2007.gada 8.janvārī Noteikumi Nr.27

Rīgā (prot. Nr.2 3.§)

Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 49.nr.; 1991, 41.nr.; 1992, 6./7., 11./12.nr.; 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 24.nr.; 2006, 22.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 22.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts mērnieks"."

2. Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

"Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.martam izdod šā likuma 22.pantā minētos noteikumus.

2. Līdz šā likuma 22.pantā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 1993.gada 26.oktobra noteikumi Nr.16 "Par zemes reformas un zemes privatizācijas darbu finansēšanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu."

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Ministru kabineta noteikumu projekta

"Grozījumi likumā "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos"" anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Noteikumu projekts tiek virzīts Satversmes 81.panta kārtībā, jo saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 23.panta pirmās daļas nosacījumiem zemes lietotājiem, attiecībā uz kuriem ir pieņemts labvēlīgs lēmums par tiesībām izpirkt zemi, līdz 2008.gada 1.septembrim jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana. Ņemot vērā, ka Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ir iekļauti vairāk nekā 53 tūkst. pieprasījumu par vairāk nekā 86 tūkst. zemes vienībām, kā arī ievērojot zemes kadastrālās uzmērīšanas procesa termiņus un mērniecības pakalpojumu kapacitāti, mērniecības uzsākšana jānodrošina pēc iespējas īsākos termiņos. Tā kā normatīvajos aktos ir konstatētas nepilnības vai pretrunas, pašreiz Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa noteiktos gadījumos nav tiesīga izsniegt mērniecībai nepieciešamo informāciju, kā arī veikt iesniegto robežu plānu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Faktiski šajos gadījumos tiek apturēta zemes reformas īstenošana. Noteikumu projekts tiek virzīts vienotā paketē ar šādiem Satversmes 81.panta kārtībā virzītiem Ministru kabineta noteikumu projektiem: "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"", "Grozījumi likumā "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību"", "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos"", "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" un "Grozījums likumā "Par zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas pilsētās"". Saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" (turpmāk – Likums) 2.panta otro daļu zemes pieprasījumi bija jāiesniedz pašvaldībā līdz 2006.gada 1.jūnijam lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Saskaņā ar Likuma 2.panta pirmo daļu pēc 1997.gada 9.septembra zemes pieprasījumu varēja iesniegt tikai attiecībā uz brīvo, valstij piekrītošo zemi. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 23.pantam tiesības izpirkt pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemi ir zemes lietotājiem, kuri līdz 2006.gada 31.augustam ir iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumus iekļaušanai Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, kuru uztur Valsts zemes dienests. Zemes lietotājiem, kuriem ir tiesības zemi izpirkt un kurus Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir iekļāvusi Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, līdz 2008.gada 1.septembrim jāiesniedz zemes robežu plāns vai apliecinājums par veikto priekšapmaksu pirms zemes izpirkšanas līguma slēgšanas. Zemes lietotāji, kuri neizpilda minētos nosacījumus, zaudē tiesības izpirkt viņiem pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemi. 1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi" nosacījumiem, pieņemot lēmumu par lietotāja tiesībām izpirkt zemi, tiek norādīta zemes platība. Platību norāda atbilstoši pašvaldības pieņemtajam lēmumam par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Zemes gabala kadastrālajā uzmērīšanā nereti tiek konstatēts, ka zemes gabala faktiskā platība atšķiras no lēmumā par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā norādītās platības. Tāpēc veidojas nesakritība starp Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas pieņemto lēmumu par zemes lietotāja tiesībām izpirkt zemes gabalu un dabā konstatēto platību. Pašreiz Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai nav normatīvā pamata, lai atbilstoši likumam "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" pieņemtu lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ievērojot kadastrālajā uzmērīšanā konstatēto zemes gabala platības atšķirību. Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un lietotāja tiesību aizsardzību, ir nepieciešami grozījumi likumā, pašvaldībai nosakot tiesības pieņemt lēmumu par pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes platības precizēšanu un Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai – tiesības pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu. Lai nepieļautu iespēju zemes lietotājam palielināt lietojamo platību uz blakus esošo neuzmērīto zemju rēķina (piemēram, uz brīvo, valstij piekrītošo zemi), noteikumu projekts papildus paredz, ka kadastrālajā uzmērīšanā noteiktās zemes gabala robežas kontūras var atšķirties no lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām zemes gabala robežu kontūrām tikai tādā gadījumā, ja visi robežojošie zemes gabali ir kadastrāli uzmērīti. 