirkšanas pieprasījumu neiekļaujot Lauku zemes izpirkšanas reģistrā."

6. Izteikt 25.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zemes pastāvīgais lietotājs, kuram zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas pirmtiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi. Līdz zemes īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā nomas līgumu slēdz uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus. Pēc zemes īpašuma tiesību nostiprināšanas nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem, ja vien nomnieks nevēlas noslēgt nomas līgumu uz īsāku termiņu. Ja zemes nomnieks vēlas, zemes nomas līgums tiek pagarināts. Zemes nomniekam ir tiesības zemes nomas līgumu ierakstīt zemesgrāmatā."

7. Izteikt 32.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Priekšapmaksas kārtību un lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas līgumu slēgšanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

8. Pārejas noteikumos:

izslēgt 5.punkta 3.apakšpunktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 5.¹ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.martam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 23.panta trešajā daļā minēto lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas kārtību, šo pieprasījumu un izpērkamo zemes vienību iekļaušanas kārtību Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību.";

aizstāt 6.punktā vārdus un skaitļus "ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 32.panta septītajā daļā minētās priekšapmaksas kārtību" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2007.gada 31.martam izdod noteikumus, kuros reglamentē šā likuma 32.panta septītajā daļā minētās priekšapmaksas kārtību un lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas līgumu slēgšanas kārtību";

papildināt pārejas noteikumus ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6.¹ Līdz šā likuma pārejas noteikumu 5.¹ un 6.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi", Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.418 "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.701 "Kārtība, kādā veicama priekšapmaksa un iesniedzams apliecinājums par priekšapmaksu, izpērkot pilsētas zemi", ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.";

papildināt pārejas noteikumus ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13. Uz valsts vārda Privatizācijas aģentūras personā zemesgrāmatā var tikt ierakstīti privatizācijai nodoti valsts īpašuma objekti, kā arī valstij piekrītoši vai piederoši neapbūvēti un apbūvēti zemesgabali."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ekonomikas ministrs J.Strods

