25.01.2007.

9/8 -

Saeimas Prezidijam

Tautsaimniecības komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr.136/Lp9) .

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta otrajam lasījumam uz .... lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs

Guntis Blumbergs

Iesniedz Tautsaimniecības komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījums Jūras kodeksā

( Nr. 136 / Lp 9 )

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi ( 26 )	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jūras kodekss	Grozījums Jūras kodeksā				Grozījumi Jūras kodeksā
	Izdarīt Jūras kodeksā šādu grozījumu:				Izdarīt Jūras kodeksā šādus grozījumus:
8.pants. Reģistrējamie kuģi (1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģu izmantošanu un to atbilstību kuģošanas drošības prasībām, kā arī aizsargāt ar kuģiem saistītās tiesības.
(2) Latvijā kuģus reģistrē:
1) Kuģu reģistrā:
a) komercdarbībai paredzētus kuģus un nostiprinātas iekārtas,		1	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 8.pantā: papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu aiz vārdiem “komercdarbībai paredzētus kuģus” ar vārdiem “kas reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem,”;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	1. 8.pantā: papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārdiem “komercdarbībai paredzētus kuģus” ar vārdiem un skaitli “kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;
b) pasažieru pārvadāšanai, kā arī mācībām un zinātniskās pētniecības nolūkiem paredzētus kuģus,		2	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 8.pantā: papildināt otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu aiz vārdiem “pasažieru pārvadāšanai” ar vārdiem “paredzētus kuģus, kas reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem,”;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt otrās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu pēc vārdiem “pasažieru pārvadāšanai” ar vārdiem un skaitli “paredzētus kuģus, kuri reģistrācijas brīdī nav vecāki par 23 gadiem”;
c) zvejas kuģus un laivas, ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā,		3	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 8.pantā: izslēgt otrās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus “ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā”;	Atbalstīts	izslēgt otrās daļas 1.punkta “c” apakšpunktā vārdus “ja tos izmanto zivju un citu dzīvo resursu ieguvei jūrā”;
d) valsts dienestu (tādu funkciju veikšanai kā robežas apsargāšana, vides aizsardzība, avāriju novēršana u.tml.) kuģus,
e) atpūtas kuģus un jahtas;		4	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 8.pantā: izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas).”;	Atbalstīts	izteikt otrās daļas 1.punkta “e” apakšpunktu šādā redakcijā: “e) atpūtas kuģus (buru jahtas un motorjahtas);”;
2) Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā:
a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā un ostās,
b) ūdenssportam un atpūtai paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot jahtas.
(3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību, kā arī noteikumus par visu kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos nosaka Ministru kabinets.
(4) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.
(5) (Izslēgta ar 22.12.2005. likumu). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)
		5	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 8.pantā: papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kas strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kas strādā reisos starp Baltijas jūras ostām.”.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Šā panta otrās daļas 1.punkta “a” un “b” apakšpunktā minētie ierobežojumi attiecībā uz reģistrējamo kuģu vecumu neattiecas uz kuģiem, kuri strādā tikai kabotāžā Latvijā, un uz pasažieru kuģiem, kuri strādā reisos starp Baltijas jūras ostām.”
9.pants. Kuģu reģistra vešanas kārtība (1) Kuģu reģistrs ir elektroniska datu bāze, kurā elektroniski tiek uzturētas kuģu reģistra grāmatas. Kuģu reģistru ved ar likumu tam pilnvarota Latvijas Jūras administrācija. Reģistriem kuģu reģistra grāmatās ir publiska ticamība.
(2) Kuģu reģistrā ir iekļautas sešas kuģu reģistra grāmatas, kurās reģistrē:
1) pirmajā — šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “d” apakšpunktā minētos kuģus;
2) otrajā — kuģus, pamatojoties uz noslēgtajiem berbouta līgumiem vai kuģa menedžmenta līgumiem;
3) trešajā — kuģu apgrūtinājumus;
4) ceturtajā — būvniecības stadijā esošus kuģus;
5) piektajā — atpūtas kuģus un jahtas;		6	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 9.pantā: izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “un jahtas”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 7
		7	Atbildīgā komisija 9.pantā: Aizstāt otrās daļas 5.punktā vārdus “un jahtas” ar vārdiem “(buru jahtas un motorjahtas)”.	Atbalstīts	2. Aizstāt 9.panta otrās daļas 5.punktā vārdus “un jahtas” ar vārdiem “(buru jahtas un motorjahtas)”.
