LATVIJAS
REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA
UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708
7318, fakss 708 7317
________________________________________________________________
Rīgā
2006.
gada 15. decembris
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz
pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma
nodokli”” (Nr. 116/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____
lpp.
Ar
cieņu,
komisijas
priekšsēdētājs K.Leiškalns
Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija
Likumprojekts
otrajam lasījumam
Grozījumi likumā “Par
uzņēmumu ienākuma nodokli”
(Nr. 116/Lp9 )
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (13) |
Ministru kabineta atzinums |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā
redakcija |
|
Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995,
7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6.,
24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 1., 24.nr.;
2006, 1.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
|
Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma
nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995,
7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6.,
24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 1., 24.nr.;
2006, 1.nr.) šādus grozījumus: |
1.pants.
Likumā lietotie termini (1) Likumā lietotie termini atbilst likumos
"Par nodokļiem un nodevām", "Par grāmatvedību", "Par
uzņēmumu gada pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību
likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā lietotajiem terminiem,
ja šajā likumā nav noteikts citādi. |
1. 1.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par
uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; |
|
|
|
|
1. 1.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par
uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; |
(19) Sabiedrība — kapitālsabiedrība,
kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība — citas Eiropas
Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: 1) ir minētas šā likuma 1.pielikumā; 2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts
nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu
par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti,
nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav
Eiropas Savienības dalībvalsts; 3) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no
šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā
nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu. |
|
1 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Izteikt 1.panta deviņpadsmito daļu šādā
redakcijā: „(19) Sabiedrība
– kapitālsabiedrība, kas ir: 1) Latvijas Republikas rezidents; 2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) ir minētas šā likuma 1.pielikumā, b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts
nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu
par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti,
nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav
Eiropas Savienības dalībvalsts, c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no
šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā
nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu; 3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav
Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts
aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības
līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav
iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par
nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu
uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas
Ekonomikas zonas dalībvalsts.” |
|
Atbalstīts |
izteikt deviņpadsmito daļu šādā redakcijā: „(19) Sabiedrība
– kapitālsabiedrība, kas ir: 1) Latvijas Republikas rezidents; 2) sabiedrība — citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem: a) ir minētas šā likuma 1.pielikumā, b) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts
nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu
par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti,
nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav
Eiropas Savienības dalībvalsts, c) ir nodokļa maksātājs, kurš maksā vienu no
šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā
nodokļa vai tam nav iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu; 3) Eiropas Ekonomikas zonas valsts (kura nav
Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidents, kas rezidences valstī ir pakļauts
aplikšanai ar Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības
līdzīgu nodokli, ja tas nav atbrīvots no attiecīgā nodokļa vai tam nav
iespējas izvēlēties nodokļa atbrīvojumu un, pamatojoties uz līgumu par
nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu
uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas
Ekonomikas zonas dalībvalsts.” |
|
papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā: “(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās
apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā
arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs
reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās
nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas
zonas valsts regulētajā tirgū.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā: “(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās
apgrozības vērtspapīri — Eiropas Savienības dalībvalstu vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā
arī Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs
reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, arī tad, ja tās
nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas
zonas valsts regulētajā tirgū.” |
2.pants.
Nodokļa maksātāji (1) Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir: 1) visi šā punkta apakšpunktos minētie
saimnieciskās darbības veicēji (turpmāk — rezidenti): a) iekšzemes uzņēmumi, b) no valsts budžeta finansētas
institūcijas, uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās
daļas nosacījumi, c) no pašvaldību budžetiem finansētas
institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām
neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumi; 2) ārvalstu komercsabiedrības, fiziskās
personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti); 3) nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības
(turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības). |
2. 2.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdus “trešās un ceturtās”; |
|
|
|
|
2. 2.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punkta “b” un “c” apakšpunktā vārdus “trešās un ceturtās”; |
(2) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā: 2) individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī
zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem atbilstoši likumam “Par uzņēmumu
gada pārskatiem” nav jāiesniedz gada pārskats; |
aizstāt otrās daļas
2.punktā vārdus „likumam „Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem „Gada
pārskatu likumam”; |
|
|
|
|
aizstāt otrās daļas
2.punktā vārdus „likumam „Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem „Gada
pārskatu likumam”; |
|
papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā
redakcijā: “8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”; |
|
|
|
|
papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā
redakcijā: “8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”; |
(4) Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā
fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un
zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši
likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā
iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi
neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un
zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda
(ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.
Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī
zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem
ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas
perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var
reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no
taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam
(arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. (5) Ja, piemērojot šā panta ceturto daļu,
termiņa pēdējais taksācijas periods ir īsāks par 12 mēnešiem, taksācijas
perioda ieņēmumiem jābūt mazākiem par summu, kas iegūta, reizinot vienu
divpadsmito daļu no 45 000 latu ar mēnešu skaitu (ieskaitot nepilnos mēnešus)
nepilnajā taksācijas periodā. |
izslēgt ceturto un piekto daļu. |
|
|
|
|
izslēgt ceturto un piekto daļu. |
3.pants.
Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods (4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli
apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai
ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus
rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem
maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma
nodoklis tiek ieturēts no: 1) dividendēm — 10 procenti no dividenžu
summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta
deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas
Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus
(līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 10
procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes; |
3. 3.pantā: papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar teikumu
šādā redakcijā: “Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam —
akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību
dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas
veic norēķinu ar nerezidentu.”; |
2 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 3.pantā: papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc
vārdiem „— citas Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem „vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts”; |
|
Atbalstīts |
3. 3.pantā: papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc
vārdiem ”— citas Eiropas Savienības dalībvalsts” ar vārdiem ”vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts” un papildināt ar teikumu šādā redakcijā: “Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam —
akciju turētājam vai starpniekam — izmaksātajām publisku akciju sabiedrību
dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas
veic norēķinu ar nerezidentu.”; |
(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja
pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada
pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu. |
|
|
|
|
|
|
(42) Šā panta ceturtās daļas
1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas
šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās sabiedrības pastāvīgajai
pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja
pastāvīgās pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā dalībvalstī ir
pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem nodokļiem vai
identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas var tikt
ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus. |
papildināt 4.2 daļu ar teikumu
šādā redakcijā: “Šā panta ceturtās daļas
1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja
dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās
sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta — pastāvīgajai
pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”; |
3 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izteikt 4.² daļu šādā redakcijā: “(42) Šā panta
ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja
dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās
sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības
dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās
pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī
valstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem
nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas
var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai
attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar
Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli.
Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek
izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas
Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts
rezidenta - pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.” |
|
Atbalstīts |
izteikt 4.² daļu šādā redakcijā: “(42) Šā panta
ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja
dividendes tiek izmaksātas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minētās
sabiedrības pastāvīgajai pārstāvniecībai, kas atrodas citā Eiropas Savienības
dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ja pastāvīgās
pārstāvniecības saņemtie maksājumi attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī
valstī ir pakļauti aplikšanai ar kādu no šā likuma 2.pielikumā minētajiem
nodokļiem vai identiskiem nodokļiem, vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kas
var tikt ieviesti, aizstājot šā likuma 2.pielikumā minētos nodokļus, vai
attiecīgajā Eiropas Ekonomikas zonas valstī ir pakļauti aplikšanai ar
Latvijas Republikas uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgu nodokli.
Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek
izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas
Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts
rezidenta — pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.” |
(7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja
pārskata gads saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada
pārskatiem”, Kredītiestāžu likumu vai Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumu, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu. |
aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu
likumu”. |
|
|
|
|
aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu
likumu”. |
4.pants.
Rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības
apliekamais ienākums (1) Nodokļa maksātāja (turpmāk arī -
maksātājs) - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības - apliekamais ienākums
ir saskaņā ar likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" 11. un
12. pantu vai Kredītiestāžu likumu, vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai Ieguldījumu
pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā
maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai
zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas ir
attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas
summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to
zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo sociālās
infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek koriģēts
(grozīts) saskaņā ar šo likumu. |
4. 4.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma
“Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošo”; |
|
|
|
|
4. 4.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma
“Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošo”; |
(11) Citiem nodokļa maksātājiem,
uz kuriem nav attiecināms likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem” vai
Kredītiestāžu likums, vai Krājaizdevu sabiedrību likums, vai Apdrošināšanas
sabiedrību un to uzraudzības likums, vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību
likums, vai Finanšu instrumentu tirgus likums, kuri gūst ieņēmumus no
saimnieciskās darbības un uz kuriem neattiecas šā likuma 2.panta otrā, trešā
un ceturtā daļa, apliekamais ienākums ir starpība, ko veido ieņēmumi no
saimnieciskās darbības un ar minēto ieņēmumu gūšanu saistītie izdevumi un kas
tiek koriģēta saskaņā ar šo likumu. |
aizstāt 1.1 daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem
“Gada pārskatu likums”; |
|
|
|
|
aizstāt 1.1 daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem
“Gada pārskatu likums”; |
(5) Individuālajam uzņēmumam (arī zemnieku
vai zvejnieku saimniecībai) - uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājam - ir
jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada
pārskatiem". |
aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam
“Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”. |
|
|
|
|
aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam
“Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”. |
5.pants. Ar saimniecisko darbību tieši
nesaistītie izdevumi (3)
Maksātājam piederošie sociālās infrastruktūras objekti šā likuma
izpratnē ir dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, izglītības, kultūras,
sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes, kuru
pakalpojumi tiek sniegti un īres maksa noteikta par cenām, kas ir zemākas par
tirgus cenām, vai bez maksas, ja šie objekti nav tieši saistīti ar maksātāja
saimniecisko darbību. |
5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”. |
|
|
|
|
5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”. |
6.pants.