Ministru kabineta noteikumu projekta

"Grozījumi Valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" anotācija

Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Normatīvā akta projektu nepieciešams virzīt Satversmes 81.panta kārtībā, jo: 1. Pēc Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Pabeigšanas likums) spēkā stāšanās Saeima 2006.gada 14.septembrī pieņēma grozījumus likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", kuri paredzēja, ka zemes lietošanas tiesības izbeidzamas ar vietējās pašvaldības domes (padomes) lēmumu, arī gadījumos, kad: 1) persona, kurai zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz 2006.gada 31.augustam nav iesniegusi izpirkšanas pieprasījumu vai nav iekļauta lauku zemes izpirkšanas reģistrā; 2) persona, kura ir iekļauta lauku zemes izpirkšanas reģistrā, līdz 2008.gada 1.septembrim neiesniedz Valsts zemes dienestā zemes gabala robežplānu vai neveic sertifikātu priekšapmaksu par izpērkamo zemi. Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. Grozījumi minētajā likumā ir nonākuši pretrunā ar Pabeigšanas likuma normām, kas paredz, ka iepriekšminētajos gadījumos lietošanas tiesības izbeidzas attiecīgi 2006.gada 1.septembrī vai 2008.gada 2.septembrī un bijušajam zemes lietotājam minētajos datumos rodas zemes nomas pirmtiesības uz viņam lietošanā piešķirto zemi. 2. Pabeigšanas likuma 8.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "apbūvēta zemesgabala cenu nosaka privatizāciju veicošā institūcija, un tā ir vienāda ar Valsts zemes dienesta noteikto konkrētā apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām". Pašlaik dažādas privatizāciju veicošās institūcijas dažādi interpretē terminu "apbūvēts zemesgabals" un līdz ar to dažādi nosaka apbūvētu zemesgabalu vērtību. Kā liecina pašreizējā prakse, ja kopā ar apbūvētu zemesgabalu privatizē arī uz tā esošās ēkas un būves, šāda apbūvēta zemesgabala cena tiek noteikta divējādi – to nosaka privatizāciju veicošā institūcija vai tā tiek noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumiem Nr.642 "Noteikumi par apbūvēta zemesgabala vērtības noteikšanu privatizācijas vajadzībām". Atsevišķos gadījumos, privatizējot pašvaldībai piederošu zemesgabalu kopā ar privatizējamo pašvaldības īpašuma objektu, zemesgabala cena tiek noteikta atšķirīgi ne tikai dažādās pašvaldībās, bet pat vienā un tajā pašā pašvaldībā. Tādējādi var secināt, ka ar spēkā esošajām likuma normām, kas regulē apbūvēta zemesgabala cenas noteikšanu, netiek panākta tiesiskuma, tiesiskās paļāvības, patvaļas aizlieguma, kā arī vienlīdzības un citu vispārējo tiesību principu ievērošana. Pabeigšanas likuma 1.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka termini un jēdzieni, kas ietverti šā likuma normās un kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, ir lietoti likuma "Par valsts un pašvaldības īpašuma objektu privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums) izpratnē. Tātad abos likumos – gan Privatizācijas likumā, gan Pabeigšanas likumā – lietoto terminu nozīme ir vienāda, turklāt termina "apbūvēts zemesgabals" skaidrojums ir dots Privatizācijas likumā, kurā noteikts, ka ar terminu "neapbūvēts zemesgabals" Privatizācijas likuma normās saprot zemesgabalu, uz kura neatrodas virszemes ēkas vai būves. Privatizācijas likumā ietvertā termina "apbūvēts zemesgabals" skaidrojums liecina, ka ar šo terminu minētajā likumā tiek saprasts gan tāds valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka vai būve, gan arī tāds valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, uz kura atrodas valstij vai pašvaldībai piederoša ēka vai būve un kurš tiek privatizēts kopā ar šo ēku vai būvi. Privatizācijas likuma VII daļa regulē zemesgabala privatizācijas vispārīgos nosacījumus, un tās 60.pantā ir definēti zemesgabala privatizācijas veidi un noteikts, ka zemesgabalu var privatizēt: 1) kā apbūvētu zemesgabalu kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kas atrodas uz šā zemesgabala. Šāds apbūvēts zemesgabals Privatizācijas likumā tiek saukts par "zemesgabalu kopā ar privatizējamo objektu"; 2) kā apbūvētu zemesgabalu, ja īpašuma objekts, kas atrodas uz šā zemesgabala, iegūts Privatizācijas likumā vai citos likumos un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Šāds apbūvēts zemesgabals Privatizācijas likumā tiek saukts par "atsevišķu apbūvētu zemesgabalu"; 3) kā neapbūvētu zemesgabalu. Privatizācijas likuma 1.panta piektajā daļā ir noteikts, ka Privatizācijas likuma normas piemērojamas, ja Pabeigšanas likumā nav noteikts citādi, savukārt Privatizācijas pabeigšanas likuma 4.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu nodod privatizācijai un privatizē saskaņā ar Privatizācijas likumu, ja Pabeigšanas likumā nav noteikts citādi. Savukārt, analizējot Privatizācijas pabeigšanas likuma normas, kurās lietots termins "apbūvēts zemesgabals", nākas secināt, ka attiecīgās normas regulē gadījumus, kad privatizācijas objekts ir valstij vai pašvaldībai piederošs zemesgabals, uz kura atrodas citai personai piederoša ēka vai būve (piemēram, Privatizācijas pabeigšanas likuma 3.panta pirmās daļas 3. un 4.punkts, 5.panta pirmā un otrā daļa, 6., 7., 9. un 10.pants, kā arī 11.panta pirmā daļa un citas šā likuma normas). Pabeigšanas likuma normas, kurās lietots termins "valsts vai pašvaldības īpašuma objekts", attiecas uz gadījumiem, kad privatizācijas objekts ir valstij vai pašvaldībai piederošs nekustamais īpašums vai tā domājamā daļa, kapitālsabiedrība, kapitāla daļa vai cita valstij vai pašvaldībai piederoša manta (piemēram, Privatizācijas pabeigšanas likuma 3.panta pirmās daļas 3.punkts, 5.panta pirmā daļa, 6. un 7.pants, kā arī 16.pants kontekstā ar 15.pantu un citas šā likuma normas). Saskaņā ar Privatizācijas likuma 71.panta otro daļu konkrētā zemesgabala cenu, par kādu tas tiek privatizēts, nosaka privatizāciju veicošā institūcija. Līdz ar to privatizācijas veicošās institūcijas dažādi interpretē, vai Pabeigšanas likumā 8.pantu ir jāpiemēro obligāti arī uz zemesgabaliem, uz kuriem atrodas attiecīgi valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas, vai šī zemesgabalu cenu vērtēšanas nosacījumus nosaka privatizāciju veicošā institūcija, piemēram, cenu nosakot atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma noteiktajam vērtējumam. 