Iesniedz Tautsaimniecības komisija

 

14.03.2007.

9/8 -

  

 

 

                        Saeimas Prezidijam

 

 

                   Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā trešajam lasījumam sagatavoto likumprojektu   "Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr.136/Lp9) .

                  

 

         

                   Pielikumā:   apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                               trešajam lasījumam uz .... lpp.

 

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

 

Guntis Blumbergs

 

 

 

 

 

                                               

                                               

 

 

 

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Grozījumi Jūras kodeksā

( Nr. 136 / Lp 9 )

 

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 17 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Jūras kodekss

Grozījumi Jūras kodeksā

1

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

 

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: „Grozījumi Jūras kodeksā”

Atbalstīts.

Grozījumi Jūras kodeksā

 

Izdarīt Jūras kodeksā šādus grozījumus:

2

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta ievaddaļu pēc vārdiem “Jūras kodeksā” ar vārdiem iekavās “(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.)”.

Atbalstīts.

Izdarīt Jūras kodeksā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 14.nr.; 2006, 2.nr.) šādus grozījumus:

8.pants. Reģistrējamie kuģi

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģu izmantošanu un to atbilstību kuģošanas drošības prasībām, kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības.

 

 

 

 

 

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

 

 

 

 

 

1) Kuģu reģistrā:

 

 

 

 

 

a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas,

1. 8.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārdiem “komercdarbībai paredzētus kuģus” ar vārdiem un skaitli “kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;

 

 

 

 

1. 8.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārdiem “komercdarbībai paredzētus kuģus” ar vārdiem un skaitli “kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;

 

b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniskās pētniecības nolūkiem paredzētus kuģus,

papildināt otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu pēc vārdiem “pasažieru pārvadāšanai” ar vārdiem un skaitli “paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;

 

 

 

 

papildināt otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu pēc vārdiem “pasažieru pārvadāšanai” ar vārdiem un skaitli “paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;

 

c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā,

izslēgt otrās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus “ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā”;

 

 

 

 

izslēgt otrās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus “ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā”;

 

d) valsts dienestu (tādu funkciju veikšanai kā robežas apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.tml.) kuģus,

 

 

 

 

 

e) atpūtas kuģus un jahtas;

izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);”;

 

 

 

 

izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā:

“e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);”;

 

2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:

 

 

 

 

 

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās,

 

 

 

 

 

b) ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.

 

 

 

 

 

(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību, kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

 

 

 

 

 

(5) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kuri strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kuri strādā reisos starp Baltijas jūras ostām.”

 

 

 

 

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kuri strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kuri strādā reisos starp Baltijas jūras ostām.”

 

9.pants. Kuģu reģistra vešanas kārtība

(1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota Latvijas Jūras administrācija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.

 

 

 

 

 

(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:

 

 

 

 

 

1) pirmajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “d” apakšpunktā minētos kuģus;

 

 

 

 

 

2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem vai kuģa menedžmenta līgumiem;

 

 

 

 

 

3) trešajā — kuģu apgrūtinājumus;

 

 

 

 

 

4) ceturtajā — būvniecības stadijā esošus kuģus;

 

 

 

 

 

5) piektajā — atpūtas kuģus un jahtas;

2. Aizstāt 9.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un jahtas” ar vārdiem “(buru jahtas un motorjahtas)”.

 

 

 

2. Aizstāt 9.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un jahtas” ar vārdiem “(buru jahtas un motorjahtas)”.

6) sestajā — zvejas kuģus.

 

 

 

 

 

(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.

 

 

 

 

 

(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar kuģu reģistra grāmatām. Pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

 

 

 

 

 

(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

10.pants. Iesniedzamie dokumenti

(1) Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju.

3. Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju”.

 

 

 

 

3. Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju”.

 

(2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.

 

 

 

 

 

(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

 

 

 

(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

12.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un dokumentu derīgums

(1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja:

 

 

 

 

 

1) kuģis gājis bojā;

 

 

 

 

 

2) noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot;

 

 

 

 

 

3) kuģis ir pazudis bez vēsts;

 

 

 

 

 

4) izbeigta kuģa ekspluatācija;

 

 

 

 

 

5) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

 

 

 

 

 

(2) Izslēdzot kuģi no Kuģu reģistra, kuģa īpašniekam izsniedzama apliecība par kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra.

 

 

 

 

 

(3) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

 

 

 

 

 

(4) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības, izņemot īpašuma apliecību, ja:

 

 

 

 

 

1) tiek slēptas kuģim raksturīgās valstiskās piederības pazīmes;

 

 

 

 

 

2) konstatē, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasības vai kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.