Apliekamā ienākuma koriģēšana (1) Nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu
palielina par: 2) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem
izmantoto summu, arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma
naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un
nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem; |
|
4 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt 6.panta pirmās daļas 2.punktā vārdus
„arī soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu” ar
vārdiem „kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu”; |
|
Atbalstīts |
6. 6.pantā: aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus ”arī
soda sankciju (pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas) summu” ar
vārdiem ”kā arī nokavējuma naudas un citu soda sankciju summu”; |
7) taksācijas perioda zaudējumiem no
vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no vērtspapīriem, kuri atrodas
publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu “Par vērtspapīriem” vai Finanšu
instrumentu tirgus likumu, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma
14.panta 8.1 daļas nosacījumus); 8) izdevumiem, kas saistīti ar to
vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā
saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu
tirgus likumu; |
6. 6.pantā: izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā: “7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot
zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās
apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā
likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus); 8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas
zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā; ”; |
|
|
|
|
izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā: “7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot
zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās
apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā
likuma 14.panta 8.1 daļas nosacījumus); 8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas
zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā; ”; |
(3) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa
maksātāja peļņu nedrīkst samazināt par ilgtermiņa ieguldījumu izveidošanas
izdevumu (izņemot to ilgtermiņa aizņēmumu procentu maksājumus, kuri nav
iekļauti ilgtermiņa ieguldījumu pašizmaksā) un atmaksājamām aizņēmumu summām,
par rezervju un uzkrājumu veidošanai paredzēto līdzekļu daudzumu (izņemot šā
likuma 7., 8. un 8.1 pantā minētos gadījumus), par savu (savas
kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības) dividenžu summu, ārvalstīs
samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu, kā
arī par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas
virslimita maksājumu summu. |
|
5 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija aizstāt 6.panta trešajā daļā vārdus „kā arī
par dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita
maksājumu summu” ar vārdiem „kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai
lietošanu”. |
|
Atbalstīts |
aizstāt trešajā daļā vārdus „kā arī par
dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita
maksājumu summu” ar vārdiem „kā arī par prettiesisku dabas resursu ieguvi vai
lietošanu”; |
(4) Nosakot apliekamo ienākumu, nodokļa
maksātāja peļņu samazina: 9) ieņēmumiem no to vērtspapīru pārdošanas,
kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu "Par
vērtspapīriem" vai Finanšu instrumentu tirgus likumu; |
izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas
publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”; |
|
|
|
|
izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā: “9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās
apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”; |
(5) Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā
bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus, izņemot ak
tīvu pārvērtēšanu sakarā
ar ārvalstu valūtas kursa maiņu. Aktīvi un pasīvi, kuru nominālvērtība
izteikta ārvalstu valūtā, novērtējami latos pēc Latvijas Bankas noteiktā
ārvalstu valūtas kursa taksācijas gada pēdējā kalendārajā dienā, un, nosakot
apliekamo ienākumu, ņemami vērā attiecīgie ienākumi vai zaudējumi. |
papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar
vārdiem “un ārpusbilances”; |
|
|
|
|
papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar
vārdiem “un ārpusbilances”; |
(53) Nosakot apliekamo ienākumu,
neņem vērā tādu aktīvu pārvērtēšanas rezultātus, kuri ir ieguldījuma
īpašumi, bioloģiskie aktīvi un pārdošanai turētie ilgtermiņa ieguldījumi un
ir novērtēti patiesajā vērtībā. Taksācijas periodā, kurā minētos aktīvus
atsavina, nodokļa maksātājs apliekamo ienākumu no minēto aktīvu atsavināšanas
nosaka kā atsavināšanas ieņēmumu un sākotnējās uzskaites vērtības starpību. |
papildināt 5.3daļu pēc vārdiem
“pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības
izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”. |
|
|
|
|
papildināt 5.3daļu pēc vārdiem
“pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības
izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”. |
6.4
pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem (1) Apliekamo ienākumu palielina par
procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu
summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu
Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša
vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības
izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski
aprēķināto procentu maksājumu summu. (2) Apliekamo ienākumu palielina par
procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu
saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz
summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā
atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts
par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav
radušās peļņas sadales rezultātā. (3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus
jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai
daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta
saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu. |
|
|
|
|
|
|
(4) Šā panta pirmo un otro daļu
nepiemēro kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī procentu
maksājumiem par kredītiem un aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas
Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes,
Latvijas Republikas Valsts kases, Ziemeļu investīciju bankas vai no
Pasaules Bankas grupas. |
|
6 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 6.4 panta ceturto daļu
pēc vārda “kredītiem” ar vārdiem “līzinga pakalpojumiem” un pēc vārdiem „no
Pasaules Bankas grupas” ar vārdiem „kā arī no Latvijas Republikas
rezidentiem”. |
|
Atbalstīts |
7. Papildināt 6.4
panta ceturto daļu pēc vārda “kredītiem” ar vārdiem “līzinga pakalpojumiem” un
pēc vārdiem „no Pasaules Bankas grupas” ar vārdiem „kā arī no Latvijas
Republikas rezidentiem”. |
(5) Šajā pantā noteiktā apliekamā ienākuma
koriģēšana par procentu maksājumiem ir piemērojama visu veidu procentu
maksājumiem par parādu saistībām, kā arī jebkuriem citiem maksājumiem, kuri
pēc darījuma ekonomiskās būtības ir procentu maksājumi neatkarīgi no darījuma
juridiskās formas. |
|
|
|
|
|
|
9.
pants. Zaudētie parādi (11) Ja izpildīti šā panta pirmās
daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi, apliekamo ienākumu
saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu
var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta
bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu
samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas. |
7. 9. pantā: papildināt 1.1daļu pēc vārda „nosacījumi” ar
vārdiem „un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas
darbības”; |
|
|
|
|
8. 9. pantā: papildināt 1.1daļu pēc vārda „nosacījumi” ar
vārdiem „un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas
darbības”; |
(4) Apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt
par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta
no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs
savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā
minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. |
papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem
“vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar
vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”. |
|
|
|
|
papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem
“vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar
vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”. |
11.pants.