6) sestajā — zvejas kuģus.
(3) Katram Kuģu reģistrā reģistrētam kuģim iekārto kuģa lietu, kurā glabājami visi dokumenti, kas attiecas uz šo kuģi.
(4) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar kuģu reģistra grāmatām. Pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas ikvienam ir tiesības saņemt izrakstu no Kuģu reģistra. Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizība apliecināma ar Latvijas Jūras administrācijas amatpersonas (turpmāk — kuģu reģistrators) parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.
(5) Ministru kabinets nosaka Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, kā arī prasības, kas attiecas uz kuģu reģistra grāmatās ierakstāmo informāciju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)
10.pants. Iesniedzamie dokumenti (1) Latvijas Jūras administrācijai iesniedzami dokumenti, kas ir par pamatu kuģa reģistrācijai Kuģu reģistrā. Ministru kabinets nosaka, kādi dokumenti iesniedzami kuģa reģistrēšanai Kuģu reģistrā, kādus dokumentus izsniedz Latvijas Jūras administrācija, apstiprina veidlapu paraugus, nosaka reģistrācijas valsts nodevas apmēru un tās iekasēšanas kārtību, kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju.		8	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju”.	Atbalstīts	3. Izslēgt 10.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “kā arī apstiprina Latvijas Jūras administrācijas tarifus par tās sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar kuģu reģistrāciju”.
(2) Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā, un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Iesniegtie dokumenti glabājas attiecīgā kuģa lietā. Ja reģistrācija jāveic steidzami, var izmantot faksa vai elektroniskā pasta dokumentu kopijas, saņemot no iesniedzēja garantijas vēstuli, ka oriģināli tiks iesniegti tūlīt pēc to saņemšanas, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā no kopijas nosūtīšanas dienas.
(3) Lai kuģi reģistrētu Kuģu reģistrā, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam attiecībā uz kuģošanas drošību, cilvēku dzīvības, veselības un vides aizsardzību jāatbilst Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Kuģa tehniskās pārbaudes kārtību un maksas pakalpojumu tarifus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 8.panta otrās daļas 1.punktā, piesaka reģistrēšanai Kuģu reģistrā mēneša laikā no dienas, kad noslēgts līgums par kuģa atsavināšanu, vai no dienas, kad kuģis izslēgts no citas valsts kuģu reģistra, vai arī no berbouta līguma vai kuģa menedžmenta līguma parakstīšanas dienas. (22.12.2005. likuma redakcijā)
13.pants. Berbouta līgums un kuģa menedžmenta līgums (1) Berbouta līgums ir kuģa īpašnieka un berbouta fraktētāja vienošanās par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz līgumā noteikto termiņu, kura laikā kuģim ir paralēla reģistrācija Latvijā. Berbouta fraktētājs var būt Latvijas kuģa operators vai — atpūtas kuģiem un jahtām — arī Latvijā reģistrēta fiziskā persona.		9 10	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Izslēgt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un jahtām”. Atbildīgā komisija Aizstāt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un jahtām” ar vārdiem “(buru jahtām un motorjahtām)”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 10 Atbalstīts	4. Aizstāt 13.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus “un jahtām” ar vārdiem “(buru jahtām un motorjahtām)”.
(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstī reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta līgumu, ja kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā paredzēta noslēgtajā berbouta līgumā. Kuģa reģistrēšana Kuģu reģistrā, pamatojoties uz berbouta līgumu, dod kuģim tiesības braukt tikai zem Latvijas valsts karoga.