 

 

 

 

 

 

 

3

Atbildīgā komisija

Papildināt 12.pantu ar 4.1daļu šādā redakcijā:

“(41) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti, tas neeksistē vai nav sasniedzams un tam nav reģistrētu spēkā esošu apgrūtinājumu.”

Atbalstīts.

4. Papildināt 12.pantu ar 4.1daļu šādā redakcijā:

“(41) Kuģu reģistrators anulē visas kuģa apliecības un izslēdz kuģi no Kuģu reģistra, ja tiek konstatēts, ka kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti, tas neeksistē vai nav sasniedzams un tam nav reģistrētu spēkā esošu apgrūtinājumu.”

(5) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka iesnieguma Kuģu reģistrā reģistrē atzīmi par kuģa ekspluatācijas pārtraukšanu uz laiku, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod Latvijas Jūras administrācijai tās izsniegtos dokumentus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

 

 

 

 

 

 

13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums

(1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai — atpūtas kuģiem un jahtām — arī Latvijā reģistrēta fiziskā persona.

 

 

 

 

 

 

 

4. Aizstāt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un jahtām” ar vārdiem “(buru jahtām un motorjahtām)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5. Aizstāt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un jahtām” ar vārdiem “(buru jahtām un motorjahtām)”.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.

 

 

 

 

 

(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un Latvijas kuģa operatora vienošanās par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līgumu reģistrēts Kuģu reģistrā.

 

 

 

 

 

(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

 

 

 

 

 

1) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;

 

 

 

 

 

2) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.

 

 

 

 

 

(2) Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

 

 

 

 

 

(3) Ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā.

5. Papildināt 44.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem.”

 

 

 

 

6. Papildināt 44.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem.”

(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstī, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

E sadaļa

Kravas un pasažieru pārvadājumi

XIX nodaļa. Kravas pārvadājumu vispārīgie noteikumi

112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana

(1) Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas pārvadājumus ar kuģi (turpmāk šajā sadaļā — kravas pārvadājumi), nosaka puses, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

 

 

 

 

 

(2) Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.

 

 

 

 

 

(3) Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai citā līdzīgā dokumentā par kravas transportēšanu ar kuģi, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai citā transportēšanas dokumentā ir minēts dokuments, kurā tie norādīti.

 

 

 

 

 

(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk — pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk — kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģi aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.

 

 

 

 

 

(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu — kuģa aģentu — sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas ostās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)

6. 112.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

 

“(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām:

1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu;

2) ir finansiāli droša:

a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā),

b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.”;

 

 

 

 

7. 112.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām:

1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu;

2) ir finansiāli droša:

a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā),

b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.”;

 

 

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Noteikumus par kuģu aģentēšanu Latvijas ostās izdod Ministru kabinets.

4

Juridiskais birojs

112.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, nosaka Ministru kabinets.”.

Atbalstīts.

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem nosaka Ministru kabinets.

 

 

(7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (turpmāk — Asociācija) veic fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību Asociācijas noteiktajiem kritērijiem.”

 

5

Juridiskai birojs

112. pantā:

izslēgt septītajā daļā vārdus “(turpmāk – Asociācija)”;

 

izslēgt vārdu “Asociācijas”;

 

papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstības kritērijus nosaka Ministru kabinets.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.6

 

 

 

6

Atbildīgā komisija

Izteikt 112. panta 7.daļu šādā redakcijā:

“(7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību. ”

Atbalstīts.

(7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību. ”

XXVIII nodaļa. Vraki

267.pants. Vraka jēdziens

Kuģis, kas pilnībā vai daļēji nogrimis vai uzskrējis uz sēkļa, zaudējot spēju kuģot, vai kas ir pamests, tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un vidi, kā arī jebkura šāda kuģa daļa un viss, kas bijis vai atrodas uz šā kuģa, ir vraks.

 

7. Izslēgt 267.pantā vārdus “tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un vidi”.

7

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt XXVIII nodaļas tekstu jaunā redakcijā un izteikt 267.pantu šādā redakcijā:

„267.pants. Vraka jēdziens

Kuģis, kas jūras negadījuma rezultātā pilnībā vai daļēji nogrimis vai gājis bojā uzskrienot uz sēkļa, vai kas ir pamests, kā arī jebkura šāda kuģa daļa, ieskaitot jebkuru priekšmetu, kas bijis vai atrodas uz šā kuģa, ir vraks.

Atbalstīts, redakc. precizējot.