3. Pabeigšanas likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "valsts vai pašvaldības īpašuma objekti, izņemot šā likuma 15.pantā minētos, kā arī apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, par kuriem līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējami saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt nodoti atsavināšanai saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu". Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 1.panta 1.punktā ir noteikts, ka valsts vai pašvaldības ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nodošana bez atlīdzības un maiņa ir šīs mantas atsavināšana. Bieži vien lēmumā par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu tiek minēts, ka attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams: 1) valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts attiecīgās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā; 2) valsts pārvaldes funkciju pildīšanai un tas tiks samainīts ar citai personai piederošu īpašumu, kas nepieciešams valstij vai pašvaldībai valsts pārvaldes funkciju pildīšanai; 3) valsts pārvaldes funkciju pildīšanai un tas tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā, kas tai nepieciešams noteiktu valsts pārvaldes funkciju pildīšanai. Ja šis objekts vai zemesgabals ir jāiegulda kapitālsabiedrības pamatkapitālā, jānodod bez atlīdzības vai jāsamaina, jo tas ir nepieciešams attiecīgi valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības komercdarbībai vai valstij un pašvaldības valsts pārvaldes funkciju pildīšanai, tad nav lietderīgi trīs gadus paturēt tos valsts vai pašvaldības īpašumā un ieguldīt pamatkapitālā vai samainīt tikai pēc trim gadiem. 4. Pabeigšanas likuma 23.panta trešajā daļā ir deleģējums Ministru kabinetam noteikt Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību. Minēto deleģējumu nepieciešams papildināt, jo ar Ministru kabineta noteikumiem, kas pieņemti uz likuma 23.panta pamata, jānoregulē arī Lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas kārtība un šo pieprasījumu un izpērkamo zemes vienību iekļaušanas kārtība Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, tādējādi noteikumos atrunājot visus ar Lauku zemes izpirkšanas reģistra darbības nodrošināšanu saistītos jautājumus. Pašreiz minētie jautājumi ir jau iekļauti uz likuma 23.panta pamata izdotajos Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi", taču attiecīgais regulējums pārsniedz likuma deleģējumu. 5. Pabeigšanas likuma 25.panta otrajā daļā ir noteikts, ka zemes pastāvīgais lietotājs, kuram zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, iegūst zemes nomas pirmtiesības uz viņa lietošanā bijušo zemi un zemes nomas līguma termiņš ir ne mazāks kā 10 gadi. Uz zemi, uz kuru šajā pantā noteiktajā kārtībā izbeidzas lietošanas tiesības, īpašuma tiesības zemesgrāmatās nav nostiprinātas. Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.644 "Noteikumi par neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas un nomas maksas aprēķināšanas kārtību" paredz, ka nomas līgumu var slēgt tikai tajā gadījumā, ja bijušais zemes lietotājs ieraksta viņa lietošanā bijušo zemi zemesgrāmatā par saviem līdzekļiem. Tas ievērojami pasliktina šo personu stāvokli, jo: 1) kamēr zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā, nevar noslēgt nomas līgumu; 2) zemes atsavināšanas gadījumā šai personai būs jāmaksā šā zemesgabala tirgus vērtība un papildus tirgus vērtībai šī persona būs segusi arī ierakstīšanas izdevumus zemesgrāmatā, ko nedara citi pircēji, kas atsavina zemi. Šī iemesla dēļ likumā ir skaidri jānorāda, ka pirms nomas līguma noslēgšanas zemei nav obligāti jābūt ierakstītai zemesgrāmatā. Ir nepieciešams, lai gan lauku apvidos, gan pilsētas būtu noteikta vienāda rīcība ar to zemi, kurai beidzas lietošanas tiesības šī 25.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, tādēļ, ja zeme nav ierakstīta zemesgrāmatā, zemes nomas līguma termiņam ir jābūt pieci gadi. Tas atbilst arī likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 12.pantā noteiktajam. 6. Nepieciešams noteikt regulējumu gadījumos, kad kadastrālās uzmērīšanas rezultātā konstatētā zemes platība ir mazāka vai lielāka nekā lēmumā par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem noteiktā. Tiesību normu neesamības dēļ šobrīd bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem liegtas tiesības saņemt kompensāciju par īpašuma tiesību atjaunošanai nepietiekamo zemes platību vai izpirkt par samaksu zemes platību, kura pārsniedz lēmumā noteikto atjaunojamo platību. Savukārt Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa nevar pieņemt gala lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu un lēmuma pieņemšana tiek atlikta, kas ierobežo īpašuma tiesības un kavē zemes reformas pabeigšanu. 7. Saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem īpašuma tiesības uz zemi ir atjaunojamas visā viņiem piederējušajā platībā. Veicot bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes kadastrālo uzmērīšanu, tiek konstatēti gadījumi, kad pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes platība pārsniedz to, uz kuru bijušajiem zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir īpašuma atjaunošanas tiesības. Ņemot vērā, ka īpašuma tiesības bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir atjaunojamas uz zemes platību, kāda tā bija pēc stāvokļa uz 1940.gadu, pārējā zemes platība būtu izpērkama. Taču atbilstoši Pabeigšanas likuma 23.pantam tiesības izpirkt pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemi ir zemes lietotājiem, kuri līdz 2006.gada 31.augustam ir iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumus iekļaušanai Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, kuru uztur Valsts zemes dienests. Zemes lietotājam, kuram ir tiesības zemi izpirkt un kuru Valsts zemes dienests ir iekļāvis Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, līdz 2008.gada 1.septembrim jāiesniedz zemes robežu plāns vai apliecinājums par veikto priekšapmaksu pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas. Zemes lietotāji, kuri neizpilda normatīvajā aktā minētos nosacījumus, zaudē tiesības izpirkt viņiem pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemi. Ņemot vērā augstākminēto, ir nepieciešams normatīvais regulējums, kas ļautu bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem izpirkt pastāvīgā lietošana piešķirto zemes platību, uz kuru neattiecas viņa kā bijušā īpašnieka vai mantinieka tiesības. Normatīvā regulējuma neesamība veicinās mazu starpgabalu veidošanos, kuri atbilstoši likumam būs piekritīgi valstij vai pašvaldībai. 8. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 5.panta pirmo daļu un 8.panta pirmās daļas 3. un 4.punktu, valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – Aģentūra) sagatavo un veic valsts vārdā valsts īpašuma objektu un valstij piekrītošu un piederošu zemesgabalu privatizāciju. Privatizācijai nodotu valstij piekrītošu nekustamu īpašumu ar Ministru kabineta rīkojumu, pamatojoties uz likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8.panta sesto daļu un likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā" 36.panta otro daļu, tiek ierakstīts uz valsts vārda Aģentūras personā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 11.punktu Aģentūra ir privāto tiesību juridiska persona, kurai ir sava nošķirta manta. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 91.panta pirmā daļa nosaka, ka publiskas personas manta atrodas iestādes valdījumā. Ņemot vērā, ka Aģentūrai ar Privatizācijas likumu ir deleģēta valsts pārvaldes funkciju veikšana, t.sk. privatizācijas procesa ietvaros rīcība ar valsts mantu, būtu nepieciešams noteikt, ka valstij piederošu un piekrītošu nekustamu īpašumu var ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Aģentūras personā.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Izstrādātais likumprojekts "Grozījumi Pabeigšanas likumā": 1. Paredz iekļaut likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" to likumu paketē, attiecībā pret kuriem Pabeigšanas likums ir "jumta" likums, lai novērstu radušās pretrunas, ja personai izbeidzas zemes lietošanas tiesības; 2. Paredz precizēt termina "apbūvēts zemesgabals" piemērošanu Privatizācijas likumā 8.panta ietvaros un līdz ar to noteikt vienādu apbūvētas zemes vērtības noteikšanu kārtību abos apbūvētas zemes gadījumos, gan tad, kad pārdod atsevišķu apbūvētu zemesgabalu, gan arī tad, kad apbūvētu zemesgabalu pārdod kopā ar valsts vai pašvaldību īpašuma objektu; 3. Paredz noteikt, ka 16.panta pirmajā daļā minēto termiņu nepiemēro gadījumos, kad Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu sakarā ar to, ka: 1) attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts attiecīgās valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tad šo īpašuma objektu vai zemesgabalu var ieguldīt lēmumā par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu minētajā kapitālsabiedrībā; 2) attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju pildīšanai un tas tiks samainīts ar citai personai piederošu nekustamu īpašumu, kas būs nepieciešams valsts pārvaldes funkciju pildīšanai, tad šo īpašuma objektu vai zemesgabalu var atsavināt (mainīt) saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. 3) attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju pildīšanai un tas tiks nodots bez atlīdzības attiecīgi valsts vai pašvaldības īpašumā, kas tai nepieciešams noteiktu valsts pārvaldes funkciju pildīšanai, tad šo īpašuma objektu vai zemesgabalu var atsavināt (nodot bez atlīdzības) saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu. 4. Precizē 23.panta trešajā daļā doto deleģējumu Ministru kabinetam, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas kārtību, šo pieprasījumu un izpērkamo zemes vienību iekļaušanas kārtību Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību. Lai nodrošinātu minēto jautājumu tiesiskā regulējumu nepārtrauktību, ir paredzēts, ka šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi darbojas ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim; 5. Nosaka vienādu kārtību rīcībai ar tiem zemesgabaliem lauku apvidos un pilsētās, kuru lietošanas tiesības ir izbeigušās 25.panta pirmajā un 26.panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ. 6. Paredz bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem noteikt tiesības izpirkt zemes platību, uz kuru nevar atjaunot īpašuma tiesības bez zemes izpirkšanas pieprasījuma iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā. 7. Paplašina pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek slēgti zemes izpirkšanas līgumi par lietošanā piešķirto zemi. 8. Paredz noteikt, ka uz valsts vārda Aģentūras personā zemesgrāmatā tiek ierakstīti privatizācijai nodoti valsts īpašuma objekti, valstij piekrītoši vai piederoši neapbūvēti un apbūvēti zemesgabali.
3. Cita informācija	Noteikumu projekts tiek virzīts vienotā paketē ar šādiem Satversmes 81.panta kārtībā virzītiem Ministru kabineta noteikumu projektiem: "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"", "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"", "Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"", "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas pilsētās"" un "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"".

