Likumprojekts
Izdarīt likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 2., 23.nr.; 1995, 8., 14.nr.; 1996, 9.nr.; 1997, 3., 21.nr.; 1998, 1.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 5.nr.; 2001, 1., 24.nr.; 2002, 6.nr.; 2003, 15.nr; 2004, 2.nr., 2005, 2., 8., 24 nr., 2006 nr.14; L. V., 18.10.2006, nr. 166) šādus grozījumus:
1. 2.pantā:
papildināt ievaddaļu ar vārdiem fiziskās personas (turpmāk maksātāji);
izslēgt 1. un 2.punktā vārdus fiziskās personas;
izslēgt 3.punktā vārdus un defisi fiziskās personas .
2. 3.pantā
izslēgt pirmajā daļā vārdus iekavās (turpmāk maksātājs);
aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu Ārvalstu ar vārdu Ārvalsts.
papildināt trešās daļas 4.punktu ar teikumu šādā redakcijā:
Pie šādiem ienākumiem pieder arī saistībā ar darba braucieniem un komandējumiem izmaksātās summas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistīties izdevumi, noteiktās normas;
3. Papildināt 4.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem piešķirtajiem ārvalstu ar vārdiem finanšu vai.
4. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:
7.pants. Maksātāja gada ienākums
Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) ienākumu kopums neatkarīgi no to formas (naudā vai citās lietās, vai pakalpojumu veidā)..
5. 8.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no ar vārdiem komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas Ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita;
papildināt pantu ar 2.1daļu šādā redakcijā:
2.1 Algas nodokli maksā par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības padomē vai valdē, neatkarīgi no tā, vai ienākums tiek saņemts no Latvijas Republikā reģistrētas kapitālsabiedrības vai citas kapitālsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents, kā arī par ienākumu, kas gūts par pienākumu pildīšanu vēlētās valsts pārvaldes institūcijās, citos vēlētos amatos un amatos, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta un pašvaldības (domes vai padomes) lēmumu.;
aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas ar vārdiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izslēdz Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētos privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas un skaitli 180 ar skaitli 300.
6. 9.pantā:
izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdus personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības un zemnieka vai zvejnieka saimniecības (turpmāk -saimniecība);
izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
2) fiziskās personas individuālā uzņēmuma īpašnieka ienākums no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes no Latvijas Republikas kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas, kā arī no citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta sabiedrības peļņas, izņemot dividendes no iekšzemes uzņēmuma, kuram nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenta sabiedrības, kurai nav jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklim pēc būtības līdzīgs ienākuma nodoklis savā rezidences valstī, kā arī no tām kapitālsabiedrībām, kuras izmanto citos Latvijas Republikas likumos (izņemot likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli) noteiktos uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides, vai pēc būtības līdzīgus citā Eiropas Savienības dalībvalstī un Eiropas Ekonomikas zonas valstī noteiktus ienākuma nodokļa atvieglojumus vai atlaides dividenžu deklarēšanas gadā vai iepriekšējā gadā;;
papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem Savienības dalībvalstīs ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;
izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:
4) apdrošināšanas atlīdzības, kuras izmaksājušas Latvijas Republikā reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu, kā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodibinātas un darbojas saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts normatīvajiem aktiem, izņemot tās apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas pēc dzīvības, veselības un negadījuma apdrošināšanas līguma, kuru apdrošinātā interesēs noslēdzis darba devējs (vai cits apdrošinājuma ņēmējs - juridiskā persona), pienākot apdrošināšanas līgumā paredzētajam līguma beigu termiņam vai laužot līgumu pirms termiņa;
papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārda Latvijas ar vārdiem vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu;
papildināt 10.punktu ar vārdiem un Ministru kabineta balva;
izteikt pirmās daļas 19.punkta a apakšpunktu šādā redakcijā:
a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas;
izslēgt pirmās daļas 21.punktu;
izslēgt pirmās daļas 22.punktā vārdus subsīdiju veidā;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
3. Uz nerezidenta Latvijā gūto ienākumu nav attiecināmi šā panta noteikumi, izņemot nerezidentu, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents un kurš taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem, kā arī izņemot gadījumus, ja nerezidents ir guvis šā panta pirmās daļas 14. un 17.punktā minētos ienākumus vai šā panta pirmās daļas 16.punktā minētās kompensāciju izmaksas, lai segtu personas izdevumus sakarā ar darba vai amata pienākumu veikšanu komandējumos vai darba braucienos.;
papildināt pantu ar 3.3daļu šādā redakcijā:
3.3 Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētajos gadījumos, kad dividendes ir saņemtas no kapitālsabiedrības, kura izmanto tiesības samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar citiem likumiem (izņemot likumu Par uzņēmumu ienākuma nodokli), tās ir apliekamas ar nodokli proporcionāli tai peļņas daļai, kura, piemērojot likumos (izņemot likumu Par uzņēmumu ienākuma nodokli) noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli..
