Saeimas
Prezidijam
Agrārās, vides un reģionālās
politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā
trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu Grozījums likumā Par zemes
reformas Latvijas Republikas pilsētās (Reģ.
nr. 159/Lp9) (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi Nr. 29).
Pielikumā: apkopoto
priekšlikumu tabula likumprojekta
trešajam lasījumam uz
. lpp.
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētāja
Anna Seile
Iesniedz Agrārās, vides un
reģionālās politikas komisija
Likumprojekts
trešajam lasījumam
Grozījums
likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās
(reģ. nr.
159/Lp9)
(Satversmes 81.panta kārtībā izdotie
noteikumi Nr. 29)
Likuma
redakcija pirms grozījumu izdarīšanas Satversmes 81.panta kārtībā |
Otrā
lasījuma redakcija |
Nr.
p.k. |
Priekšlikumi (16) |
Komisijas
atzinums |
Komisijas
atbalstītā redakcija |
Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās |
Grozījums likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas
pilsētās
|
|
|
Redakc. precizēts |
Grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās |
|
Izdarīt
likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās (Latvijas Republikas
Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.;
Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995,
2., 24.nr.; 1997, 12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr.; 2005,
15.nr.; 2006, 14.nr.) šādu grozījumu: |
|
|
|
Izdarīt likumā Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās (Latvijas Republikas Augstākās Padomes
un Valdības Ziņotājs, 1991, 49./50.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas
Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 2., 24.nr.; 1997,
12.nr.; 1999, 11.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 22.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 14.nr.)
šādus grozījumus: |
3.nodaļa (1) Zemes
īpašuma tiesību subjekti Latvijas Republikas pilsētās var būt valsts,
ārvalstis (to diplomātisko vai konsulāro misiju vajadzībām), pašvaldības,
Latvijas pilsoņi, kā arī citas personas saskaņā ar Latvijas Republikas
likumiem un Saeimas apstiprinātiem starptautiskajiem līgumiem. |
|
|
|
|
|
(2) Zemes
īpašuma tiesības tiek atjaunotas: 1)
fiziskajām personām - bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem - uz
zemes gabaliem, kas viņiem piederēja 1940.gada 21.jūlijā pilsētu pašreizējās
administratīvajās robežās neatkarīgi no pieprasītāju pilsonības; 2) juridiskajām
pers
onām - bijušajām zemes īpašniecēm - uz zemes gabaliem, kas tām piederēja
1940.gada 21.jūlijā, ja likumā noteiktajā kārtībā tiesa konstatē tiesību
pārmantošanas faktu. Minētie noteikumi neattiecas uz juridiskajām personām,
kurām Latvijas Republikas likumos ir paredzēta cita īpašumu atgūšanas
kārtība; |
|
|
|
|
|
3)
juridiskajām personām, ja bijušie zemes īpašnieki ar testamentu novēlējuši
tām savus zemes īpašumus. (3) Ja zemes
īpašuma tiesības pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju neapliecina valsts
arhīvu izziņas, tiesas nolēmumi vai citi zemes īpašuma tiesības apliecinoši
dokumenti, arī līdz 1940.gada 21.jūlijam sastādīti zemesgrāmatu akti vai
notariāli apliecināti zemes pirkšanas līgumi, īpašuma tiesības uz noslēgtā
zemes atsavināšanas līguma, nomas - izpirkuma vai izpirkuma līguma pamata
atzīst tiesa, ja konstatēta šo darījumu likumība un ja zemes izpirkšanas
gadījumā daļēji vai pilnībā nokārtota pirkuma maksa. |
|
|
|
|
|
|
|
1 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Papildināt 9.pantu
ar 3.1daļu šādā redakcijā: (31) Zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments
personām, kuras zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā
atstātos vācu izceļotāju pilsētu nekustamus īpašumus, vai to mantiniekiem var
būt arī valsts arhīva izziņa ar norādītu zemes pircēju un bankā iemaksāto
summu.. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts
priekšlikumā Nr. 2 |
|
|
|
2 |
Atbildīgā komisija Papildināt 9.pantu
ar 3.1daļu šādā redakcijā: Papildināt 9.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: (31) Personām, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka
izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no
Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, kā arī šo personu
mantiniekiem par īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas
Valsts vēstures arhīva izziņu, kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji
(aizpircēji), dati par nekustamo īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa. |
Atbalstīts |
1. Papildināt 9.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā: (31) Personām,
kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos
vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai
Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem par īpašuma tiesības
apliecinošu dokumentu var uzskatīt Latvijas Valsts vēstures arhīva izziņu,
kurā norādīti nekustamā īpašuma izpircēji (aizpircēji), dati par nekustamo
īpašumu un bankā iemaksātā naudas summa. |
(4) Bijušie
zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir atbrīvojami no valsts nodevas, ja viņu
īpašuma tiesības ir atzītas ar tiesas nolēmumu. (1994.gada 31.marta likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu,
15.04.99. likumu un 14.10.2004. likumu) |
|
|
|
|
|
12.pants.