Dividenžu aplikšana ar nodokli (2) Iekšzemes uzņēmuma apliekamo ienākumu
palielina par: 1) dividenžu summu, kas saņemama no
nerezidentiem, izņemot šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā
minētās dividendes; |
8. 11.pantā: aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus „un piektajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”; |
7 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija 11.pantā: izslēgt grozījumu 11.panta otrajā daļā. |
|
Atbalstīts |
9. 11.pantā: |
(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums
nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta
deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam -
dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un
balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes. |
izslēgt ceturtajā daļā vārdus “ja dividenžu saņēmējam — iekšzemes
uzņēmumam — dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla
un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes”; |
8 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: ”(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums
nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta
deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.” |
|
Atbalstīts |
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: ”(4) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums
nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā likuma 1.panta
deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta.”; |
(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības
apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no
nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā
saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai
sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrības šā likuma 1.panta deviņpadsmitās
daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā
saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti
kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai
sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī tās izmaksā). |
izslēgt piektajā daļā vārdus “un sabiedrībai, kuras pastāvīgā
pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne
mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā
dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas
Savienības dalībvalstī tās izmaksā)”; |
9 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izteikt piekto daļu šādā redakcijā: ”(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības
apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no
nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā
saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai
sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības
šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.” |
|
Atbalstīts |
izteikt piekto daļu šādā redakcijā: ”(5) Nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības
apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no
nerezidentiem, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā
saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai
sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī tās izmaksā), ir sabiedrības
šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas izpratnē.”. |
|
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums
nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no kapitālsabiedrības —
Eiropas Ekonomikas zonas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts,
rezidenta, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar šajā likumā
noteiktu analogu ienākuma nodokli un kas rezidences valstī neizmanto ienākuma
nodokļa atvieglojumus, kuri būtiski samazina vai rada iespēju nemaksāt
ienākuma nodokli.” |
10 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija izslēgt sesto daļu (izslēgt likumprojekta
8.pantā attiecībā uz likuma 11.panta papildinājumu ar sesto daļu). |
|
Atbalstīts |
|
12.pants.
Īpaši noteikumi attiecībā uz saistītiem uzņēmumiem (2)
Nosakot apliekamo ienākumu, peļņu palielina par summu, kuru veido: 11) pamatlīdzekļu vērtību
starpība, kas rodas, ja pamatlīdzekļi par cenām, kas ir augtākas par
tirgus cenām, tiek pirkti no ar uzņēmumu saistītām personām, saistītiem
ārvalstu uzņēmumiem vai no komercsabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu
ienākuma nodokļa vai kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos
noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, vai no
saistīta uzņēmuma, kas ar nodokļa maksātāju veido vienu šā likuma 14.1
pantā noteikto uzņēmumu grupu; |
9. 12.pantā: aizstāt otrās daļas 1.1 punktā vārdu „augtākas” ar vārdu ”augstākas”; |
|
|
|
|
10. 12.pantā: aizstāt otrās daļas 1.1 punktā vārdu „augtākas” ar vārdu ”augstākas”; |
(3) Procentu maksājumi par aizņēmumiem no
saistītiem uzņēmumiem, kuri ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai
kuri izmanto atvieglojumus vai nodokļa atlaides saskaņā ar citiem Latvijas
Republikas likumiem, vai ar uzņēmumu saistītām personām tiek aplikti ar
nodokli pēc 10 procentu likmes. Ja šādiem saistītiem uzņēmumiem vai ar
uzņēmumu saistītām personām tiek izdarīti līdzīgi maksājumi, kas minēti
3.panta ceturtās daļas 2.-7.punktā, nodoklis tiek ieturēts, piemērojot
minētajos punktos noteiktās likmes un saskaņā ar 3. un 24.panta noteikumiem. |
papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tiek ieturēts” ar
vārdiem “(ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma
nodoklis)”. |
|
|
|
|
papildināt trešās daļas otro teikumu pēc vārdiem “tiek ieturēts” ar
vārdiem “(ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma
nodoklis)”. |
13.pants.
Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu
vērtības norakstīšana, aprēķinot apliekamo ienākumu (1) Aprēķinot apliekamo ienākumu,
saimnieciskajā darbībā izmantojamo pamatlīdzekļu nolietojumu nosaka
šādā kārtībā: 9) ja nodokļa maksātājs reģistrēts un
darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā
teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas
attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds nodokļa maksātājs iegādājies laika
posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas
statuss, un kurus tas izmanto savā saimnieciskajā darbībā šajā teritorijā,
iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu
kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas
palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem: a) pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,5, b) otrās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,3, c) trešās kategorijas pamatlīdzekļiem - 1,8, d) ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem - 2. |
10. 13.pantā: papildināt pirmās daļas 9.punktu pirms
vārdiem “laika posmā” ar vārdiem “sākot ar to taksācijas periodu, kurā
Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās
attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši
atbalstāmās teritorijas attīstības programmai, un”; |
|
|
|
|
11. 13.pantā: papildināt pirmās daļas 9.punktu pirms
vārdiem “laika posmā” ar vārdiem “sākot ar to taksācijas periodu, kurā
Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās
attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās
teritorijas attīstības programmai, un”; |
(2) Kapitālās izmaksas ir pamatlīdzekļu
uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina
to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. |
izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību
palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas
izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras
būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā
ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās
pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai
detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību
samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”; |
|
|
|
|
izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību
palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas
izmaksām, kuras radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras
būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina tā
ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās
pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai
detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību
samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”; |
(4) Nemateriālo ieguldījumu izveidošanas
izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta
sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo
ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms. (5) Nemateriālo ieguldījumu vērtību
noraksta: koncesijām - 10 gados, patentiem, licencēm un preču zīmēm - piecos
gados. Pētniecības un attīstības izmaksas (arī tās, kas saistītas ar
nerealizēto projektu tehnisko dokumentāciju, ja šo projektu vērtība nav
iekļauta pamatlīdzekļos), kas attiecas uz nodokļa maksātāja saimniecisko
darbību, izņemot izmaksas par derīgo izrakteņu atrašanās vietas, daudzuma un
kvalitātes noteikšanu, noraksta tajā gadā, kad šīs izmaksas radušās. |
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: “(51) Par samaksu iegūtus un
pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam
nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā
panta ceturto un piekto daļu.”; |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā: “(51) Par samaksu iegūtus un
pašradītus datoru programmproduktus un programmas nolietojuma aprēķinam
nodokļu vajadzībām uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā
panta ceturto un piekto daļu.”; |
|
papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma
īpašumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc tā
sākotnējās uzskaites izmaksās turpina novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu
metodi, tad ieguldījuma īpašumu pielīdzina pamatlīdzeklim, lai noteiktu
nolietojumu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, un šim ieguldījuma īpašumam kā
pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem aprēķina nolietojumu.” |
11 |
Finanšu
ministrs O.Spurdziņš Ierosinām izteikt papildinājumu ar jaunu divpadsmito daļu, šādā redakcijā: “(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu
klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās turpina
to novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad
ieguldījumu īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu nodokļu
nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim
ieguldījumu īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim
atbilstoši šā panta noteikumiem rēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.”. |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā: “(12) Ja nodokļa maksātājs
ieguldījuma īpašumu vai par bioloģisko aktīvu klasificētu ilggadīgo stādījumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un pakļauj nolietojumam, pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās turpina
to novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad
ieguldījumu īpašumu vai minēto bioloģisko aktīvu nodokļu nolietojuma
aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījumu
īpašumam vai bioloģiskajam aktīvam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta
noteikumiem rēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.” |
14.pants.
Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana (12)
Ja Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības
pastāvīgā pārstāvniecība ir izveidota Latvijas Republikā pēc minētās
sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas no Latvijas un Latvijas Republikā
šai sabiedrībai saskaņā ar šo likumu izdarītās uzņēmuma taksācijas perioda
peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts iepriekšējos taksācijas periodos
ir bijuši zaudējumi, tad minētā pastāvīgā pārstāvniecība zaudējumus, kas
radušies attiecīgajai Eiropas komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai
sabiedrībai Latvijas Republikā, var segt hronoloģiskā secībā no pastāvīgās
pārstāvniecības nākamo taksācijas periodu apliekamā ienākuma. Minētos
zaudējumus var segt hronoloģiskā secībā ne vairāk kā piecus taksācijas periodus,
skaitot no taksācijas perioda, kad zaudējumi attiecīgajai Eiropas
komercsabiedrībai vai Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai aprēķināti saskaņā
ar šo likumu. |
11. 14.pantā: papildināt pantu ar 1.3 un 1.4
daļu šādā redakcijā: “(13) Kapitālsabiedrība, kas
izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)
pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo
darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi
nosacījumi: 1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai
zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par
kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksātājs; 2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā
uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības
veidu; 3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par
vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku. (14) Aprēķinot nodokļa maksātāja
apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas
perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju
— nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo
ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu
ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”; |
|
|
|
|
12. 14.pantā: papildināt pantu ar 1.3 un 1.4
daļu šādā redakcijā: “(13) Kapitālsabiedrība, kas
izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības)
pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo
darbības
gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi
nosacījumi: 1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai
zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par
kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksātājs; 2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā
uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības
veidu; 3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par
vienīgo kapitālsabiedrības kapitāla daļu īpašnieku. (14) Aprēķinot nodokļa maksātāja
apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas
perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju
— nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo
ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu
ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”; |
(8) Taksācijas perioda zaudējumus no
vērtspapīru (izņemot vērtspapīrus, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā
ar likumu “Par vērtspapīriem” vai Finanšu instrumentu tirgus likumu)
pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu
apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par
minēto zaudējumu summu. |
izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas,
kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības
vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu
apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto
zaudējumu summu.” |
|
|
|
|
izteikt astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Taksācijas perioda zaudējumus no to pārējo vērtspapīru pārdošanas,
kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības
vērtspapīri, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu
apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par
minēto zaudējumu summu.” |
14.1
pants. Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā (2)
Galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā
persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru
Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par
nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts
(kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu. |
12. 14.1 pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums —
uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir
Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai
ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,
kurš, pamatojoties uz spēkā esošo
konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts
arī par citas valsts (kas nav Eiropas
Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.”; |
|
|
|
|
13. 14.1 pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: “(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums —
uzņēmumu grupas dalībnieks — ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir
Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai
ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,
kurš, pamatojoties uz spēkā esošo
konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts
arī par citas valsts (kas nav Eiropas
Ekonomikas zonas valsts) rezidentu.”; |
(3) Galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums -
uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums, kurš ir tāds
citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas, pamatojoties uz spēkā
esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī
par citas valsts (kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts) rezidentu, no kura
vismaz 90 procenti pieder: 1) galvenajam uzņēmumam; 2) vienam galvenā uzņēmuma apakšuzņēmumam
vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem; 3) galvenajam uzņēmumam un vienam tā
apakšuzņēmumam vai vairākiem šādiem apakšuzņēmumiem kopā jebkādās
kombinācijās. |
izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma
apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai
uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta
konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju
par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas
valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas
zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”; |
|
|
|
|
izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma
apakšuzņēmums — uzņēmumu grupas dalībnieks — ir iekšzemes uzņēmums vai
uzņēmums — tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta
konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju
par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas
valsts (kas nav Eiropas Ekonomikas
zonas valsts) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”; |
(6) Ja uzņēmums ir uzņēmumu grupas
dalībnieks un saskaņā ar šo likumu veiktās šā uzņēmuma taksācijas perioda
peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā
panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu grupas dalībnieka vai vairāku šādu
dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts
atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā
minētā uzņēmuma zaudējumu summu. |
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas
dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā
pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem
Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu
koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita
šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka
pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā
paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim
likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas
kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”; |
|
|
|
|
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas
dalībnieks — Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā
pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem
Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu
koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita
šīs uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka
pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā
paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim
likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas
kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”; |
|
papildināt pantu ar 6.1 daļu
šādā redakcijā: “(61) Ja uzņēmumu grupas
dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta
konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu
ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir
zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas
periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī
minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā
rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu
grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas
Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo
ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas
kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu
summu.”; |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 6.1 daļu
šādā redakcijā: “(61) Ja uzņēmumu grupas
dalībnieka — tādas valsts rezidenta, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta
konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — ar uzņēmumu
ienākuma nodokli apliekamais taksācijas perioda ienākums, kas aprēķināts
atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir
zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas
periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī
minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam tā
rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šīs uzņēmumu
grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas
Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo
ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas
kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu
summu.”; |
(7)
Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir
tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, tikai tad, ja tiek izpildīti visi
turpmāk minētie noteikumi: 1) abi uzņēmumi ir statūtsabiedrības, kas ir
La
tvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti; 2) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas
dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek
pārnesti; 3) abu uzņēmumu taksācijas periodi beidzas
vienā un tajā pašā datumā; 4) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu
Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam
netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme (izņemot šā likuma III nodaļā
minētos atvieglojumus); 5) neviens no uzņēmumiem nav nodokļu
parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem,
izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar
likumu "Par nodokļiem un nodevām"; 6) abi uzņēmumi līdz ar šo uzņēmumu ienākuma
nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu. |
izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas
rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas
Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas
uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie
pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais
turpmāk minētais nosacījums: 1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas
dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek
pārnesti; 2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā
un tajā pašā datumā; 3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu
Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam
netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās; 4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas
dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu
parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem,
izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar
likumu “Par nodokļiem un nodevām”; 5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.1 daļā
minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieku
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām
iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu; 6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas
ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti; 7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība,
kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts
rezidents, un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība
Latvijas Republikā; 8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas
dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma
pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.”; |
|
|
|
|
izteikt septīto daļu šādā redakcijā: “(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka — Latvijas
rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas
Republikā) — taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu tās pašas
uzņēmumu grupas dalībnieku — Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) — tikai tad, ja tiek izpildīti
pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai
astotais turpmāk minētais nosacījums: 1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas
dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek
pārnesti; 2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieku
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā
un tajā pašā datumā; 3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu
Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam
netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem
aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās; 4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas
dalībnieku pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu
parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamiem nodokļiem,
izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar
likumu “Par nodokļiem un nodevām”; 5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.1 daļā
minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieku pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieku
pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām
iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu; 6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas
ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti; 7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība,
kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents,
un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas
Republikā; 8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas
dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma
pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā.”; |
|
papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā
redakcijā: “(71) Šā panta 6.1 daļā
minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs
pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks —
kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.1 daļā
minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un
5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi: 1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas
Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru Latvijas
Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas
un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas valsts
normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības
līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa
samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un
speciālajās ekonomiskajās zonās; 2) neviens no uzņēmumiem (vai to
pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks
attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta —
rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu
nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”
vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”; |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā
redakcijā: “(71) Šā panta 6.1 daļā
minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs
pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks —
kapitālsabiedrība — Latvijas Republikā, vai uz cita šā panta 6.1 daļā
minētā tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2. un
5.punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi: 1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu
Latvijas Republikas likumu vai ar tādas valsts normatīvo aktu, ar kuru
Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās
uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai ar Eiropas Ekonomikas zonas
valsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc
būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa
samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši
Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un
speciālajās ekonomiskajās zonās; 2) neviens no uzņēmumiem (vai to
pastāvīgajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks
attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma — nerezidenta —
rezidences valstī maksājamiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu
nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”
vai attiecīgās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”; |
(8) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumus,
kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu, pirmais minētais uzņēmums nedrīkst segt no
šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma. (9) Uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu
summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu, nedrīkst pārsniegt šā cita
uzņēmuma tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu. (10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums ir
pārnesis uz citu uzņēmumu, pārsniedz summu, kādu uzņēmumam bija atļauts
pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir
atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto soda
naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu,
kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu. (11) Ja uzņēmuma apliekamais ienākums ir
samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita uzņēmuma, abiem
uzņēmumiem līdz ar šo uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz pielikums
atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai formai, kurā abi uzņēmumi
apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas
uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un
tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem. |
izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir
pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība
Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā
ienākuma. (9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura
tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā
ienākuma summu. (10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai
tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu
(vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu
uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts
pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir
atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto
nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo
ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu. (11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas
dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par
zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas
dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar
uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas
pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā
ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie
uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.”; |
|
|
|
|
izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir
pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība
Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā
ienākuma. (9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura
tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas
Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā
ienākuma summu. (10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai
tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu
(vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu
uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija
atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi
ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto
nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo
ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu. (11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas
dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā) — apliekamais ienākums ir samazināts par
zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas
dalībnieka — Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās
pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar
uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada
deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā
taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī
pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas
dalībniekiem.”; |
|
papildināt pantu ar divpadsmito
daļu šādā redakcijā: “(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta
zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.1 daļai, tad nodokļu
maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz: 1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir
sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts
saskaņā ar šo likumu; 2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas
pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas
attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā
arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas
dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu
maksātāji; 3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences
valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka: a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas
dalībnieks, b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā
taksācijas periodā, c) atbilstoši rezidences valsts
normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā
turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt tos uz iepriekšējiem
taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu
maksātājiem tā rezidences valstī.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar divpadsmito
daļu šādā redakcijā: “(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta
zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.1 daļai, tad nodokļu
maksātājs — zaudējumu pārņēmējs — līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz: 1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir
sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts
saskaņā ar šo likumu; 2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas
pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas
attiecīgajā taksācijas periodā ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā
arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas
dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu
maksātāji; 3) uzņēmuma — nerezidenta — rezidences
valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka: a) uzņēmums ir konkrētās uzņēmumu grupas
dalībnieks, b) uzņēmuma zaudējumi radušies konkrētajā
taksācijas periodā, c) atbilstoši rezidences valsts
normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā
turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt tos uz iepriekšējiem
taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesību pārņemt citiem nodokļu
maksātājiem tā rezidences valstī.” |
|
|
12 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt likumu ar 16.1, 16.2
un 16.3 pantu šādā redakcijā: “161.pants. Nodokļa atlaide
mazajiem uzņēmumiem (1) Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir
uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav
pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem: 1) bilances
kopsumma – 1 000 000 latu; 2) neto
apgrozījums – 2 400 000 latu; 3) gada vidējais
darbinieku skaits – 250. (2) Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 30
procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. (3) Nodokļa
atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50
procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai
vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos
uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai
pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam,
piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus
no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. (4) Ja mazais
uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību, likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro. (5) Nosakot
bilances kopsummu šā panta vajadzībām, jāņem vērā 13.panta trešās daļas
nosacījumi. 16.2 pants. Nodokļa atlaide
uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus Nodokļa atlaide
uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir
30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, ja uzņēmums atbilst
šādiem kritērijiem: 1) uzņēmuma neto
apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas
periodā sastāda vairāk nekā 75 procentus; 2) uzņēmums ir
sertificēts pēc ISO 9001 vai pēc ISO 14001 standarta, vai arī zāļu ražošanas
uzņēmums saskaņā ar normatīviem aktiem ir sertificēts atbilstoši Labas
ražošanas prakses prasībām. 16.3 pants. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas īpaši
atbalstāmajā teritorijā (1) Nodokļa
atlaide uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas saskaņā ar Reģionālās
attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā, ir aprēķinātā
uzņēmumu ienākuma nodokļa apmērā, ja ne mazāk kā puse uzņēmuma darbinieku
deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā īpaši atbalstāmajā teritorijā. (2) Šā panta
pirmajā daļā minētā atlaide piemērojama trīs gadus pēc uzņēmuma
reģistrācijas.” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
20.pants.
Nodokļa atlaide ziedotājiem (8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta
pirmajai daļai nepiemēro, ja ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma
saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu
saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai
ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis. |
13. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja: 1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša
vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju
saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā
darbinieka ģimenes loceklis, vai 2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura
darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam
uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei
vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar
filantropiju.” |
|
|
|
|
14. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā: “(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja: 1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša
vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju
saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā
darbinieka ģimenes loceklis, vai 2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura
darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam
uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei
vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar
filantropiju.” |
22.pants.
Nodokļa deklarācijas sastādīšana un nodokļa maksāšana (1) Nodokļa maksātājs patstāvīgi sastāda nodokļa
taksācijas gada deklarāciju, kuras formu un aizpildīšanas kārtību saskaņā ar
šo likumu apstiprina Ministru kabinets. Nodokļa maksātājs to iesniedz Valsts
ieņēmumu dienestam. Nodokļa taksācijas gada deklarāciju maksātājs iesniedz
vienlaikus ar uzņēmuma gada pārskatu likumā "Par uzņēmumu gada
pārskatiem", Kredītiestāžu likumā un Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumā noteiktajos termiņos, bet nodokļa maksātājs — krājaizdevu
sabiedrība — ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc taksācijas gada beigām. |
14. 22.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā
"Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; |
|
|
|
|
15. 22.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā
"Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; |
(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa
pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita nodokļa maksātāja
turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa
maksātājam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā. |
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Attiecīgā taksācijas
perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja
turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa
maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un
4.2 daļā nav noteikts citādi.”; |
|
|
|
|
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Attiecīgā taksācijas
perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļa maksātāja
turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļa
maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.1 un
4.2 daļā nav noteikts citādi.”; |
|
papildināt pantu ar 4.1, 4.2
un 4.3 daļu šādā redakcijā: “(41) Valsts ieņēmumu dienestam
ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to
rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā
noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu
kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu
administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību. (42) Ja nodokļa maksātājam ir
Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto
maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza
attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai. (43) Šā panta 4.2 daļu
nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu
ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām”
noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 4.1, 4.2
un 4.3 daļu šādā redakcijā: “(41) Valsts ieņēmumu dienestam
ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to
rakstveidā informējot nodokļa maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā
noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļa maksātāja maksājamo nodokļu
kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, — līdz dienai, kad nodokļu
administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību. (42) Ja nodokļa maksātājam ir
Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto
maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza
attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai. (43) Šā panta 4.2 daļu
nepiemēro, ja nodokļa parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu
ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā “Par nodokļiem un nodevām”
noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.” |
23.pants.