2. Likuma 16.pantā ir noteikts, ka Centrālā zemes komisija līdz 2008.gada 1.septembrim var atjaunot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem uz brīvo, valstij piekrītošo zemi. Taču nav noteikts termiņš, līdz kuram persona var iesniegt iesniegumu Centrālajai zemes komisijai. Līdz ar to praksē var izveidoties situācija, ka persona iesniedz zemes pieprasījumu Centrālajai zemes komisijai īsu brīdi pirms termiņa beigām un Centrālā zemes komisija faktiski nevar pagūt pieprasījumu apstrādāt un pieņemt lēmumu likumā noteiktajā termiņā. 3. Saskaņā ar Likuma 16.pantu Centrālajai zemes komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu bijušajam zemes īpašniekam un viņa mantiniekiem uz brīvo, valstij piekrītošo zemi gadījumā, ja ir nokavēts termiņš, lai iesniegtu zemes vai īpašuma kompensācijas pieprasījumu un dokumentus, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības. Vienlaikus normatīvie akti neregulē gadījumu, ja zemes kadastrālajā uzmērīšanā tiek konstatēts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtā zemes gabala faktiskā platība ir mazāka nekā zemes platība, uz kuru bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir atjaunojamas īpašuma tiesības. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Likumu lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā varēja pieņemt, ja pieprasījums pašvaldībā bija iesniegts līdz 2006.gada 1.jūnijam, nav pilnvarotas institūcijas, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par nepietiekamās zemes platības piešķiršanu no brīvās, valstij piekrītošās zemes. 4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumu Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi" 19.2.apakšpunktu zemes lietotāja tiesības iegūt zemi īpašumā apliecina pašvaldības izsniegta izziņa, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par viņa faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv zemes strīds. Savukārt saskaņā ar Likuma 2.panta sesto daļu, ja pēc pagasta zemes komisijas darbības izbeigšanas konstatēti gadījumi, kad ne pagasta pašvaldība, ne pagasta zemes komisija likumā noteiktajā kārtībā nav pieņēmusi lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā fiziskajai personai, kuras faktiskajā lietošanā atrodas zeme, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa ir tiesīga pieņemt lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, pamatojoties uz pašvaldības izziņu, kurā norādīts, ka fiziskā persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, kā arī, ja ir iesniegts vismaz viens no šādiem dokumentiem – pagasta zemes komisijas atzinums vai pašvaldības lēmums par zemes ierīcības projekta vai pārskata plāna apstiprināšanu, vai personas iesniegums, kas iesniegts pašvaldībā līdz 1991.gada 20.jūnijam un reģistrēts pašvaldības zemes komisijas zemes pieprasījumu reģistrācijas žurnālā. Praksē ir izveidojusies situācija, ka Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa, izskatot personas iesniegumu par zemes izpirkšanu un iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, ir pieņēmusi personai labvēlīgu lēmumu tikai uz pašvaldības izziņas pamata. Vēlāk, izskatot personas iesniegumu attiecībā uz gala lēmuma pieņemšanu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa nereti konstatē, ka trūkst pārējo nepieciešamo dokumentu. Šādā gadījumā Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai nav normatīvā pamata, lai pieņemtu personai labvēlīgu gala lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu. Ņemot vērā, ka atbilstoši zemes reformu regulējošajiem tiesību aktiem zemes reformas mērķis ir veicināt privātīpašuma rašanos, kā arī ņemot vērā, ka starp personu un pašvaldību var pastāvēt tikai divu veidu juridiskās attiecības (zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā vai pastāv zemes nomas attiecības), ir nepieciešams papildināt likumu, nosakot, ka personas tiesības iegūt zemi īpašumā par samaksu apliecina arī pašvaldības izziņa, ka persona un pašvaldība nav noslēgušas līgumu par attiecīgā zemes gabala nomu. Obligāti iesniedzamais dokuments ir arī pašvaldības izziņa par to, ka persona maksā nekustamā īpašuma nodokli par faktiskā lietošanā esošo zemes vienību un ka par šo zemi nepastāv strīds. 5. Saskaņā ar likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos" un likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību" zemi pastāvīgā lietošanā piešķīra arī Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem (ja viņiem ir tiesības uz Latvijas Republikā izdotu nepilsoņa pasi), turklāt pastāvīgā lietošanā piešķīra lauksaimniecības un meža zemi, kuru atbilstoši likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 28. un 29.pantam Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji iegūt īpašumā nevar. Vienlaikus uz lietošanā piešķirtās zemes atrodas viņu īpašumā esošas ēkas un būves. Šajā gadījumā būtu jāparedz tiesības Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam iegūt īpašumā par samaksu ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamo zemes platību. 