Zemes pieprasījumu apmierināšana (1)
Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjauno zemes īpašuma
tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem robežās, kādas
noteiktas pašvaldību apstiprinātajos pilsētu vai atsevišķu zemes gabalu
ierīcības projektos, izņemot gadījumus: 1) ja
bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki pēc 1940. gada 22. jūlija ēkas un
būves uz viņiem agrāk piederējušiem zemes gabaliem (vai to daļām)
atsavinājuši likumā noteiktajā kārtībā. Tad pašreizējam ēkas īpašniekam -
Latvijas pilsonim - ir tiesības saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā
platībā, kādā tas bija viņa lietošanā apbūvei ēku un būvju atsavināšanas
brīdī, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus, kad
paliekošā zemes gabala daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo
apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa pievienojama
ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam vai viņa
mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta noteiktajos
apmēros un termiņos; |
|
|
|
|
|
2) ja uz
bijušo zemes īpašnieku zemes gabaliem (vai to daļām) Latvijas pilsoņi likumā
noteiktajā kārtībā uzcēluši dzīvojamās ēkas vai arī būvē tās, vai arī likumā
noteiktajā kārtībā dzīvojamās ēkas ieguvuši īpašumā līdz 1992.gada
20.jūnijam. Tad dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim - ir tiesības
saņemt zemes gabalu īpašumā par maksu tādā platībā un robežās, kādās tas tika
piešķirts apbūvei, bet ne lielāku par 1200 kvadrātmetriem, izņemot gadījumus,
kad paliekošā zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto
minimālo apbūves gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa
pievienojama ēkas īpašnieka apbūves gabalam. Tādas pašas tiesības saņemt
zemes gabalu īpašumā ir arī dārzkopības sabiedrības biedram - augļu dārza
lietotājam, ja zeme viņam piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām
platībā, kas nepārsniedz 600 kvadrātmetrus, izņemot gadījumus, kad paliekošā
zemes lietojuma daļa ir mazāka par pilsētas augļu dārza ierīkošanai noteikto
minimālo zemes gabala lielumu; šādos gadījumos šā zemes gabala daļa
pievienojama augļu dārza īpašnieka zemes gabalam. Bijušajam zemes īpašniekam
vai viņa mantiniekiem zemes vērtība tiek kompensēta Ministru kabineta
noteiktajos apmēros un termiņos vai tiek piešķirta līdzvērtīga zeme tās pašas
pilsētas administratīvajā teritorijā. |
|
|
|
|
|
Piezīme. Ja
šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ēkas īpašnieks
nevēlas saņemt zemi īpašumā par maksu vai viņam nav tiesību iegūt zemi
īpašumā, zeme paliek tās fiziskās personas, viņas mantinieku vai juridiskās
personas īpašumā, kurai tā piederēja līdz 1940. gada 21. jūlijam un kura šo
zemi ir pieprasījusi, bet ēkas īpašniekam ir garantētas zemes nomas tiesības
tādā platībā, kādā šī zeme ir viņa likumīgā lietošanā (apbūvei), un zemes
nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās
vērtības. |
|
|
|
|
|
3) ja uz
bijušo zemes īpašnieku zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas objekti
(vai to daļas), kuru sarakstus nosaka Ministru kabinets, vai ar likumu
noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās
sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un
transporta infrastruktūras objekti - ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi,
dzelzceļa līnijas un ostas. Tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas
valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai
viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā
saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā no tām zemēm,
kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai atbilstoši
likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to
nostiprināšanu zemesgrāmatās". Piezīme. Ja
bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pieder dzīvojamās ēkas
ostu teritorijā, viņiem ir tiesības atjaunot īpašuma tiesības uz zemi platībā,
kāda ir viņu likumīgā lietošanā, bet ne lielākā par 1200 kvadrātmetriem,
izņemot Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā ietilpstošo Kundziņsalas
dzīvojamo rajonu, kur īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu
mantiniekiem tiek atjaunotas uz visu agrāk piederējušo platību. |
