Likumprojekts

Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā

1.pants. Likumā lietotie termini:

1) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs – pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un atbilst normatīvajos aktos par sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām;

2) nogaidīšanas periods – laikposms, kas tiek piešķirts cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris), lai viņš apsvērtu iespēju izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas, sniegt informāciju, kura sekmētu cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanu vai novēršanu.

2.pants. Likuma mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, nosakot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī viņa uzturēšanās nosacījumus Latvijas Republikā.

3.pants. Ja ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, sniedz ziņas, kuras, iespējams, var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījuma atklāšanā vai novēršanā, bet tās nav pietiekamas, lai izlemtu jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai lai uzsāktā kriminālprocesa ietvaros izlemtu jautājumu par šā ārzemnieka atzīšanu par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, Valsts robežsardze, izmeklēšanas iestāde, procesa virzītājs vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē šo ārzemnieku par nogaidīšanas perioda piešķiršanas iespēju un tiesībām, ko viņš tādējādi iegūtu.

4.pants. (1) Ārzemnieks, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, triju dienu laikā pēc tam, kad viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par personas atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri piešķirts cilvēku tirdzniecības upura statuss, izmeklēšanas iestādē vai procesa virzītājam var iesniegt iesniegumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.

(2) Nogaidīšanas periodu nevar piešķirt cilvēku tirdzniecības upurim, ja viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.

(3) Ja iesnieguma izskatīšana nav attiecīgās izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja kompetencē, iesniegumu nekavējoties nosūta izmeklēšanas iestādei vai procesa virzītājam, kura lietvedībā atrodas attiecīgais kriminālprocess, un informē par to cilvēku tirdzniecības upuri.

(4) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu vai atteikumu piešķirt nogaidīšanas periodu pieņem piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un informē par pieņemto lēmumu cilvēku tirdzniecības upuri un Valsts robežsardzi.

(5) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums nepiešķirt nogaidīšanas periodu nav pārsūdzams.

(6) Nogaidīšanas periodu skaita, sākot ar dienu, kad izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs pieņēmis lēmumu par nogaidīšanas perioda piešķiršanu.

(7) Nogaidīšanas periods ir 30 dienas.

(8) Cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības saņemt šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, nogaidīšanas periodā un laikā līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) lēmuma pieņemšanai par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

(9) Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upurim tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju.

5.pants. (1) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu jebkurā laikā vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;

2) ir pamats uzskatīt, ka cilvēku tirdzniecības upuris rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

(2) Izmeklēšanas iestādes vai procesa virzītāja lēmums par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu nav pārsūdzams.

(3) Izmeklēšanas iestāde vai procesa virzītājs informē Pārvaldi, Valsts robežsardzi un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju par nogaidīšanas perioda pārtraukšanu.

6.pants. (1) Ja cilvēku tirdzniecības upuris rakstveidā sniedz informāciju, kas var palīdzēt cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā vai novēršanā, vai viņš ir atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, procesa virzītājs nogaidīšanas periodā vai nākamajā darbdienā pēc nogaidīšanas perioda beigām triju darbdienu laikā:

1) izvērtē cilvēku tirdzniecības upura turpmākās uzturēšanās Latvijas Republikā lietderību (vai tas sekmē izmeklēšanas vai tiesvedības procesu);

2) pārbauda, vai cilvēku tirdzniecības upuris neuztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību.

(2) Lai pieprasītu Pārvaldei izsniegt termiņuzturēšanās atļauju cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, procesa virzītājs iesniedz Pārvaldē ierosinājumu, kas satur atzinumu par cilvēku tirdzniecības upura atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Procesa virzītājs, pieprasot Pārvaldei izsniegt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav mazāks par sešiem mēnešiem, ņem vērā termiņu, kādā varētu tikt pabeigts pirmstiesas kriminālprocess vai iztiesāšana, kā arī cilvēku tirdzniecības upura apdraudējuma (ja tāds pastāv) raksturu un intensitāti.

(4) Procesa virzītājs var pieprasīt Pārvaldei pagarināt termiņuzturēšanās atļauju, ja turpina pastāvēt šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi.

7.pants. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu šā likuma 4.panta astotajā daļā un 8.pantā norādītajā laikā nodrošina cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam drošu patvērumu un izmitināšanu, pirmo palīdzību, psihologa, jurista, ārstniecības personu un citu speciālistu konsultācijas, iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī iespēju iesaistīties apmācībā un izglītības programmās.

8.pants. Šā likuma 7.pantā paredzētos pakalpojumus ir tiesības saņemt cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, ja Pārvalde, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ir viņam izsniegusi termiņuzturēšanās atļauju.

