Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 2.nr.; 2005, 24.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Par uzņēmumu gada pārskatiem” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

papildināt pantu ar divdesmit piekto daļu šādā redakcijā:

„(25) Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri - šā likuma izpratnē ir Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu regulētajos tirgos kotētie vērtspapīri, kā arī Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts regulētajā tirgū.”.

2. 2.pantā:

izslēgt no pirmās daļas 1.punkta „b” un „c” apakšpunktiem vārdus „trešās un ceturtās”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus „likumam „Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem „Gada pārskatu likumam”;

papildināt otro daļu ar 8.punktu šādā redakcijā:

„8) Finanšu un kapitāla tirgus komisija.”;

izslēgt ceturto un piekto daļu.

3. 3.pantā:

papildināt ceturtās daļas 1.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā: „Pienākums ieturēt nodokli no nerezidentam – akciju turētājam vai starpniekam - izmaksātājām publisku akciju sabiedrību dividendēm un ieskaitīt to valsts budžetā ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.”;

papildināt 4.² daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Šā panta ceturtās daļas 1.punktā noteiktais atbrīvojums piemērojams arī tad, ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētās sabiedrības — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā.”;

aizstāt septītajā daļā vārdus “likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

4. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likuma” un papildināt pēc vārdiem “maksātājam piederošo” ar vārdiem “ vai tā lietošanā esošo”;

aizstāt 1.¹daļā vārdus “likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likums”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ar vārdiem “Gada pārskatu likumam”;

5. Papildināt 5.panta trešo daļu pēc vārda “piederošie” ar vārdiem “vai tā lietošanā esošie”.

6. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

„7) taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas (izņemot zaudējumus no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas, kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.¹daļas nosacījumus);

8) izdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādi taksācijas periodā; ”;

izteikt ceturtās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) ieņēmumiem no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskas apgrozības vērtspapīru pārdošanas;”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “bilances” ar vārdiem “un ārpusbilances”;

papildināt 5.³daļu pēc vārdiem “pārvērtēšanas rezultātus” ar vārdiem “(arī gadījumā, kad patiesās vērtības izmaiņas atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)”.

7. 9. pantā:

papildināt 1.¹daļu pēc vārda „nosacījumi” ar vārdiem „un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “zaudētā” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodotā” un pēc vārda “zaudēto” ar vārdiem “vai bez regresa tiesībām faktoringā nodoto”.

8. 11.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdus „un piektajā” ar vārdiem „piektajā un sestajā”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus „ja dividenžu saņēmējam - iekšzemes uzņēmumam - dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes”;

izslēgt piektajā daļā vārdus „un sabiedrībai, kuras pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā saņem dividendes, dividenžu izmaksas brīdī pieder ne mazāk kā 10 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes (vai sabiedrībā, kuras pastāvīgā pārstāvniecība citā Eiropas Savienības dalībvalstī tās izmaksā)”;

papildināt ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Iekšzemes uzņēmuma apliekamais ienākums nav palielināms par dividenžu summu, kas saņemama no kapitālsabiedrības - Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, rezidenta, kas rezidences valstī ir pakļauts aplikšanai ar Latvijas Republikas likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktu analogu ienākuma nodokli un kas rezidences valstī neizmanto ienākuma nodokļa atvieglojumus, kas būtiski samazina vai rada iespēju nemaksāt ienākuma nodokli.”.

9. 12.pantā:

aizstāt otrās daļas 1.¹punktā vārdu „augtākas” ar vārdu ”augstākas”;

papildināt trešās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem „tiek ieturēts” ar vārdiem „ja no minētajiem maksājumiem netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis”.

10. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 9.punktā vārdus „laika posmā” ar vārdiem ”sākot ar to taksācijas periodu, kurā Nacionālā reģionālās attīstības padome ir pieņēmusi lēmumu reģionālās attīstības jomā par nodokļa maksātāja attīstības projekta atbilstību īpaši atbalstāmās teritorijas attīstības programmai un”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību palielina par pamatlīdzekļa uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izmaksām, kas radušās, pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. Pamatlīdzekļa atlikušo vērtību samazina par izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas atlikušo vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas atlikusī vērtība nav aprēķināta atsevišķi, pamatlīdzekļa vērtību samazina par amortizētās aizstāšanas izmaksām.”;

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Par samaksu iegūtu un pašradītu datoru programmproduktus un programmas nodokļu nolietojuma aprēķinam uzskaita 3.pamatlīdzekļu kategorijā un tām nepiemēro šā panta ceturto un piekto daļu.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(12) Ja nodokļa maksātājs ieguldījuma īpašumu, kuru izmanto saimnieciskajā darbībā un tos pakļauj nolietojumam, pēc to sākotnējās uzskaites izmaksās turpina to novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, tad ieguldījumu īpašuma nodokļu nolietojuma aprēķināšanas vajadzībām pielīdzina pamatlīdzeklim un šim ieguldījumu īpašumam kā pamatlīdzeklim atbilstoši šā panta noteikumiem rēķina nolietojumu nodokļu vajadzībām.”.

11. 14.pantā:

papildināt pantu ar 1.³ un 1.⁴ daļu šādā redakcijā:

„(1³) Kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas rezultātā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība) taksācijas periodā pirms tā pārveidošanas par kapitālsabiedrību ir bijis reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs;

2) kapitālsabiedrība, kas pārņem individuālā uzņēmuma darbības laikā radušos zaudējumus, saglabā iepriekšējo pamatdarbības veidu;

3) individuālā uzņēmuma īpašnieks kļūst par kapitālsabiedrības vienīgo kapitāla daļu īpašnieku.

(1⁴) Aprēķinot nodokļa maksātāja apliekamo ienākumu, nodokļu maksātājs taksācijas perioda vai pirmstaksācijas perioda zaudējumus, kas segti, pārnesot tos uz citas valsts nodokļu maksātāju – nerezidentu, neņem vērā. Par segtajiem zaudējumiem nesamazina apliekamo ienākumu. Segto zaudējumu summu un zaudējumu pārņēmēju uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā.”;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Taksācijas perioda zaudējumus no pārējo vērtspapīru, kuri nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīri, pārdošanas var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma no citas vērtspapīru pārdošanas, bet ne vairāk kā par minēto zaudējumu summu.”

12. 14.¹pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Šā panta izpratnē galvenais uzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir juridiskā vai fiziskā persona, kas ir Latvijas Republikas vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (ārpus Eiropas Ekonomikas zonas) rezidentu.”;

izteikt trešās daļu ievaddaļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta izpratnē galvenā uzņēmuma apakšuzņēmums - uzņēmumu grupas dalībnieks - ir iekšzemes uzņēmums vai uzņēmums - tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts rezidents, kurš, pamatojoties uz spēkā esošo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, netiek atzīts arī par citas valsts (ārpus Eiropas ekonomikas zonas) rezidentu, no kura vismaz 90 procenti pieder:”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Ja nodokļu maksātājs ir uzņēmumu grupas dalībnieks – Latvijas rezidents (vai grupas dalībnieka pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā), kura saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem veiktās taksācijas perioda peļņas vai zaudējumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tad atbilstoši šā panta noteikumiem cita šās uzņēmumu grupas dalībnieka – Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) zaudējumu summu.”;

papildināt pantu ar 6.¹daļu šādā redakcijā:

„(6¹) Ja uzņēmumu grupas dalībnieka, kas ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai citas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts rezidents, taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamais ienākums, kas aprēķināts atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, ir negatīvs (ir zaudējumi) un šim uzņēmumu grupas dalībniekam nav iespējas minētos taksācijas periodā radušos zaudējumus ņemt vērā turpmākajos gados, nosakot apliekamo ienākumu, kā arī minētos zaudējumus nav iespējams pārņemt citam nodokļu maksātājam to rezidences valstī, tad atbilstoši šā panta noteikumiem viena šās uzņēmumu grupas dalībnieka (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) vai vairāku šādu dalībnieku tā paša taksācijas perioda apliekamo ienākumu, kas aprēķināts atbilstoši šim likumam, var samazināt par summu, kas kopumā nepārsniedz pirmā minētā uzņēmuma taksācijas perioda zaudējumu summu.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Uzņēmumu grupas dalībnieka – Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus var pārnest uz citu uzņēmumu grupas dalībnieku - Latvijas rezidentu (vai grupas dalībnieka pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), tikai tad, ja tiek izpildīti pirmie pieci turpmāk minētie nosacījumi un sestais vai septītais, vai astotais turpmāk minētais nosacījums:

1) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki visā taksācijas periodā, kurā radušies zaudējumi, kas tiek pārnesti;

2) abu uzņēmumu (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas periodi beidzas vienā un tajā pašā datumā;

3) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.;

4) neviens no uzņēmumiem (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām";

5) abi uzņēmumi (arī šā panta 6.¹daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks) vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā līdz ar šo uzņēmumu (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) ienākuma nodokļa deklarācijām iesniedz zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu;

6) abi uzņēmumi ir kapitālsabiedrības, kas ir Latvijas Republikas rezidenti un vienlaikus nav citas valsts rezidenti;

7) viens no uzņēmumiem ir kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents un vienlaikus nav citas valsts rezidents un otrs ir grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā;

8) abi uzņēmumi ir uzņēmumu grupas dalībnieki un to zaudējumus nodod un pārņem grupas dalībnieka uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā. ”;

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

„(7¹) Šā panta 6.¹daļā minētais uzņēmumu grupas dalībnieks taksācijas perioda zaudējumus ir tiesīgs pārnest uz citu uzņēmumu, kas ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks – kapitālsabiedrība - Latvijas Republikā, vai uz cita tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieka, kas minēts šā panta 6.¹daļā, pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā tikai tad, ja tiek izpildīts šā panta septītās daļas 1., 2.un 5. punkts un abi turpmāk minētie nosacījumi:

1) neviens no uzņēmumiem saskaņā ar kādu Latvijas Republikas likumu vai ar valsts, ar kuru Latvijas Republikai ir noslēgta konvencija vai līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, normatīvo aktu, vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts normatīvo aktu nav atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai tam pēc būtības līdzīga ienākuma nodokļa maksāšanas, tiem netiek piemērota šā nodokļa samazināta likme vai tiem netiek piemērota nodokļa atlaide atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;

2) neviens no uzņēmumiem (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nav nodokļu parādnieks attiecībā uz jebkuriem Latvijas Republikā vai uzņēmuma – nerezidenta rezidences valstī maksājamajiem nodokļiem, izņemot gadījumus, kad nodokļu nomaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" vai atbilstošās rezidences valsts normatīvajiem aktiem.”;

izteikt astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(8) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumus, kuri ir pārnesti uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pirmais minētais uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) nedrīkst segt no šā vai cita taksācijas perioda apliekamā ienākuma.

(9) Uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) taksācijas perioda zaudējumu summa, kura tiek pārnesta uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), nedrīkst pārsniegt šā cita uzņēmuma (vai tā pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā) tā paša taksācijas perioda apliekamā ienākuma summu.

(10) Ja zaudējumu summa, kuru uzņēmums (vai tā pastāvīgā pārstāvniecība Latvijas Republikā) ir pārnesis uz citu uzņēmumu (vai tā pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā), pārsniedz summu, kādu uzņēmumam (vai tā pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijas Republikā) bija atļauts pārnest saskaņā ar šo likumu, abi uzņēmumi kopīgi vai katrs atsevišķi ir atbildīgi par jebkuru to nodokļu nomaksu un par jebkuru ar tiem saistīto nokavējuma un soda naudu nomaksu, kuri nav samaksāti, samazinot apliekamo ienākumu par summu, kas pārsniedz pārnesamo zaudējumu summu.