6. Saskaņā ar Likuma 2.pantu, privatizējot zemi, tiek ievērotas pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses. Ēku un būvju īpašnieku likumīgās intereses regulētas Latvijas Republikas Augstākās padomes prezidija 1991.gada 21.februāra lēmuma "Par nolikuma "Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas apstiprināšanu" īstenošanu" 37.punktā: "Ja ēku īpašnieki līdz noteiktam termiņam nav pieprasījuši zemi, ēku uzturēšanai nepieciešamā platība viņiem tiek piešķirta lietošanā bez zemes pieprasījuma zemes reformas 1.kārtas ietvaros." Tomēr praksē ir situācijas, kad personai pašvaldība piešķīra pastāvīgā lietošanā zemi, uz kuras atrodas citai personai piederošās ēkas, kā arī ēkas ar nenoskaidrotu piederību, savukārt ēku un būvju uzturēšanai nepieciešamā zemes platība zemes reformas 1.kārtas ietvaros netika piešķirta pastāvīgā lietošanā ēkas un būvju īpašniekam. Saskaņā ar likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" zemi lietošanā varēja piešķirt, ja to persona pieprasīja pašvaldībai līdz 2006.gada 1.jūnijam. Savukārt zemes pastāvīgās lietošanas tiesības zemes lietotājam var izbeigt tikai likuma "Par zemes ierīcību un zemes lietošanu" 33.pantā noteiktajos gadījumos. Tiesiskais regulējums ēkas un būvju īpašnieka un zemes lietotāja tiesību aizstāvībai pašreiz ir nepilnīgs.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Normatīvā akta projekts paredz precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz zemes reformas nobeiguma posmu un novērsīs trūkumus un nesaskaņas tiesību aktos. Noteikumu projekts: 1) atrunā pretrunas jautājumā par lietotāja tiesībām un pienākumiem zemes izpirkšanā gadījumā, ja uz izpērkamā zemes gabala atrodas citai personai piederošās ēkas vai ēkas ar nenoskaidrotu piederību, nosakot, ka par ēkas uzturēšanai nepieciešamo zemes platību zemes īpašnieks un ēkas īpašnieks slēdz nomas līgumu; 2) paplašina Centrālās zemes komisijas kompetenci, nosakot, ka, ja kadastrālajā uzmērīšanā tiek konstatēts, ka zemes gabala platība ir mazāka par to, kas pienākas bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekam, Centrālā zemes komisija var piešķirt nepietiekamo platību no brīvās, valstij piekrītošās zemes; 3) paredz, ka pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības uz Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, ir tiesības izpirkt zemi, kas ir nepieciešama viņu īpašumā esošo ēku un būvju uzturēšanai; 4) paredz pašvaldībām noteiktas tiesības pieņemt lēmumu par zemes platības precizēšanu gadījumos, kad kadastrālajā uzmērīšanā uzmērītā zemes gabala platība atšķiras no lēmumā par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā noteikto platību; 5) novērš pretrunu starp likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu pabeigšanas likuma nosacījumiem, paredzot, ka gadījumā, ja Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas rīcībā nav lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, bet persona ir iesniegusi pašvaldības izziņu, ka tā maksā nekustamā īpašuma nodokli par faktiskajā lietošanā esošo zemi un ka par šo zemi nepastāv strīds, zemes lietotāja tiesības izpirkt zemi var apliecināt arī Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas lēmums kopā ar pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka starp pašvaldību un zemes lietotāju nav noslēgts zemes nomas līgums.
3. Cita informācija	Nav
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi		Noteikumu projekts atstās pozitīvu ietekmi uz makroekonomisko vidi, veicinot zemes reformas pabeigšanu, kā arī privātā īpašuma veidošanos lauku apvidos.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Tiek vienkāršotas administratīvās procedūras zemes reformas atsevišķos procesos, tiek veicināta indivīda tiesību aizsardzība, nodrošināta tiesiskās paļāvības un valsts pārvaldes darbības konsekvences principu ievērošana.
3. Sociālo seku izvērtējums		Tiek veicināta indivīda tiesību aizsardzība un mazināta sociāla spriedze.
4. Ietekme uz vidi		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada
	2007.	2008.	2009.	2010.	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Cita informācija	Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta numurs)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta numurs	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija		Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Ir notikušas diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Pagastu apvienības pārstāvjiem, kuri ir atbalstījuši minēto problēmu risināšanas nepieciešamību pēc iespējas īsākos termiņos.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde iespējama tūlīt pēc tā pieņemšanas. Papildu laiks un pārejas periods izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Normatīvā akta projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos "Latvijas Vēstnesis" un "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs". Informācija par pieņemtajiem grozījumiem tiks publicēta Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv. Papildus plānots sagatavot publikāciju laikrakstiem.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no normatīvā akta, ir piemērojams vispārējais administratīvais process.
4. Cita informācija	Nav

Ministru prezidents A.Kalvītis

Ministru prezidents	Valsts kancelejas direktore	Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Kalvītis	G.Veismane	E.Ektermane	Dz.Galvenieks	J.Dzanuškāns

08.01.2007

2308

O.Geitus-Eitvina

7038601, olga.geitus-etvina@vzd.gov.lv