9.pants. Procesa virzītājs var pieprasīt Pārvaldei anulēt termiņuzturēšanās atļauju, kas izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, vismaz vienā no šādiem gadījumiem:

1) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris aktīvi, brīvprātīgi un pēc savas iniciatīvas uztur sakarus ar personām, kuras tur aizdomās, apsūdz vai attiecībā pret kurām ir stājies spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību;

2) ir konstatēts, ka cilvēku tirdzniecības upuris ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas kriminālprocesā;

3) procesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu.

10.pants. No termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas brīža cilvēku tirdzniecības upura, kā arī tā pavadībā esošā nepilngadīgā bērna uzturēšanos Latvijas Republikā nosaka saskaņā ar Imigrācijas likumu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.

Iekšlietu ministrs

I.Godmanis

Likumprojekta

„Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums		2004.gada 06.augustā spēkā stājās Padomes 20004.gada 29.aprīļa direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (turpmāk – direktīva). Direktīvas regulējums ir piemērojams tādam trešās valsts piederīgajam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis un, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – cilvēku tirdzniecības upuris). Dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecīgajam cilvēku tirdzniecības upurim tiek piešķirts nogaidīšanas periods, kas ļauj viņam atgūties un izbēgt no nodarījumus izdarījušo personu ietekmes, lai viņš varētu pieņemt lēmumu sadarboties vai nesadarboties ar kompetentajām iestādēm. Minētā nogaidīšanas perioda ilgums un sākuma brīdis jānosaka nacionālajos normatīvajos aktos. Attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuri, kuram ir piemērots nogaidīšanas periods, nevar piemērot izbraukšanas rīkojumu. Šāds periods nerada tiesības uz uzturēšanos. Direktīvas 7.pants nosaka režīmu pirms uzturēšanas atļaujas izdošanas jeb paredz cilvēku tirdzniecības upura tiesības nogaidīšanas perioda laikā, proti, tiesības uz drošu izmitināšanu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī psihologa, jurista, tulka palīdzību utt. Direktīvas tiesību normas nosaka kritērijus, uz kuriem balstoties tiesa, prokuratūra un Valsts policija (kompetentās valsts iestādes) var lemt par pieprasījuma izsniegt, pagarināt vai anulēt termiņuzturēšanas atļauju iesniegšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Direktīvas III nodaļa paredz nosacījumus, kādus piemēro cilvēku tirdzniecības upuriem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (pēc nogaidīšanas perioda beigām). Minētās direktīvas ieviešanas termiņš ir 2006.gada 06.augusts. 2006.gada 19.maijā Latvijas Republika parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (turpmāk – Konvencija). Parakstot minēto Konvenciju, Latvijas Republika ir apņēmusies veikt visus nepieciešamos ratifikācijas pasākumus, lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām. Minētās Konvencijas 13.pants paredz atkopšanas un pārdomu periodu, kas pēc būtības ir analoģisks direktīvas 6.pantā noteiktajam nogaidīšanas periodam. Šajā Konvencijas pantā atšķirībā no direktīvā paredzētā ir noteikts, ka „Ikviena puse savos iekšējos normatīvajos aktos paredz vismaz 30 dienu ilgu atkopšanas un pārdomu periodu (...)”. Kopumā Konvencijas un direktīvas regulējamais saturs ir līdzīgs. Pašreiz cilvēku tirdzniecības upuriem – pilgadīgajiiem ārzemniekiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi un kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem un atrodas Latvijā, nav iespējas saņemt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 7.punktā paredzēto cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju, jo sociālā rehabilitācija nepienācās ārzemniekiem un, persona par atrašanos Latvijas teritorijā bez ceļošanai derīgiem dokumentiem un Imigrācijas likuma pārkāpšanu tiek izraidīta.
2. Normatīvā akta projekta būtība		Normatīvā akta projekta mērķis ir veicināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību, nosakot nogaidīšanas perioda piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā uzturēšanās Latvijas Republikā nosacījumus. Normatīvā akta projekta nosaka cilvēku tirdzniecības upura, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēja un nogaidīšanas perioda definīcijas. Laikā, kad tiek izskatīts iesniegums par nogaidīšanas perioda piešķiršanu, kā arī nogaidīšanas perioda laikā, kā arī laikā līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvades lēmuma pieņemšanai par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu, cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, ir likumprojekta 7.pantā paredzētas tiesības. Cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, kuram ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, arī ir pieejamas minētās tiesības. Nogaidīšanas periods pats par sevi nerada cilvēku tirdzniecības upura, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Normatīvā akta projektā tiek noteikti kritēriji, kas procesa virzītājam ir jāņem vērā, pārtraucot nogaidīšanas periodu, pieprasot izsniegt vai pagarinot termiņuzturēšanās atļauju, kā arī ierosinot anulēt termiņuzturēšanas atļaujas. Normatīvā akta projekts paredz, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, nodrošina cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, drošu patvērumu un izmitināšanu, pirmo palīdzību, psihologa, jurista, veselības aprūpes un citu speciālistu konsultācijas, iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī iespēju iesaistīties apmācībās un izglītības programmās.
3. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
3. Sociālo seku izvērtējums				Normatīvā akta regulējums kalpos par motivāciju ārzemniekiem, kas nav Eiropas Savienības pilsoņi un kas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību ir atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem, atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, sadarboties ar kompetentajām iestādēm. Tādējādi tiek veicināta cīņa ar tādu noziedzīga nodarījuma veidu kā cilvēku tirdzniecība.
4. Ietekme uz vidi				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
			(tūkst. latu)
Rādītāji			Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2			3	4		5	6
			2006			2007	2008		2009
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Anotācijas IV. sadaļas 2.punktā ir uzskaitīti tie normatīvo aktu projekti, kā arī jau spēkā esošie normatīvie akti, ar kuriem izstrādātais likumprojekts ir cieši saistīts (likumprojekts un norādītie normatīvo aktu projekti, kā arī spēkā esošie normatīvie akti ir uzskatāmi par vienotu un savstarpēji nesaraujami saistītu normatīvo aktu kopumu). 2006.gada 03.novembrī Latvijas Vēstnesī tika publicēti Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”. Virzot šos Ministru kabineta noteikumus, Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 18.septembra instrukcijas Nr.4 „Kārtība, kādā aizpildāma normatīvā akta projekta anotācija” prasībām projekta anotācijā ir norādījusi papildus izdevumus valsts budžetam, kas radīsies, piemērojot likumprojekta 7.pantā paredzētās normas. Līdz ar to papildus iekļaut finansējuma pieprasījumu attiecīgajiem izdevumiem izstrādātajā likumprojektā vairs nav nepieciešams, jo attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas paredz likumprojekta 7.pantā norādītā sociālo garantiju apjoma finansēšanu, ir pieņemti un stājušies spēkā.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Papildus ir jāizstrādā šādi normatīvie akti: 1. Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”; 2. Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā”.
2. Cita informācija				Ar normatīvā akta projektu saistītie normatīvo aktu projekti: 1) Ministru kabineta 2006. gada 03. oktobra noteikumi Nr. 813 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” ir cieši saistīti ar izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā”, jo to 58.punkts paredz, ka „Ja ārzemnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri - uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai kompetenta valsts iestāde uzrāda viņa derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz šo noteikumu 25.1., 25.2. un 25.3.apakšpunktā norādītos dokumentus, kā arī kompetentas iestādes lēmumu par ārzemnieka atzīšanu par cilvēku tirdzniecības upuri un atzinumu par nepieciešamību saņemt uzturēšanās atļauju.” Tādējādi tiek nodrošināta Valsts policijas un prokuratūras iespēja pieprasīt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izsniegt cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir piekritis sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm, termiņuzturēšanās atļauju. 2) Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” nosaka kārtību, kādā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu (cilvēku tirdzniecību) radīts kaitējums – morāls aizskārums vai fiziskas ciešanas – un kura uzskatāma par cilvēku tirdzniecības upuri (turpmāk – persona), saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – pakalpojumi), kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri. Minēto Ministru kabineta noteikumu 5.2.apakšpunkts nosaka, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķir, pamatojoties ne tikai uz personas, tā likumiskā pārstāvja rakstiskā iesnieguma pamata, vai kriminālprocesa virzītāja lēmuma, ar kuru persona atzīta par cietušo krimināllietā par cilvēku tirdzniecību, vai tiesībaizsardzības institūcijas izsniegtās izziņas, ka persona cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, pamata, bet arī uz pakalpojumu sniedzēja izsniegtā personas novērtēšanas protokola, ar kuru tas noteicis personu par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem, pamata. 3) 2006.gada 13.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem””. Saskaņā ar veicamajiem grozījumiem tiek noteikts, ka „Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz darba atļauju (bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas aģentūras filiālē) atbilstoši termiņuzturēšanās atļaujā minētajam termiņam ārzemniekam, kurš ir atzīts Latvijā par cilvēku tirdzniecības upuri. Tādējādi tiek ieviestas direktīvas 11.panta prasības. 4) Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” paredz noteikt, ka ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par cilvēku tirdzniecības upuri, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas vai uzturēšanas atļaujas līdz beidzies vai pārtraukts saskaņā ar normatīvajiem aktiem noteiktais nogaidīšanas periods vai līdz lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu stāšanās spēkā. Likumprojekts nosaka termiņuzturēšanas atļaujas, kas tiek izsniegta cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, kā arī tā pavadībā esošajam nepilngadīgajam bērnam, derīguma termiņu, tas ir, ne mazāku par sešiem mēnešiem. 5) Likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” paredz cilvēku tirdzniecības upura, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un kurš piekritis sadarboties ar kompetentajām valsts iestādēm un kuriem piemērots nogaidīšanas periods vai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju atbilstoši minētā likuma 13.panta pirmās daļas 7.punktam.
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Normatīvā akta projekts atbilst saistībām pret Eiropas Savienību. Lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību direktīvas 2004/81/EK prasībām, tika izstrādāti arī citi normatīvo aktu projekti: 1) Likumprojekts „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā”(VSS- 1086); 2) Likumprojekts „Grozījumi Imigrācijas likumā” (VSS- 1087); 3) Ministru kabineta noteikumu „Uzturēšanās atļauju noteikumi” projekts (VSS- 226). Minētie Ministru kabineta noteikumi tika publicēti Latvijas Vēstnesī 2006. gada 26. oktobrī Nr.171 (3539).; 4) Ministru kabineta noteikumu „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”” projekts (VSS-1001); 5) Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumos Nr.882 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem” (VSS-1013 ). Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumi Nr. 889 „Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri” tika publicēti Latvijas Vēstnesī 2006. gada 03. novembrī Nr.176 (3544).
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Normatīvā akta projekts atbilst Eiropas Padomes Konvencijai par cīņu pret cilvēku tirdzniecību.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju				Padomes direktīva 2004/81/EK (2004.gada 29.aprīlis) par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm
2.tabula
Likumprojekta „Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” (attiecīgā panta Nr.)	Padomes direktīva 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm (attiecīgā panta, punkta Nr.)				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
2.pants	1.pants				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
1.panta pirmais punkts	3.panta pirmā daļa un trešā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3.pants	5.pants				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
1.panta trešais punkts un 4.pants	6.panta pirmā, otrā un trešā daļa				Atbilst			Direktīvas 6.panta otrā punkta teikuma otrā daļa tiek pārņemta ar likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (VSS-1087)
5.pants	6.panta ceturtā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
7.pants	7.panta pirmā, trešā un ceturtā daļa, 9.pants				Atbilst			Direktīvas 7.panta pirmā, trešā un ceturtā daļa tiek pārņemta arī ar likumprojektu „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (VSS-1088).
6.panta trešā daļa	7.panta otrā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6.pants	8.panta pirmā, otrā daļa un trešās daļas otrais teikums				Atbilst			Direktīvas 8.panta pirmais teikums tiek pārņemta ar likumprojektu „Grozījumi Imigrācijas likumā” (VSS-1087).
8.pants	9.pants				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
10.pants	13.panta otrā daļa				Atbilst			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
9.pants	14.pants				Atbilst			Direktīvas 14.panta c) punkta prasība ir jau noteikta Imigrācijas likuma pirmās daļas 3.punktā, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. Savukārt direktīvas 14.panta d) punkts prasība ir jau noteikta Imigrācijas likuma 35.panta pirmās daļas 11.punktā, kas nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju.
5. Cita informācija					Direktīvas 11.pants tiek pārņemts ar Labklājības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumos Nr.44 „Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem”” (VSS-1001).
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Normatīvā akta projekts elektroniski tika saskaņots ar sabiedrisko organizāciju „Resursu centrs sievietēm „Marta””.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Sabiedriskās organizācija „Resursu centrs sievietēm „Marta”” atbalsta izstrādāto normatīvā akta projektu.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Informācija par izstrādāto normatīvā akta projektu ar to saistītajiem normatīvo aktu projektiem tika ievietota Iekšlietu ministrijas interneta mājaslapā, kā arī uz jaunizveidotā interneta portāla: http://www.cilvektirdznieciba.lv/index.php?id=558&level=0&cid=40
< p class=MsoFooter style='margin-left:14.2pt;text-indent:-14.2pt;tab-stops: 36.0pt'>4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Dalība Komisijas Kontaktkomitejas 2006.gada 05.maijā organizētajā sanāksmē, kuras laikā dalībvalstis sniedza informāciju par direktīvas ieviešanas rezultātiem un gaitu.
5. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Jaunas valsts institūcijas netiks radītas, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Sabiedrība par likumu tiks informēta ar publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī ievietojot to normatīvo aktu informācijas sistēmā “NAIS”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs I.Godmanis

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	D.Trofimovs

04.12.2006; 14:00

2348

D.Trofimovs, 7219420

dmitrijs.trofimovs@iem.gov.lv