(11) Ja nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka – Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), apliekamais ienākums ir samazināts par zaudējumu summu, kas uz to pārnesta no cita nodokļu maksātāja uzņēmumu grupas dalībnieka – Latvijas rezidenta (vai grupas dalībnieka pastāvīgās pārstāvniecības Latvijas Republikā), abiem nodokļu maksātājiem līdz ar uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām ir jāiesniedz nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikums, kurā abi uzņēmumi apliecina, ka tie attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieki, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem.”;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(12) Ja uzņēmumu grupā tiek veikta zaudējumu pārnešana atbilstoši šā panta 6.¹ daļai, tad nodokļu maksātājs - zaudējumu pārņēmējs, līdz ar taksācijas perioda uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju iesniedz:

1) nerezidenta gada pārskatu, kas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un koriģēts saskaņā ar šo likumu;

2) nodokļa taksācijas gada deklarācijas pielikumu, kurā tas apliecina, ka zaudējumi pārņemti no uzņēmuma, kas attiecīgajā taksācijas periodā ir vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kā arī pamato, kāpēc tie uzskatāmi par vienas un tās pašas uzņēmumu grupas dalībniekiem, kā arī apstiprina, ka zaudējumus nav pārņēmuši citi nodokļu maksātāji;

3) uzņēmuma - nerezidenta rezidences valsts nodokļu administrācijas izziņu, kurā tiek apstiprināts, ka uzņēmums, ir:

a) konkrētās uzņēmumu grupas dalībnieks;

b) tā zaudējumi radušies konkrētajā taksācijas periodā;

c) atbilstoši rezidences valsts normatīvajiem aktiem šim grupas dalībniekam nav iespējas zaudējumus ņemt vērā turpmākajos taksācijas periodos vai attiecināt tos uz iepriekšējiem taksācijas periodiem, kā arī tos nav tiesības pārņemt citiem nodokļu maksātājiem tā rezidences valstī.”.

13. Izteikt 20.panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Nodokļa atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja:

1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis vai

2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai, vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei, vai laulātajam, vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju.”.

14. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumā”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienests ieskaita nodokļu maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļu maksātājam pēc tā pieprasījuma 30 dienu laikā, ja šā panta 4.¹ un 4.² daļā nav noteikts citādi.”;

papildināt pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot nodokļu maksātāju, ja šā panta ceturtajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par nodokļu maksātāja maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes revīzijas) uzsākšanu, - līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksas pamatotību.

(4²) Ja nodokļa maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrētu nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu parādi, Valsts ieņēmumu dienests pārmaksāto nodokļa summu novirza attiecīgo nodokļu vai citu valsts noteikto maksājumu segšanai.

(4³) Šā panta 4.²daļu nepiemēro, ja nodokļu parāda nomaksas termiņš ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas.”

15. Aizstāt 23.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus ”likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem"” ar vārdiem “Gada pārskatu likumu”.

16. 26.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Par uzņēmumu gada pārskatiem" ar vārdiem “Gada pārskatu likumā” un papildināt pēc vārdiem „likumā „Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem „un citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem „tas ir atbildīgs saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām”” ar vārdiem „un citiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka administratīvo un kriminālo atbildību”.

17. Pārejas noteikumos:

izslēgt 52. un 53.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 73., 74., 75.un 76.punktu šādā redakcijā:

„73. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām līdz tā pārveidei izvēlas turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām. Individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuri līdz 2006.gada 31.decembrim ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji un saskaņā ar Gada pārskatu likuma pārejas noteikumu normām līdz tā pārveidei neizvēlas turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, tie kļūst par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem.”

74. 2.panta otrās daļas 8.punkts piemērojams, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

75. Grozījumi 11.panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā piemērojami par dividendēm, kas aprēķinātas, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.

76. Grozījumi 14.¹panta otrajā, trešajā, sestajā, 6.¹, septītajā, 7.¹, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un divpadsmitajā daļā piemērojami, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2006.gadā.”.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs	Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona


O. Spurdziņš	I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Kaļāne

05.12.2006

2883

A Kaļāne 7095491,

Astra.Kalane@fm.gov.lv

Likumprojekta

„Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) nav tiešā veidā no valsts budžeta finansēta institūcija, tā veic valstij raksturīgas funkcijas. Līdz ar FKTK finansējuma maiņu (no valsts finansētas institūcijas kļūstot par pilnībā kapitāla tirgus dalībnieku finansētu institūciju) ir nepieciešams noteikt FKTK nodokļa maksātāja statusu.