|
|
|
|
|
(2) Ja
bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma
tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā
minētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai
pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti,
zemes nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no zemes kadastrālās
vērtības. (3) Pārējos
gadījumos bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc viņu izvēles
ir tiesības: - pieprasīt
zemes īpašuma tiesību atjaunošanu un saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas
maksu; - vai
pieprasīt nodot viņiem īpašumā vai piešķirt lietošanā līdzvērtīgu zemes
gabalu; - vai saņemt
kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā. (4) Ar
pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā
piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav
pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. Šādu pašvaldības
lēmumu var pārsūdzēt tiesā. |
|
|
|
|
|
(5)
Dzīvojamās ēkas īpašniekam - Latvijas pilsonim, kurš zemes pieprasījumu
iesniedzis pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesības saņemt apbūves zemes gabalu
īpašumā par maksu šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā, ja
šo zemes gabalu nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki
vai viņi pieprasījuši par to kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā. |
|
|
|
|
|
(6)
Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri nav iesnieguši
pieprasījumus šā likuma 6.panta 1.punktā noteiktajā termiņā, ir tiesības
pieprasīt zemes īpašuma tiesību atjaunošanu līdz 1994.gada 1.jūnijam. Šā
termiņa nokavēšanas gadījumā zemes īpašuma tiesības bijušajiem zemes
īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz zemes gabaliem, kas viņiem
piederēja 1940.gada 21.jūlijā, var atjaunot tiesa, ja prasības pieteikums par
īpašuma tiesību atjaunošanu tiesai iesniegts līdz 2008.gada 1.septembrim,
izņemot gadījumus, kad: |
|
3 4 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Papildināt 12.panta sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem viņu
mantiniekiem ar šādu tekstu: (tai skaitā personām, kuras
zemi pirka no Vispārējās Lauksaimniecības bankas kā Latvijā atstātos vācu
izceļotāju pilsētu nekustamus īpašumus, vai to mantinieki). Atbildīgā komisija Papildināt 12.panta sestās daļas otro teikumu pēc vārdiem viņu
mantiniekiem ar vārdiem [tai skaitā personām, kuras līdz 1940.gada
21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju
nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes
bankas, kā arī šo personu mantiniekiem]; |
Daļēji atbalstīts, iekļauts
priekšlikumā Nr. 4 Atbalstīts |
2. 12.pantā: papildināt sestās daļas otro
teikumu pēc vārdiem viņu mantiniekiem ar vārdiem [tai skaitā personām,
kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos
vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai
Valsts zemes bankas, kā arī šo personu mantiniekiem]; |
1) zemes
īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita
persona; |
|
5 |
Atbildīgā komisija Papildināt 12.panta sestās daļas 1.apakšpunktu pēc vārdiem cita
persona ar vārdiem (arī valsts vai pašvaldība). |
Atbalstīts |
papildināt sestās daļas
1.apakšpunktu pēc vārdiem cita persona ar vārdiem (arī valsts vai
pašvaldība). |
2) pilsētas
zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par
maksu vai par fiziskās personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par
pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa
mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda; 3) zeme kā
apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai
atsavināšanai. (7) Pēc
bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasījuma apmierināšanas zeme
likumā noteiktajā kārtībā tiek nodota īpašumā vai piešķirta lietošanā šā
likuma 9.pantā minētajām personām šādā secībā: - zeme, kura
šā likuma spēkā stāšanās brīdī atrodas to lietošanā; - zeme, kura
no jauna tiek pieprasīta dzīvojamo ēku un apkalpojošās sfēras objektu
celtniecībai. (1994.gada
31.marta likuma redakcijā un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.11.94.
likumu, 12.10.95. likumu, 08.05.97. likumu, 15.04.99. likumu, 01.11.2001.
likumu, 14.10.2004. likumu, 30.06.2005. likumu un 15.06.2006. likumu) |
|
|
|
|
|
18.pants.