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Noteikumu projekts atstās pozitīvu ietekmi uz makroekonomisko vidi. Tiek veicināta zemes reformas pabeigšana, ka arī privātīpašuma veidošanās lauku apvidos.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiek vienkāršotas administratīvās procedūras zemes reformas atsevišķos procesos, tiek veicināta indivīda tiesību aizsardzība un tiesiskās paļāvības un valsts pārvaldes darbības konsekvences principu ievērošana.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2007.	2008.	2009.	2010.	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Līdz 2007.gada 31.martam Ministru kabinetam jāpieņem: 1) noteikumi par Lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanas kārtību, šo pieprasījumu un izpērkamo zemes vienību iekļaušanas kārtību Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra vešanas kārtību; 2) noteikumi par priekšapmaksas kārtību un lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas līgumu slēgšanas kārtību.
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1. tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr. )	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Ir notikušas diskusijas ar Latvijas Pašvaldības savienības pārstāvjiem, kā arī Latvijas Pagastu apvienības pārstāvjiem. Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Pagastu apvienība izprot problēmas būtību un norāda uz nepieciešamību rast problēmu risinājumu pēc iespējas īsākos termiņos.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama uzreiz pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs".
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process. Pirmstiesas strīda izskatīšanas stadijā lēmuma pārsūdzēšana noteikta zemes reformas likumos.
4. Cita informācija	Nav

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	J.Dzanuškāns

29.12.2006. 14:35

3056

Lore

7013207, Kaspars.Lore@em.gov.lv