7. 10.pantā:
papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārdiem Savienības dalībvalstīs ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs;
papildināt pirmās daļas 6.punktu pēc vārdiem Savienības dalībvalstī ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī;
papildināt ceturto daļu pēc vārdiem Savienības dalībvalsts ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
8. 11.pantā:
papildināt trešās daļas 4.punktu pēc vārdiem saskaņā ar ar vārdiem šā likuma 11.5 pantu un;
izslēgt piekto daļu;
izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
6. Apliekamajā ienākumā netiek ietverti lauksaimniecības produkti (pašpatēriņš), ko savām vajadzībām izlietojis maksātājs un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras ar maksātāju ir radniecībā līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.
izteikt vienpadsmito daļu šādā redakcijā:
11. Ja, aprēķinot fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumu vai zaudējumu, tiek izslēgtas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, un minēto summu izslēgšanas rezultātā rodas zaudējumi vai zaudējumu palielinājums, šos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta devīto un desmito daļu.;
papildināt pantu ar divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
12. Ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.
13. Maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecībās gūst ienākumu, kurš saskaņā ar šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu nepārsniedz 3000 latus gadā, vai gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji. Maksātāji, kas gūst ienākumu no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumiem nodrošina uzskaiti, lai noteiktu, kad minētie ienākumi sasniedz 3000 latus gadā.
9. Izteikt 11.1 pantu šādā redakcijā:
11.1 pants. Īpaši noteikumi saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai maksātājiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā
1. Maksātājs, kas atbilstoši likumam Par grāmatvedību kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākumu nosaka, koriģējot šajā pantā noteiktajā kārtībā ieņēmumu un izdevumu pārskatā uzrādīto ieņēmumu un izdevumu starpību (turpmāk šajā pantā rezultāts).
2. Maksātājs, kas atbilstoši likumam Par grāmatvedību izvēlas kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, saimnieciskās darbības ienākuma noteikšanai gatavo bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu saskaņā ar likuma Par grāmatvedību 13.panta sesto daļu.
3. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā samazina) par tiem izdevumiem (izdevumu daļu), kuri nav tieši saistīti ar maksātāja (tā individuāla uzņēmuma) saimniecisko darbību saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 5.pantu.
4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā samazina) par:
1) soda naudām, līgumsodiem un naudas sodiem izmantoto summu, arī soda sankciju (nokavējuma naudas) summu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" un konkrēto nodokļu likumiem;
2) neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām:
a) kas pārsniedz 100 latus, ja par notikušo nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, kuras pieņēmušas lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai atteikšanu uzsākt kriminālprocesu vai
b) pārsniedz maksātāja plānoto zudumu normu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekšējo trīs taksācijas gadu faktiskajiem zudumiem;
3) procentu maksājumu daļu, kas pārsniedz procentu maksājumu summas daļu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs, kas reizināta ar koeficientu 1,2, ja procentu maksājums tiek veikts starp maksātāju un uzņēmumu, ja maksātājs ir ar uzņēmumu saistīta persona likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 1.panta piektās daļas izpratnē;
4) bezcerīgo (zaudēto, bez cerībām tos kādreiz atgūt) parādu summām, kas tieši iekļautas izmaksās, ja tās neatbilst šā likuma 11.3 pantā noteiktajiem nosacījumiem debitoru parādu atzīšanai par zaudētajiem parādiem, kā arī citos 11.3 pantā noteiktajos gadījumos;
5) maksātāja ārvalstīs samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (vai tam atbilstoša nodokļa) summu;
6) dabas resursu virslimita izmantošanas un vides piesārņošanas virslimita maksājumu summu;
7) darbinieku labā izdarītajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātajām apdrošināšanas prēmiju summām par darbinieku dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) saskaņā ar šā likuma 8.panta piekto daļu, ja maksātājam taksācijas perioda pēdējā dienā ir nodokļu parādi;
8) maksātāja iedzīvotāju ienākuma nodokli (arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumiem), ja tā samaksa veikta no saimnieciskajai darbībai nodalītajiem līdzekļiem;
9) apdrošināšanas prēmijas maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;
10) darbinieku labā privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām, ja tās iemaksātas pensiju fondos, kas izveidoti un darbojas ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm;
11) 40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas. Šā panta izpratnē reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai.
