Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izteikt 37.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"Administratīvo sodu par šā kodeksa 47., 48., 51.–53., 53.²–68., 71., 72.–74.¹, 75.panta pirmajā daļā, 75.¹–88.¹, 88.⁴–88.⁷ pantā, divpadsmitajā "c" nodaļā un 204.⁷–204.¹¹ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas."

2. Papildināt kodeksu ar 39.¹ pantu šādā redakcijā:

"39.¹ pants. Pienākums segt izņemtās mantas un dokumentu glabāšanas izdevumus

Persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktā kārtībā sedz izdevumus, kas radušies ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanā un glabāšanu.

Izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, iestāde normatīvajos aktos par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem noteiktajā kārtībā nosaka izdevumu apmēru, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem."

3. Izteikt 204.⁸ pantu šādā redakcijā:

"204.⁸ pants. Informācijas nesniegšana datu subjektam

Par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no divdesmit pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem."

4. Papildināt 274.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Lēmumā nosaka ar izņemto mantu un dokumentu nodošanu glabāšanā un glabāšanu saistīto izdevumu apmēru."

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:

"7. Kodeksa 39.¹ pants un grozījums 274.panta ceturtajā daļā attiecībā uz izdevumu apmēra noteikšanu administratīvā pārkāpuma lietas lēmumā, kas saistīti ar izņemto mantu un dokumentu nodošanu glabāšanā un glabāšanu, stājas spēkā 2007.gada 1.jūnijā."

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturo-jums	1. Ministru kabinetā tika izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz tādu izdevumu segšanas kārtību, kas radušies, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu” (07.03.2006. protokols Nr. 13 24.§). Atbilstoši informatīvajā ziņojumā izklāstītajai situācijai un piedāvātajam priekšlikumam Tieslietu ministrijai tika uzdots izstrādāt likumprojektu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot juridiskajai vai fiziskajai personai, par kuru ir pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un kurai uzlikts administratīvais sods, pienākumu segt izdevumus, kas radušies saistībā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanai un glabāšanu. 2. Praksē bieži nav iespējams piemērot administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskas personas datu apstrādes jomā, un par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, ievērojot to, ka informācijas, kas nepieciešama lietas apstākļu izvērtēšanai, iegūšanai paiet vairāki mēneši sakarā ar specifisko jomu, bet saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 37.pantu administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs – četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Fizisko personu datu aizsardzības jomā un vides aizsardzības jomā attiecībā uz pārkāpumiem, kas nav ilgstoši,  fakts par fiziskas personas datu nelikumīgu apstrādi var kļūt zināms tikai vairākus mēnešus pēc tam, kad veikta nelikumīgā darbība. Un nākas pieņemt lēmumu par lietvedības izbeigšanu, jo ir pagājis noteiktais administratīvā soda uzlikšanas termiņš. Līdz ar to nevar veikt efektīvu uzraudzību un kontroli minētajās jomās. Līdztekus LAPK 37.panta ceturtajā daļā attiecībā uz termiņu administratīvā soda uzlikšanai par pārkāpumiem korupcijas novēršanas jomā ir paredzēts speciāls regulējums, nosakot, ka administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. 3. LAPK 204.^8pantā ir paredzēts administratīvais pārkāpums – informācijas nesniegšana datu subjektam, kas izpaužas kā likumā noteiktās informācijas nesniegšana fiziskās personas datu subjektam, ja fiziskās personas dati iegūti no datu subjekta (panta pirmā daļa) vai ja fiziskās personas dati tiek ievākti pirmo reizi vai pirmo reizi tiek izpausti trešajām personām gadījumos, kad šie dati nav iegūti no datu subjekta (panta otrā daļa). Panta redakcija ir piemērojama Fizisko personu datu aizsardzības likuma 8. un 9.panta pārkāpuma gadījumā, bet ierobežo Datu valsts inspekcijas tiesības uzlikt sodu par Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.panta pārkāpumiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība	1. Ar likumprojekta 1.pantu (grozījums LAPK 37.panta ceturtajā daļā) paredzēts noteikt, ka administratīvo sodu par pārkāpumiem fiziskās personas datu aizsardzības jomā (LAPK 204.7, 204.8, 204.9, 204.10 un 204.11 pants) un vides aizsardzības jomā (LAPK 47., 48., 51.–53., 53.^2–68., 71., 72.–74.^1, 75.panta pirmajā daļā, 75.^1-88.^1, 88.^4–88.^7pantā) var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. 2. Ar likumprojekta 2. un 4.pantu paredzēts noteikt pienākumu personai, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un uzlikts administratīvais sods, segt izdevumus, kas radušies iestādei, nododot glabāšanā un glabājot administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentus. Izdevumu apmērs tiks noteikts pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Lēmumu par izdevumu segšanu iestāde pieņems vienlaikus ar lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu. Minēto normu spēkā stāšanās noteikta ar 2007.gada 1.jūniju. 3. Ar likumprojekta 3.pantu tiek precizēta LAPK 204.^8panta redakcija, nodrošinot uzraudzību un kontroli par Fizisko personu datu aizsardzības likuma normu ievērošanu.
3. Cita informācija	Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2006	2007	2008	< span lang=EN-US style='mso-bidi-font-size:12.0pt'>2009
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*
2.Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*
3.Finansiālā ietekme	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Likumprojekts šo jomu neskar*
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*	Likumprojekts šo jomu neskar*
6. Cita informācija	* Likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav precīzi nosakāma, jo likumprojekta izstrādes procesā nav iespējams prognozēt, cik gadījumos tiks izņemtas un nodotas glabāšanai mantas un dokumenti sakarā ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Un līdz ar to nav iespējams prognozēt, kādas būs izmaksas. Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka tie valsts budžeta līdzekļi, kurus iztērē valsts iestādes, nododot glabāšanai un glabājot administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentus, tiek atgriezti valsts budžetā, pārkāpējam atmaksājot minētos izdevumus.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Būs nepieciešams ar Ministru kabineta izdotu normatīvo aktu reglamentēt kārtību, kādā persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā un uzlikts administratīvais sods, sedz izdevumus, kas radušies sakarā ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanai un glabāšanu. Minēto kārtību reglamentējošās normas tiks noteiktas, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 11.07.2006. noteikumus Nr. 580 „Noteikumi par rīcību ar administratīvā pārkāpuma lietā izņemto mantu un dokumentiem”.
2. Cita informācija	Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojekts šo jomu neskar
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojekts šo jomu neskar

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.			Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	-
Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar			Likumprojekts šo jomu neskar	Likumprojekts šo jomu neskar
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav notikušas
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Likumprojekts šo jomu neskar
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija		Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta esošās valsts pārvaldes institucionālās sistēmas ietvaros. Likumprojekta izpildi nodrošinās iestādes, kuras saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 17.nodaļu „Administratīvo pārkāpumu lietu pakļautība” izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus, un valsts aģentūra „Materiālās rezerves”, veicot administratīvo pārkāpumu lietās izņemtās mantas un dokumentu nodošanu glabāšanai un glabāšanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Nav.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	M.Strauss

13.11.2006. 10:00

1304

M. Strauss 7036773

Marika.Strauss@tm.gov.lv