Pienākums ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no kapitālsabiedrību izmaksātājām dividendēm nerezidentiem ir noteikts dividenžu izmaksātājam – kapitālsabiedrībai. Sakarā ar konstatējām problēmām, kas rodas publisko akciju sabiedrību dividenžu izmaksātājiem, veicot izmaksas nerezidentiem, nepieciešams precizēt likuma normas.

Nodokļa maksātāja apliekamajā ienākumā neiekļauj publiskā apgrozībā esošu vērtspapīru pārdošanas ienākumus, bet pārējo vērtspapīru pārdošanas ienākumu iekļauj apliekamajā ienākumā. Līdz ar iestāšanos ES un tās noteikto pamatbrīvību nodrošināšanu minētā norma ir jāattiecina arī uz visu ES un EEZ dalībvalstu publiskās apgrozības vērtspapīriem.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikumiem Latvijas Republikas rezidentu – sabiedrību no rezidentiem saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā netiek iekļautas apliekamajā ienākumā, izņemot gadījumus, kad dividendes tiek saņemtas no sabiedrības, kam nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai arī kas izmanto vai Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus. Latvijas Republikas rezidentu - sabiedrību no nerezidentiem saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā tiek iekļautas apliekamajā ienākumā un par tām ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tomēr Latvijas rezidentu - sabiedrību apliekamajā ienākumā netiek iekļautas dividendes, kas tiek saņemtas no sabiedrībām - ES dalībvalstu rezidentiem, kas atbilst direktīvas 90/435/EEK (arī 2003/123/EK) prasībām, ja Latvijas sabiedrībai dividenžu izmaksas brīdī pieder vismaz 20% (ar 2009.gada 1.janvāri – 10%) no kapitāla sabiedrībā, kas izmaksā dividendes. Šis nodokļa atbrīvojums netiek attiecināts uz dividendēm, kas tiek saņemtas no EEZ dalībvalstu, kuras nav ES dalībvalstis, sabiedrībām.

Līdz ar to iekšzemes dividendēm tiek piemērots labvēlīgāks nodokļu uzlikšanas režīms nekā dividendēm, kuras tiek saņemtas no citām ES (arī EEZ) dalībvalstīm un uz kurām neattiecas iepriekšminētie atbrīvojumi. Šāda atšķirīga attieksme neatbilst ES tiesībām, jo tā ierobežo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantā (EEZ līguma 40.pantā) noteiktās pamatbrīvības izmantošanu, konkrēti brīvu kapitāla kustību, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi likuma 11.pantā.

Likuma 14.pantā ir paredzēta iespēja uzņēmumu ienākumu nodokļa maksātājiem pārņemt iepriekšējo gadu zaudējumus, bet nav paredzēta zaudējumu pārnešanas kārtība, ja fiziska persona uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs kļūst par kapitālsabiedrību. Ņemot vērā, ka individuālo uzņēmumu (arī zemnieku un zvejnieku saimniecību), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, īpašnieki vēlas turpināt saimniecisko darbību kapitālsabiedrības formā, radušos zaudējumu pārnešanas iespēja ir jānosaka likumā.

Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.¹ pantā pašreiz ir atļauta zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupas ietvaros, ja grupas dalībnieki ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezidenti, bet zaudējumi tiek pārnesti starp uzņēmumu grupas dalībniekiem, kas ir Latvijas kapitālsabiedrības. Sakarā ar Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra spriedumu tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers), kas būtiski paplašina Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43.pantā noteikto uzņēmējdarbības veikšanas formas brīvības interpretāciju attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa jomu, ir nepieciešams veikt grozījumus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.¹pantā, kas nodrošinātu minētās brīvības piemērošanu Latvijā arī ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm.

Likuma 20.pantā ir paredzēta iespēja veikt ziedojumus, ziedotājiem saņemot ienākuma nodokļa atlaidi, bet bieži ziedojuma nosacījumi sevī ietver kādu pretpienākumu par labu ziedotājam. Tādējādi nepieciešams novērst šādu situāciju.

Likuma 22.panta ceturtā daļa nosaka, ka attiecīgā taksācijas perioda nodokļa pārmaksas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas ieskaita nodokļu maksātāja turpmākajos nodokļa maksājumos nodokļa parādu dzēšanai vai atmaksā nodokļu maksātājam pēc tā pieprasījuma 10 dienu laikā.