5. Maksātājs rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā - samazina) par saskaņā ar likumu Par grāmatvedību un tam pakārtotajiem normatīvajiem aktiem pārskata gadā norakstīto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu, bet samazina (negatīva rezultāta gadījumā palielina) par saskaņā ar šā likuma 11.5 pantu un likuma ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 13.panta prasībām aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu.
6. Maksātājs rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā palielina) par summām, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
7. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas. Ja maksātājs gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumiem un citiem saimnieciskās darbības veidiem, par šā likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā minēto neapliekamo ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas tas samazina saimnieciskās darbības ienākumu daļu, kas noteikta proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas vai lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas ieņēmumiem kopējos saimnieciskās darbības ieņēmumos.
8. Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums) sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo trīs taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma.
9. Ja, koriģējot rezultātu saskaņā ar šā panta sesto daļu, ir radušies saimnieciskās darbības zaudējumi (vai zaudējumu palielinājums), šīs korekcijas rezultātā radušos zaudējumus vai zaudējumu palielinājumu nedrīkst segt no nākamo taksācijas gadu saimnieciskās darbības ienākuma saskaņā ar šā panta septīto daļu.
10. Maksātājs, kas uzsācis kārtot grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, to dara vismaz piecus taksācijas gadus pēc kārtas.
10. Izslēgt 11.2 pantu.
11. Papildināt likumu ar 11.3, 11.4 un 11.5 pantu šādā redakcijā:
11.3 pants. Zaudētie parādi
1. Debitoru parādus var uzskatīt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie divi un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts saimnieciskās darbības ienākuma aprēķinā;
2) debitors ir Latvijas nodokļu maksātājs: rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā, vai arī Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents;
3) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
4) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība debitors ir izslēgta no Komercreģistra;
5) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora fiziskās personas un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka katra atsevišķā debitora parāda summa nepārsniedz 100 latus.
2. Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktie nosacījumi, rezultātu samazina (negatīva rezultāta gadījumā palielina) par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Atlikušo zaudētā parāda summu drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas (ir tiesas lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu).
3. Ja maksātājam (tā individuālajam uzņēmumam) norēķinu kontā atradās naudas summas konta turētāja bankrota brīdī, tad piemēro likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 9.panta otro un trešo daļu.
4. Rezultātu palielina (negatīva rezultāta gadījumā samazina) par starpību starp zaudētā parāda summu un to naudas summu, kas iegūta no savu prasījuma tiesību nodošanas citām personām, ja nodokļa maksātājs savas prasījuma tiesības attiecībā uz zaudēto parādu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, ir nodevis citām personām.
1. Stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā radies pamatlīdzekļu zaudējums tiek uzskatīts par šo pamatlīdzekļu nomaiņu pret naudas summu, kas ir vienāda ar kompensāciju par attiecīgo pamatlīdzekli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
2. Nosakot saimnieciskās darbības ienākumu, ienākumus no kompensācijas par stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā zaudētu zemi, ēkām, to daļām un būvēm neņem vērā, ja 12 mēnešu laikā no kompensācijas saņemšanas dienas saņemtā kompensācijas summa tiek reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos. Tāpat neņem vērā ienākumu no katras kompensācijas daļas, kas 12 mēnešu laikā ir reinvestēta tādos pašos vai līdzīgos pamatlīdzekļos, ja minētā kompensācija ir izmaksāta pa daļām.
