2006.gada 28.decembrī Noteikumi Nr.1076

Rīgā (prot. Nr.69 12.§)

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Izdoti Latvijas Republikas

Satversmes 81.panta kārtībā

Izdarīt Zinātniskās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 10.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu "dibinātājs" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "izveidotājs" (attiecīgā locījumā).

2.  3.pantā:

papildināt pantu aiz vārdiem "dienesta stāvokļa" ar vārdiem "un citiem apstākļiem";

papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Personām, kuras ir ārvalstnieki, ir tiesības normatīvajos aktos un Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos.

(3) Personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotajos zinātnisko pētījumu projektos, ja tām ir doktora zinātniskais grāds vai augstākās izglītības kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmās. Zinātniskā institūcija slēdz ar attiecīgajām personām līgumu, kurā norāda līdzēju tiesiskās attiecības un personas darba apstākļus. Līgumu slēdz pēc tam, kad institūcija, kas apstiprina attiecīgo pētījumu programmu, ir pārliecinājusies par pētījuma mērķi, tā ilgumu, finanšu resursu pieejamību un pētījumā iesaistāmo personu kvalifikāciju. Līgums zaudē spēku, ja personai tiek atteikta vai anulēta uzturēšanās atļauja Latvijā."

3. Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus "ar doktora zinātnisko grādu".

4.  10.pantā:

papildināt pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā notiek PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšana, nosaka Ministru kabinets.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "vai ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas" ar vārdiem "vai ārvalstīs vai PSRS iegūta zinātniskā grāda".

5.  13.pantā:

izteikt otrās daļas pirmo punktu šādā redakcijā:

"1) nosaka valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības, kā arī inovācijas politiku;";

papildināt otro daļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3¹) var slēgt deleģēšanas līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā;";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā inovācijas politiku;

2) var slēgt deleģējuma un līdzdarbības līgumus par starptautisku tehnoloģiju pārneses projektu ieviešanu un īstenošanu, inovācijas labās prakses piemēru izplatīšanas un inovatīvi aktīvas sabiedrības veidošanas pasākumu īstenošanu."

6. Papildināt 14.pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Latvijas Zinātnes padomes darbu nodrošina birojs. Birojs ir Latvijas Zinātnes padomes struktūrvienība un pilda tās sekretariāta funkcijas – sagatavo dokumentus un lēmumu projektus izskatīšanai Latvijas Zinātnes padomes sēdēs, īsteno Latvijas Zinātnes padomes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī veic citus uzdevumus."

7. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā:

"21.pants. Zinātniskais institūts

(1) Zinātniskais institūts veic zinātnisko darbību, kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu saistītas darbības tā izveidotāja noteiktajā zinātnisko pētījumu nozarē. Zinātniskais institūts akadēmisko mērķu sasniegšanā ir brīvs no izveidotāja ietekmes.

(2) Zinātniskais institūts var būt:

1) publiska aģentūra;

2) atvasināta publiska persona;

3) valsts augstskolas struktūrvienība;

4) privāto tiesību juridiska persona vai tās struktūrvienība.

(3) Valsts zinātnisko institūtu izveidošanai, reorganizēšanai un likvidēšanai nepieciešams Latvijas Zinātnes padomes atzinums.

(4) Valsts zinātniskais institūts ir izveidots kā valsts aģentūra vai atvasināta publiska persona. Valsts zinātniskais institūts atrodas izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra pārraudzībā. Valsts zinātniskā institūta nosaukumā ietver apzīmētāju "valsts".

(5) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētais zinātniskais institūts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši institūta nolikumam rīkojas ar tā rīcībā nodoto mantu un finanšu līdzekļiem, izsludina konkursus, slēdz līgumus, nosaka maksu par sniegtajiem pakalpojumiem pētniecības un kvalifikācijas pilnveidošanas jomā."

8. Papildināt likumu ar 21.¹, 21.² , 21.³ un 21.⁴ pantu šādā redakcijā:

"21.¹ pants. Zinātniskais institūts – publiska aģentūra

(1) Zinātnisko institūtu – publisku aģentūru – izveido ar attiecīgās publiskās personas lēmējorgāna lēmumu.

(2) Publiskās aģentūras darbību nosaka šis likums, Publisko aģentūru likums un citi normatīvie akti.

21.² pants. Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona

(1) Zinātnisko institūtu – atvasinātu publisku personu – izveido ar Ministru kabineta lēmumu. Ministru kabinets lēmumā nosaka kustamo un nekustamo mantu, kas nododama zinātniskā institūta valdījumā.

(2) Zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – lēmējorgāns ir zinātniskā institūta zinātniskā padome.

(3) Zinātniskā institūta zinātniskā padome papildus citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ievēlē institūta direktoru, apstiprina institūta nolikumu un budžetu, kā arī var izveidot, reorganizēt un likvidēt iestādes un kapitālsabiedrības, lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos un kapitālsabiedrībās.

21.³ pants. Zinātniskais institūts – valsts augstskolas struktūrvienība

(1) Valsts augstskola var izveidot struktūrvienību, kas darbojas kā zinātniskais institūts. Šāda zinātniskā institūta darbību nosaka augstskolas satversme, struktūrvienības reglaments (nolikums), kā arī citi normatīvie akti.

(2) Zinātnisko institūtu – valsts augstskolas struktūrvienību – reģistrē zinātnisko institūciju reģistrā neatkarīgi no tā, vai šajā reģistrā ir reģistrēta pati valsts augstskola.

21.⁴ pants. Zinātniskais institūts – privāto tiesību juridiska persona

(1) Zinātniskais institūts – privāto tiesību juridiska persona vai tās struktūrvienība – tiek izveidots un darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, Biedrību un nodibinājumu likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Zinātnisko institūtu – privāto tiesību juridisku personu – var izveidot arī kā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību.

(3) Uz zinātnisko institūtu – privāto tiesību juridisku personu – neattiecas šā likuma noteikumi par grāmatvedības uzskaiti, kontiem un zinātnisko darbinieku atalgojumu."

9. Papildināt 22.pantu aiz vārda "pārvalda" ar vārdiem "zinātniskā institūta".

10.  23.pantā:

papildināt pirmo daļu aiz vārda "ievēlē" ar vārdiem "zinātniskā institūta";

aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdu "zinātnieku" ar vārdu "personu";

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdu "pētnieka" ar vārdiem "vadošā pētnieka, pētnieka vai asistenta".

11.  24.pantā:

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

papildināt pantu ar 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Valsts zinātniskā institūta – valsts aģentūras – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgā valsts aģentūra.

(2²) Valsts zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – direktoru ievēlē zinātniskā padome.

(2³) Zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas aģentūras – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās atvasinātās publiskās personas administratīvais vadītājs. Zinātniskā institūta – valsts augstskolas struktūrvienības – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru apstiprina valsts augstskolas vadītājs (rektors).

(2⁴) Zinātniskā institūta – privāto tiesību juridiskas personas vai tās struktūrvienības – zinātniskās padomes ievēlēto zinātniskā institūta direktoru amatā apstiprina attiecīgās privāto tiesību juridiskās personas izpildinstitūcija.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Pēc zinātniskā institūta – valsts aģentūras – izveidošanas ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, ieceļ direktora pienākumu izpildītāju, kas pilda direktora pienākumus, līdz amatā stājas zinātniskās padomes ievēlētais direktors. Pārējos gadījumos direktora pienākumu izpildītāju ieceļ zinātniskā institūta izveidotājs.";

izteikt piektās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Līdz atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā direktora apstiprināšanai valsts zinātniskā institūta direktora pienākumu izpildītāju ieceļ ministrs, kura pārraudzībā atrodas attiecīgais zinātniskais institūts, bet citos gadījumos – attiecīgā zinātniskā institūta izveidotājs.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Šā panta 2.¹, 2.³ vai 2.⁴ daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, pēc savas vai zinātniskās padomes iniciatīvas no amata atbrīvo tā amatpersona, kas saskaņā ar šā panta noteikumiem zinātniskā institūta direktoru apstiprina amatā. Šā panta 2.² daļā minētā zinātniskā institūta direktoru, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, no amata atbrīvo zinātniskā institūta zinātniskā padome."

12.  33.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts budžeta līdzekļus zinātniskajai darbībai var piešķirt zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām. Komersantiem valsts budžeta līdzekļus valsts atbalsta veidā piešķir projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā saskaņā ar attiecīgajām valsts atbalsta programmām.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām, kā arī komersantiem projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā, nosaka Ministru kabinets."

13. Papildināt likumu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā:

"37.¹ pants. Zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atalgojums

Zinātniskā institūta zinātnisko darbinieku atalgojumu veido:

1) atalgojums, kas darbiniekam tiek piešķirts un kura apmērs tiek aprēķināts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību;

2) atalgojums, kas saskaņā ar šo likumu tiek maksāts no valsts vai valsts augstskolas zinātniskā institūta noslēgto līgumu īstenošanai iegūtajiem finanšu līdzekļiem un kura apmēru nosaka atbilstoši zinātniskā institūta iekšējai darba samaksas politikai, kā arī pamatojoties uz zinātniskā institūta noslēgtajiem līgumiem."

14. Aizstāt 38.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus "valsts zinātniskajām institūcijām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem" ar vārdiem "valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem – augstskolu struktūrvienībām vai publiskām aģentūrām".

15. Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

"39.pants. Zinātniskā institūta grāmatvedības uzskaite un konti

(1) Zinātniskais institūts veic grāmatvedības uzskaiti, atver kontus un rīkojas ar tiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – Valsts kasē atver norēķinu kontu, kurā ministrija atbilstoši valsts budžeta apropriācijai ieskaita institūta bāzes finansējuma līdzekļus saskaņā ar šā likuma 38.pantu, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta. Konkursa kārtībā iegūto valsts un starptautisko zinātnisko pētījumu projektu un programmu finansējumu zinātniskais institūts saņem Valsts kases norēķinu kontā, kā arī veic atbilstošo izdevumu apmaksu no šā konta. Komersantu piešķirtos finanšu līdzekļus konkrētu pasūtījuma projektu īstenošanai un citus pašu ieņēmumus zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – var saņemt kredītiestādes kontā. Atbilstošo izdevumu apmaksu tas veic no šā konta.

(3) Gada beigās zinātniskā institūta kontā atlikušie līdzekļi no institūta visu veidu ieņēmumiem, izņemot bāzes finansējumu, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apjomu, paliek institūta rīcībā un tiek izlietoti nākamajā gadā."

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

"8. Valsts aģentūras "Elektronikas un datorzinātņu institūts", "Fizikālās enerģētikas institūts", "Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs", "Latvijas Hidroekoloģijas institūts", "Latvijas Organiskās sintēzes institūts", "Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts", "Latvijas Valsts augļkopības institūts", "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts", "Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"", "Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts", "Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts" ar 2007.gada 6.janvāri uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām (šā likuma 21.² pants). Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – ir zinātniskā institūta – valsts aģentūras – tiesību un saistību pārņēmējs.

9. Līdz 2007.gada 1.februārim zinātniskā institūta lēmējorgāns apstiprina zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – nolikumu.

10. Šā likuma pārejas noteikumu 8.punktā minēto zinātnisko institūtu ievēlētā zinātniskā padome uzskatāma par zinātniskā institūta – atvasinātas publiskas personas – lēmējorgānu. Zinātniskā institūta direktors turpina pildīt pienākumus, līdz zinātniskā padome šajā likumā noteiktajā kārtībā ievēlē citu institūta direktoru, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.martam.

11. Lai veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, valsts zinātnisko institūtu – valsts aģentūru –, ņemot vērā institūta līdzšinējo sadarbību ar komersantiem, piesaistītā privātā sektora finansējuma apjomu un balstoties uz tautsaimniecības ekspertu atzinumiem, līdz 2010.gada 31.decembrim ar Ministru kabineta lēmumu var pārveidot par valsts zinātnisko institūtu – atvasinātu publisku personu. Zinātniskais institūts – atvasināta publiska persona – ir zinātniskā institūta – valsts aģentūras – tiesību un saistību pārņēmējs."

17. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2005.gada 12.oktobra Direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos."

Ministru prezidenta vietā –

reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs A.Štokenbergs

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Ministru kabineta noteikumu projekta

,,Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Līdz 2006.gada 1.oktobrim Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta 91 zinātniskā institūcija, no tām 11 ir valsts zinātniskie institūti (valsts aģentūras) un 25 – augstskolu sastāvā esoši zinātniskie institūti (augstskolu dibinātas aģentūras un struktūrvienības). Pašreiz spēkā esošais Zinātniskās darbības likums nerisina virkni problēmu, kas saistītas ar zinātniskās darbības attīstību valstī: zinātniskajiem institūtiem nav juridiskās personas tiesību, līdz ar to viņi nevar iesaistīties ES 7.Ietvara programmas rīkotajos konkursos un piedalīties Kompetences centru veidošanā; trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos nav paredzēta īpaša procedūra; atsevišķām personām Latvijā joprojām aktuālu jautājumu par PSRS laikos iegūta zinātniskā apgāda pielīdzināšanu; zinātniskajiem institūtiem nav noteikti atalgojuma veidošanas principi, līdz ar to rodas neskaidrības zinātnisko darbinieku atalgojuma aprēķināšanā u.c.. Noteikumu projekts „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izstrādāts, lai atrisinātu šādas ar zinātnes attīstību saistītas problēmas: 1) izpildītu Ministru prezidenta 2006.gada 6.jūnija izglītības un zinātnes ministrei doto uzdevumu Nr.111-1/117 un atrisinātu ar zinātnisko institūtu statusu un finansēšanas kārtību saistītas problēmas; 2) ieviestu 2005.gada 12.oktobra Padomes Direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos noteikto; 3) izpildītu Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.32 34.§) 2.punktā noteikto un paredzētu deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt valsts atbalsta programmas sadarbības projektiem pētniecības un tehnoloģiju jomā; 4) atrisinātu atsevišķām personām Latvijā joprojām aktuālu jautājumu par PSRS laikos iegūta zinātniskā apgāda pielīdzināšanu; 5) noteiktu zinātnisko institūtu darbinieku atalgojuma veidošanas principus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Noteikumu projekts risina vairākus zinātnes attīstībai aktuālus jautājumus. Tas paredz ārvalstniekiem tiesības piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotos zinātnisko pētījumu projektos. Lai zinātniskie institūti – valsts aģentūras, kurām pašreiz nav juridiskās personas tiesības, varētu piedalīties 7.Ietvara programmā un Kompetences centru veidošanā ES struktūrfondu Operacionālās programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” 2.pasākuma „Inovācijas” 1.aktivitātes ietvaros, veikti grozījumi, paredzot zinātniskos institūtus atsevišķos gadījumos pārveidot par atvasinātām publiskām personām. Grozījumi paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā piešķirams valsts atbalsts zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām institūcijām, kā arī komersantiem projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģijas attīstības un inovāciju jomā. Noteikumu projektā paredzēts Ministru kabinetam noteikt kārtību PSRS iegūta zinātniskā grāda pielīdzināšanai. Lai nerasotos pārpratumi zinātnisko institūtu darbinieku atalgojuma aprēķināšanā, noteikumu projekts nosaka zinātnisko darbinieku atalgojuma veidošanas principus. Noteikumu projekta 8.pantā tiek svītroti vārdi „ar doktora zinātnisko grādu”, lai novērstu normu dublēšanos ar Zinātniskās darbības likuma 5.panta 1.dalā noteikto. Pārejas noteikumi paredz, ka valsts aģentūras „Elektronikas un datorzinātņu institūts”, „Fizikālās enerģētikas institūts”, „Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs”, „Latvijas Hidroekoloģijas institūts”, „Latvijas Organiskās sintēzes institūts”, „Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts”, „Latvijas Valsts augļkopības institūts”, „Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts”, „Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts „Silava””, „Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts”, ”Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts” ar 2007.gada 6.janvāri uzskatāmi par atvasinātām publiskām personām, bet pārējās aģentūras, piemēram, Latvijas Statistikas institūts, Latvijas Zivju resursu aģentūra par atvasinātām publiskām personām var tikt pārveidoti līdz 2010. gada 31.decembrim.
