Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Augstskolu likumā

(Nr.151/Lp9)

Spēkā esošā likuma redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi otrajam lasījumam (8)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Augstskolu likums	Grozījumi Augstskolu likumā				Grozījumi Augstskolu likumā
	Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 12.nr.; 2004, 5., 13.nr.; 2005, 21.nr.; 2006, 8.nr.) šādus grozījumus:	1	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta ievaddaļu šādā redakcijā: “Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 33.nr.) šādus grozījumus:”	Atbalstīts	Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 3.nr.; 2001, 1.nr.; 2004, 13.nr.; 2006, 8.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2007, 33.nr.) šādus grozījumus:
7.pants. Augstskolu un koledžu juridiskais statuss un atribūtika (1) Valsts dibinātās augstskolas (izņemot Latvijas Policijas akadēmiju un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju) ir atvasinātas publiskas personas.
(2) Latvijas Policijas akadēmija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija un valsts dibinātās koledžas ir valsts iestādes. Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas — attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā.	1. Izteikt 7.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā: "Dibinot koledžas, Ministru kabinets nodod tās Izglītības un zinātnes ministrijas vai Kultūras ministrijas pārraudzībā, bet Iekšlietu ministrijas sistēmā esošās koledžas – attiecīgi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu padotībā."	2	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 1.pantu šādā redakcijā: “1. Papildināt 7.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: "Ministru kabinets var nodot koledžu Kultūras ministrijas vai Labklājības ministrijas padotībā."	Atbalstīts	1. Papildināt 7.panta otro daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets var nodot koledžu Kultūras ministrijas vai Labklājības ministrijas padotībā.”
(3) Privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas ir komercsabiedrības vai nodibinājumi, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu vai Biedrību un nodibinājumu likumu, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. (4) Valstiski atzītā diplomā izmanto valsts ģerboņa attēlu, un šāda diploma paraugu nosaka Ministru kabinets. (5) Augstskolai ir zīmogs ar augstskolas pilnu nosaukumu. Augstskolai ir tiesības zīmogā izmantot arī augstskolas vēsturiski izveidojušos simboliku. (02.03.2006. likuma redakcijā)
10.^1 pants. Koledža (1) Koledžu vada direktors. Valsts dibinātas koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no darba Izglītības un zinātnes ministrija. Koledžas direktora pilnvaras sākas ar ierakstu Izglītības iestāžu reģistrā. Šo ierakstu izdara uz koledžas iesnieguma un dibinātāja iesniegtu direktora iecelšanu apliecinošu dokumentu pamata. Koledža darbojas uz tās nolikuma pamata. Koledžas nolikumu izstrādā koledžas padome. Koledžas nolikumu kā Ministru kabineta noteikumus izdod Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas nolikumā ietverama šāda informācija: 1) koledžas nosaukums, tās juridiskā adrese, juridiskais statuss, koledžas dibinātājs un tā juridiskā adrese; 2) koledžas darbības pamatvirzieni un uzdevumi; 3) koledžas nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtība; 4) koledžas pārstāvības, tās vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un sastāvs, kā arī to tiesības, pienākumi un uzdevumi, pilnvaru termiņi un atsaukšanas kārtība; 5) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtība; 6) koledžas studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtība; 7) koledžas struktūrvienību un koledžu filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas un darbības pamatnoteikumi; 8) koledžas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtība; 9) koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtība; 10) citi būtiski noteikumi, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.	2. Papildināt 10.^1 panta pirmo daļu aiz vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrija" ar vārdiem "vai Kultūras ministrija".	3	Atbildīgā komisija Izteikt likumprojekta 2.pantu šādā redakcijā: “2. Papildināt 10.^1 panta pirmo daļu pēc vārdiem "Izglītības un zinātnes ministrija" ar vārdiem "vai attiecīgās nozares ministrija".	Atbalstīts	2. Papildināt 10.^1 panta pirmo daļu pēc vārdiem “Izglītības un zinātnes ministrija” ar vārdiem “vai attiecīgās nozares ministrija”.