(3) Kuģa menedžmenta līgums ir kuģa īpašnieka un Latvijas kuģa operatora vienošanās par kuģa vadību, kurā obligāti iekļaujama prasība par kuģa tehniskās vadības (tā ietver kuģa drošu pārvaldi atbilstoši Starptautiskā drošas pārvaldes kodeksa prasībām) nodošanu Latvijas kuģa operatoram uz laiku, kamēr kuģis saskaņā ar līg umu reģistrēts Kuģu reģistrā.
(4) Kuģu reģistrā uz berbouta līguma un kuģa menedžmenta līguma pamata reģistrētam ārvalsts kuģim piemēro Latvijas normatīvos aktus karoga valsts funkcijās paredzēto normu ievērošanā. (22.12.2005. likuma redakcijā)
44.pants. Ārvalstīs reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana (1) Kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:
1) kuģa apgrūtinājumi ir ierakstīti kuģa izslēgšanas apliecībā vai līdzvērtīgā dokumentā, ko izsniedzis iepriekšējais kuģu reģistrs;
2) ir iesniegtas starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā apstiprinātas un legalizētas apgrūtinājumu dokumentu kopijas.
(2) Kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst prasībām, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos par kuģu reģistrāciju, kuģu reģistrators abām pusēm nosaka 60 dienas ilgu termiņu, lai tās noformētu apgrūtinājumus atbilstoši šo normatīvo aktu prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.
(3) Ārvalsts īpašniekam piederošu kuģi reģistrējot Kuģu reģistrā uz berbouta līguma pamata, iepriekšējie, ārvalstīs reģistrētie apgrūtinājumi uz pamatreģistra izsniegto dokumentu pamata tiek tikai ierakstīti kuģa berbouta reģistrācijas apliecībā.		11	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Papildināt 44.panta trešo daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: “Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem.”	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	5. Papildināt 44.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Tas pats attiecas uz berbouta līguma laikā pamatreģistrā reģistrētajiem apgrūtinājumiem.”
(4) Īpašuma tiesības uz kuģi, kuru būvē vai kurš tiks būvēts ārvalstī, un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja šīs tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģi būvē. Šā panta noteikumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā. (22.12.2005. likuma redakcijā)
E sadaļa Kravas un pasažieru pārvadājumi XIX nodaļa. Kravas pārvadājumu vispārīgie noteikumi 112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana (1) Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas pārvadājumus ar kuģi (turpmāk šajā sadaļā — kravas pārvadājumi), nosaka puses, ievērojot šā kodeksa noteikumus.
(2) Šīs sadaļas noteikumus piemēro arī attiecībā uz tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.
(3) Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai citā līdzīgā dokumentā par kravas transportēšanu ar kuģi, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai citā transportēšanas dokumentā ir minēts dokuments, kurā tie norādīti.
(4) Kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas (turpmāk — pilnvarotājs) intereses atbilstoši tās noteiktajam pilnvarojumam ostā var pārstāvēt kuģa aģents. Kuģa aģentēšanu veic komercsabiedrība, kas pilnvarotāja vārdā un interesēs kārto ar kuģa ienākšanu un pārvietošanos ostā un iziešanu jūrā saistītās kuģa lietas, veic kuģa aprūpi ostā un citas darbības pilnvarotāja noteiktajā apjomā (turpmāk — kuģa aģentēšana). Trešās personas nevar pieprasīt, lai kuģi aģentējošā komercsabiedrība veic tādus pienākumus, kurus pilnvarotājs nav paredzējis šā aģenta pilnvarojumā.
(5) Kārtību, kādā komercsabiedrības veic kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, pilnvarotāja tiesības un pienākumus, kuģu aģentu tiesības, pienākumus un atbildību (tās ierobežošanu), maksājumu noteikšanas un veikšanas kārtību un citas prasības attiecībā uz kuģu aģentēšanas līgumiem, kā arī profesionālos kritērijus un prasības komercsabiedrībām, lai tās varētu veikt kuģu aģentēšanu Latvijā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets nosaka arī kārtību, kādā Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija veic fizisko personu — kuģa aģentu — sertifikāciju darbībai attiecīgajās Latvijas ostās. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005. likumu)		12	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 112.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: „(5) Noteikumus par kuģu aģentēšanu Latvijas ostās izdod Ministru kabinets”;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.15
		13	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 112.pantā: papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā „(6) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (turpmāk – Asociācija) veic fizisko personu – kuģu aģentu darbinieku – profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību Asociācijas noteiktajiem kritērijiem.”;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.15
		14	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 112.pantā: papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā: „(7) Lai nodarbotos ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās, komercsabiedrība atbilst šādām minimālajām prasībām: 1) ir ar labu reputāciju, t.i., kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (Krimināllikuma XVIII nodaļa) vai tautsaimniecībā (Krimināllikuma XIX nodaļa) un sodāmība nav dzēsta, kā arī par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā nav rakstiski sniegts pamatots negatīvs atzinums no ostas, valsts vai pašvaldības iestādēm; 2) komercsabiedrība ir finansiāli droša: a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latiem, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgas institūcijas izsniegtām izziņām, kas apliecina veiktos maksājumus valsts budžetā); b) komercsabiedrība ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.”.	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.15
		15	Atbildīgā komisija 112.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām: 1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu; 2) ir finansiāli droša: a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā), b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.”; (Priekšlikuma turpinājums 14.lpp.)	Atbalstīts	6. 112.pantā: izteikt piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ar kuģu aģentēšanu Latvijas ostās drīkst nodarboties komercsabiedrība, kura atbilst šādām minimālajām prasībām: 1) ir ar labu reputāciju, proti, kuģu aģentu darbinieki nav sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu vai tautsaimniecības jomā un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, par viņu profesionālo darbību pēdējā gada laikā ostas, valsts vai pašvaldības iestādes nav rakstveidā sniegušas pamatotu negatīvu atzinumu; 2) ir finansiāli droša: a) tās pamatkapitāls nav mazāks par 5000 latu, finanšu resursi atbilst veicamajiem darījumiem (apliecināms ar gada pārskatu, auditora ziņojumu vai kredītiestāžu izsniegtām izziņām), kā arī ir veikti visi maksājumi valsts budžetā (apliecināms ar attiecīgās institūcijas izsniegtām izziņām par veiktajiem maksājumiem valsts budžetā), b) ir noslēgusi kuģu aģenta profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu.”;
			(Turpinājums no iepriekšējās lpp.) papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(6) Noteikumus par kuģu aģentēšanu Latvijas ostās izdod Ministru kabinets. (7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (turpmāk — Asociācija) veic fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību Asociācijas noteiktajiem kritērijiem.”		papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā: “(6) Noteikumus par kuģu aģentēšanu Latvijas ostās izdod Ministru kabinets. (7) Latvijas Kuģu brokeru un aģentu nacionālā asociācija (turpmāk — Asociācija) veic fizisko personu — kuģu aģentu darbinieku — profesionālo prasmju un iemaņu pārbaudi kuģu aģentēšanā attiecīgajās Latvijas ostās un izsniedz sertifikātus par kuģu aģentu darbinieku profesionālo prasmju un iemaņu atbilstību Asociācijas noteiktajiem kritērijiem.”
XXVIII nodaļa. Vraki 267.pants. Vraka jēdziens Kuģis, kas pilnībā vai daļēji nogrimis vai uzskrējis uz sēkļa, zaudējot spēju kuģot, vai kas ir pamests, tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un vidi, kā arī jebkura šāda kuģa daļa un viss, kas bijis vai atrodas uz šā kuģa, ir vraks.		16	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Izslēgt 267.pantā vārdus “tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un vidi,”.	Atbalstīts	7. Izslēgt 267.pantā vārdus “tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un vidi”.
268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana (1) Lai nodrošinātu kuģošanas drošību, kuģa kapteinis, kura kuģis Latvijas ūdeņos kļuvis par vraku, paziņo Latvijas Jūras administrācijai šā vraka atrašanās vietu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas vraka bīstamības novērtēšanai.		17	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Papildināt 268.panta pirmo daļu aiz vārdiem “kuģa kapteinis” ar vārdiem “vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators”.	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	8. Papildināt 268.panta pirmo daļu pēc vārdiem “kuģa kapteinis” ar vārdiem “vai kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai kuģa operators”.