8. Izteikt XXVIII nodaļu šādā redakcijā:

“XXVIII nodaļa. Vraki

“267.pants. Vraka jēdziens

Kuģis, kas jūras negadījuma rezultātā pilnībā vai daļēji nogrimis vai gājis bojā, uzskrienot uz sēkļa, vai pamests, kā arī jebkura šāda kuģa daļa, ieskaitot jebkuru priekšmetu, kas bijis vai atrodas uz šā kuģa, ir vraks.

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1) Lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģa kapteinis, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas vraka bīstamības novērtēšanai.

8. Papildināt 268.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kuģa kapteinis” ar vārdiem “vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators”.

 

8

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt 268.pantu šādā redakcijā:

“268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1)  Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, vraka izmēru, veidu un konstrukciju, kuģa kravas daudzumu un veidu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas par vraku.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.9

 

(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

 

 

(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

 

 

1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;

 

 

1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;

 

 

2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;

 

 

2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;

 

 

3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;

 

 

3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;

 

 

4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;

 

 

4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;

 

 

5) satiksmes blīvumu un biežumu;

 

 

5) satiksmes blīvumu un biežumu;

 

 

6) satiksmes veidu;

 

 

6) satiksmes veidu;

 

 

7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;

 

 

7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;

 

 

8) ostas iekārtu apdraudējumu;

 

 

8) ostas iekārtu apdraudējumu;

 

 

9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;

 

 

9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;

 

 

10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;

 

 

10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;

 

 

11)  vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

 

 

11)  vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

 

 

12) citus būtiskus apstākļus.

 

 

12) citus būtiskus apstākļus.

 

 

(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija pasludina vraka atrašanās rajonu par navigācijai slēgtu un norobežo vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.

 

 

(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.

 

 

(4) Nedēļas laikā pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku. Ja vraks ir ārvalsts kuģis vai tā daļa, Latvijas Jūras administrācija paziņo par to arī šā kuģa karoga valsts diplomātiskajam pārstāvim.

 

 

(4)  Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.

 

 

(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

 

 

(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu.”

 

 

(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.

 

 

 

 

 

 

 

9

Atbildīgā komisija

Izteikt 268.pantu šādā redakcijā:

“268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1)  Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, vraka izmēru, veidu un konstrukciju, kuģa kravas daudzumu un veidu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas par vraku.

(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;

2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;

3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;

4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;

5) satiksmes blīvumu un biežumu;

6) satiksmes veidu;

7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;

8) ostas iekārtu apdraudējumu;

 (turpināj. nāk. lpp.)

Atbalstīts.

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1) Kuģa kapteinis vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, vraka izmēru, veidu un konstrukciju, kuģa kravas daudzumu un veidu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas par vraku.

(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;

2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;

3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;

4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;

5) satiksmes blīvumu un biežumu;

6) satiksmes veidu;

7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;

8) ostas iekārtu apdraudējumu;

 

 

 

 

9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;

10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;

11)  vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

12) citus būtiskus apstākļus.

(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.

(4)  Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.

(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.”

 

9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;

10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;

11) vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

12) citus būtiskus apstākļus.

(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams (apdraud kuģošanas drošību vai rada vides piesārņojuma draudus), Latvijas Jūras administrācija uzliek par pienākumu norobežot vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.

(4) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nekavējoties nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku.

(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.

269.pants. Vraka īpašnieka atbildība

(1) Ja vraka īpašnieks vēlas izcelt un aizvākt vraku, viņš mēneša laikā pēc šā kodeksa 268.panta ceturtajā daļā minētā uzaicinājuma saņemšanas informē par to Latvijas Jūras administrāciju un veic darbus saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas norādījumiem.

 

10

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt 269.pantu šādā redakcijā:

“269.pants. Vraka īpašnieka pienākumi

(1) Vraka īpašnieka pienākums ir aizvākt vraku, saskaņojot vraka aizvākšanas darbus ar atbildīgajām institūcijām.

Atbalstīts, redakc. precizējot.

269.pants. Vraka īpašnieka pienākumi

(1) Vraka īpašnieka pienākums ir aizvākt vraku, saskaņojot tā aizvākšanas darbus ar atbildīgajām institūcijām.

(2) Ja saskaņā ar šo kodeksu vraks atzīts par bīstamu, tā īpašnieka pienākums ir aizvākt vraku Latvijas Jūras administrācijas norādītajā veidā un laikā.

 

 

(2) Vraka īpašnieks sedz visus izdevumus, kas rodas, nosakot vraka atrašanās vietu, norobežojot vraku, aizvācot to vai veicot citus pasākumus.”

 

(2) Vraka īpašnieks sedz visus izdevumus, kas rodas, nosakot vraka atrašanās vietu, norobežojot vraku, aizvācot to vai veicot citus pasākumus.

