Likumprojekts

Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atbildīgā iestāde – nozares ministrija un Valsts kanceleja, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno visas starpniekinstitūcijas funkcijas vai daļu no tām;

2) darbības programmas papildinājums – nacionālā līmeņa Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fonds) plānošanas dokuments, kas ir pakārtots attiecīgajai darbības programmai un nosaka tajā norādīto pasākumu un aktivitāšu īstenošanu. Darbības programmas papildinājumu apstiprina Ministru kabinets;

3) Eiropas Savienības fonda aktivitāte – darbību kopums, lai sasniegtu plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un rādītājus;

4) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs – tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība;

5) Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums – iesniegums (aizpildīta veidlapa un tās pielikumi), ko iesniedz Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs, lai saņemtu projektam nepieciešamo finansējumu no Eiropas Savienības fonda;

6) Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji – kritēriji, ar kuriem saskaņā vērtē Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumus un pieņem lēmumu par to apstiprināšanu vai noraidīšanu;

7) Eiropas Savienības fonda projekts – Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums, kas atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ko ir apstiprinājusi Eiropas Savienības fonda vadībā iesaistītā institūcija;

8) plānošanas dokumenti – valsts stratēģiskais ietvardokuments, darbības programma un darbības programmas papildinājums;

9) sadarbības iestāde – valsts aģentūra vai Sabiedrības integrācijas fonds, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā īsteno daļu no starpniekinstitūcijas funkcijām.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības fondu vadību, lai veicinātu efektīvu, caurskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu Eiropas Savienības fondu īstenošanu Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju un Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Likums attiecas uz Eiropas Savienības fondu vadību 2007.–2013.gada plānošanas periodā.

4.pants. Eiropas Savienības fondu vadība

Eiropas Savienības fondu vadība ir nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu vadības sistēmas izveide, uzraudzība un izvērtēšana, Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrāde, Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, Eiropas Savienības fondu projektu īstenošana, kontrole, revīzija, uzraudzība un izvērtēšana.

5.pants. Eiropas Savienības fondu finansējuma piešķiršana

Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam.

6.pants. Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase

Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu atlase var būt:

1) atklāta – ja starp Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumu iesniedzējiem notiek vienlīdzīga un brīva sacensība par projekta iesnieguma apstiprināšanu un Eiropas Savienības fonda finansējuma piešķiršanu;

2) ierobežota – ja ir iepriekš zināms ierobežots Eiropas Savienības fonda projektu iesniedzēju loks, kurus uzaicina iesniegt projekta iesniegumu. Minētajā gadījumā apstiprina un finansē visus Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumus, kuri atbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

7.pants. Horizontālā politika

Par horizontālās politikas koordināciju atbildīgo institūciju nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa

Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšana

8.pants. Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina:

1) šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) maksājumu iestāde,

c) revīzijas iestāde,

d) sertifikācijas iestāde,

e) atbildīgā iestāde,

f) sadarbības iestāde,

g) uzraudzības komiteja,

h) Iepirkumu uzraudzības birojs,

2) Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējs.

(2) Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs izdod iekšējos normatīvos aktus, lai nodrošinātu efektīvu šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.

9.pants. Vadošā iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadību un īstenošanas efektivitāti;

2) nodrošināt plānošanas dokumentu izstrādi;

3) nodrošināt Eiropas Savienības fondu vadības informācijas, publicitātes un komunikācijas pasākumu izpildi;

4) nodrošināt Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības plānošanu, sagatavošanu un uzraudzību;

5) nodrošināt gadskārtējā ziņojumā par valsts reformu programmas īstenošanu sadaļas sagatavošanu par Eiropas Savienības fondu ieguldījumu;

6) saskaņot un iesniegt lielā projekta iesniegumu Eiropas Komisijā;

7) nodrošināt Eiropas Savienības fondu īstenošanas izvērtēšanas pasākumus;

8) izveidot Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu darbības programmas uzraudzībai un nodrošināt ar Eiropas Savienības fondiem saistīto datu uzkrāšanu tajā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt Eiropas Savienības fondu īstenošanas kontroli un revīziju;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu atbalsta saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanai.