Īpašuma tiesību atjaunošanas finansēšana (1)
Izdevumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu fiziskajām un
juridiskajām personām, tiek segti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. |
|
6 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1)
Kārtību, kādā veic zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem,
ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai to kompensēšanu ar
līdzvērtīgu zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā
piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā un viņu pārdzīvojušam laulātajam,
bērniem un mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka
Ministru kabinets. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem,
ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai to kompensēšanu ar
līdzvērtīgu zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušie
zemes īpašumi atrodas. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts
priekšlikumā Nr. 7 |
|
|
|
7 |
Atbildīgā komisija Izteikt
18.panta pirmo daļu šādā redakcijā: (1) Kārtību un secību,
kādā izskatāmi pieteikumi un tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana par
valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību
atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, bijušajiem
zemes īpašniekiem, kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums
Latvijas Republikā, un viņu pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un
mazbērniem, politiski represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka Ministru
kabinets. Zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā
saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu
ar līdzvērtīgu zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā
bijušie zemes īpašumi atrodas.; |
Atbalstīts |
3. 18.pantā: izteikt pirmo
daļu šādā redakcijā: (1) Kārtību un secību, kādā
izskatāmi pieteikumi un tiek veikta zemes kadastrālā uzmērīšana par valsts
budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai
zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu zemi, bijušajiem zemes īpašniekiem,
kuriem 1940.gada 21.jūlijā piederēja zemes īpašums Latvijas Republikā, un
viņu pārdzīvojušiem laulātajiem, bērniem un mazbērniem, politiski
represētajiem un 1.grupas invalīdiem, nosaka Ministru kabinets. Zemes
kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, ja tā saistīta ar zemes
īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes īpašuma kompensēšanu ar līdzvērtīgu
zemi, veic tikai tajā administratīvajā teritorijā, kurā bijušie zemes īpašumi
atrodas.; |
(2) Bijušie
zemes īpašnieki vai viņu mantinieki un personas, kas iegūst zemi īpašumā par
samaksu, īpašuma tiesību atjaunošanas procesā, kā arī iegūstot zemi īpašumā
par samaksu, atbrīvojamas no valsts nodevas maksāšanas. |
|
|
|
|
|
|
Papildināt
18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par
valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic
valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks. |
8 9 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Izteikt
18.panta trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas
darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts
mērnieks normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā, kas atrodas Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts
sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks pieņem lēmumus
par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. Atbildīgā komisija Papildināt
18.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās
uzmērīšanas darbus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts
sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks, kas atrodas
Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts sabiedrība ar
ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks pieņem lēmumus par zemes
kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts
priekšlikumā Nr. 9 Atbalstīts |
papildināt pantu
ar trešo daļu šādā redakcijā: (3) Par valsts budžeta
līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts
mērnieks, kas atrodas Tieslietu ministrijas institucionālā padotībā. Valsts
sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Valsts mērnieks pieņem lēmumus
par zemes kadastrālo uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem. |
28.pants.
Valsts un pašvaldību zemes privatizācijas un atsavināšanas kārtība (1) Saskaņā
ar šīs nodaļas noteikumiem privatizēt vai atsavināt var tikai to zemi, uz
kuru valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. (2) (Izslēgta
ar 01.11.2001. likumu). (3) Zemes
privatizāciju vai atsavināšanu gadījumos, kad uz tās atrodas privatizācijai
vai atsavināšanai nodotie un privatizētie vai atsavinātie pašvaldību īpašuma
objekti, veic tā pašvaldība, kuras īpašumā ir attiecīgā zeme. |
|
|
|
|
|
(4) Ja uz
zemes atrodas valsts īpašuma objekti, kas nodoti privatizācijai vai
privatizēti, šīs zemes privatizāciju veic valsts akciju sabiedrība
"Privatizācijas aģentūra" (turpmāk - Privatizācijas aģentūra). |
|
10 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris 28.pantā: papildināt
panta ceturto daļu aiz vārdiem Ja uz zemes ar vārdiem par kuru līdz
2006.gada 31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi. |
Atbalstīts |
4. 28.pantā: papildināt
ceturto daļu pēc vārdiem Ja uz zemes ar vārdiem par kuru līdz 2006.gada
31.augustam ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi; |
(5) Pārējos
gadījumos, kas nav minēti šā panta trešajā un ceturtajā daļā, valsts zemi
atsavina Valsts nekustamie īpašumi saskaņā ar Valsts un pašvaldību
mantas atsavināšanas likumu. |
|
11 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris 28.pantā: aizstāt panta piektajā daļā vārdus Valsts nekustamie īpašumi ar