Piemērojot šo normu praksē, 10 dienas ir pārāk īss laika periods, lai Valsts ieņēmumu dienests izvērtētu pārmaksas pamatotību un nepieciešamības gadījumā veiktu papildus kontroles pasākumus. Faktiski likumā noteiktajā periodā var veikt tikai vispārīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas ticamības novērtējumu. Savukārt, ja, veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksas ticamības novērtējumu, tiek konstatētas nesakritības, apšaubāmi ieraksti deklarācijā vai cita informācija, kas padara apšaubāmu uzņēmumu ienākuma nodokļa pārmaksu, likumā nav noteiktas tiesības Valsts ieņēmumu dienesta aizkavēt vai atteikties atmaksāt nodokļa maksātājam pārmaksātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas.

Ņemot vērā izdarītās izmaiņas Gada pārskatu likuma nosaukumā, nepieciešams precizēt likumā lietotās atsauces uz šo normatīvo aktu. Sakarā ar to, ka ieguldījuma īpašumi var būt tādi, kas pakļauti un kas nav pakļauti amortizācijai, kā arī to uzskaitei ieguldījuma īpašumus var izvēlēties tos novērtēt gan patiesajā vērtībā, gan novērtēt, izmantojot iegādes izmaksu metodi, likumā nepieciešams precizēt nolietojuma aprēķināšanas kārtību šādā gadījumā.

Likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokli maksā arī fiziskās personas un individuālie uzņēmu mi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem ir jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem" un tie ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Sakarā ar Saeimā š.g. 19.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par uzņēmumu gada pārskatiem”, kas, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, paredz mainīt likuma nosaukumu par “Gada pārskatu likums” un paredz grozījumus (atbilstoši jau veiktajiem grozījumiem likumā „Par grāmatvedību”), kas ar 2007.gada 1.janvāri paaugstina apgrozījuma slieksni gada pārskata sastādīšanai no 45 tūkstošiem latu līdz 200 tūkstošiem latu, ir nepieciešams precizēt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kas attiecas uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem - individuālajiem uzņēmumiem, kuriem atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem” bija jāiesniedz gada pārskats, bet, sākot ar 2007.gadu, šāda prasība uz tiem vairs neattieksies.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Ar grozījumiem likuma 2.pantā (un pārejas noteikumu 74.punktā) papildina nodokļa nemaksātāju loku, paredzot, ka, sākot ar 2006.gadu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja.

Grozījumi paredz noteikt par pienākums ieturēt uzņēmumu ienākuma nodokli no publisko akciju sabiedrību nerezidentiem izmaksātājām dividendēm konta turētājiem – izmaksātājam, kam ir pilnīgāka informācija par saņēmēju, neviss kapitālsabiedrībai, kas veic dividenžu izmaksu.

Ar grozījumiem likuma 6.pantā paredzēts noteikt, ka uz ES un EEZ publiskās apgrozības vērtspapīriem attieksies tādas pašas normas, kā uz Latvijas publiskās apgrozības vērtspapīriem, -ienākums no to pārdošanas netiks iekļauts apliekamajā ienākumā.

Grozījumi likuma 11.pantā paredz nodrošināt no ES un EEZ valstu rezidentiem saņemtajām dividendēm tādu pašu nodokļu režīmu kā iekšzemes dividendēm, tādējādi arī no ES un EEZ saņemtās dividendes vispārīgā gadījumā netiks iekļautas nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā. Līdz ar to attiecībā uz no ES saņemamajām dividendēm tiks nodrošināta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantā (Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 40.pantā) noteiktā kapitāla kustības pamatbrīvība.

Likumprojekta 11.pants, kas paredz grozījumus likuma 14.pantā, nosaka kārtību, kādā kapitālsabiedrība, kas izveidota individuālā uzņēmuma (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pārveidošanas gadījumā, drīkst pārņemt individuālā uzņēmuma piecu pēdējo darbības gadu laikā radušos nesegtos zaudējumus.

Likumprojektā iekļautas normas, kas nodrošina Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 43.pantā noteikto uzņēmējdarbības veikšanas formas brīvību saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra spriedumu tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers), attiecībā uz zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā. Tādējādi grupas uzņēmuma ES dalībvalstīs (arī EEZ) radušies zaudējumi varēs tikt attiecināti uz grupas uzņēmumu Latvijā, ja radušos zaudējumus nebūs iespējams ņemt vērā ārvalstīs. Likuma 14.¹panta norma par zaudējumu pārnešanu tiks attiecinātas arī uz grupas uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām.

Grozījumi likuma 20.panta astotajā daļā paredz (papildus esošajam regulējumam) nepiemērot pantā noteikto atlaidi arī tad, ja ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības ziedotājam. Tādējādi būtiski samazināta iespēja, ka tiek ziedots, piemērojot nodokļa atlaidi, ar mērķi ziedotājam gūt no tā kādu labumu.

Ar grozījumiem likuma 22.pantā paredzētas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības aizkavēt vai atteikties atmaksāt nodokļa maksātājam pārmaksātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas un līdz 30 dienām pagarināts laiks kādā Valsts ieņēmumu dienests var izvērtēt pārmaksas pamatotību.

Precizētas likuma normas saistībā ar Gada pārskatu likuma nosaukuma maiņu, tekstā mainot atsauces uz likumu.

Grozījumi likuma pārejas noteikumos (73. punkts) paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokli varēs turpināt maksāta arī individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem ir jāsagatavo gada pārskats atbilstoši Gada pārskatu likumam (to apgrozījums pārsniegs 200 tūkstošus latu). Attiecībā uz tādiem individuālajiem uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuru apgrozījums ir robežās no 45-200 tūkstošiem latu un kuri būs reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji līdz 2006.gada 31. decembrim un saskaņā ar Gada pārskatu likumu pārejas noteikumu normām līdz to pārveidošanai izvēlēsies turpināt sagatavot gada pārskatu atbilstoši minētā likuma normām, saglabās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja statusu.

Tāpat likumprojekts paredz veikt vairākus tehniskus un redakcionālus precizējumus saistībā ar izmaiņām citos normatīvajos aktos.

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs makroekonomisko vidi, jo paredz no EEZ valstīm saņemto dividenžu neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ienākumu no ES valstu publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas neaplikšanu uzņēmumu ienākuma nodokli, tādējādi atstājot lielākus finanšu līdzekļus komersantu rīcībā, kas pozitīvas naudas plūsmas gadījumā varētu tikt ieguldīti Latvijas ekonomikas izaugsmē investīciju veidā.

2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts pozitīvi ietekmēs individuālos uzņēmumus, kas iepriekšējos taksācijas gados ir strādājuši ar zaudējumiem, ja tie vēlēsies veikt uzņēmējdarbības formas maiņu, dibinot kapitālsabiedrību, jo radīs normatīvo regulējumu sakarā ar zaudējumu pārņemšanu.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2006	2007	2008	2009	2007.-2011.
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	-	-6.481,1	-6.530,0	-6.727,4	-6.897,4
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	-	-	-	-	-
3. Finansiālā ietekme	-	-6.481,1	-6.530,0	-6.727,4	-6.897,4
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	-	-	-	-	-
5. Det alizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
Budžeta ieņēmumu samazinājums kopā:	-	6.481,1	6.530,0	6.727,4	6.897,4
- budžeta ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar normu par no ES un EEZ saņemto dividenžu neiekļaušanu apliekamajā ienākumā, nodrošinot pamatbrīvības un nediskriminācijas principu.	-	6.459,5	6.459,5	6.459,5	6.459,5
- budžeta ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar likuma normas par zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā paplašināšanu saistībā ar Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra spriedumu tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers).	-	21,6	70,5	267,9	437,9
Budžeta ieņēmumu palielinājums kopā:	-	-	-	-	-
6. Cita informācija	Fiskāli sarežģīti ir novērtēt likuma 14.pantā paredzēto grozījumu ietekmi, jo nav zināms, cik fiziskās personas izmantos iespēju zaudējumus pārņemt un atbildīs visiem noteiktajiem kritērijiem. Ņemot vērā apstākli, ka individuālie uzņēmumi, kas ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji (atbilstoši spēkā esošajām likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām) drīkst veikt zaudējumu pārnešanu, tādējādi, juridiskās formas maiņas gadījumā (nemainot nodokļa maksātāja statusu) un saglabājot zaudējumu pārnešanas iespēju, grozījumu ietekme uz budžetu varētu būt neitrāla.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Līdz 2007.gada 1.jūlijam nepieciešams izdot jaunus Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu veidlapu paraugus, kādus nerezidents iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, ja notiek tāda nekustamā īpašuma atsavināšana, no kuras atsavinātājs neietur uzņēmumu ienākuma nodokli.