(3) Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(4) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

10.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) veikt maksājumus Eiropas Savienības fonda ietvaros;

2) veikt maksājumu finanšu uzskaiti.

(2) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama maksājumu finanšu uzskaites veikšanai.

(3) Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā maksājumu iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

11.pants. Revīzijas iestāde, tās tiesības

(1) Revīzijas iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu atbalsta saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu kontroles un revīzijas nodrošināšanai.

(2) Revīzijas iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija.

(3) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā revīzijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

12.pants. Sertifikācijas iestāde, tās tiesības

(1) Sertifikācijas iestādei ir šādas tiesības:

1) veikt Eiropas Savienības fondu īstenošanas kontroli un revīziju, kas nepieciešama izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumu apstiprināšanai;

2) pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fondu atbalsta saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumu apstiprināšanai.

(2) Sertifikācijas iestādes funkcijas pilda Valsts kase.

(3) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā saskaņā ar šo likumu pilda kā sertifikācijas iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

13.pants. Atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde, to pienākumi un tiesības

(1) Atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei ir šādi pienākumi:

1) piedalīties plānošanas dokumentu izstrādē;

2) izstrādāt Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

3) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgās Eiropas Savienības fondu aktivitātes un Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu, uzraudzību un kontroli, analizēt problēmas Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un iesniegt vadošajā iestādē un uzraudzības komitejā priekšlikumus par Eiropas Savienības fondu aktivitāšu un projektu īstenošanas uzlabošanu;

4) nodrošināt Eiropas Savienības fonda projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;

5) ņemot vērā Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēja juridisko statusu, noteikt Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējam Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanas nosacījumus saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām prasībām;

6) pārbaudīt un apstiprināt Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumu un sagatavot izdevumu deklarāciju;

7) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti jautājumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu projektiem;

8) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai atbalsta programmu, ja darbības programmā paredzētais pasākums paredzēts komercdarbības atbalstam;

9) Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai izvērtēšanai Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu, ja projekts paredzēts komercdarbības atbalstam;

10) lietot Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmu darbības programmas uzraudzībai un uzkrāt tajā datus par Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumiem un Eiropas Savienības fondu projektiem.

(2) Atbildīgajai iestādei un sadarbības iestādei ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmēja un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas, uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

(3) Atbildīgā iestāde, īstenojot šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, var sadarboties ar vairākām sadarbības iestādēm.

(4) Atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi nosaka Ministru kabinets.

(5) Sadarbības iestāde, īstenojot šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, ir tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā padotībā, kuram ir padota par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildi atbildīgā iestāde.

(6) Atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde nodrošina, lai funkcijas, kuras tās pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no funkcijām, kuras tās pilda kā Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējas.

(7) Lai efektīvi pildītu šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde slēdz publisko tiesību līgumu valsts pārvaldes jomā vai starpresoru vienošanos vai izdod iekšējos normatīvos aktus.

(8) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 8.punktā minētos pienākumus pilda tikai atbildīgā iestāde.

14.pants. Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējs un tā pienākumi

(1) Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kā arī šādu personu apvienība, kuras iesniegtais Eiropas Savienības fonda projekta iesniegums ir apstiprināts šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu atbilstoši attiecīgajiem nosacījumiem saskaņā ar publisko tiesību līgumu valsts pārvaldes jomā, starpresoru vienošanos, iekšējo normatīvo aktu vai civiltiesisko līgumu;

2) nodrošināt grāmatvedības uzskaiti katram Eiropas Savienības fonda projektam atsevišķi;

3) sniegt informāciju par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā projekta īstenošanas vietai.

15.pants. Uzraudzības komiteja

(1) Uzraudzības komiteja ir koleģiāla Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītā institūcija, kura darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(2) Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.

(3) Uzraudzības komiteja pieņem pārvaldes lēmumus saskaņā ar šo likumu un citiem Eiropas Savienības fondu vadību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

16.pants. Iepirkumu uzraudzības birojs, tā pienākumi un tiesības

(1) Iepirkumu uzraudzības birojam ir pienākums nodrošināt Eiropas Savienības fondu projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.

(2) Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības pieprasīt no Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmēja informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības fonda projekta iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudes nodrošināšanai.

III nodaļa

Ministru kabineta kompetence

17.pants. Ministru kabineta kompetence Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanā

Lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu vadību, Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu īstenošanu, tai skaitā iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi;

2) kārtību, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības fondu īstenošanu;

3) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības fondu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;

4) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā;

5) kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fonda finansētā projekta īstenošanas vietā;

6) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, veic maksājumus un sagatavo izdevumu deklarāciju;

7) kārtību, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības fondu projektiem;

8) kārtību, kādā nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu;

9) Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanas un lietošanas kārtību;

10) kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādītās Eiropas Savienības fonda aktivitātes, nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, to kompetences sadalījumu un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu;

11) prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai.

IV nodaļa

Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumi, to apstrīdēšana un pārsūdzēšana

18.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumi

(1) Atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs pieņem lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem, ja tas atbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(3) Lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem, ja tas neatbilst Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(4) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu var pieņemt arī ar nosacījumu, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs veic atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes noteiktās darbības, lai Eiropas Savienības fondu projektu varētu atbilstoši sagatavot un īstenot.

(5) Atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs atbilstoši Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(6) Ja Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, šādu personu apvienība, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes vadītāja lēmums ir administratīvais akts.

(7) Ja Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes vadītāja lēmums ir pārvaldes lēmums un to nevar pārsūdzēt tiesā.

(8) Atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vadītājs atbilstoši Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmēja juridiskajam statusam:

1) pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma izlietojumu;

2) civiltiesiskā kārtā vienojas par piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma izlietojumu.

(9) Šā panta septītajā daļā un astotās daļas 1.punktā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts – Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) adresātam piešķirtās tiesības un noraidītās tiesības.

(10) Atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem triju mēnešu laikā pēc Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde to var pagarināt par vienu mēnesi. Lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne ilgāk kā četru mēnešu laikā pēc Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

19.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmuma apstrīdēšana

(1) Šā likuma 18.panta pirmajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs.

(2) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu, ja noraidīšanas iemesls ir bijis iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma neatbilstība Eiropas Savienības fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem.

(3) Sadarbības iestādes vadītāja lēmumu var apstrīdēt par Eiropas Savienības fonda aktivitātes vadību atbildīgajā iestādē.

(4) Atbildīgās iestādes vadītāja lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākai amatpersonai.

(5) Šā likuma 18.panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi.

(6) Šā likuma 18.panta astotās daļas 1.punktā minētā pārvaldes lēmuma apstrīdēšana vai šā likuma 18.panta astotās daļas 2.punktā minētā līgumstrīda risināšana civiltiesiskā kārtā neaptur Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

20.pants. Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmuma pārsūdzēšana

(1) Atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes lēmumu (ja ievērota šajā likumā noteiktā lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtība) var pārsūdzēt tiesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

21.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lietu.

(2) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs ir tiesīgs iepazīties ar tā iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam iepazīstoties ar Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu.

V nodaļa

Ierobežojumi Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām personām, informācijas atklātība un valsts nodeva, vēršoties tiesā

22.pants. Ierobežojumi Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām personām

Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto personu komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

23.pants. Informācijas atklātība

(1) Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija.

(2) Pēc lēmuma pieņemšanas par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) Eiropas Savienības fonda atbalsta saņēmējs (fiziskās personas vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums un juridiskā adrese);

2) Eiropas Savienības fonda projekta nosaukums;

3) piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma apmērs;

4) plānošanas dokumentā paredzētā aktivitāte, kuras ietvaros piešķirts Eiropas Savienības fonda finansējums;

5) Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanas vieta;

6) kopsavilkums par Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros veicamajām darbībām.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā stājies spēkā lēmums par Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu.

24.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, maksājumu iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde, atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde, vēršoties vispārējās jurisdikcijas tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2007.gada 8.martam izdod šā likuma 17.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 11.punktā minētos noteikumus.

2. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 17.panta 10.punktā minētos noteikumus.

3. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas un Eiropas Savienības fondu atbalsta saņēmējs glabā visu ar Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģinālus līdz 2021.gada 31.decembrim.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašreiz struktūrfondu vadību Latvijā nosaka 2005.gada 8.decembrī pieņemtais Eiropas Savienības struktūrfondu likums. Iepriekšminētā likuma 3.panta otrajā daļā ir noteikts, ka likums attiecas tikai uz plānošanas dokumentu - 2004.gada 17.jūnijā ar Eiropas Komisijas lēmumu 17/VI/204 apstiprināto Vienoto programmdokumentu attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību Latvijai saskaņā ar 1.mērķi un Programmas papildinājumu 2004.-2006.gadam saskaņā ar 1.mērķi – ieviešanu. Arī Kohēzijas fonda vadību Latvijā šobrīd nosaka 2005.gada 8.decembrī pieņemtais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kura 3.panta 2.daļā ir noteikts, ka likums attiecas uz projektiem, kurus finansē no Kohēzijas fonda un kuri ir apstiprināti Eiropas Komisijā līdz 2006.gada 31.decembrim. Savukārt 2006.gadā Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājusi vairākas regulas, kas nosaka 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) vadības nosacījumu un atceļ regulas, kas noteica 2000.-2006.gada plānošanas perioda ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 26.oktobra rīkojumu Nr.689 „Par koncepciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.-2013.gadā” 3.4.apakšpunktu, Finanšu ministrijai tika uzdots uzdevums izstrādāt likumprojektu par struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadību, kā arī rīkojuma 1.punktā atbalstīta koncepcijas „Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas un vadības sistēmu 2007.-2013.gadā” kopsavilkumā minētā risinājuma 1.vairants (koncentrētais modelis). Lai izpildītu jaunajās regulās noteiktās Eiropas Savienības fondu īstenošanas, uzraudzības, izvērtēšanas, kontroles un audita prasības un izpildītu iepriekšminētā Ministru kabineta rīkojumu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi Eiropas Savienības fondu vadības likumprojektu, kurā nosaka Eiropas Savienības fondu vadības pamatprincipus Latvijā, nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus Eiropas Savienības fondu vadības nodrošināšanai un noteikta administratīvo procesu regulējošo normatīvo aktu piemērošana Eiropas Savienības fondu vadības procesā. Paralēli Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda likumprojekta izstrādei Finanšu ministrija, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 11.jūlija regulā (EK) Nr. 1083/2006 ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 noteikto ir izstrādājusi arī Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.-2013.gadu periodam, darbības programmu „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, darbības programmu „Uzņēmējdarbība un inovācijas” un darbības programmu „Infrastruktūra un pakalpojumi”.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Likumprojekta mērķis ir noteikt Eiropas Savienības fondu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Likumprojekts nosaka Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejā pieņemto lēmumu statusu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti Eiropas Savienības fondu vadības posmi, kā arī Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojektā ir noteikts, ka Eiropas Savienības fondu vadību Latvijā īsteno šādas institūcijas: 1)vadošā iestāde (Finanšu ministrija); 2) maksājumu iestāde (Valsts kase); 3) revīzijas iestāde (Finanšu ministrija); 4) sertifikācijas iestāde (Valsts kase); 5) atbildīgā iestāde (nozares ministrijas un Valsts Kanceleja); 6)sadarbības iestāde (valsts aģentūras un Sabiedrības integrācijas fonds); 7) uzraudzības komiteja; 8) Iepirkumu uzraudzības birojs. Likumprojektā ir noteikts, ka starpniekinstitūcijas kompetenci, kas ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 11.jūlija regulā (EK) Nr. 1083/2006 ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, īsteno atbildīgā iestāde (nozares ministrija un Valsts kanceleja) un sadarbības iestāde (valsts aģentūra un Sabiedrības integrācijas fonds) un, ka sadarbības iestāde, īstenojot savas funkcijas, ir tā Ministru kabineta locekļa funkcionālajā padotībā, kuram ir padota attiecīgā atbildīgā iestāde. Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemēro īpašu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju (atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes) pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ka Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmuma par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu, ja noraidīšanas iemesls ir bijis iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma neatbilstība Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja (atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes) pieņemtā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējam finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai. Šāds regulējums nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas). Likumprojektā, atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, tiek noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam (likumprojekta 23.pants), šīs tiesības ir pielāgotas Eiropas Savienības fondu īstenošanas procesam un balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta iesniegumu vērtēšanas procesā.