(2) Latvijas Jūras administrācija, saņēmusi informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:
1) vraka izmēru, veidu un konstrukciju;
2) ūdens dziļumu vraka atrašanās vietā;
3) paisuma, bēguma un straumes stiprumu rajonā, kur atrodas vraks;
4) vraka attālumu līdz kuģuceļiem un kuģu satiksmes joslām;
5) satiksmes blīvumu un biežumu;
6) satiksmes veidu;
7) kuģa kravas daudzumu un veidu, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzumu un veidu, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu vidē;
8) ostas iekārtu apdraudējumu;
9) valdošos meteoroloģiskos un hidrogrāfiskos apstākļus;
10) vraka augstumu virs un zem ūdens virsmas;
11)  vraka attālumu līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;
12) citus būtiskus apstākļus.
(3) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams, Latvijas Jūras administrācija pasludina vraka atrašanās rajonu par navigācijai slēgtu un norobežo vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu Latvijas Jūras administrācija publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.
(4) Nedēļas laikā pēc vraka bīstamības novērtēšanas Latvijas Jūras administrācija nosūta vraka īpašniekam uzaicinājumu informēt to par saviem nodomiem attiecībā uz vraku. Ja vraks ir ārvalsts kuģis vai tā daļa, Latvijas Jūras administrācija paziņo par to arī šā kuģa karoga valsts diplomātiskajam pārstāvim.
(5) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un Latvijas Jūras administrācija nedēļas laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.
(6) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, tas pāriet valsts īpašumā.
G sadaļa Jūrnieki XXIX nodaļa. Kuģa kapteinis 272.pants. Kuģa kapteinis un apkalpes locekļi Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura atbilstoši Starptautiskās jūrniecības organizācijas 1978.gada Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar turpmākajiem grozījumiem) sertificēta fiziskā persona. (22.12.2005. likuma redakcijā)		18	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā: “Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura fiziskā persona, kura ir sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”.	Atbalstīts	9. Izteikt 272.panta tekstu šādā redakcijā: “Par Latvijas kuģa kapteini un apkalpes locekli ir tiesīga būt jebkura fiziskā persona, kura ir sertificēta atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un starptautisko tiesību aktu prasībām.”
278.pants. Kuģa žurnāli (1) Kuģa ekspluatācijas laikā uz Latvijas kuģa jābūt kuģa žurnāliem, kā to nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.
(2) Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa žurnālu izpildīšanu un glabāšanu. Katrs kuģa žurnālā izdarīts ieraksts uzskatāms par fakta konstatāciju.		19	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Izslēgt 278.panta otrās daļas otro teikumu.	Atbalstīts	10. Izslēgt 278.panta otrās daļas otro teikumu.
285.pants. Paziņojums par jūras negadījumu Latvijas kuģa kapteinis paziņo Latvijas Jūras administrācijai par šādiem ar kuģi saistītiem negadījumiem jūrā: 1) personas nāve, smags ievainojums vai saindēšanās saistībā ar kuģa darbību;		20	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 285. pantā: aizstāt 1.punktā vārdus “saistībā ar kuģa darbību” ar vārdiem “u.c. negadījumi”; &nb sp;	Atbalstīts Redakcionāli precizēts	11. 285.pantā: aizstāt 1.punktā vārdus “saistībā ar kuģa darbību” ar vārdiem “un citi negadījumi”;
2) kuģa sadursme ar citu kuģi vai objektu;
3) kuģa uzskriešana uz sēkļa;
4) kuģa pamešana jūrā;
5) bīstama kravas nobīde;
6) ievērojami kuģa vai kravas bojājumi;
7) zaudējumi, kas radušies trešajām personām kuģa darbības rezultātā.
