LATVIJAS
REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA
UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708
7318, fakss 708 7317
________________________________________________________________
Rīgā
2006. gada 15. decembris
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt
deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 113/Lp9)
izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz _____ lpp.
Ar cieņu,
komisijas
priekšsēdētājs K.Leiškalns
Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija
Likumprojekts
otrajam lasījumam
(Nr.113/Lp9 )
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (14) |
Ministru kabineta atzinums |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
|||
|
Izdarīt likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un
Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3.,
21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002,
6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.; Latvijas
Vēstnesis, 2006, 166.nr.) šādus grozījumus: |
|
|
|
|
Izdarīt likumā “Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un
Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru
Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3.,
21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002,
6.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 2., 8., 24.nr.; 2006, 14.nr.;
Latvijas Vēstnesis, 2006, 166.nr.) šādus grozījumus: |
|||
2.pants.
Nodokļa maksātāji Nodokli maksā: 1) fiziskās personas, kas atbilstoši
likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji
(turpmāk - arī rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši
ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs; 2) fiziskās personas, kas atbilstoši
likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji
(turpmāk - arī nerezidenti) un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus
Latvijas Republikā; 3) fiziskās personas - individuālo
uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas
periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu
ienākuma nodokli. |
1. 2.pantā: papildināt ievaddaļu ar vārdiem “fiziskās
personas (turpmāk — maksātāji)”; izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “fiziskās
personas”; izslēgt
3.punktā vārdus un domu zīmi “fiziskās personas —”. |
|
|
|
|
1. 2.pantā: papildināt ievaddaļu ar vārdiem “fiziskās
personas (turpmāk — maksātāji)”; izslēgt 1. un 2.punktā vārdus “fiziskās
personas”; izslēgt
3.punktā vārdus un domu zīmi “fiziskās personas —”. |
|||
3.pants. Ar nodokli apliekamais objekts< o:p> 1. Ar nodokli tiek aplikts iekšzemes nodokļa
maksātāja (turpmāk - maksātājs) taksācijas perioda (kalendārā gada)
apliekamo ienākumu apjoms. Algas nodokļa objekts ir maksātāja mēneša apliekamie
ienākumi. |
2. 3.pantā: izslēgt
pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — maksātājs)”; |
|
|
|
|
2. 3.pantā: izslēgt
pirmajā daļā vārdus “(turpmāk — maksātājs)”; |
|||
3. Ārvalstu nodokļa maksātāja
(nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir: |
aizstāt
trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; |
|
|
|
|
aizstāt
trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; |
|||
1) ienākums no algota darba, ieskaitot
darbu, kas veikts Latvijas Republikā tāda darba devēja labā, kurš nav
Latvijas Republikas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības
Latvijas Republikā, vai darbu, kas veikts ārpus Latvijas Republikas Latvijas
Republikas darba devēja labā; 2) ienākums no profesionālās darbības, kas
veikta Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību
labā Latvijas Republikā vai ārpus tās; 3) ienākums no mākslinieku, sportistu vai
treneru profesionālās darbības Latvijas Republikā neatkarīgi no tā, vai šo
ienākumu saņem pats mākslinieks, sportists vai treneris, vai cita juridiskā
vai fiziskā persona; |
|
|
|
|
|
|
|||
4) ienākums no pienākumu pildīšanas Latvijas
Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības padomē
vai valdē neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā
reģistrētas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības vai no citas
kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas nav Latvijas Republikas
rezidents; |
papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu
šādā redakcijā: “Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā
ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz
normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un
darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.” |
|
|
|
|
papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu
šādā redakcijā: “Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā
ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz
normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un
darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi, noteiktās normas.” |
|||
4.pants.
Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids 1. Nodokli aprēķina un budžetā iemaksā: 5) tāda maksātāja algas nodokli, kura darbu
apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās
palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, -
darba devējs vai pats maksātājs saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. |
3.
Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “piešķirtajiem ārvalstu”
ar vārdiem “finanšu vai”. |
|
|
|
|
3.
Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “piešķirtajiem ārvalstu”
ar vārdiem “finanšu vai”. |
|||
7.pants.
Maksātāja gada ienākums Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas
perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto
pakalpojumu kopums. |
4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā: “7.pants.
Maksātāja gada ienākums Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas
perioda (kalendārā gada) ienākumu kopums neatkarīgi no to formas (naudā vai
citās lietās, vai pakalpojumu veidā).” |
1 |
Ministru
kabinets Izslēgt likumprojekta 4.pantu (neizdarīt grozījumus likuma
7.pantā). |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
|
|||
8.pants.
Gada apliekamā ienākuma avoti 2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā
algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta
darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi,
ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata
uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no
fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi
un ienākumi no darba līguma izpildes. |
5. 8.pantā: aizstāt
otrajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs,
organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta
pienākumu izpildi un ienākumi no” ar vārdiem “komercsabiedrībās,
kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās
sabiedrībās, Eiropas Ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību
iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai
zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī
individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu
izpildi un ienākumi no cita”; |
|
|
|
|
4. 8.pantā: aizstāt
otrajā daļā vārdus “uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs,
organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta
pienākumu izpildi un ienākumi no” ar vārdiem “komercsabiedrībās,
kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās
sabiedrībās, Eiropas Ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību
iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai
zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī
individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu
izpildi un ienākumi no cita”; |
|||
|
papildināt pantu ar 2.1 daļu
šādā redakcijā: “2.1
Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas
Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas
komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē,
neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas
kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas
rezi
dents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā
valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona
iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes
vai padomes) lēmumu.”; |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 2.1 daļu
šādā redakcijā: “2.1 Algas
nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas
Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas
komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē,
neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas
kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas
rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētā
valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā un amatā, kurā persona
iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības (domes
vai padomes) lēmumu.”; |
|||
5. No maksātāja ienākumiem, par kuriem
maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas
privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un
iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju
summas, kuras kopā nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto
darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu
uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas,
kas nepārsniedz 10 procentus no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas
taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja ir izpildīti šādi
nosacījumi: 1) darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas
līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem; 2) darbības termiņš dzīvības, veselības un
nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks
par vienu gadu; 3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu
apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par
apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma
guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu,
izmaksā darba devējam (apdrošinājuma ņēmējam), un neparedz aizdevumu
izsniegšanu apdrošinātajām personām; 4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu). |
aizstāt piektās
daļas ievaddaļā vārdus “izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas
privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un
iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī,
vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos
atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas
Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā
apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” un skaitli
“180” — ar skaitli “300”. |
|
|
|
|
aizstāt piektās
daļas ievaddaļā vārdus “izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas
privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un
iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī,
vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos
atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas
Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā
apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas” un skaitli
“180” — ar skaitli “300”. |
|||
9.pants.
Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi 1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar
nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi: 1) ienākumi no maksātāja personiskās
palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka
saimniecības (turpmāk — saimniecība) lauksaimnieciskās ražošanas un lauku
tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 latu gadā, ņemot vērā
šā panta 3.1 un 3.2 daļas nosacījumus; |
6. 9.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus
“personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai
zvejnieka saimniecības (turpmāk — saimniecība)”; |
|
|
|
|
5. 9.pantā: izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus “personiskās
palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka
saimniecības (turpmāk — saimniecība)”; |
|||
2) fiziskās personas — individuālā uzņēmuma
īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma
nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas
Republikas uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības peļņas un Eiropas
Savienības dalībvalsts rezidenta — kapitālsabiedrības peļņas, izņemot
dividendes no citu valstu nerezidentiem un iekšzemes uzņēmumiem, kuriem nav
jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kā arī no tiem uzņēmumiem, kuri izmanto
likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” paredzētos
atvieglojumus vai citos Latvijas Republikas likumos noteiktos uzņēmumu
ienākuma nodokļa atvieglojumus, vai analogus Eiropas Savienības dalībvalstīs
noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus dividenžu deklarēšanas gadā vai
iepriekšējā gadā; |
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā
redakcijā: “2) fiziskās
personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma,
kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām
izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai
kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības
peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu
ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu
ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences
valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas
Republikas likumos (izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos
uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus
citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī
noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas
gadā vai iepriekšējā gadā;”; |
|
|
|
|
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā
redakcijā: “2) fiziskās
personas — individuālā uzņēmuma īpašnieka — ienākums no individuālā uzņēmuma,
kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām
izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās
sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai
Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta — sabiedrības peļņas, izņemot
dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma
nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas
zonas valsts rezidenta — sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma
nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī
no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos
(izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktos uzņēmumu ienākuma
nodokļa atvieglojumus vai atlaides vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas
Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma
nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai
iepriekšējā gadā;”; |
|||
3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem
Latvijas Republikā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētās
kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām
ķīlu zīmēm; |
papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem
“Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”; |
|
|
|
|
papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem
“Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”; |
|||
4) apdrošināšanas atlīdzības, izņemot tās
apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un
negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba
devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot
apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu
pirms termiņa; |
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā
redakcijā: “4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras
izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas
nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas
Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas
nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās
apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un
negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba
devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot
apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu
pirms termiņa”; |
|
|
|
|
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā
redakcijā: “4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras
izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas
nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas
Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas
nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts
vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās
apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un
negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba
devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs — juridiskā persona), pienākot
apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu
pirms termiņa”; |
|||
6) ienākumi no Latvijas valsts un pašvaldību
parādzīmēm; |
papildināt pirmās
daļas 6.punktu pēc vārda “Latvijas” ar vārdiem “vai citas Eiropas Savienības
dalībv
alsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu”; |
|
|
|
|
papildināt pirmās
daļas 6.punktu pēc vārda “Latvijas” ar vārdiem “vai citas Eiropas Savienības
dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu”; |
|||
10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un
naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150
latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās
balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu, kā arī
Baltijas asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija; |
papildināt 10.punktu ar
vārdiem “un Ministru kabineta balva”; |
|
|
|
|
papildināt 10.punktu ar
vārdiem “un Ministru kabineta balva”; |
|||
19) ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot
ienākumu no: a) pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu
(mantas) pārdošanas, b) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža
pārdošanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu pārdošanas, ja mežs ir
bijis šīs personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, c) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis
personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, d) personāla akciju atpirkšanas; |
izteikt pirmās daļas 19.punkta “a”
apakšpunktu šādā redakcijā: “a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas
lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,”; |
|
|
|
|
izteikt pirmās daļas 19.punkta “a”
apakšpunktu šādā redakcijā: “a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas
lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,”; |
|||
21) kompensācija naudā, ko fiziskajai personai
izmaksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), pamatojoties uz nosacījumu, ka šī
fiziskā persona taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegādājas zināmu
daudzumu preču attiecīgajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). Šis noteikums nav
piemērojams gadījumos, kad fiziskā persona nav iegādāto preču galīgais
patērētājs (veic šo preču tālākpārdošanu); |
izslēgt pirmās
daļas 21.punktu; |
|
|
|
|
izslēgt pirmās
daļas 21.punktu; |
|||
22) summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā
valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts
lauksaimniecībai un lauku attīstībai; |
izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus “subsīdiju
veidā”; |
|
|
|
|
izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus “subsīdiju
veidā”; |
|||
23) nodibinājuma “Sorosa fonds — Latvija”
projektu ietvaros izmaksātās stipendijas un atlīdzība, kura personai
izmaksāta ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju
sabiedrību ar ierobežotu atbildību ”Sorosa fonds — Latvija”; |
|
2 |
Ministru
kabinets izslēgt likuma 9.panta pirmās daļas
23.punktu. |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
izslēgt pirmās daļas 23.punktu; |
|||
3. Šā panta noteikumi nav attiecināmi uz Latvijā
gūto nerezidenta ienākumu. |
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav
attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš
taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem
ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās
daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā
minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba
vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.”; |
|
|
|
|
izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav
attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš
taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk par 75 procentiem no saviem kopējiem
ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās
daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā
minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba
vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.”; |
|||
|
papildināt pantu ar
3.3daļu šādā redakcijā: “3.3 Šā panta pirmās daļas
2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no
kapitālsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli
saskaņā ar citiem likumiem (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”),
tās ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot
likumos (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktās uzņēmumu
ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu
ienākuma nodokli.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar
3.3daļu šādā redakcijā: “3.3 Šā panta pirmās daļas
2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no kapitālsabiedrības,
kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar citiem
likumiem (izņemot likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”), tās ir apliekamas
ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai
, kura, piemērojot likumos (izņemot
likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa
atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli.” |
|||
10.pants.
Attaisnotie izdevumi 1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada
apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi: 5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju
fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos vai citās Eiropas Savienības
dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas,
kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem,
kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu
uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā
panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša
darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu
atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru
ieturējumu izdarīšanas); |
7. 10.pantā: papildināt
pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”; |
|
|
|
|
6. 10.pantā: papildināt
pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstīs” ar vārdiem “vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstīs”; |
|||
6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas atbilstoši
dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) izdarīti
apdrošināšanas sabiedrībai, kura nodibināta un darbojas saskaņā ar
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, vai citā Eiropas Savienības
dalībvalstī reģistrētai apdrošināšanas sabiedrībai, ievērojot šā likuma
8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs
daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10
procentus no personas gada apliekamā ienākuma. |
papildināt
pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstī”; |
|
|
|
|
papildināt
pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalstī” ar vārdiem “vai
Eiropas Ekonomikas zonas valstī”; |
|||
|
|
3 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 7., 8. un
9.punktu šādā redakcijā: “7) izdevumi par maksātāja pirmā mājokļa iegādi.
Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets; 8) maksātāja un viņa ģimenes locekļu maksājumi par
dzīvojamās telpas īri, ja dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai
likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un maksātājs vai viņa ģimenes locekļi
dzīvojamo telpu lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Šī norma
piemērojama attiecībā uz to maksājumu daļu, kura sedz starpību starp
dzīvojamās telpas īres maksu un pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu īres
maksu attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minēto izdevumu sastāvu un normas
nosaka Ministru kabinets; 9)
maksātāja maksājumi par dzīvojamās telpas īri, ja maksātājs studē augstskolā
vai koledžā. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets.” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|||
4. Nerezidentam, kurš ir citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75
procentus no saviem kopējiem ienākumiem, nepiemēro šā panta trešo daļu. |
papildināt
ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts”. |
|
|
|
|
papildināt
ceturto daļu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts”. |
|||
11.pants.