3. Cita informācija
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekta pieņemšana vienkāršos administratīvās procedūras, jo likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība, kādā Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzēji (tajā skaitā arī komercsabiedrības) var apstrīdēt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju (sadarbības iestādes un atbildīgās iestādes) pieņemtos lēmumus. Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komercsabiedrību izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
		(tūkst. latu)
Rādītāji		Kārtējais gads		Nākamie trīs gadi					Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2006.		2007.		2008.		2009.
1		2		3		4		5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.		Likumprojekts šo jomu neskar.	Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija:						< ![if !supportEmptyParas]>
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt: 1) kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un Eiropas Savienības fondu īstenošanu, tai skaitā, iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi; 2) kārtību, kādā veic Eiropas Savienības fondu īstenošanas uzraudzību un izvērtēšanu; 3) kārtību kādā ziņo par Eiropas Savienības fonda projektu īstenošanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un īsteno neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu; 4) kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā; 5) kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības fonda finansētā projekta īstenošanas vietā; 6) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, veic maksājumus un sagatavo izdevumu deklarāciju; 7) kārtību, kādā publisko informāciju par Eiropas Savienības fonda projektu; 8) kārtību, kādā nodrošina Eiropas Savienības fondu publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu; 9) Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas izveidošanas un lietošanas kārtību; 10) kārtību, kādā īsteno darbības programmas papildinājumā norādīto Eiropas Savienības fonda aktivitāti, nosaka projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu, un sadarbības kārtību starp tām, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu; 11) prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai. Papildus Ministru kabinets apstiprinās arī uzraudzības komitejas nolikumu un sastāvu. Likumprojekta pārejas noteikumos ir noteikts, ka: 1.Ministru kabinetam līdz 2007.gada 8.martam ir jāizdod likuma 17.panta 1.-9.punktā un 11.punktā minētie noteikumi; 2. Ministru kabinetam ir jāizdod likuma 17.panta 10.punktā minētie noteikumus ne vēlāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu. Likumprojekta sagatavošanā ir ņemts vērā: - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regula (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas (EK) Nr. 1783/1999 atcelšanu; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regula (EK) Nr1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu; - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 11.jūlija regula (EK) Nr. 1083/2006 ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999. - Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 11.jūlija regula (EK) Nr.1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi un regulas (EK) Nr.1164/94 atcelšanu.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Likumprojekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.				Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas			Saskaņā ar 2006.gada 17.augustā valsts sekretāru sanāksmē nolemto, likumprojekts tika nosūtīts atzinuma sniegšanai nevalstiskai organizācijai – sabiedriskās politikas centram „Providus”.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)			Sniedzot atzinumu par likumprojektu „Providus” norādīja, ka: 1.likumprojekta 5.pantu neizteikt negatīvā formā, norādot, ka 5.pantā būtu jānosaka, ka Eiropa Savienības fondu finansējumu piešķir balstoties uz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un ka to piešķir labākajam projektam. 2.ir jāprecizē Eiropas Savienības projektu iesniegumu atlases definīcijas. 3.jānosaka kompetences sadalījums starp atbildīgo un sadarbības iestādi un jānosaka, ka lēmumu par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu jāieņem vienmēr sadarbības iestādei. 4.jāpapildina deleģējums Ministru kabinetam. 5. nepastāv būtisku ierobežojumu, lai nepieļautu projektu iesniedzējiem apstrīdēt tos lēmumus par projekta iesnieguma noraidīšanu, kuru noraidīšanas iemesls ir projekta iesnieguma neatbilstība specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem. Pirmais priekšlikums netika ņemts vērā, jo 5.panta redakcija ir iekļauta likumprojektā balstoties uz šobrīd spēkā esošā Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likuma saskaņošanas laikā panākto vienošanos par panta redakciju. Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs var apstrīdēt vai pārsūdzēt par projekta iesniegumu pieņemto lēmumu, taču tas nerada tiesības viņam saņemt Eiropas Savienības fonda finansējumu, bet gan prasīt zaudējumus, kas radušies Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējam iesniedzot Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas). Šis princips tiek nostarpināts likumprojekta 5.pantā. Otrais priekšlikums tika ņemts vērā Trešais priekšlikums daļēji tika ņemts vērā. Likumprojekts papildināts ar jēdzienu „sadarbības iestāde” un „atbildīgā iestāde” skaidrojumiem 1.pantā. Likumprojektā tiek noteikts nevis, ka visos gadījumos lēmumu pieņem sadarbības iestāde, bet gan tiek noteikts, ka gan sadarbības iestādes, gan atbildīgās iestādes lēmumu var apstrīdēt augstākā iestādē vai augstākai amatpersonai Ceturtais priekšlikums daļēji ņemts vērā. Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības f ondu vadību tiks iekļauti vispārēji nosacījumi par Eiropas Savienības fonda projektu pieteikumu atlasi, savukārt Ministru kabineta noteikumos par konkrētās aktivitātes ieviešanu tiks noteikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un citi specifiski nosacījumi attiecībā uz projektu iesniegumu atlasi. Piektais priekšlikums tika ņemts vērā.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis			2006.gada 6.septembrī Finanšu ministrija organizēja konferenci „Eiropas Savienības fondu vadība – 2007-2013” par Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmas jautājumiem nākamajā plānošanas periodā. Šajā konferencē piedalījās gandrīz 200 dalībnieki, kas pārstāvēja gan valsts sektoru, gan nevalstisko un sabiedrisko organizāciju sektoru, gan uzņēmējus, tādēļ uzskatām, ka sistēmas izveides procesā iesaistītajām institūcijām un interesentiem tika nodrošināta iespējas iepazīties un sniegt viedokli par plānotās Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmas aspektiem. Papildus arī interneta mājas lapā www.esfondi.lv ir norādīts, ka Finanšu ministrija ir izstrādājusi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumprojektu un ir pieejama šī likumprojekta redakcija.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem			Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.			Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju atsevišķas funkcijas var tikt paplašinātas. Finanšu ministrijas Finanšu kontroles departamenta un Iekšējā audita departamenta funkcijas tiks pārdalītas, lai nodrošinātu revīzijas veikšanu.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu			Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Par 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondu vadības sistēmu tiks sniegta informācija sabiedrības saziņas līdzekļos (presē un intervijas radio un TV, tīklā “Internet”).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo			Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemēro īpašu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistīto institūciju (atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes) pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ka Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējs var apstrīdēt lēmuma par Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma noraidīšanu, ja noraidīšanas iemesls ir bijis iesniegtā Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma neatbilstība Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijiem. Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja (atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes) pieņemtā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi. Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Likumprojektā ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajai institūcijai piešķirt Eiropas Savienības fondu projekta iesniedzējam finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai. Šāds regulējums nosaka, ka Eiropas Savienības fonda projekta iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies attiecīgajam projekta iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas). Likumprojektā, atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, tiek noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam (likumprojekta 23.pants), šīs tiesības ir pielāgotas Eiropas Savienības fondu īstenošanas procesam un balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta iesniegumu vērtēšanas procesā. Atbildīgās iestādes vadītāja pieņemto lēmumu var apstrīdēt augstākai amatpersonai un pārsūdzēt tiesā. Sadarbības iestādes vadītāja pieņemto lēmumu var apstrīdēt tajā atbildīgajā iestādē, kas atbild par attiecīgās aktivitātes vadību un pārsūdzēt tiesā.
4. Cita informācija			Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I. Krūmane	E. Strazdiņa	M. Radeiko	L. Barbara

12.12.2006. 12:07

2393

L. Barbara

7083861, Linda.Barbara@fm.gov.lv