Līdz 2007.gada 1.jūlijam nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 6.decembra noteikumos Nr.927 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”, lai papildinātu tos ar veidlapas paraugu, kādu iesniedz, ja tiek veikta zaudējumu pārrobežu pārnešana atbilstoši likuma 14.¹panta normām.

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību	Likumprojektā iestrādātas normas, kuras nodrošina likuma atbilstību Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra spriedumam tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers), par tiesībām starp uzņēmumu grupas dalībniekiem Eiropas Savienības dalībvalstu rezidentiem veikt zaudējumu pārnešanu. Likumprojektā iestrādātas normas, kuras nodrošina likuma atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pantā noteiktajām pamatbrīvībām, konkrēti brīvai kapitāla kustībai. Grozījumi veikti pēc Eiropas Komisijas 2006.gada 10.aprīļa formālā paziņojuma Nr. K(2006) 1197 par pārkāpuma procedūras uzsākšanu lietā Nr. 2005/2393, saistībā ar Latvijā piemēroto diskriminējošo nodokļu režīmu dividendēm, kas saņemamas no ES un EEZ valstu rezidentiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām	Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem	Likumprojektā iestrādātas normas, kuras nodrošina likuma atbilstību Eiropas Ekonomikas zonas līguma 40.pantā noteiktajam nediskriminācijas principam.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra virspalātas spriedums tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers)

(Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis C 36, 11/02/2006 0005. – 0006. lpp.)

Eiropas Ekonomikas zonas līgums

Eiropas Kopienas dibināšanas līgums

2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 3.panta 4.² daļa) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 8.pants (likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 11.panta otrā, ceturtā, piektā un sestā daļa) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 12.pants (likuma “Par uzņ ēmumu ienākuma nodokli” 14.¹panta otrā, trešā, sestā, 6.¹, septītā, 7.¹, astotā, devītā, desmitā vienpadsmitā un divpadsmitā daļa) Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.pants (izslēgts likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 52. un 53.punkts)	Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pants. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pants. Eiropas Kopienu tiesas 2005.gada 13.decembra virspalātas spriedums tiesu lietā Nr. C-446/03 (Marks&Spencers). Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 56.pants.		Atbilst Atbilst Atbilst Atbilst
5. Cita informācija	Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Par likumprojektu ir saņemts Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas atzinums.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Nodokļu konsultanti un to asociācija lielā mērā pārstāv savus klientus un to viedokli attiecībā uz likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanu un atbilstību ES normatīvajiem aktiem. Par nodokļu maksātāju un nodokļu konsultantu viedokli Finanšu ministrija uzzina no to vēstulēm, gan ierosinājumiem, kas tiek saņemti nepārtraukti. Tādējādi pirms minētā likumprojekta izstrādes ir tikuši apkopoti un analizēti visi saņemtie viedokļi par normatīvajiem aktiem un to piemērošana problēmām. Līdz ar to likumprojektā ir atspoguļoti arī nevalstiskā sektora priekšlikumi, kas ir tikuši saskaņoti ar Valsts ieņēmumu dienesta (kā nodokļa administrācijas) iespējām.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5. Cita informācija		Notikušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atbalsta likumprojekta normu, kas nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksātāja statusu.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas. Esošo valsts institūciju funkcijas netiks paplašinātas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Likums tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.
4. Cita informācija		Likumprojekts šo jomu neskar.

Finanšu ministrs O. Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona


I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	A.Kaļāne

2006.12.05. 14:23

2450

A.Kaļāne 7095491,

Astra.Kalane@fm.gov.lv