3. Ja tiek izpildīts šā panta otrajā daļā minētais nosacījums, pamatlīdzekļa bilances vērtība (maksātājam, kas kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā - atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām) ir vienāda ar zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību, kurai pieskaitīta summa, par kādu jauniegādātā pamatlīdzekļa vērtība pārsniedz kompensāciju par zaudēto pamatlīdzekli.
11.5 Īpaši noteikumi taksācijas gadā norakstāmā pamatlīdzekļu nolietojuma un atsevišķu saimnieciskās darbības izdevumu veidu noteikšanai
1. Pamatlīdzekļu nolietojumu, nosakot apliekamo ienākumu, aprēķina par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli 13.pantu.
2. Ja maksātājam piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojumu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu maksātājs iekļauj saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporcija var tikt objektīvi noteikta un tiek dokumentāri pamatota. Ja minētā proporcija nevar tikt objektīvi noteikta un dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 50% no aprēķinātā pamatlīdzekļa nolietojuma.
3. Ja maksātājam piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojumu aprēķina proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.
5. Ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tās personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minētā proporcija nevar tikt objektīvi noteikta un dokumentāri pamatota, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70% no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.
6. Personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk kā 50% no faktiskajām izmaksām.
7. Saimnieciskās darbības izdevumos ietver kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālo remontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.
12. Papildināt 12.panta otro daļu pēc vārda Savienības dalībvalsts ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
13. Papildināt 13.panta ceturto daļu pēc vārdiem Savienības dalībvalsts ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
14. 17.pantā:
papildināt desmito daļu pēc vārda komersanti ar vārdiem individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības);
papildināt vienpadsmito daļu pēc vārda komersanti ar vārdiem individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības);
papildināt 11.2 daļu pēc vārda komersantam ar vārdiem individuālajam uzņēmumam (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecībai);
papildināt 12.1 daļu pēc vārda komersants ar vārdiem individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība);
15. 18.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus līdz taksācijas gada 1.februārim ar vārdiem reizē ar deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim;
aizstāt trešajā daļā vārdus ikreiz ceturto daļu no nodokļa avansa summas, ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi ar vārdiem Ja Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde nav noteikusi citādi, ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas, bet ne vēlāk kā 15. maijā, ne vēlāk kā 15. augustā un ne vēlāk kā 15. novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no taksācijas gadam noteiktās nodokļa avansa summas.;
aizstāt 4.1 daļā vārdus individuālais komersants, kurš saimnieciskās darbības ienākumu aprēķina atbilstoši šā likuma 11.1 panta otrajai, trešajai un ceturtajai daļai, un šā likuma 11.2 pantā minētais nodokļa maksātājs ar vārdiem maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā.
16. 19.pantā:
papildināt trešo daļu pēc vārdiem 15 dienu laikā no ar vārdiem šajā likumā noteiktās;
aizstāt 5.1 un 5.2daļā vārdu Ārvalstu ar vārdu Ārvalsts;
papildināt sestās daļas 6.punktu aiz vārda dalībvalsts ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un aizstāt vārdus nav izmantojusi ar vārdiem vai tās laulātais nav izmantojuši.
17. 20.pantā:
aizstāt trešās daļas ievaddaļā vārdu Ārvalstu ar vārdu Ārvalsts;
aizstāt trešās daļas 1.punktā vārdu uzņēmējsabiedrības ar vārdu komercsabiedrības;
papildināt trešās daļas 3.punktu pēc vārda Savienības dalībvalsts ar vārdiem vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts.
18. Aizstāt 22.panta 3.1 daļā skaitli 15 ar skaitli 30
19. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli 75 ar skaitli 79 un skaitli 25 ar skaitli 21.
20. Aizstāt 27.panta pirmajā daļā vārdu uzņēmējdarbības ar vārdiem saimnieciskā darbība attiecīgajā locījumā.
21. 28.pantā:
izslēgt 1.punktā vārdus vai paziņojumu.
papildināt pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:
8) Maksātājs, kas saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši 11.panta divpadsmitajai daļai, piecu darbadienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informē par to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi..
22. Izslēgt 29.panta otrajā daļā vārdus nodokļa pamatparāda palielinājumu atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei un.
23. 31.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus nesamaksātā nodokļa summas palielinājuma (pamatparāda palielinājums) naudu saskaņā ar šā panta otrās daļas noteikumiem;
izslēgt otro daļu.
24. 31.1 pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus nesamaksātās nodokļa summas palielinājumu (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un;
aizstāt otrajā daļā vārdus aprēķināms nesamaksātās nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) saskaņā ar šā likuma 31.panta otrās daļas noteikumiem un ar vārdu aprēķināma.
25. 31.2 pantā:
izslēgt otrajā daļā vārdus nesamaksātā nodokļa summas palielinājums (pamatparāda palielinājums) un;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei ar vārdu aprēķināta.
26. Aizstāt 31.3 panta otrajā daļā vārdus aprēķināts nesamaksātās (iztrūkstošās) nodokļa summas un soda naudas palielinājums atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei ar vārdu aprēķināta.
27. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:
32.pants. Darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildība par citiem nodokļu likumu pārkāpumiem
1. Par informatīvo deklarāciju - likuma 17.panta sestajā, septītajā, vienpadsmitajā un 11.1daļā, un 29.panta pirmās daļas piektajā un sestajā punktā noteikto pārskatu neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, darba devējam (ienākuma izmaksātājam) piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība.
2. Ja maksātājs noteiktajos termiņos nav informējis Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi saskaņā ar šā likuma 28.panta 8.punktu un no gūtā ienākuma netiek ieturēts nodoklis saskaņā ar šā likuma 17.panta desmitās daļas 7.punktu, tad tiek uzskatīts, ka maksātājs veic nereģistrētu saimniecisko darbību un tam tiek piemērota likumā Par nodokļiem un nodevām noteiktā atbildība.
28. 32.1 pantā:
izslēgt pirmo daļu;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
2. Ja maksātāja vainas dēļ grāmatiņa ir bojāta vai pazaudēta un ir nepieciešams izsniegt jaunu grāmatiņu, maksa par atkārtotu grāmatiņas izsniegšanu ir 10 lati. Atkārtoti grāmatiņu izsniedz bez maksas, ja maksātājs iesniedz attiecīgas valsts institūcijas izziņu par to, ka grāmatiņa ir zudusi vai bojāta stihiskā nelaimē vai citādā piespiedu kārtā.
papildināt ar trešo daļu šādā redakcijā:
3. Par informatīvo deklarāciju - likuma 17.panta 9.1, vienpadsmitajā un 11.1daļā, 18.panta sestajā daļā un 28.panta 7.punktā noteikto paziņojumu - neiesniegšanu vai iesniegšanu, neievērojot likumā noteiktos termiņus, maksātājam piemērojama Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība..
29. Izteikt 38.panta otro daļu šādā redakcijā:
2. Šā likuma izpildes nodrošināšanai gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas), un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapas formu un to aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
30. Papildināt pārejas noteikumus ar 29., 30., 31., 32., 33. un 34.punktu šādā redakcijā:
29. Ja individuālais uzņēmums (zemnieku vai zvejnieku saimniecība) pārreģistrējas par individuālo komersantu, individuālais komersants ir tiesīgs pārņemt individuāla uzņēmuma (zemnieku vai zvejnieku saimniecības) pirmstaksācijas perioda zaudējumus un segt tos likumā noteiktajā kārtībā.
30. Atmaksājamajai pensijas daļai, kuru izmaksā saskaņā ar likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 47.punktu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu atmaksājamās pensijas izmaksas vietā piemēro šādi:
30.1. ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktu neapliekamais minimums ir atmaksājamās pensijas daļas apmērā;
30.2. ja pensijai laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neapliekamo minimumu piemēroja saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu - atmaksātai pensijas daļai piemēro neapliekamā minimuma daļu, , ko nosaka kā starpību starp 2000., 2001. un 2002. taksācijas gada pensiju neapliekamā minimuma apmēru un attiecīgajā taksācijas gadā maksātāja pensijai piemēroto neapliekamo minimumu.
31. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības izmantot šā likuma 13.panta pirmās daļas 1. vai 4.punktā noteiktos atvieglojumus un maksātāja algas nodokļa grāmatiņa bija iesniegta pensijas izmaksas vietā (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā), a tmaksātajai pensijas daļai minētos atvieglojumus piemēro 2000., 2001. un 2002. taksācijas gadam noteiktajā apmērā.
32. Ja maksātājam, kas saņem atmaksājamo pensijas daļu, kuru izmaksā saskaņā ar likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 47.punktu, 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadā bija tiesības uz šā likuma 10.pantā noteiktajiem attaisnotajiem izdevumiem un tie netika izmantoti pilnā apmērā, maksātājs ir tiesīgs iekļaut gada ienākumu deklarācijā par 2007.gadu to attaisnoto izdevumu daļu par 2000., 2001. vai 2002.taksācijas gadu, kas nav tikusi deklarēta attiecīgajā gadā.
33. Līdz likuma Par grāmatvedību 9.panta otrās daļas 2.punktā. paredzēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
34. Līdz šā likuma 38.panta otrajā daļā paredzētās gada ienākumu deklarācijas (nodokļa deklarācijas) un informatīvo deklarāciju (pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu) veidlapu formu un to aizpildīšanas kārtības apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim spēkā ir līdzšinējās uz likuma 38.panta otrajā daļā ietvertā deleģējuma pamata Ministru kabineta apstiprinātās deklarācijas, pārskatu, paziņojumu un citu likuma piemērošanai nepieciešamo dokumentu veidlapu formas un to aizpildīšanas kārtība.
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.
|
Finanšu ministrs |
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
O.Spurdziņš |
I.Krūmane |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Orehova |
2006.12.05. 14:27
3958
A.Orehova, 7095494
Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli
|
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
|
|
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra sēdes protokola (prot.nr.74, 56.§) 4.punktam Finanšu ministrijai līdz 2006.gada 1.februārim ir jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekts Grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai Latvijas normatīvajā aktā novērstu pretrunas ar Eiropas Savienības (turpmāk ES) tiesībām attiecībā uz brīvu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustību. Atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un līgumam par Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk EEZ) dibināšanu ES dalībvalstīm ir jānovērš četru pamatbrīvību diskriminējošie noteikumi, kas ietverti nacionālajos normatīvajos aktos. Ir nepieciešams novērst diskriminācijas noteikumus attiecībā uz brīvu kapitāla kustību iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās, kas dibinātas citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, kā arī attiecībā uz citas ES dalībvalsts vai EEZ (Lihtenšteina, Norvēģija un Islande) valsts emitētajām valsts un to pašvaldību parādzīmēm, kā arī jāvienādo dividenžu aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms. Attiecībā uz brīvu personu (darbinieku) kustību nepieciešams noteikt, ka tiesības uz Latvijas neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem ir attiecināmas arī uz EEZ valstu rezidentiem, ja minētā persona Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā vai tās laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī. Likumā Par grāmatvedību un likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem ir izdarīti grozījumi, kas paredz, ka ar 2007.gada 1.janvāri izvēlēties kārtot grāmatvedību vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā varēs individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu (šobrīd noteiktais slieksnis 45 000 latu). Tādējādi ir nepieciešams precizēt likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normas, ietverot regulējumu attiecībā uz grāmatvedības uzskaites jautājumiem un apliekamā ienākuma noteikšanu nodokļu maksātājiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā. Likumā līdz šim iekļautās normas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu uzskaiti un nolietojuma norakstīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kā arī saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanu nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ir bijušas ļoti vispārīgas. Tādējādi, lai nodrošinātu vienveidīgu un skaidru likuma piemērošanu