No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšana 3. Izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada
ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti: 4) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā
ar likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantu; |
8. 11.pantā: papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem
“saskaņā ar” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 11.5 pantu un”; |
|
|
|
|
7. 11.pantā: papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem
“saskaņā ar” ar vārdiem un skaitli “šā likuma 11.5 pantu un”; |
|||
5. Maksātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā
veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa
aprēķināšanas vajadzībām. |
izslēgt piekto daļu; |
|
|
|
|
izslēgt piekto daļu; |
|||
6. Zemnieku un zvejnieku saimniecību apliekamajā
ienākumā netiek ietverti produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām
izlietojis saimniecības īpašnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas,
kuras ar saimniecības īpašnieku ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai
svainībā līdz otrajai pakāpei. |
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti
lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis
maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir
radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.”; |
|
|
|
|
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: “6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti
lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis
maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir
radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.”; |
|||
11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada
saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, no ieņēmumiem ir izslēgtas
summas, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai,
fiziskajai personai nav tiesību piemērot šā panta devītās un desmitās daļas
noteikumus. |
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “11. Ja, aprēķinot fiziskās personas
taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas
summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas
Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu
izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos
zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas
gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito
daļu.”; |
|
|
|
|
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā: “11. Ja, aprēķinot fiziskās personas
taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas
summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas
Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu
izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos
zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas
gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito
daļu.”; |
|||
|
papildināt pantu ar divpadsmito un
trīspadsmito daļu šādā redakcijā: “12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās
darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma
(iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam
vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas
resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties
Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā
maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos
iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot
nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. 13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības
vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma
9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus
no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var
nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst
ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības
lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina
uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito
daļu šādā redakcijā: “12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās
darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma
(iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam
vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas
resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties
Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā
maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos
iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot
nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. 13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības
vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma
9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus
no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var
nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst
ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības
lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem, nodrošina
uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.” |
|||
11.1 pants. Individuālā
komersanta saimnieciskās darbības ienākuma noteikšana 1. Individuālais komersants, kura
saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, saimnieciskās
darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar šā likuma 11.pantu vai saskaņā ar šā
panta otro, trešo un ceturto daļu, ja viņš grāmatvedības kārtošanai ir
izvēlējies divkāršā ieraksta sistēmu. |
9. Izteikt 11.1 pantu šādā
redakcijā: “11.1
pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai
maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par
grāmatvedību” kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās
darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un
izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā
— rezultāts). |
|
|
|
|
8. Izteikt 11.1 pantu šādā
redakcijā: “11.1
pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai
maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā 1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par
grāmatvedību” kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās
darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un
izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā
— rezultāts). |
|||
2. Individuālais komersants, kura saimnieciskās
darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 45 000 latu,
saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” II nodaļu. |
2. Maksātājs, kas atbilstoši likumam “Par
grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,
saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai gatavo bilanci un ieņēmumu un
izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu. |
4 |
Ministru
kabinets izteikt likuma 11.1 panta
otro daļu šādā redakcijā: „2. Maksātājs, kas atbilstoši likuma „Par
grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,
saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst
periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini un gatavo bilanci un ieņēmumu un
izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
2. Maksātājs, kas atbilstoši likuma „Par
grāmatvedību” izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā,
saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai darījumus un notikumus atzīst
periodā, kad tie notiek, neatkarīgi no tā, kad tiek veikti norēķini un gatavo bilanci un ieņēmumu un
izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 13.panta sesto daļu. |
|||
3. Individuālais komersants piemēro likuma
“Par uzņēmumu ienākuma nodokli” II nodaļas noteikumus apliekamā ienākuma
noteikšanai piecus gadus pēc kārtas neatkarīgi no tā, vai kādā šā perioda
gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu. Ja piecu gadu
perioda pēdējā gadā individuālā komersanta saimnieciskās darbības ieņēmumi ir
mazāki par 45 000 latu, individuālais komersants nākamajā taksācijas gadā var
uzsākt apliekamā ienākuma aprēķināšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. 4. Fiziskā persona taksācijas gadā, kurā tā
uzsāk individuālā komersanta darbību, šīs darbības ienākumu aprēķina,
piemērojot šā panta pirmo vai otro daļu atbilstoši savai prognozei attiecībā
uz taksācijas gada ieņēmumiem no individuālā komersanta saimnieciskās
darbības. 5. Fiziskā persona, kura taksācijas gadā ir
reģistrēta komercreģistrā kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības
taksācijas gada ienākumu aprēķina saskaņā ar: 1) šā panta pirmo daļu, ja minētā persona
pirmstaksācijas gadā ir bijusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs par tās
īpašumā esoša piederošā individuālā uzņēmuma ienākumu; 2) šā panta otro daļu, ja minētajai personai
īpašumā esošs individuālais uzņēmums pirmstaksācijas gadā ir bijis uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksātājs. |
3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta
gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši
saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā
ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pantu. 4. Rezultātu
palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par: 1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem
izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta
saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem; 2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai
izlaupījumu summām: a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo
nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm,
kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt
kriminālprocesu, vai b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu,
kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu
faktiskajiem zudumiem; 3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz
procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot
Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā
mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar
koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un
uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē; 4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos
kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst
šā likuma 11.3 pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu
atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.3 pantā
noteiktajos gadījumos; 5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu; 6) dabas resursu virslimita izmantošanas un
vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu; 7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām
privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un
iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības
apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto
daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi; 8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli
(arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta
no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem; 9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas
veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas
Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 10) darbinieku labā privātajos pensiju
fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti
un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 11) 40 procentiem no reprezentācijas
izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir
nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā
pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču,
uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu
priekšmetu izgatavošanai. 5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva
rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un
tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu
nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina
(negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.5
panta un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām aprēķināto
pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību
summu. 6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva
rezultāta gadījumā — palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts
lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku
attīstībai. 7. Ja maksātājs gūst ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas
samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas
1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku
tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem
saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu
par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas
proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu
sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.
8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās
darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami
hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības
apliekamā ienākuma. 9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā
panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu
palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu
palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības
ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu. 10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot
grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc
kārtas.” |
|
|
|
|
3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta
gadījumā — samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši
saistīti ar maksātāja (tā individuālā uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā
ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5.pantu. 4. Rezultātu
palielina (negatīva rezultāta gadījumā — samazina) par: 1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem
izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta
saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” un konkrēto nodokļu likumiem; 2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai
izlaupījumu summām: a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo
nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm,
kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt
kriminālprocesu, vai b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu,
kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo triju taksācijas gadu
faktiskajiem zudumiem; 3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz
procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot
Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā
mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar
koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un
uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par uzņēmumu
ienākuma nodokli” 1.panta piektās daļas izpratnē; 4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos
kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst
šā likuma 11.3 pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu
atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.3 pantā
noteiktajos gadījumos; 5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju
ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu; 6) dabas resursu virslimita izmantošanas un
vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu; 7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām
privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un
iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības
apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto
daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi; 8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli
(arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta
no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem; 9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas
veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas un darbojas ārpus Eiropas
Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 10) darbinieku labā privātajos pensiju
fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti
un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm; 11) 40 procentiem no reprezentācijas
izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir
nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā
pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču,
uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu
priekšmetu izgatavošanai. 5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva
rezultāta gadījumā — samazina) par saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un
tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu
nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina
(negatīva rezultāta gadījumā — palielina) — par saskaņā ar šā likuma 11.5
panta un likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.panta prasībām aprēķināto
pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību
summu. 6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva
rezultāta gadījumā — palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts
lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku
attīstībai. 7. Ja maksātājs gūst ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas
samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas
1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku
tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem
saimnieciskās darbības veidiem, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu
par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no
lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas
proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu
sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos. 8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās
darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami
hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības
apliekamā ienākuma. 9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā
panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu
palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu
palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības
ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu. 10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot
grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc
kārtas.” |
|||
11.2 pants. Īpaši
noteikumi fiziskās personas — individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka
saimniecības) īpašnieka — saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai Fiziskā persona, kuras īpašumā esoša
individuālā uzņēmuma (arī zemnieka un zvejnieka saimniecības) taksācijas gada
ieņēmumi ir mazāki par 45 000 latu, bet kura sava uzņēmuma (arī zemnieka un
zvejnieka saimniecības) grāmatvedības kārtošanai ir izvēlējusies divkāršā
ieraksta sistēmu, saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina tādā pašā kārtībā
kā individuālais komersants, kas atbilst tādiem pašiem nosacījumiem, saskaņā
ar šā likuma 11.1 panta otro, trešo un ceturto daļu. |
10. Izslēgt 11.2 pantu. |
|
|
|
|
9. Izslēgt 11.2 pantu. |
|
||
|
11. Papildināt likumu ar 11.3,
11.4 un 11.5 pantu šādā redakcijā: “11.3
pants. Zaudētie parādi 1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto
parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā
minētajiem nosacījumiem: 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem,
pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā; 2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs:
rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām
Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents; 3) debitors ir valsts vai pašvaldības
kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu
no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un
komercsabiedrība — debitors ir izslēgta no Komercreģistra; 5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu
no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas
neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama
lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka
nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi
parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda
summa nepārsniedz 100 latus. 2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un
2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta
gadījumā — palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir
uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut
saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras
pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu). 3. Ja maksātājam (tā individuālajam
uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas konta turētāja bankrota
brīdī, tad piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta otro un
trešo daļu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta
gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas
summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja
nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas
atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. 11.4 pants.
Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās
darbības zaudējumi 1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā
piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo
pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par
attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. 2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu,
ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā
piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12
mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa
tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā
ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta
tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta
pa daļām. 3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā
minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto
grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, —- atlikusī vērtība
nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa
bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā
pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli. 11.5 pants.
Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un
atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai 1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot
apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar
likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. 2. Ja maksātājam piederošie
pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības
nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā
pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto
nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja
proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto
proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota,
maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no
aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. 3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa)
daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina
proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram
ēkas (tās daļas) kopējā platībā. 5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības
veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam
patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo
telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz
saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to
dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un
dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj
70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. 6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot
vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos
ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru
skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam
nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk
par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. 7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver
kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu
sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās
darbības veikšanai.” |
|
|
|
|
10. Papildināt likumu ar 11.3,
11.4 un 11.5 pantu šādā redakcijā: “11.3
pants. Zaudētie parādi 1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto
parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā
minētajiem nosacījumiem: 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem,
pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā; 2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs:
rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām
Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas
Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents; 3) debitors ir valsts vai pašvaldības
kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu
no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība
— debitors ir izslēgta no Komercreģistra; 5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu
no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas
neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama
lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka
nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi
parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda
summa nepārsniedz 100 latus. 2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un
2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta
gadījumā — palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir
uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut
saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras
pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu). 3. Ja maksātājam (tā individuālajam
uzņēmumam) norēķinu kontā atradās nauda
s summas konta turētāja bankrota
brīdī, tad piemēro likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta otro un
trešo daļu. 4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta
gadījumā — samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas
summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja
nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas
atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām. 11.4 pants.
Stihisku nelaimju rezultātā un citādā piespiedu kārtā ciestie saimnieciskās darbības
zaudējumi 1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā
piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo
pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par
attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi. 2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu,
ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā
piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12
mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa
tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā
ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta
tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta
pa daļām. 3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā
minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto
grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, —- atlikusī vērtība
nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa
bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā
pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli. 11.5 pants.
Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un
atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai 1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot
apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar
likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantu. 2. Ja maksātājam piederošie
pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības
nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā
pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto
nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja
proporciju var objektīvi noteikt un tā tiek dokumentāri pamatota. Ja minēto
proporciju nevar objektīvi noteikt un tā netiek dokumentāri pamatota,
maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50 procentus no
aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma. 3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa)
daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina
proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram
ēkas (tās daļas) kopējā platībā. 4. Aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot
vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos
ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām
nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70 procentiem. 5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības
veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam
patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo
telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz
saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to
dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un
dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj
70 procentus no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem. 6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot
vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos
ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru
skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam
nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk
par 50 procentiem no faktiskajām izmaksām. 7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver
kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma
laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi
saimnieciskās darbības veikšanai.” |
|
||
12.pants.
Maksātāja gada neapliekamais minimums 1. Maksātāja gada apliekamajā ienākumā
netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada
neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa. Mēneša
neapliekamā minimuma apmēru taksācijas gadam nosaka Ministru kabinets līdz
pirmstaksācijas gada 30.jūnijam. |
|
5 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt 12.panta pirmo daļu ar ceturto
teikumu šādā redakcijā: “Mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt
mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma
patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar
Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju).” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
2. Nerezidentiem neapliekamais minimums
netiek piemērots, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents un taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75
procentus no saviem kopējiem ienākumiem. |
12. Papildināt 12.panta otro daļu pēc
vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas
valsts”. |
|
|
|
|
11. Papildināt 12.panta otro daļu pēc
vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas
valsts”. |
|
||
13.pants.
Atvieglojumi maksātājam 1. Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi: 1) par katras šajā punktā minētās personas
uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju
saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot apgādnieka
zaudējuma pensiju - Ministru kabineta noteiktajā apmērā vienam no
apgādniekiem: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās,
profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā
līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un
vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu
bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī
tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās
izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, f) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18
gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku, g) par apgādībā esošu personu apgādājamiem, h) par personu, kuras labā pēc tiesas
sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti), i) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā
esošu personu; 2) personām, kurām pensija piešķirta līdz
1996.gada 1.janvārim atbilstoši likumam "Par valsts pensijām",
neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā; 3) personām, kurām piešķirta vai pārrēķināta
pensija pēc 1996.gada 1.janvāra vai noteikta piemaksa pie pensijas par
apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, atbilstoši
likumam “Par valsts pensijām” vai izdienas pensija, vai speciālā valsts
pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, neapliekamais
minimums šīm pensijām (kopā ar piemaksu par uzkrāto apdrošināšanas stāžu) ir
1980 latu gadā; 4) personām, kuras saskaņā ar likumiem ir
atzītas par invalīdiem vai politiski represētām personām, nodokļu papildu
atvieglojumu apmēru un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
|
6 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt 13.panta
pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “vienam no apgādniekiem” ar vārdiem “bet ne
mazāk par 75 procentiem no neapliekamā minimuma”. |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
4. Nerezidentiem nav tiesību uz šajā pantā
noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem, izņemot nerezidentus, kuriem tiek
izmaksāta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem piešķirtā
pensija, un tos nerezidentus, kuri, būdami citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidenti, taksācijas gadā Latvijā guvuši vairāk nekā 75
procentus no saviem kopējiem ienākumiem. |
13. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc
vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas
valsts”. |
|
|
|
|
12. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc
vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas Ekonomikas zonas
valsts”. |
|
||
15.pants.
Nodokļa likmes 1. Gada apliekamais ienākums, kas noteikts
kā starpība starp maksātāja gada ienākuma summu un summu, kura aprēķināta
saskaņā ar šā likuma 10., 12. un 13.panta noteikumiem, tiek aplikts ar
nodokli atbilstoši šajā likumā noteiktajām likmēm. 2. Nodokļa likme, kas jāmaksā no gada
apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Algas nodokļa maksātājam nodokļa
likme 25 procentu apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. 3. (Izslēgta ar 19.12.96. likumu, kas
stājas spēkā no 01.01.97.). 4. Šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1
punktā minētajam ienākumam, ja šī ienākuma izmaksātājs atbilstoši šā likuma
17.panta divpadsmitajai un 12.2 daļai ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā,
tiek piemērota 2 procentu likme no izmaksātās atlīdzības apmēra. |
|
7 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Aizstāt 15.panta otrajā daļā skaitli “25” ar
skaitli “15”. |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
17.pants.
Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana un nodokļa ieturēšana no ienākumiem,
kuri nav saistīti ar darba attiecībām 10. No fiziskās personas ienākumiem, kurus
izmaksā komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās
pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās
personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav
saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli,
ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to
budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā
datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder: 1) autoratlīdzība (honorārs), arī atlīdzība
par autora pārdotajiem lietišķās un dekoratīvās mākslas darbiem un tautas
daiļamatniecības izstrādājumiem; 2) autoratlīdzība (honorārs), kuru izmaksā
autortiesību mantiniekiem; 3) atlīdzība, kuru izmaksā sagādes un citas
organizācijas par medījumu jēlādām, medījumiem un to gaļu, medību trofejām,
zoobarību un citu savvaļā iegūto produkciju, izņemot savvaļas sēņu un ogu
produkciju; 4) apdrošināšanas atlīdzība, kas saskaņā ar
dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līgumu, kuru apdrošinātā
interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā
persona), izmaksāta, pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu
termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa; 5) pensijas; 6) metāllūžņu pārdošanas ienākumi; 7) ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko
veic fiziskā persona, kurai nav izsniegts Valsts ieņēmumu dienesta
apliecinājums par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā,
izņemot ieņēmumus no lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas; 8) dāvinājumi naudā un citās lietās; 9) slimības pabalsti; 10) izložu un azartspēļu laimesti, kuri
pārsniedz 500 latu, izņemot preču un pakalpojumu loteriju laimestus; 11) atmaksājamais pārmaksātais sociālais
nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); 12) dividendes, izņemot dividendes, par
kurām nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas
2.punktu; 13) procentu ienākums, izņemot procentu
ienākumu, par kuru nav jāmaksā nodoklis saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās
daļas 3.punktu; 14) stipendijas, izņemot stipendijas, kuras
saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 8.punktu nav apliekamas ar nodokli; 15) papildpensijas kapitāls, kas veidojies
no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši
licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem. 11. Komersanti, kooperatīvās sabiedrības,
nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības,
nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās
darbības veicējas izsniedz personām - nodokļa maksātājām - paziņojumu par
izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav
saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja
izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu
un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc
savas atrašanās vietas: 1) par personām izmaksātajiem ienākumiem,
kas minēti šā panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto
nodokli - ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša
15.datumam; 2) par personām, neieturot nodokli,
izmaksātajām summām - Ministru kabineta noteiktajā termiņā. Ministru kabinets
nosaka apliecinājuma dokumentu izsniegšanas kārtību, kā arī ienākumus, par
kuru izmaksu tie izsniedzami, un izņēmumus. |
14. 17.pantā: papildināt desmito un vienpadsmito daļu pēc
vārda “komersanti” ar vārdiem “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai
zvejnieku saimniecības)”; |
|
|
|
|
13. 17.pantā: papildināt desmito un vienpadsmito daļu pēc
vārda “komersanti” ar vārdiem “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai
zvejnieku saimniecības)”; |
|
||
11.2 Fiziskā persona — nodokļa
maksātājs kā apliecinājumu tam, ka tās personisko lietu pārdošana komersantam,
kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai,
iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam un fiziskajai personai,
kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja nav saistīta ar tās
saimniecisko darbību, iesniedz ienākuma izmaksātājam attiecīgu izziņu. |
papildināt 11.2 daļu pēc
vārda “komersantam” ar vārdiem “individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka
saimniecībai)”; |
|
|
|
|
papildināt 11.2 daļu pēc
vārda “komersantam” ar vārdiem “individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai
zvejnieka saimniecībai)”; |
|
||
12.1 Komersants,
kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde,
organizācija, biedrība un nodibinājums, kas izmaksājis fiziskajai personai —
nerezidentam tādus ienākumus, no kuriem saskaņā ar šo likumu nodoklis
ieturams izmaksas vietā, izsniedz nerezidentam apliecinājumu par Latvijas
Republikā taksācijas gadā no attiecīgā ienākumu izmaksātāja gūtajiem
ienākumiem un par tiem samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. |
papildināt 12.1 daļu pēc vārda
“komersants” ar vārdiem “individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka
saimniecība)”. |
|
|
|
|
papildināt 12.1 daļu pēc vārda
“komersants” ar vārdiem “individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka
saimniecība)”. |
|
||
17. Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma
noteikumiem iedzīvotāju ienākuma nodokli ietur pēc 25 procentu likmes
no visiem maksājumiem, ko fiziskās personas — Latvijas rezidenti vai nerezidenti,
kuriem saskaņā ar šo likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu
deklarāciju, izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras
atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās
zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo
personu pārstāvjiem vai trešo personu kredītiestāžu kontos un maksājumus, kas
veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot maksājumus par preču
piegādēm personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru
kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai
teritorijās, ja šīs preces ir attiecīgās zemu nodokļu vai beznodokļu valsts
vai teritorijas izcelsmes preces. 19. Šā panta septiņpadsmitajā daļā
minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 25
procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta astoņpadsmito
daļu ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā likuma 3.panta trešās daļas
un šā panta desmitās un divpadsmitās daļas noteikumi. |
|
8 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Aizstāt 17.panta septiņpadsmitajā un
deviņpadsmitajā daļā skaitli “25” ar skaitli “15”. |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
18.pants. Nodokļa aprēķināšana no
saimnieciskās darbības ienākuma un tā maksāšana avansā 1. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai
mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts
ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par
nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā
gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu. Ja maksāšanas periodā
faktiskais ienākuma lielums mainās, maksātājs iesniedz precizētu nodokļa
avansa maksājumu pārrēķinu. Personiskās palīgsaimniecības, piemājas
saimniecības vai zemnieku saimniecības īpašnieka ienākumiem no
lauksaimnieciskās ražošanas avansa maksājumi tiek noteikti tādā apmērā, kas
atbilst nodoklim no puses viņa iepriekšējā gada apliekamā ienākuma. Ja viņa
ceturkšņa ienākumu apjoms ir uz pusi mazāks par ceturto daļu gadam noteiktā
nodokļa avansa maksājumu apmēra, avansa maksājumu var pārcelt uz nākamo šā
panta trešajā daļā paredzēto termiņu. |
15. 18.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Līdz taksācijas
gada 1.februārim” ar vārdiem “Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz
pēctaksācijas gada 1.aprīlim”; |
|
|
|
|
14. 18.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus “Līdz taksācijas
gada 1.februārim” ar vārdiem “Reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz
pēctaksācijas gada 1.aprīlim”; |
|
||
3. Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā
aprēķinātos nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu šādos termiņos: ne
vēlāk kā 15.martā, ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk
kā 15.novembrī - ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts
ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi. |
aizstāt trešajā daļā vārdus “ikreiz ceturto
daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā
iestāde nav noteikusi citādi” ar teikumu “Ja Valsts ieņēmumu dienesta
teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā
avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās
nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne
vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no
taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.”; |
|
|
|
|
aizstāt trešajā daļā vārdus “ikreiz ceturto
daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā
iestāde nav noteikusi citādi” ar teikumu “Ja Valsts ieņēmumu dienesta
teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā
avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās
nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15.maijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne
vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no
taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.”; |
|
||
4.1 Individuālais komersants,
kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta
otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2 pantā
minētais nodokļa maksātājs taksācijas gada avansa maksājumus nosaka
saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu. Avansa maksājumi
izdarāmi katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam. |
aizstāt 4.1 daļā
vārdus un skaitļus “Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības
ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai,
trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2 pantā
minētais nodokļa maksātājs” ar vārdiem “maksātājs, kas kārto grāmatvedību
divkāršā ieraksta sistēmā”. |
|
|
|
|
aizstāt 4.1 daļā
vārdus un skaitļus “Individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības
ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai,
trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2 pantā minētais
nodokļa maksātājs” ar vārdiem “maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā
ieraksta sistēmā”. |
|
||
19.pants.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas rezumējošā kārtība 3. Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā
no deklarācijas iesniegšanas dienas iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa
summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 100 latus, maksātājs to var
iemaksāt budžetā triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas,
iemaksājot līdz katra deklarācijas iesniegšanas mēnesim sekojošā mēneša
15.datumam trešo daļu no šīs summas. Turklāt šī summa ir samazināma par to
nodokļa daļu, kuru taksācijas gada laikā darba devēji samaksājuši kā algas
nodokli vai pats maksātājs - kā avansu, arī kā patentmaksu, vai kurš ieturēts
no viņa ienākuma, izmaksājot viņam šā likuma 17.panta desmitajā daļā minētos
ienākumus. |
16. 19.pantā: papildināt trešo
daļu pēc skaitļa un vārdiem “15 dienu laikā no” ar vārdiem “šajā likumā
noteiktās”; |
|
|
|
|
15. 19.pantā: papildināt trešo
daļu pēc skaitļa un vārdiem “15 dienu laikā no” ar vārdiem “šajā likumā
noteiktās”; |
|
||
5.1 Ārvalstu nodokļa
maksātājs, kas Latvijā uzturas, lai veiktu algotu darbu tāda darba devēja
labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības
Latvijā, un kas pārtrauc minētā ienākuma gūšanu, un nav paredzama viņa
atgriešanās Latvijā pirms taksācijas gada beigām, iesniedz deklarāciju, pirms
viņš izbrauc no Latvijas. 5.2 Ārvalstu nodokļa
maksātājs (nerezidents), kas Latvijā gūst ienākumu, no kura nodoklis
maksājams rezumējošā kārtībā, bet kas taksācijas gadā pārstāj gūt šādu
ienākumu vai gūst vienreiz izmaksājamu ienākumu un vienlaikus pārtrauc
ekonomiskās saites ar Latviju, iesniedz deklarāciju 30 dienu laikā pēc
ienākuma gūšanas beigām. |
aizstāt
5.1 un 5.2daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; |
|
|
|
|
aizstāt
5.1 un 5.2daļā vārdu “Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; |
|
||
6. Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar
to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina: 1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem; 2) taksācijas gada laikā izdarītos
attaisnotos izdevumus; 3) kā avansu, arī kā algas nodokli un
patentmaksu samaksāto nodokli; 4) nodokļa ieturēšanu no šā likuma 17.panta
desmitajā daļā minētajiem ienākumiem; 5) ārvalstīs samaksāto nodokli; 6) ka persona, kas ir citas Eiropas
Savienības dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvusi
vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā nav
izmantojusi šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem
izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī. |
papildināt sestās
daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts” un aizstāt vārdus “nav izmantojusi” ar vārdiem “vai
tās laulātais nav izmantojuši”. |
|
|
|
|
papildināt sestās
daļas 6.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts” un aizstāt vārdus “nav izmantojusi” ar vārdiem “vai
tās laulātais nav izmantojuši”. |
|
||
20.pants.
Ienākumu deklarēšanas atvieglojumi 3. Ārvalstu nodokļa maksātājam
(nerezidentam) deklarācija nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents: 1) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.
un 9.punktā minētos ienākumus, kā arī šā likuma 3.panta trešās daļas 1.punktā
minēto ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas
rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem šā
likuma 3.panta trešās daļas 4.punktā minēto ienākumu no uzņēmējsabiedrības,
kas nav Latvijas Republikas rezidents; 2) saņem šā likuma 3.panta trešās daļas 7.1
punktā minētos ienākumus no fiziskajām personām, kas nav minētas šā likuma
17.panta 12.2 daļā. 3) būdams citas Eiropas Savienības
dalībvalsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75
procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada
neapliekamo minimumu saskaņā ar šā likuma 12.pantu, nodokļa atvieglojumus
saskaņā ar šā likuma 13.panta ceturto daļu un attaisnotos izdevumus saskaņā
ar šā likuma 10.panta ceturto daļu. |
17. 20.pantā: aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu “Ārvalstu”
ar vārdu “Ārvalsts”; aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu
“uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”; papildināt trešās
daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts”. |
|
|
|
|
16. 20.pantā: aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu
“Ārvalstu” ar vārdu “Ārvalsts”; aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu
“uzņēmējsabiedrības” ar vārdu “komercsabiedrības”; papildināt trešās
daļas 3.punktu pēc vārdiem “Savienības dalībvalsts” ar vārdiem “vai Eiropas
Ekonomikas zonas valsts”. |
|
||
22.pants.
Deklarācijas kontrolēšana un apliekamā ienākuma noteikšana uz aprēķinu pamata 3.1 Maksātājs saskaņā ar šā panta
trešās daļas nosacījumiem pieprasīto papildu deklarāciju un taksācijas gada
ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz personiski ne vēlāk
kā 15 darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas vai gada ienākumu
deklarācijas veidlapas saņemšanas vai, ja maksātājs ne vēlāk kā 15
darbdienu laikā pēc papildu deklarācijas veidlapas saņemšanas ir iesniedzis
Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu, — citā Valsts ieņēmumu
dienesta noteiktajā termiņā. Citu papildu deklarācijas iesniegšanas termiņu
var noteikt, ja deklarācijas aizpildīšanai nepieciešama informācija, kuru nav
iespējams iegūt 15 darbdienu laikā, vai ja maksātājs slimības,
komandējuma vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar to iesniegt noteiktajā
termiņā. |
18. Aizstāt 22.panta 3.1 daļā
skaitli “15” ar skaitli “30”. |
|
|
|
|
17. Aizstāt 22.panta 3.1 daļā
skaitli “15” ar skaitli “30”. |
|
||
26.pants.
Nodokļa sadalīšana 1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no
kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā[1]
daļā minētās summas, tiek ieskaitītas budžetā šādā sadalījumā: 1) 75 procenti — maksātāja
dzīvesvietas pašvaldības budžetā; 2) 25 procenti — valsts pamatbudžetā. |
19. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli
“75” ar skaitli “79” un skaitli “25” — ar skaitli “21”. |
9 10 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija 26.pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “1. Nodokļa
summas tiek ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.” Frakcija
„Jaunais laiks” Izteikt likuma 26.panta pirmo daļu šādā
redakcijā: „1. Nodokļa summas (izņemot patentmaksas), no
kurām atskaitītas šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētās summas, tiek
ieskaitītas maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.” |
Neatbalstīts Neatbalstīts |
Neatbalstīts Neatbalstīts |
18. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli “75”
ar skaitli “79” un skaitli “25” — ar skaitli “21”. |
|
||
2. Kārtību, kādā nodokļa summas un ar to
saistītā pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas šā panta
pirmajā daļā noteiktajā sadalījumā tiek ieskaitītas budžetā, nosaka Ministru
kabinets. |
|
11 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija 26.pantā: izslēgt otro daļu; |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
3. Nodokļa summas no maksātāja
taksācijas gada ienākuma atbilstoši šā panta pirmās daļas 1.punktam tiek
ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras administratīvajā teritorijā
personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas gada sākumā. |
|
12 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija 26.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “3. Nodokļa summas no maksātāja
taksācijas gada ienākuma tiek ieskaitītas tās pašvaldības budžetā, kuras
administratīvajā teritorijā personas dzīvesvieta bija deklarēta taksācijas
gada sākumā.” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|
||
4. Pieņemot lēmumu par mēneša
neapliekamā minimuma apmēru saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo daļu un par
nodokļa atvieglojumu apmēru saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmo daļu,
Ministru kabinets izvērtē šāda lēmuma ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem un, ja
nepieciešams, paredz valsts budžeta likumprojektā kompensāciju pašvaldību
ieņēmumu bāzes samazinājumam. |
|
|
|
|
|
|
|
||
27.pants.
Pašvaldību pienākumi 1. Pašvaldībām ir pienākums veikt
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu grāmatiņu izsniegšanu savas
administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kā arī citus nodokļa iekasēšanai
nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar to nodokļa maksātāju reģistrāciju,
kuri gūst ienākumus no īpašuma vai uzņēmējdarbības, kā arī jautājumiem
par šo nodokļa maksātāju ienākumu no īpašuma vai uzņēmējdarbības
novērtēšanu. |
20. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu
“uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”. |
|
|
|
|
19. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu
“uzņēmējdarbības” ar vārdiem “saimnieciskās darbības”. |
|
||
28.pants.
Maksātāja pienākumi Maksātāja pienākums ir: 1) šajā likumā noteiktajos termiņos un
kārtībā sastādīt un iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei
pēc savas dzīvesvietas deklarāciju vai paziņojumu; |
21. 28.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “vai paziņojumu”; |
|
|
|
|
20. 28.pantā: izslēgt 1.punktā vārdus “vai paziņojumu”; |
|||
|
papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) piecu darbadienu laikā no līguma
noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par
to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās
darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā: “8) piecu darbadienu laikā no līguma
noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par
to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, ja viņš saimnieciskās
darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11.panta divpadsmitajai daļai.” |
|||
29.pants.
Darba devēja pienākumi 2. Pārskaitīt (ieskaitīt) budžetā nodokli no
darba devēja līdzekļiem, neieturot to no darbinieka, ir aizliegts, izņemot nodokļa
pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai
refinansēšanas likmei un soda sankcijas, kas darba devējam jāmaksā par
nodokļu likumu pārkāpumiem, kā arī veicot nodokļa aprēķina precizējumus
gadījumos, kad aprēķinātās nodokļa summas nav iespējams ieturēt no darbinieka
vai ienākuma saņēmēja. |
22. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus
“nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai
refinansēšanas likmei un”. |
|
|
|
|
21. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus
“nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai
refinansēšanas likmei un”. |
|||
31.pants.
Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli 1. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) no
darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā ienākuma) ieturēto nodokli šā
likuma 17.panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iemaksājis budžetā, viņš
budžetā iemaksā nesamaksātā nodokļa (pamatparāds) summu, nesamaksātā nodokļa
summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta
otrās daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā panta trešās daļas
noteikumiem. |
23. 31.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “nesamaksātā
nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā
panta otrās daļas noteikumiem”; |
|
|
|
|
22. 31.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus “nesamaksātā
nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā
panta otrās daļas noteikumiem”; |
|||
2. Termiņā ieturētās, bet šā likuma 17.panta
piektajā, desmitajā un divpadsmitajā daļā noteiktajā termiņā budžetā
neiemaksātās nodokļa summas (pamatparāds) tiek palielinātas atbilstoši
Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei visā kavējuma periodā par
katru nokavēto nodokļa samaksas dienu. |
izslēgt otro daļu. |
|
|
|
|
izslēgt otro daļu. |
|||
31.1
pants. Maksātāja atbildība par termiņā nesamaksāto nodokli 1. Ja maksātājs šā likuma 18.panta trešajā
daļā noteiktajos termiņos neveic nodokļa avansa maksājumus, viņš papildus
nokavētajam nodokļa maksājumam iemaksā budžetā nesamaksātās nodokļa summas
palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās
daļas noteikumiem un nokavējuma naudu atbilstoši šā likuma 31.panta
trešās daļas noteikumiem. |
24. 31.1 pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli
“nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums)
saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un”; |
|
|
|
|
23. 31.1 pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus un skaitli
“nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums)
saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un”; |
|||
2. Ja maksātājs šā likuma 19.panta trešajā
daļā noteiktajā termiņā neiemaksā budžetā rezumējošā kārtībā aprēķināto
nodokli, viņam, sākot ar nākamo maksājuma termiņam sekojošo dienu, ir aprēķināms
nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā
ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un nokavējuma nauda
atbilstoši šā likuma 31.panta trešās daļas noteikumiem. |
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli
“aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda
palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un” ar
vārdu “aprēķināma”. |
|
|
|
|
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli
“aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda
palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un” ar
vārdu “aprēķināma”. |
|||
31.2
pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par nepilnīgu
nodokļa ieturēšanu 2. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs)
nav laikā ieturējis no darbinieka darba samaksas (personai izmaksājamā
ienākuma) nodokli, kā arī ieturēto nodokļa summu nav iemaksājis budžetā, nesamaksātā
nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un nokavējuma
nauda tiek aprēķināta par laika periodu, sākot ar nākamo dienu pēc dienas,
kad nodoklis bija jāietur un jāiemaksā budžetā atbilstoši šā likuma 17.panta
piektās, desmitās un divpadsmitās daļas noteikumiem. |
25. 31.2 pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “nesamaksātā
nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un”; |
|
|
|
|
24. 31.2 pantā: izslēgt otrajā daļā vārdus “nesamaksātā
nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un”; |
|||
4. Darba devējs (ienākuma izmaksātājs)
nesamaksāto (iztrūkstošo) nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā
no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi
šajā laikā nav veikti, par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot
ar 31.dienu pēc nodokļu administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts
nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums
atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma
nauda no nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda. |
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aprēķināts
nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums
atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu
“aprēķināta”. |
|
|
|
|
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “aprēķināts
nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums
atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei” ar vārdu
“aprēķināta”. |
|||
31.3
pants. Maksātāja atbildība par apliekamā ienākuma samazināšanu 2. Maksātājs nesamaksāto (iztrūkstošo)
nodokļa summu un soda naudu samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts
nodokļu administrācijas lēmums par to. Ja maksājumi šajā laikā nav veikti,
par katru nokavēto maksājumu izdarīšanas dienu, sākot ar 31.dienu pēc nodokļu
administrācijas lēmuma saņemšanas, tiek aprēķināts nesamaksātās
(iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši
Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei, nokavējuma nauda no
nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda nauda. |
26. Aizstāt 31.3 panta otrajā
daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda
naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas
likmei” ar vārdu “aprēķināta”. |
|
|
|
|
25. Aizstāt 31.3 panta otrajā
daļā vārdus “aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda
naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas
likmei” ar vārdu “aprēķināta”. |
|||
32.pants.
Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem 1. Par šajā likumā paredzēto paziņojumu
neiesniegšanu (nenosūtīšanu) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei
darba devējam (ienākuma izmaksātājam) tiek uzlikta soda nauda 10 latu apmērā
par katru nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). Atkārtota šāda
pārkāpuma gadījumā soda naudas apmērs tiek palielināts trīs reizes. Ja darba
devējs (ienākuma izmaksātājs) līdz nodokļu administrācijas pārbaudei
(pārbaudes veikšanai) pats ir labojis savu kļūdu un pēc likumā noteiktā
termiņa ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei likumā
paredzētos paziņojumus, tiek uzlikta soda nauda viena lata apmērā par katru
termiņā nenosūtīto dokumentu (vai par katru personu). 2. (Izslēgta ar 30.11.2000. likumu). 3. Par šā likuma 29.panta pirmās daļas
4.punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu darba devējam (ienākuma
izmaksātājam) uzliek soda naudu 100 latu apmērā. Par katru personu, kurai
kalendārā mēnesī tika izmaksāts ienākums un kura nav uzrādīta iesniegtajā
pārskatā, darba devējam (ienākumu izmaksātājam) uzliek soda naudu piecu latu
apmērā. 4. Ja darba devējs (ienākuma izmaksātājs) šā
likuma 29.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajā termiņā nav iesniedzis
pārskatu par ieturēto nodokli no nerezidentiem izmaksātajiem ienākumiem, no
kuriem ienākuma izmaksas vietā tas bija jāietur, viņam tiek uzlikta soda
nauda 100 latu apmērā par katru neiesniegto pārskatu. |
27. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: “32.pants.
Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu
pārkāpumiem 1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma
17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.1 daļā un
29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu — neiesniegšanu vai
iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma
izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā
atbildība. 2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav
informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma
28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā
likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tad tiek uzskatīts, ka maksātājs
veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā “Par
nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.” |
|
|
|
|
26. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā: “32.pants.
Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu
pārkāpumiem 1. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma
17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.1 daļā un
29.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteikto pārskatu — neiesniegšanu vai
iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma
izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā
atbildība. 2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav
informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma
28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā
likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tad tiek uzskatīts, ka maksātājs
veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā “Par
nodokļiem un nodevām” noteiktā atbildība.” |
|||
32.1
pants. Maksātāja atbildība par citiem likuma pārkāpumiem 1. Ja maksātājs, kuram atbilstoši šā likuma
noteikumiem ir jāiesniedz deklarācija, neievēro deklarācijas iesniegšanas
termiņu, viņam piemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto
atbildību. Ja maksātājs nav iesniedzis deklarāciju gadījumos, kad viņa šā
likuma 9.pantā minēto ar nodokli neapliekamo ienākumu kopējā summa taksācijas
gadā ir pārsniegusi četrkāršotu taksācijas gadam noteikto neapliekamā
minimuma apmēru, viņam piemēro soda naudu 20 latu apmērā." |
28. 32.1 pantā: izslēgt pirmo daļu; |
|
|
|
|
27. 32.1 pantā: izslēgt pirmo daļu; |
|||
2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir
bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, pirms
grāmatiņas dublikāta izsniegšanas jāsamaksā soda nauda 10 latu apmērā. Soda
nauda nav jāmaksā, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas
izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā
piespiedu kārtā. |
izteikt otro daļu šādā redakcijā: “2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir
bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par
atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez
maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to,
ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu
kārtā.”; |
|
|
|
|
izteikt otro daļu šādā redakcijā: “2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir
bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par
atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 latu. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez
maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to,
ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu
kārtā.”; |
|||
|
papildināt pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā: “3. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma
17.panta 9.1, vienpadsmitajā un 11.1 daļā,
18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu —
neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus,
maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā
atbildība.” |
|
|
|
|
papildināt pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā: “3. Par informatīvo deklarāciju — šā likuma
17.panta 9.1, vienpadsmitajā un 11.1 daļā,
18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu —
neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus,
maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā
atbildība.” |
|||
38.pants.
Dokumentārais nodrošinājums 1. (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu). 2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai
deklarācijas, pārskatu paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo
dokumentu veidlapas formu un to aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru
kabinets. |
29. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā: “2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai
gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju
(pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu)
veidlapu formu un to izpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” |
|
|
|
|
28. Izteikt 38.panta otro daļu šādā
redakcijā: “2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai
gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju
(pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu)
veidlapu formu un to izpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” |
|||
Pārejas
noteikumi 27. Grozījums šā likuma 13.panta pirmās
daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma palielināšanu no 1320
latiem uz 1980 latiem) stājas spēkā 2006.gada 1.oktobrī. Šajā punktā
minētajām personām 2006.gadā gada neapliekamo minimumu nosaka kā summu no
1/12 no gada neapliekamā minimuma apmēra, kas bija spēkā no 2006.gada
1.janvāra līdz 30.septembrim, reizināta ar 9, un no 1/12 no gada neapliekamā
minimuma, kas ir spēkā no 2006.gada 1.oktobra, reizināta ar 3. Ja personai
pensija piešķirta pēc 2006.gada 1.janvāra, neapliekamo minimumu nosaka
proporcionāli laikposmam no pensijas piešķiršanas dienas līdz gada beigām,
ņemot vērā 2006.gada janvārim — septembrim noteikto gada neapliekamā minimuma
apmēru un no 2006.gada 1.oktobra noteikto gada neapliekamā minimuma apmēru. 28. Ministru kabinets izvērtē grozījuma šā
likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā (attiecībā uz neapliekamā minimuma
palielināšanu no 1320 latiem uz 1980 latiem) ietekmi uz pašvaldību ieņēmumiem
2006.gadā un, ja tas nepieciešams, sagatavo grozījumus likumā “Par valsts
budžetu 2006.gadam”, lai segtu pašvaldību ieņēmumu samazinājumu. |
30. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.,
30., 31., 32., 33. un 34.punktu
šādā redakcijā: “29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai
zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu,
individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku
vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos
likumā noteiktajā kārtībā. 30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru
izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu,
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas
izmaksas vietā piemēro šādi: 1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra
līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma
13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās
pensijas daļas apmērā; 2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra
līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma
13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro
neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un
2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā
taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu. 31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo
pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas
noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības
izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos
atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas
izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai
pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002. taksācijas
gadam noteiktajā apmērā. 32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo
pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas
noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz
šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika
izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu
deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai
2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā. 33. Līdz likuma “Par grāmatvedību” 9.panta
otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk
kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija
noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite
iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, ciktāl tie nav
pretrunā ar šo likumu. |
|
|
|
|
29. Papildināt pārejas noteikumus ar 29.,
30., 31., 32., 33., 34. un 35.punktu
šādā redakcijā: “29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai
zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu,
individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuālā uzņēmuma (zemnieku
vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos
likumā noteiktajā kārtībā. 30. Atmaksājamai pensijas daļai, kuru
izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 47.punktu,
ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas
izmaksas vietā piemēro šādi: 1) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra
līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma
13.panta pirmās daļas 2.punktu, neapliekamais minimums ir atmaksājamās
pensijas daļas apmērā; 2) ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra
līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma
13.panta pirmās daļas 3.punktu, atmaksājamai pensijas daļai piemēro
neapliekamā minimuma daļu, ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un
2002.taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā
taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu. 31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo
pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas
noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības
izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos
atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas
izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), atmaksātajai
pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002. taksācijas
gadam noteiktajā apmērā. 32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo
pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” pārejas
noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz
šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika
izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu
deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai
2002.taksācijas gadu, kas nav deklarēta attiecīgajā gadā. 33. Līdz likuma “Par grāmatvedību” 9.panta
otrās daļas 1.punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk
kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija
noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite
iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”, ciktāl tie nav
pretrunā ar šo likumu. |
|||
|
|
13 |
Ministru
kabinets Papildināt pārejas noteikumus ar 34.punktu
šādā redakcijā (attiecīgi mainot sekojošo punktu numerāciju): „34. Grozījums likuma 9.panta pirmajā daļā
par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma „Sorosa
fonda — Latvija" līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu
ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus
darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds —
Latvija", bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
34. Grozījums likuma 9.panta pirmajā daļā
par 23.punkta izslēgšanu netiek piemērots attiecībā uz nodibinājuma „Sorosa
fonda — Latvija" līdz 2006.gada 31.decembrim apstiprināto projektu
ietvaros izmaksājamo stipendiju un atlīdzību, kura personai izmaksāta ārpus
darba tiesiskajām attiecībām ar nodibinājumu "Sorosa fonds —
Latvija", bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim. |
|||
|
34. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā
paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo
deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo
dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai
Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir
līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata
Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu
likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas
kārtība.” |
|
|
|
|
35. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā
paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo
deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo
dokumentu) veidlapu formu un to izpildīšanas kārtības apstiprināšanai
Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir
līdzšinējās, uz šā likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata
Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu
likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to izpildīšanas
kārtība.” |
|||
|
|
14 |
Politisko
organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā"
frakcija Papildināt pārejas noteikumus ar 35., 36. un
37.punktu šādā redakcijā: “35. Grozījums 12.panta pirmajā daļā attiecībā uz
mēneša neapliekamā minimuma noteikšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz
šo grozījumu spēkā stāšanās dienai mēneša neapliekamais minimums nedrīkst būt
mazāks par: a) no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 50 procentiem
no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa
preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības mēnesī (saskaņā ar Centrālās
statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju); b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada
31.decembrim – 75 procentiem no Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā
pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējās vērtības
mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto
informāciju). 36. Grozījumi šā
likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā
daļā attiecībā uz nodokļa likmes samazināšanu no 25 procentiem uz 15
procentiem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz 2009.gada 1.janvārim
nodokļu likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, algas nodokļa
maksātājam no mēneša apliekamā ienākuma (15.pants), kā arī piemērojot šā
likuma 17.panta septiņpadsmito un deviņpadsmito daļu, ir šāda: 1) no 2007.gada
1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim — 22 procenti; 2) no 2008.gada
1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim — 19 procenti. Grozījumi šā likuma 15.panta otrajā daļā un 17.panta
septiņpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā attiecībā uz nodokļa likmes
samazināšanu no 25 procentiem uz 15 procentiem attiecībā uz fiziskajām
personām - individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību
īpašniekiem, individuālajiem komersantiem un personām, kuras reģistrētas kā
saimnieciskās darbības veicējas, stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 37. Grozījumi 26.panta pirmajā, otrajā un trešajā
daļā attiecībā uz visu nodokļa ieņēmumu ieskaitīšanu pašvaldību budžetos
stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai ir
piemērojams šāds nodokļa ieņēmumu sadalījums starp pašvaldību un valsts
budžetu: a) no 2007.gada
1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim – 83 procenti maksātāja dzīvesvietas
pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 453,3 milj.latu) un 17 procenti valsts
pamatbudžetā; b) no 2008.gada
1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim – 91 procents maksātāja dzīvesvietas
pašvaldības budžetā (bet ne mazāk kā 499,8 milj.latu) un 9 procenti valsts
pamatbudžetā. Nodokļa papildsumma, kas paredzēta šā punkta
a) un b) apakšpunktā, tiek ieskaitīta attiecīgās pašvaldības budžetā
proporcionāli faktiskajiem nodokļa ieņēmumiem.” |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
|
|||
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
|
|
|
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
|||
[1] 19.pants. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas
un maksāšanas rezumējošā kārtība
4. Ja rezumējošā kārtībā aprēķinātā summa pēc
pārbaudes izrādās mazāka par avansā samaksāto, Valsts ieņēmumu dienesta
teritoriālā iestāde triju mēnešu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas
atmaksā maksātājam radušos starpību.