(2) Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un dod iespēju iegūt ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma tiek īstenota pēc vidējās izglītības ieguves. Tās īstenošanas laiks ir divi līdz trīs gadi. (3) Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina saskaņā ar šo likumu un Profesionālās izglītības likumu. Koledžas īstenoto pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditē kā studiju programmu, ievērojot šā likuma un Profesionālās izglītības likuma noteikumus. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu akreditācijas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets. (4) Studējošajiem pēc akreditētas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguves izsniedz valsts atzītu diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šis diploms vienlaikus apliecina arī noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa ieguvi atbilstoši Profesionālās izglītības likumam. Šāda diploma izsniegšanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
50.pants. Studējošo tiesības (1) Studējošajiem ir tiesības: 1) iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību; 2) noteiktā kārtībā izmantot augstskolas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus u.c.; 3) noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas; 4) saskaņā ar šā likuma 6. pantu realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību; 5) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru; 6) augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus; 7) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās; 8) noteiktā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus; 9) dibināt biedrības, pulciņus un klubus.
		4	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “3. Papildināt 50.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Augstskolu un koledžu studentiem, kuri bija labprātīgi pieteikušies obligātajam militārajam dienestam un tam bija piekritusi Aizsardzības ministrija, pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir tiesības atsākt studijas pirms dienesta uzsāktajā studiju programmā.”	Atbalstīts	3. Papildināt 50.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Augstskolu un koledžu studentiem, kuri bija labprātīgi pieteikušies obligātajam militārajam dienestam un tam bija piekritusi Aizsardzības ministrija, pēc atvaļināšanas no obligātā militārā dienesta, bet ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir tiesības atsākt studijas pirms dienesta uzsāktajā studiju programmā.”
(2) Augstskolas studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)
52.pants. Studiju maksa un stipendijas (1) Valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets. Uzņemšana valsts finansētajās studiju vietās notiek konkursa kārtībā.
		5	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “4. Papildināt 52.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.””	Atbalstīts	4. Papildināt 52.pantu ar 1.^1 daļu šādā redakcijā: “(1^1) Akreditētajās augstskolās un koledžās vismaz viena astotā daļa no valsts budžeta finansētajām vietām rezervējama personām, kuras ir atvaļinātas no obligātā militārā dienesta un ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas uzņemtas kādā no valsts budžeta finansētajām studiju programmām.”
(2) Studiju maksu studiju vietās, kas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu un koledžu. Finanšu līdzekļi no studiju maksas ieskaitāmi valsts augstskolas un koledžas speciālā budžeta kontā un izmantojami tikai: 1) augstskolas un koledžas attīstībai; 2) mācību līdzekļu un zinātniskās aparatūras iegādei; 3) aprīkojuma iegādei; 4) akadēmiskā un vispārējā augstskolas un koledžas personāla un studējošo materiālajai stimulēšanai. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajiem studējošajiem tiek piešķirtas stipendijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
56.pants. Studiju reglamentācija (1) Studijas augstskolā un koledžā notiek saskaņā ar šajā likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām un licencētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās. (2) Šis likums neregulē studiju saturu un pārbaudījumos izvirzāmās prasības, kas saistītas ar medicīnu, sportu, mākslu, policiju, robežsardzi, ugunsdzēsību un glābšanu, probāciju, penitenciāro darbu, valsts aizsardzību un citām attiecīgās augstskolas vai koledžas specifiskajām darbības jomām. Šīs prasības nosaka konkrētās augstskolas satversme vai koledžas nolikums.
(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos: 1) Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus; 2) ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde; 3) studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai, atbilstoši Latvijas Republikas izglītības klasifikācijai šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj licencēšanas komisija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu un 02.03.2006. likumu)		6	Saeimas deputāts V.Buzajevs Izteikt 56.panta trešo daļu šādā redakcijā: ”(3) Valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Citu valodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos: 1) atsevišķās studiju programmu daļās; 2) ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts valodā.”	Nav atbalstīts
82.pants. Studijas ārvalstīs (1) Latvijas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, var iestāties un studēt augstskolās ārpus Latvijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ārvalstīs studējošajiem var piešķirt kredītus un stipendijas, kuras nosaka Ministru kabinets.
(2) Uz Latvijas Republikas obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kas studē augstskolās ārpus Latvijas, šā likuma 48.panta pirmās un otrās daļas nosacījumus var attiecināt pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrija noteiktā kārtībā ir pārbaudījusi, ka studijas notiek augstskolā, kas attiecīgajā valstī ir valstiski atzīta (akreditēta). Kārtību, kādā ārpus Latvijas studējoša persona tiek iekļauta šā likuma 48.panta ceturtajā daļā minētajā sarakstā, nosaka Ministru kabinets. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2004. likumu)		7	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “5. Izslēgt 82.panta otro daļu.”	Atbalstīts	5. Izslēgt 82.panta otro daļu.
Pārejas noteikumi 1. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar Augstskolu likuma prasībām un iesniedz tās Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2001.gada 1.oktobrim. Šā noteikuma neizpildes gadījumā tiek piemērotas Augstskolu likuma 10.panta ceturtās daļas vai 11.panta normas. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 2. Augstskolas triju mēnešu laikā no augstskolas satversmes apstiprināšanas Saeimā vai Ministru kabinetā saskaņo visus savus normatīvos aktus (nolikumus, noteikumus, reglamentus u.c.) ar savām satversmēm un šo likumu. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 3. Visu vēlēto amatu un institūciju pilnvaru laiks netiek mainīts, ja tas nepārsniedz sešus gadus no ievēlēšanas dienas. < span lang=LV style='font-size:11.0pt;mso-bidi-font-size:12.0pt;font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:LV'>4. Augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas līdz 1995.gada 2.decembrim, līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2001.gada 17.novembrim, ir pielīdzināmas akreditētām augstskolām, un tās ir tiesīgas izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7.panta trešās daļas noteikumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 5. Augstākās izglītības padome gada laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi un Zinātņu akadēmiju izstrādā priekšlikumus izglītības un zinātnes ministram par profesoru štata vietu sarakstu augstskolās un konkursa izsludināšanas grafiku. 6. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā grozījumi likuma 66.panta pirmajā daļā (par Augstākās izglītības padomes 12 locekļu sastāva ierosināšanu apstiprināšanai Saeimā), izglītības un zinātnes ministrs iesniedz Saeimai Augstākās izglītības padomes personālsastāva kandidatūras. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 7. Augstākās izglītības padome triju mēnešu laikā izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai universitāšu reformu programmu, paredzot tajā secīgu augstākās izglītības un zinātnes integrāciju (zinātniskās pētniecības institūtu izveidi vai esošo institūtu iekļaušanos galvenajos studiju un pētījumu virzienos), akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanu, jaunās zinātnieku paaudzes piesaistīšanu, jaunu finansēšanas un darba samaksas kārtību. 8. Ministru kabinets paredz ikgadējus papildu finanšu līdzekļus universitāšu reformas īstenošanai. 9. Ministru kabinets divu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pieņem šā likuma prasībām atbilstošus augstskolu licencēšanas un akreditācijas noteikumus. 10.Licencētām augstskolām jāatjauno licence sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas. 11. Attiecībā uz Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmiju un Latvijas Policijas akadēmiju Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šīs augstskolas autonomijas (4.pants), augstskolas pārstāvības un studējošo pašpārvaldes (12., 53.pants), rektora apstiprināšanas (17.pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes militārā vai profesionālā specifika. (1996.gada 27.decembra likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.03.2006. likumu) 11.^1 Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt citu kārtību šo koledžu pārstāvības (10.^1pants), studējošo komplektēšanas (45.pants) un studiju programmu apstiprināšanas (55.pants) jautājumos, ja to prasa šīs izglītības iestādes profesionālā specifika. (02.03.2006. likuma redakcijā) 12. Uzņemšanu studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (46.panta trešā daļa), uzsāk 2004.gadā. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 13. Līdz 2001.gada 1.aprīlim augstskolas paziņo uzņemšanas noteikumus tajās studiju programmās, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas un kurās uzņemšana paredzēta arī laikā līdz 2004.gadam. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.)  14. Likuma 55.panta otrā daļa par pilna laika studējošo skaitu akadēmiskās izglītības studiju programmās neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas, — līdz brīdim, kad attiecīgā studiju programma akreditējama atbilstoši šā likuma prasībām. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 15. Likuma 55.panta sestā daļa par ikvienas studiju programmas licencēšanu neattiecas uz tām studiju programmām, kuras šīs normas spēkā stāšanās dienā jau tiek īstenotas. Šīs studiju programmas pielīdzināmas licencētām studiju programmām. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 16. Habilitētiem doktoriem ir attiecīgās nozares doktora tiesības. (2000.gada 23.novembra likuma redakcijā, kas stājās spēkā no 26.12.2000.) 17. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.novembrim nosaka studiju līgumā ietveramos obligātos noteikumus (46.panta otrā daļa), studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību (46.panta astotā daļa), kārtību, kādā uzsākamas studijas vēlākos studiju posmos (47.panta trešā daļa) un ārpus Latvijas studējošo personu uzskaites kārtību (82.panta otrā daļa). (2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā) 18. Augstskolas saskaņo savas satversmes ar šā likuma 13.panta trešās daļas un 15.panta ceturtās daļas prasībām par studējošo īpatsvara izmaiņām augstskolas satversmes sapulcē un senātā un iesniedz tās apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2005.gada 10.jūnijam. Augstskolu satversmes sapulces un senāti, kas ievēlēti līdz 2004.gada 10.jūnijam, līdz attiecīgās satversmes sapulces vai senāta pilnvaru termiņa beigām turpina darboties, saglabājot augstskolas satversmē noteikto studējošo īpatsvaru. (2004.gada 3.jūnija likuma redakcijā) 19. Augstskola nodrošina satversmes atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniedz satversmi Izglītības un zinātnes ministrijai. Valsts dibinātā augstskola kļūst par atvasinātu publisku personu pēc satversmes apstiprināšanas Saeimā. Līdz satversmes apstiprināšanai Saeimā augstskola turpina darboties līdzšinējā — valsts budžeta iestādes — statusā. Valsts dibinātās universitātes un augstskolas, kuru satversmes ir apstiprinātas Saeimā, uzskatāmas par atvasinātām publiskām personām. Koledža nodrošina nolikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un līdz 2007.gada 1.maijam iesniedz nolikumu Izglītības un zinātnes ministrijai. (02.03.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.02.2007. likumu) 20. Augstskolu rektori pēc vienošanās ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem līdz 2006.gada 1.februārim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai attiecīgajā augstskolā ievēlētā akadēmiskā personāla sarakstu. (02.03.2006. likuma redakcijā) 21. Šā likuma 3.panta trešajā daļā noteiktie kritēriji stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Līdz 2007.gada 31.augustam Latvijā ir šādas universitātes: Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. (02.03.2006. likuma redakcijā) 22. Darba līgumi, kas noslēgti ar augstskolu akadēmisko personālu līdz 2005.gada 31.augustam, ir spēkā līdz attiecīgajā darba līgumā noteiktā termiņa beigām. (02.03.2006. likuma redakcijā) 23. Šā likuma 48.pants un 49.panta trešā daļa zaudē spēku pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas. (02.03.2006. likuma redakcijā)
24. Izglītības iestāžu reģistra un Augstskolu reģistra atbildīgā amatpersona neizslēdz augstskolas un koledžas no reģistra laika periodā līdz 2006.gada 1.augustam, izņemot šā likuma 8.^6 panta otrajā daļā noteiktos gadījumus. Par normatīvo aktu pārkāpumu netiek uzskatīts šo pārejas noteikumu 19.punktā noteikto termiņu pārkāpums, ja tas noticis laika periodā līdz 2006.gada 1.aprīlim. (02.03.2006. likuma redakcijā)		8	Atbildīgā komisija Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “6. Aizstāt pārejas noteikumu 24.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2006.gada 1.aprīlim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2007.gada 1.septembrim”.	Atbalstīts	6. Aizstāt pārejas noteikumu 24.punktā vārdus un skaitļus “līdz 2006.gada 1.aprīlim” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2007.gada 1.septembrim”.
25. Augstskolu likuma 3.panta pirmās daļas noteikums par personu ar doktora zinātnisko grādu īpatsvaru augstskolās stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā. (02.03.2006. likuma redakcijā) 26. Šā likuma 3.panta piektās daļas trešajā teikumā ietvertais noteikums neattiecas uz augstskolām, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim reģistrētas Augstskolu reģistrā un kuru nosaukumos (kā arī to izveidoto institūciju nosaukumos) ietverts vārds “institūts”. (02.03.2006. likuma redakcijā)