(3) Vraka īpašnieks sedz visus izdevumus, kas rodas, nosakot vraka atrašanās vietu, norobežojot vraku, aizvācot to saskaņā ar šā kodeksa prasībām vai veicot citus pasākumus, izņemot gadījumu, kad kuģa īpašnieks pierāda, ka kuģis kļuvis par vraku:

 

 

 

 

 

1) karadarbības vai līdzīgas darbības dēļ;

 

 

 

 

 

2) trešās personas darbības vai bezdarbības rezultātā;

 

 

 

 

 

3) tādas institūcijas vainas dēļ, kura ir atbildīga par navigācijas tehnisko līdzekļu uzturēšanu.

 

 

 

 

 

270.pants. Vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija nosaka datumu, kad vraka īpašniekam jāuzsāk tā aizvākšana. Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā, Latvijas Jūras administrācija organizē vraka aizvākšanu uz tā īpašnieka rēķina.

 

11

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

“270.pants. Bīstama vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, vraka īpašniekam jāuzsāk tā aizvākšana nekavējoties.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik. nr.12

 

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu tā īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Latvijas Jūras administrācija vraka aizvākšanā var iesaistīties, tikai lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

 

 

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu tā īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Latvijas Jūras administrācija vraka aizvākšanā var iesaistīties, tikai lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības prasību ievērošanu.”

 

 

(3) Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā vai Latvijas Jūras administrācija uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, tā norobežo vraku un organizē vraka aizvākšanu, izpildot kuģošanas drošības un jūras vides aizsardzības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses.

 

12

Atbildīgā komisija

Izteikt 270.pantu šādā redakcijā:

“270.pants. Vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija nosaka datumu, kad vraka īpašniekam jāuzsāk tā aizvākšana. Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā, Latvijas Jūras administrācija organizē vraka aizvākšanu uz tā īpašnieka rēķina.

Atbalstīts.

270.pants. Vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija nosaka datumu, kad vraka īpašniekam jāuzsāk tā aizvākšana. Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā, Latvijas Jūras administrācija organizē vraka aizvākšanu uz tā īpašnieka rēķina.

(4) Ja Latvijas Jūras administrācija vraku aizvākusi, tā ir tiesīga pārdot izsolē jebkuru tādējādi iegūto īpašumu, lai segtu ar vraka aizvākšanu saistītos izdevumus. Ienākumu pārpalikumu Latvijas Jūras administrācija nodod vraka īpašniekam. Izsoli nerīko, ja vraka īpašnieks ir samaksājis zaudējumu atlīdzību par vraka aizvākšanu vai sniedzis finansiālo nodrošinājumu to zaudējumu segšanai, kuri rodas saistībā ar vraka aizvākšanu.

 

 

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu tā īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Latvijas Jūras administrācija vraka aizvākšanā var iesaistīties, tikai lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības prasību ievērošanu.

(3) Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā vai Latvijas Jūras administrācija uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, tā norobežo vraku un organizē vraka aizvākšanu, izpildot kuģošanas drošības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses.”

 

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu tā īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Latvijas Jūras administrācija vraka aizvākšanā var iesaistīties, tikai lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības prasību ievērošanu.

(3) Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā vai Latvijas Jūras administrācija uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, tā norobežo vraku un organizē vraka aizvākšanu, izpildot kuģošanas drošības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses.

271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, šajā kodeksā noteiktos Latvijas Jūras administrācijas pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

 

13

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V.Aizbalts

Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, ar vraka aizvākšanu saistītos darbus vraka īpašnieks saskaņo ar attiecīgo ostas pārvaldi.”

Atbalstīts, redakc. precizējot.

271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, ar tā aizvākšanu saistītos darbus vraka īpašnieks saskaņo ar attiecīgo ostas pārvaldi.”

G sadaļa

Jūrnieki

XXIX nodaļa. Kuģa kapteinis

272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi

Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziskā persona.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

9. Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura fiziskā persona, kura ir sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”

 

 

 

           9. Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura fiziskā persona, kura ir sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”

278.pants. Kuģa žurnāli

(1) Kuģa ekspluatācijas laikā uz Latvijas kuģa jābūt kuģa žurnāliem, kā to nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

 

 

 

 

 

(2) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa žurnālu izpildīšanu un glabāšanu. Katrs kuģa žurnālā izdarīts ieraksts uzskatāms par fakta konstatāciju.

