Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1.  166.⁶ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – no piecdesmit līdz trīssimt latiem.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, juridiskajām personām – no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

2. Izteikt 215.⁶ pantu šādā redakcijā:

"215.⁶ pants. Centrālā statistikas pārvalde

Centrālā statistikas pārvalde izskata šā kodeksa 166.⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Centrālās statistikas pārvaldes vārdā ir tiesīgi Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks un viņa vietnieki."

Ekonomikas ministrs

J.Strods

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		1. Pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta redakcijā noteikts, ka, par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, konkrēto nodokļu likumos paredzēto pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām vai par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.^6panta noteiktās personas var uzlikt naudas sodu fiziskām personām, bet nav paredzēts naudas sods juridiskām personām. Juridisko personu darbība konkrētās nozarēs būtiski raksturo procesus, kas notiek Latvijas ekonomikā un Centrālās statistikas pārvaldes pieņemtie lēmumi un apkopotā informācija ļoti būtiski skar valsts iestāžu un sabiedrības darbību, proti, statistiskā informācija tiek izmantota plaša spektra ekonomisko un sociālo jautājumu analīzē, stratēģiju izstrādē un izpildes uzraudzībā, ļauj izteikt zinātniski pamatotas prognozes par vairākām valstiski svarīgām nozarēm, tādejādi ir ļoti svarīgi, lai juridiskās personas savlaicīgi iesniegtu pieprasīto informāciju, līdz ar to nepieciešama sankcija sodīt tās par normatīvo aktu pārkāpumiem. 2. Pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.^6panta redakcijā ir noteiktas, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas par statistiskās informācijas jautājumiem (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas) izskata un uzliek naudas sodu Valsts statistikas komitejas iestādes priekšsēdētājs, viņa vietnieki vai pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļu priekšnieki. Ar Ministru kabineta 1998.gada 12.augusta rīkojumu Nr.396 “Par Centrālo statistikas pārvaldi” ir noteikts, ka saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.pantu un Pārejas noteikumu Centrālā statistikas pārvalde ir Valsts statistikas komitejas tiesību un saistību pārņēmēja. To nepieciešams precizēt arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Laika periodā no 2003.- 2004.gadam tiek reorganizētas vai likvidētas neatkarīgās pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļas, kā rezultātā tika izveidoti četri Centrālās statistikas pārvaldes datu savākšanas un apstrādes centri un 25 informācijas centri, kas ietilpst Centrālās statistikas pārvaldes struktūrā, un kuros nodarbinātie nav ar nepieciešamajām zināšanām, lai ierosinātu un izskatītu administratīvo pārkāpumu lietas un uzliktu sodus, tādejādi ievērojot labas pārvaldības principu ir nepieciešams izslēgt no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa iespēju Centrālās statistikas pārvaldes datu savākšanas un apstrādes centru vadītājiem ierosināt un izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. 3. Pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta redakcijas sankcijās naudas sodam ir noteikta robeža, attiecīgi no simt līdz simt piecdesmit latiem un no simt piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, taču nav paredzēts mazāks naudas sods par maznozīmīgākiem pārkāpumiem. Šā iemesla dēļ daudzi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta pārkāpumi tiek atzīti par maznozīmīgiem pārkāpumiem un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tiek izbeigta, izsakot mutvārdu aizrādījumu, tāpēc lietderīgi ir samazināt minimālā soda apmēru. Piemēram, saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta 2006.gada 21.septembrī sniegto informāciju vēstulē Centrālai statistikas pārvaldei Nr.3.1/25037 Valsts ieņēmumu dienests par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta pārkāpumiem 2004.gadā ir piemērojis naudas sodu 1 625 gadījumos. 2005.gadā 1 608 gadījumos un 2006.gada pirmajā pusgadā 957 gadījumos. 46 % gadījumu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētie Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta pārkāpumi tiek atzīti par maznozīmīgiem pārkāpumiem un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā tiek izbeigta, izsakot mutvārdu aizrādījumu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pantu. Centrālā statistikas pārvalde 2005.gadā ierosināja 10 administratīvās lietas, no kurām 9 tika izbeigtas, izsakot mutvārdu aizrādījumu, atdzīstot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta konstatētos pārkāpumus par maznozīmīgākiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība		1. Ar likumprojekta 1.pantu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta pirmās un otrās daļas sankcijās tiek paredzēts naudas sods gan fiziskām personām, gan juridiskām personām. Juridiskajām personām noteikts lielāks naudas sodu nekā fiziskajām personām sakarā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa naudas sodu sankciju vispārējo praksi, ievērojot juridisko personu maksātspēju. Vienlaicīgi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.^6panta sankcijās tiek samazināts minimālā naudas soda apmērs. 2. Ar likumprojekta 2.pantu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.^6panta pirmā daļa tiek precizēta atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 12.augusta rīkojumam Nr.396 “Par Centrālo statistikas pārvaldi” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.^6panta otrajā daļā tiek precizētas personas, kam ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Centrālās statistikas pārvaldes vārdā.
3. Cita informācija		Nav.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Nav.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006			2007	2008	2009
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
3.Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
6. Cita informācija	Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Likumprojekts šo jomu neskar
2. Cita informācija				Nav.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju					Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	-
Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar					Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Likumprojekts šo jomu neskar
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Jaunas institūcijas netiek radītas, kā arī netiek paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajos laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Normatīvā akta izdošana neradīs izmaiņas esošajā lēmumu pārsūdzēšanas kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Ekonomikas ministrs J.Strods

Ekonomikas ministrs	Valsts sekretāra vietā Valsts sekretāra vietnieks	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
J.Strods	A.Liepiņš	Dž.Innusa	I.Vanaga	A.Žīgure

14.11.2006 11:39

1246

Deaks 7366642

madars.deaks@csb.gov.lv