Nodokļa avansa maksājumi (1) Nodokļa maksātāji taksācijas gada laikā
līdz katra mēneša 15.datumam (ieskaitot) izdara valsts budžetā šādus nodokļa
avansa maksājumus: 1) par katru mēnesi no taksācijas perioda
pirmā mēneša līdz mēnesim (ieskaitot), kurā tiek iesniegts uzņēmuma gada
pārskats, bet ne vēlāk kā līdz mēnesim, kurā jāiesniedz uzņēmuma gada
pārskats saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", -
summu, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no aprēķinātā nodokļa, kurš,
nepiemērojot šā likuma 20.pantā noteikto atlaidi, ir aprēķināts par
taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda un ir koriģēts ar Centrālās
statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu
indeksu vai kopējo patēriņa cenu indeksu pirmstaksācijas periodā, kas
aprēķināts, reizinot Centrālās statistikas pārvaldes noteiktos
pirmstaksācijas perioda ikmēneša patēriņa cenu indeksus, ja taksācijas
periods nesakrīt ar kalendāro gadu; |
15. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā
vārdus ”likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada
pārskatu likumu”. |
|
|
|
|
16. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā
vārdus ”likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada
pārskatu likumu”. |
(6) Nodokļa maksātāji, kas veic
lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās
lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas,
nodokļa avansa maksājumus izdara labprātīgi. |
|
13 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt 23.pantu ar 6.1 daļu
šādā redakcijā: “(61)
Nodokļa maksātājs, kas ir mazais uzņēmums šā likuma izpratnē, nodokļa avansa
maksājumus izdara labprātīgi.” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
26.pants.
Atbildība (1) Par šā likuma pārkāpumiem, kā arī par
likumos "Par grāmatvedību", "Par uzņēmumu gada
pārskatiem", Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā,
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā, Ieguldījumu pārvaldes
sabiedrību likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās
grāmatvedības uzskaites pārkāpumiem, ja to rezultātā samazināts apliekamais
ienākums, tiek piemērota likumā "Par nodokļiem un nodevām"
paredzētā atbildība. |
16. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par
uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “likumā “Par
nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citos
normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”; |
|
|
|
|
17. 26.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par
uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”; papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “likumā “Par
nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citos
normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”; |
(2) Ja summas izmaksātājs nav ieturējis un
iemaksājis budžetā nodokli šā likuma 24.panta pirmajā un 1.1 daļā
noteiktajā termiņā, tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un
nodevām". |
papildināt otro daļu pēc vārdiem “tas ir
atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citiem
normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”. |
|
|
|
|
papildināt otro daļu pēc vārdiem “tas ir
atbildīgs saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem “un citiem
normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”. |
Pārejas
noteikumi 52. Šā likuma 11.panta ceturtā daļa stājas
spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim iekšzemes uzņēmuma
apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no šā
likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības - citas Eiropas
Savienības dalībvalsts rezidenta, ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes
uzņēmumam - sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, to izmaksas brīdī pieder kapitāla
un balsošanas tiesības ne mazāk kā: 1) 20 procentu apmērā - laikposmā no
2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim; 2) 15 procentu apmērā - laikposmā no
2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim. 53. Šā likuma 11.panta piektā daļa stājas
spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2008.gada 31.decembrim nerezidenta pastāvīgās
pārstāvniecības apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas
saņemama no nerezidenta, ja gan sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība
Latvijā saņem dividendes, gan sabiedrība, kura šīs dividendes izmaksā (vai
sabiedrība, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī tās izmaksā), ir sabiedrībasšā likuma 1.panta deviņpadsmitās
daļas izpratnē, un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem
dividendes, dividenžu izmaksas brīdī sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai
sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības
dalībvalstī tās izmaksā), pieder kapitāla un balsošanas tiesības ne mazāk kā: 1) 20 procentu apmērā - laikposmā no
2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim; 2) 15 procentu apmērā - laikposmā no
2007.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim. |
17. Pārejas noteikumos: izslēgt 52. un 53.punktu; |
|
|
|
|
18. Pārejas noteikumos: izslēgt 52. un 53.punktu; |
|
papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74.,
75. un 76.punktu šādā redakcijā: “73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir
individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz
2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas
noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši
minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku
saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu
dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu
likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada
pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. 74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts
piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā. 75. Grozījumi 11.panta otrajā,
ceturtajā, piektajā un sestajā daļā piemērojami par dividendēm, kas
aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā. 76. Grozījumi 14.1 panta otrajā,
trešajā, sestajā, 6.1, septītajā, 7.1, astotajā,
devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piemērojami,
sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.” |
|
|
|
|
papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74.,
75. un 76.punktu šādā redakcijā: “73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir
individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz
2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas
noteikumu normām izvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada pārskatu atbilstoši
minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku
saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu
dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu
likuma pārejas noteikumu normām neizvēlas līdz to pārveidei sagatavot gada
pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, nav uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. 74. Šā likuma 2.panta otrās daļas 8.punkts
piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā. 75. Grozījumi 11.panta otrajā,
ceturtajā un piektajā daļā piemērojami par dividendēm, kas
aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā. 76. Grozījumi 14.1 panta otrajā,
trešajā, sestajā, 6.1, septītajā, 7.1, astotajā,
devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piemērojami,
sākot ar taksācijas periodu, kurš sākas 2006.gadā.” |
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
|
|
|
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |