2007. gada ____ janvārī

Nr.9/6 -

SAEIMAS PREZIDIJAM

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 24.janvāra sēdē ir izskatījusi par steidzamu atzīto likumprojektu “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (nr.137/Lp9) otrajam lasījumam.

Komisija lūdz augstākminēto likumprojektu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (nr.137/Lp9) salīdzinošā tabula uz __ lpp.

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētājs

Juris Dalbiņš

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Likumprojekts (steidzams) otrajam lasījumam

Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā

(nr. 137/Lp9)

1.lasījumā pieņemtā redakcija	Pr.nr.	Priekšlikumi 2.lasījumam (8)	Atbildīgās komisijas atzinums	Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam
1	2	3	4	5
Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā	1	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”.	Atbalstīts	Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā
1.pants. Likumā lietotie termini: 1) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilst normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām; 2) nogaidīšanas periods – laikposms, kas tiek piešķirts cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris), lai viņš apsvērtu iespēju izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas, sniegt informāciju, kura sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.	2 3 4	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: “sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – persona, kas sniedz sociālos pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija: Izteikt 1.panta 1.punktu šādā redakcijā: “sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – persona, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;”. Saeimas Juridiskais birojs: Aizstāt 1.panta 2.punktā vārdus “cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris), lai viņš” ar vārdiem “personai, kas atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris), lai tā”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3 Atbalstīts Atbalstīts	1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs — persona, kura sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un ir reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 2) nogaidīšanas periods — laikposms, kas tiek piešķirts personai, kura atzīta par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk — cilvēku tirdzniecības upuris), lai tā apsvērtu iespēju sniegt izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas, informāciju, kura sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.
2.pants. Likuma mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, nosakot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī viņa uzturēšanās nosacījumus Latvijas Republikā.	5	Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojekta 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā likuma noteikumi neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem.” Pašreizējo panta daļu izteikt kā pirmo daļu.	Atbalstīts	2.pants. (1) Likuma mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, paredzot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un šā perioda pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī nosacījumus attiecībā uz viņa uzturēšanos Latvijas Republikā. (2) Šā likuma noteikumi neattiecas uz Eiropas Savienības pilsoņiem.
3.pants. Ja ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, sniedz ziņas, kuras, iespējams, var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījuma atklāšanā vai novēršanā, bet tās nav pietiekamas, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai lai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izlemtu jautājumu par šā ārzemnieka atzīšanu par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, Valsts robežsardze, izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda piešķiršanas iespēju un tiesībām, ko viņš tādējādi iegūtu.				3.pants. Ja ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, sniedz ziņas, kuras, iespējams, var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījuma atklāšanā vai novēršanā, bet tās nav pietiekamas, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai lai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izlemtu jautājumu par šā ārzemnieka atzīšanu par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, Valsts robežsardze, izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda piešķiršanas iespēju un tiesībām, kuras viņš tādējādi iegūtu.
4.pants. (1) Ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, triju dienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personas atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādē vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu. (2) Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību. (3) Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri. (4) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri un Valsts robežsardzi. (5) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums nepiešķirt nogaidīšanas periodu nav pārsūdzams. (6) Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu. (7) Nogaidīšanas periods ir 30 dienas. (8) Cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības saņemt šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas periodā un laikā līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) lēmuma pieņemšanai par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. (9) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.	6	Saeimas Juridiskais birojs: Papildināt likumprojekta 4.panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja pieņemtais lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu dod tiesības cilvēku tirdzniecības upurim attiecīgajā periodā uzturēties Latvijas Republikā.”	Atbalstīts	4.pants. (1) Ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, triju dienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personas atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu. (2) Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību. (3) Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri. (4) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri un Valsts robežsardzi. Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja pieņemtais lēmums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu dod tiesības cilvēku tirdzniecības upurim attiecīgajā periodā uzturēties Latvijas Republikā. (5) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu nav pārsūdzams. (6) Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņēma lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu. (7) Nogaidīšanas periods ir 30 dienas. (8) Cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības saņemt šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas periodā un līdz brīdim, kad Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk — Pārvalde) pieņem lēmumu par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu. (9) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.
5.pants. (1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem: 1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. (2) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu nav pārsūdzams. (3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.				5.pants. (1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem: 1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai. (2) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu nav pārsūdzams. (3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.
6.pants. (1) Ja cilvēku tirdzniecības upuris rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas perioda beigām triju darbdienu laikā: 1) izvērtē cilvēku tirdzniecības upura turpmākās uzturēšanās Latvijas Republikā lietderību (vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu); 2) pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris neuztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību. (2) Lai pieprasītu Pārvaldei izsniegt termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, procesa virzītājs iesniedz Pārvaldē ierosinājumu, kas satur atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (3) Procesa virzītājs, pieprasot Pārvaldei izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma (ja tāds pastāv) raksturu un intensitāti. (4) Procesa virzītājs var pieprasīt Pārvaldei pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.	7	Saeimas Juridiskais birojs: Izteikt 6.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Procesa virzītājs pieprasa Pārvaldei izsniegt termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, iesniedzot Pārvaldē ierosinājumu, kas satur atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.”	Atbalstīts	6.pants. (1) Ja cilvēku tirdzniecības upuris rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas perioda beigām triju darbdienu laikā: 1) izvērtē, vai cilvēku tirdzniecības upura turpmākā uzturēšanās Latvijas Republikā ir lietderīga (vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu); 2) pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris neuztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību. (2) Procesa virzītājs pieprasa, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, iesniedzot Pārvaldei ierosinājumu ar atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (3) Procesa virzītājs, pieprasot, lai Pārvalde izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma (ja tāds pastāv) raksturu un intensitāti. (4) Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde pagarina termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.
7.pants. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu šā likuma 4.panta astotajā daļā un 8.pantā norādītajā laikā nodrošina cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam drošu patvērumu un izmitināšanu, pirmo palīdzību, psihologa, jurista, ārstniecības personu un citu speciālistu konsultācijas, iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī iespēju iesaistīties apmācībā un izglītības programmās.	8	Saeimas Juridiskais birojs: Izslēgt 7.pantā vārdus “apmācībā un”.	Neatbalstīt	7.pants. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu šā likuma 4.panta astotajā daļā un 8.pantā norādītajā laikā nodrošina cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam drošu patvērumu un izmitināšanu, pirmo palīdzību, psihologa, jurista, ārstniecības personu un citu speciālistu konsultācijas, iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī iespēju iesaistīties apmācībā un izglītības programmās.
8.pants. Šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus ir tiesības saņemt cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, ja Pārvalde, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ir viņam izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju.				8.pants. Šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus ir tiesības saņemt cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam, ja Pārvalde, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, cilvēku tirdzniecības upurim ir izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju.
9.pants. Procesa virzītājs var pieprasīt Pārvaldei anulēt termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem: 1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā; 3) procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.				9.pants. Procesa virzītājs var pieprasīt, lai Pārvalde anulē termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem: 1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tiek turētas aizdomās, apsūdzētas vai attiecībā uz kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību; 2) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā; 3) procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.
10.pants. No termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas brīža cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esošā nepilngadīgā bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.				10.pants. No brīža, kad izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esoša nepilngadīga bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.				Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.