		21	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 285. pantā: papildināt pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: “8) uz kuģa noticis ugunsgrēks vai sprādziens;	Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr. 21
		22	Atbildīgā komisija 285. pantā: papildināt pantu ar 8. punktu šādā redakcijā: “8)ugunsgrēks vai sprādziens uz kuģa”;	Atbalstīts	papildināt pantu ar 8. un 9.punktu šādā redakcijā: “8) ugunsgrēks vai sprādziens uz kuģa;
		23	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts 285. pantā: papildināt pantu ar 9. punktu šādā redakcijā: 9) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.”	Atbalstīts	9) bīstamu vielu noplūdes dēļ ir piesārņota vide.”
301.pants. Krastā atstāta jūrnieka darba samaksas aprēķins. Ja Latvijas kuģa kapteinis atstāj jūrnieku kādā ārvalsts ostā vai citā vietā tāpēc, ka jūrnieks nav piemērots darbam, nespēj vai nedrīkst doties jūrā, kuģa kapteiņa pienākums ir izsniegt jūrniekam pilnīgu viņa darba samaksas aprēķinu.
	Papildināt Jūras kodeksu ar jaunu 301.^1 pantu šādā redakcijā: “301.^1 pants. Jūrnieku izdienas pensijas. Jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensijām. Izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību, kā arī jūrnieku amatu sarakstus, kam ir tiesības uz izdienas pensiju, nosaka speciāls likums”.	24	Atbildīgā komisija Izslēgt likumprojekta 1. lasījuma redakciju.	Atbalstīts
Pārejas noteikumi 1. Ar šā kodeksa spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 20., 21., 22., 23.nr.).
2. Līdz 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 2000.gada 20.oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai šā kodeksa 82.panta pirmajā daļā noteiktais atbildības apmērs aprēķināms šādi:
1) par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpības vienības, — trīs miljoni norēķina vienību;
2) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 5000 tilpības vienības, — par katru papildu tilpības vienību pie šā pārejas noteikuma 1.punktā minētā apjoma pieskaita 420 norēķina vienības, bet kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķina vienību.
3. Līdz šā kodeksa spēkā stāšanās dienai Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kuru īpašnieki neatbilst šā kodeksa 4.panta pirmās daļas prasībām, saglabā reģistrāciju Kuģu reģistrā arī pēc šā kodeksa spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.janvārim.
4. Līdz šā kodeksa 112.pantā paredzēto noteikumu izdošanai piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 206.nr.; 2000, 252./254.nr.).		25	Atbildīgā komisija Izslēgt pārejas noteikumu 4. punktu.	Atbalstīts	12. Pārejas noteikumos: izslēgt 4.punktu;
5. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.janvārim izdod:
1) noteikumus par kuģu reģistrāciju, kuros nosaka Latvijas kuģu valstiskās piederības pazīmes (šā kodeksa 4.panta otrā daļa), Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību (šā kodeksa 9.panta piektā daļa), to, kādi dokumenti ir iesniedzami kuģu reģistrācijai Kuģu reģistrā (šā kodeksa 10.panta pirmā daļa), un noteikumus par būvniecības stadijā esošiem kuģiem (šā kodeksa 27.panta otrā daļa);
2) noteikumus par kārtību, kādā kuģošanas līdzekļi reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijā, kā arī noteikumus par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos (šā kodeksa 8.panta trešā daļa);
3) (izslēgts ar 22.12.2005. likumu).
6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.maijam izdod šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumi Nr.729 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo kodeksu. (22.12.2005. likuma redakcijā)
7. Kuģu apliecības, kas izsniegtas līdz šā kodeksa 10.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2006.gada 31.decembrim vai līdz izsniegtās apliecības derīguma termiņa beigām, ja apliecība izsniegta uz noteiktu laiku. (22.12.2005. likuma redakcijā)
8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.septembrim izdod šā kodeksa 112.panta piektajā daļā paredzētos noteikumus. (22.12.2005. likuma redakcijā)		26	Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs V. Aizbalts Aizstāt Pārejas noteikumu 8.punktā skaitli „2006” ar skaitli „2007”.	Atbalstīts	aizstāt 8.punktā skaitli “2006” ar skaitli “2007”.