vārdiem valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk
Valsts nekustamie īpašumi). |
Atbalstīts |
aizstāt piektajā daļā vārdus Valsts nekustamie īpašumi ar vārdiem
valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi (turpmāk Valsts
nekustamie īpašumi); |
(6) Lai
varētu privatizēt vai atsavināt zemi šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā
daļā paredzētajos gadīj
umos, Ministru kabinets izdod rīkojumu vai attiecīgā
pašvaldība pieņem lēmumu par zemes nodošanu privatizācijai vai par tās
atsavināšanu. |
|
12 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris 28.pantā: izslēgt panta sesto daļu. |
Atbalstīts |
izslēgt sesto daļu. |
(7) Valsts
īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada 17.janvāra,
var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, uz kuras atrodas privatizācijai
vai atsavināšanai nodotais īpašuma objekts, pamatojoties uz lēmumu, kuru
pieņem institūcija, kas veic attiecīgā objekta privatizāciju vai
atsavināšanu. (8)
Pašvaldību īpašuma objektus, kuri tiek nodoti privatizācijai pēc 1997.gada
17.janvāra, var privatizēt vai atsavināt kopā ar zemi, pamatojoties uz
attiecīgās pašvaldības lēmumu. (9) Speciālo
ekonomisko zonu teritorijā esošo zemi, kura pieder vai piekrīt valstij vai
pašvaldībai un uz kuras atrodas privatizējamie un privatizētie valsts un
pašvaldības īpašuma objekti, privatizē vai atsavina attiecīgi valsts vai
pašvaldība, saskaņojot privatizāciju vai atsavināšanu ar speciālās
ekonomiskās zonas valdi. |
|
|
|
|
|
Pārejas noteikumi (2001.gada 1.novembra likuma
redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.2004. likumu) 1. (Izslēgts ar
30.06.2005. likumu). 2. Pārejas
posmā pēc pievienošanās Eiropas Savienībai no 2004.gada 1.maija līdz
2011.gada 30.aprīlim citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas
Savienības dalībvalstīs reģistrētās juridiskās personas nevar iegūt īpašumā
lauksaimniecības un meža zemi. Pārejas posma ierobežojumi nav attiecināmi uz
citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, ja viņi vēlas veikt uzņēmējdarbību
Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo
Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas Latvijā nodarbojušies ar
lauksaimniecību. (14.10.2004.
likuma redakcijā) |
|
|
|
|
|
3. Ja ir
pietiekami pierādījumi tam, ka pēc pārejas posma būs nopietni traucējumi vai
šādu traucējumu rašanās iespējamība Latvijas lauksaimniecības un meža zemes
tirgū, pārejas posma beigu termiņu kārtībā, kāda noteikta Līgumā starp
Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku,
Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas
Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas
Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības
dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku,
Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas
Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par
Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas
Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas,
Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas
pievienošanos Eiropas Savienībai, var pārcelt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāku
par trim gadiem. (14.10.2004. likuma redakcijā) |
|
|
|
|
|
4. Šā likuma
normas ir piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un
privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts
citādi. (30.06.2005.
likuma redakcijā) 5. Grozījums
šā likuma 12.panta otrajā daļā attiecībā uz nomas maksu zemei, uz kuras
atrodas ēkas un būves, kas privatizētas likumos un normatīvajos aktos
paredzētajos gadījumos, piemērojams nomas līgumiem, kas noslēgti pēc
2005.gada 1.septembra (30.06.2005.
likuma redakcijā) |
|
|
|
|
|
|
|
13 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Papildināt
Pārejas noteikumus ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā: 6.
Ministru kabinets trīs mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās izdod
šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. 7. Līdz šā likuma pārejas noteikumu 6.punktā minēto noteikumu
spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra
noteikumi Nr.16 Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu
finansēšanas kārtību, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.. |
Daļēji atbalstīts, iekļauts
priekšlikumā Nr. 14 |
|
|
|
14 |
Atbildīgā komisija Papildināt
Pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā: 6.
Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 18.panta
pirmajā daļā minētos noteikumus. |
Atbalstīts |
5.
Papildināt pārejas noteikumus ar 6.punktu šādā redakcijā: 6. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.oktobrim izdod šā likuma
18.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. |
|
Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 Grozījums likumā Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās (Latvijas Vēstnesis, 2007, 5.nr.). |
15 |
Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu šādā redakcijā: Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 Grozījums likumā Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.). |
Atbalstīts |
Pārejas noteikums Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā
izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.29 Grozījums likumā Par zemes
reformu Latvijas Republikas pilsētās (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 3.nr.). |
|
|
16 |
Ministru prezidenta vietā aizsardzības ministrs
A.Slakteris Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā
redakcijā: Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā. |
Atbalstīts |
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.augustā. |