10. Izslēgt 278.panta otrās daļas otro teikumu.

 

 

 

10. Izslēgt 278.panta otrās daļas otro teikumu.

285.pants. Paziņojums par jūras negadījumu

Latvijas kuģa kapteinis paziņo Latvijas Jūras administrācijai par šādiem ar kuģi saistītiem negadījumiem jūrā:

1) personas nāve, smags ievainojums vai saindēšanās saistībā ar kuģa darbību;

11. 285.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “saistībā ar kuģa darbību” ar vārdiem “un citi negadījumi”;

 

 

 

 

11. 285.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus “saistībā ar kuģa darbību” ar vārdiem “un citi negadījumi”;

 

2) kuģa sadursme ar citu kuģi vai objektu;

 

 

 

 

 

3) kuģa uzskriešana uz sēkļa;

 

 

 

 

 

4) kuģa pamešana jūrā;

 

 

 

 

 

5) bīstama kravas nobīde;

 

 

 

 

 

6) ievērojami kuģa vai kravas bojājumi;

 

 

 

 

 

7) zaudējumi, kas radušies trešajām personām kuģa darbības rezultātā.

 

 

 

 

 

 

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) ugunsgrēks vai sprādziens uz kuģa;

 

 

 

papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā:

“8) ugunsgrēks vai sprādziens uz kuģa;

 

9) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.”

 

 

 

9) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.”

301.pants. Krastā atstāta jūrnieka darba samaksas aprēķins.

Ja Latvijas kuģa kapteinis atstāj jūrnieku kādā ārvalsts ostā vai citā vietā tāpēc, ka jūrnieks nav piemērots darbam, nespēj vai nedrīkst doties jūrā, kuģa kapteiņa pienākums ir izsniegt jūrniekam pilnīgu viņa darba samaksas aprēķinu.

 

 

 

 

 

 

 

14

 

 

 

 

 

 

 

 

15

Deputāts V.Agešins

Papildināt Jūras kodeksu ar jaunu 301.1 pantu šādā redakcijā:

 

“301.1 pants. Jūrnieka izdienas pensija.

Jūrniekam ir tiesības uz izdienas pensiju.”

 

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt Jūras kodeksu ar jaunu 301.1 pantu šādā redakcijā:

 “301.1 pants. Jūrnieku izdienas pensijas.

Jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām. Šīs tiesības reglamentē speciāls likums”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā kodeksa spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 20., 21., 22., 23.nr.).

 

 

 

 

 

 2. Līdz 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 2000.gada 20.oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai šā kodeksa 82.panta pirmajā daļā noteiktais atbildības apmērs aprēķināms šādi:

 

 

 

 

 

1) par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienības, — trīs miljoni norēķina vienību;

 

 

 

 

 

2) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 5000 tilpības vienības, — par katru papildu tilpības vienību pie šā pārejas noteikuma 1.punktā minētā apjoma pieskaita 420 norēķina vienības, bet kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķina vienīb u.

 

 

 

 

 

 3. Līdz šā kodeksa spēkā stāšanās dienai Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kuru īpašnieki neatbilst šā kodeksa 4.panta pirmās daļas prasībām, saglabā reģistrāciju Kuģu reģistrā arī pēc šā kodeksa spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim.

 

 

 

 

 

 4. Līdz šā kodeksa 112.pantā paredzēto noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 206.nr.; 2000, 252./254.nr.).

12. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

 

 

 

12. Pārejas noteikumos:

izslēgt 4.punktu;

 5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod:

 

 

 

 

 

1) noteikumus par kuģu reģistrāciju, kuros nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes (šā kodeksa 4.panta otrā daļa), Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību (šā kodeksa 9.panta piektā daļa), to, kādi dokumenti ir iesniedzami kuģu reģistrācijai Kuģu reģistrā (šā kodeksa 10.panta pirmā daļa), un noteikumus par būvniecības stadijā esošiem kuģiem (šā kodeksa 27.panta otrā daļa);

 

 

 

 

 

2) noteikumus par kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos (šā kodeksa 8.panta trešā daļa);

 

 

 

 

 

3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu).

 

 

 

 

 

6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 7. Kuģu apliecības, kas izsniegtas līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izsniegtās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izsniegta uz noteiktu laiku.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

 

 

 

 

 

 8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus.

(22.12.2005. likuma redakcijā)

aizstāt 8.punktā skaitli “2006” ar skaitli “2007”.

16

Juridiskais birojs

Izteikt pārejas noteikumu 8.punktu šādā redakcijā:

 “8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 "Kuģu aģentu darbības noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.”

Atbalstīts.

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.septembrim piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu.”

 

 

17

Politisko organizāciju apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt Pārejas noteikumus ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

„Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izstrādā un iesniedz Saeimai likuma 301.1 pantā minēto likumprojektu”.

Neatbalstīts