3. Cita informācija	Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Noteikumu projekta pieņemšanas gadījumā tiks veicināta zinātnisko institūtu attīstība un sadarbība ar komersantiem jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādē, kas nākotnē veicinās tautsaimniecības attīstību un preču ar augstu pievienoto vērtību radīšanu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Noteikumu projekta pieņemšanas gadījumā tiks veicināta zinātnisko institūtu attīstība un sadarbība ar komersantiem jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādē. Tiks noteikta kārtība, kas atvieglos iespējas komersantiem iesaistīties zinātniskajā darbībā, tiks noteikta kārtība, kas atļaus personām ar PSRS iegūtu zinātnisko grādu veikt nostrifikāciju.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiks ievērotas tiesības personām ar PSRS iegūtu zinātnisko grādu veikt nostrifikāciju, kā arī dos iespēju trešo valstu valsts piederīgos uzņemt Latvijā zinātniskās pētniecības nolūkos.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar
3. Finansiālā ietekme	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar	Noteikumu projekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Nav	Nav	Nav	Nav	Nav
6. Cita informācija	Ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt	1) Ministru kabineta noteikumu projekts par PSRS zinātnisko grādu pielīdzināšanas kārtību valstī. Izdošanas mērķis – izstrādāt noteiktu kārtību un dot iespēju tām personām, kuras ir ieguvušas PSRS zinātniskos grādus un dažādu apstākļu dēļ nav paspējušas tos pielīdzināt mūsdienu prasībām iepriekšējos 15 gados, to izdarīt arī turpmāk. 2) Ministru kabineta noteikumu projekts par kārtību, kādā piešķirams valsts atbalsts zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētām institūcijām, kā arī komersantiem projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģijas attīstības un inovāciju jomā.
2. Cita informācija	nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Noteikumu projekta 1.punkts ievieš zinātnes jomā nepieciešamos grozījumus atbilstoši 2005.gada 12.oktobra Padomes Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos noteiktajām prasībām.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atziņas u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			2005.gada 12.oktobra Padomes Direktīva 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
„(2) Personām, kuras ir ārzemnieki, ir tiesības normatīvajos aktos un Latvijai saistošos starptautiskos līgumos noteiktā kārtībā piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotos zinātnisko pētījumu projektos. (3) Personas, kuras nav Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi vai Eiropas Savienības pilsoņi, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā var piedalīties Latvijā reģistrētu zinātnisko institūciju īstenotos zinātnisko pētījumu projektos, ja tām ir doktora zinātniskais grāds vai augstākās izglītības kvalifikācija, kas ļautu piedalīties doktorantūras programmās. Ar attiecīgajām personām zinātniskā institūcija slēdz līgumu, kurā norāda līdzēju tiesiskās attiecības un personas darba apstākļus. Līgumu slēdz pēc tam, kad institūcija, kas apstiprina attiecīgo pētījumu programmu ir pārliecinājusies par pētījuma mērķi, tā ilgumu, finanšu resursu pieejamību un pētījumā iesaistāmo personu kvalifikāciju. Līgums zaudē spēku, ja personai tiek atteikta vai anulēta uzturēšanās atļauja Latvijā.”	6.panta pirmā daļa, otrās daļas 1.punkts		atbilst	nav
5. Cita informācija			nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas	Saņemts Rektoru padomes un Privāto augstskolu asociācijas atzinums.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Ņemts vērā Rektoru padomes un Privāto augstskolu asociācijas iebildums par to, ka likumprojektā nav minētas privāto augstskolu iespējas dibināt zinātniskos institūtus. Likumprojekta 21., 21^4pantā paredzēta iespēja izveidot Zinātnisko institūtu kā privāto tiesību juridisku personu. Ņemot vērā Rektoru padomes iebildumus, manīts likumprojekta 6.panta un 15.panta formulējums.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas
5. Cita informācija	Noteikumu projekts izstrādāts un apspriests starpministriju darba grupā, kurā iekļauti Tieslietu, Finanšu, Zemkopības, Ekonomikas un Veselības ministrijas, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, kā arī bez balss tiesībām – vairāku zinātnisko institūtu direktori. Par likumprojektu saņemts arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Grozījumi tiks publicēti „Latvijas Vēstnesī” un ievietoti IZM mājas lapā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā
4. Cita informācija	nav

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Ministre	Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
B.Rivža	M.Gruškevics	R.Kārkliņš	R.Ozola	M.Bundule

02.01.2007 9:54

1462

G.Rēvalde

7047963, gita.revalde@izm.gov.lv