šajās jomās, nepieciešams minētos jautājumus likumā atrunāt sīkāk. Līdz šim likumā sīkāk nav bijusi atrunāta arī nodokļa piemērošana gadījumā, ja saimnieciskās darbības veicējs atsavina savu uzņēmumu. Ņemot vērā, ka Saeima ir izdarījusi grozījumus likumā Par valsts pensijām, minētā likuma pārejas noteikumu 47.punktā atbilstoši Satversmes tiesas lēmumam paredzot pensionāriem atmaksāt pensijas daļu, kas strādājošiem pensionāriem netika izmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam, likumā nepieciešams precizēt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību šādas atmaksas veikšanas gadījumā. Likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz šim ir bijušas ietvertas arī vairākas sankcijas, kas pēc savas būtības atbilst administratīvajam sodam. Tādējādi likumu nepieciešams precizēt atbilstoši paredzētajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimā 2.lasījumā izskatīts likumprojekts Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz noteikt atbildību par nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu) un saskaņot likumā lietoto terminoloģiju ar minēto kodeksu. Tādējādi tiktu izpildīts viens no Ministru kabineta 2006.gada 28.jūlija rīkojuma Par Administratīvo sodu likumprojekta koncepciju 5.punktā Finanšu ministrijai dotajiem uzdevumiem veikti nepieciešamie grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pašreizējai situācijai neatbilstoši mazs ir arī likuma 8.panta piektajā daļā iekļautais ierobežojums darba devēju veiktajiem veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā 180 latu apmērā. Ir nepieciešami atsevišķi precizējumi attiecībā uz Komerclikuma terminoloģiju.
|
|
|
Likumprojekts paredz grozījumus, kas vienādo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz Latvijas rezidentu ienākumiem no citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu un to pašvaldību parādzīmēm, ienākumiem no noguldījumiem un depozītiem EEZ valstīs reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas rezidentu veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas sabiedrībās, kuras dibinātas citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī. Likumprojekts paredz grozījumus, kas novērš iespējamo diskrimināciju attiecībā uz ES un EEZ dalībvalstu rezidentiem, kuri saņem dividendes no Latvijas komercsabiedrībām. Likumprojekts paredz noteikt arī EEZ valstu rezidentiem tiesības uz Latvijas neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem, ja minētā persona Latvijā guvusi vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un ka tā vai tās laulātais nav izmantojuši šajā likumā noteiktajiem nodokļa atvieglojumiem un attaisnotajiem izdevumiem analoģiskus atskaitījumus savā rezidences valstī. Likumprojekts precizē likuma normas attiecībā uz maksātājiem, kuri grāmatvedību kārto divkāršā ieraksta sistēmā. Šiem maksātājiem tiek saglabāta apliekamā ienākuma koriģēšanas sistēma, kas līdzinās likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktajai, taču ir ievērojami vienkāršāka, jo uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem pamatā neattiecas likumā Par uzņēmumu gada pārskatiem ietvertās prasības. Likumā sīkāk atrunāta pamatlīdzekļu uzskaite un nolietojuma norakstīšana nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, kā arī saimnieciskās darbības izdevumu atzīšana nodokļa aprēķināšanas vajadzībām. Likumā atrunāta izmaksu proporcionāla sadalīšana, ja saimnieciskās darbības veicējs saimnieciskās darbības aktīvus izmanto gan saimnieciskajai darbībai, gan personiskajām vajadzībām. Sīkāk atrunāta kārtība, kādā apliekamo ienākumu var samazināt par zau dētajiem debitoru parādiem tie saimnieciskās darbības veicēji, kas grāmatvedību kārto pēc uzkrāšanas principa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību, kas korekciju veikšanu paredzēja līdzīgi kā uzņēmumu ienākuma nodoklim, likumprojektā ietvertā kārtība ir nedaudz vienkāršota, atļaujot norakstīt nelielus zaudētos debitoru parādus vienkāršotā kārtībā. Likumprojektā arī atrunāts, ka ar nodokli netiek aplikta saņemtā kompensācija, ja stihiskas nelaimes rezultātā vai piespiedu atsavināšanas kārtā tiek zaudēts pamatlīdzeklis. Likumprojektā precizēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas kārtību, ja pensionāriem atbilstoši Saeimas izdarītajiem grozījumiem likumā Par valsts pensijām (šī likuma pārejas noteikumu 47.punkts) tiek atmaksāta pensijas daļa, kas strādājošiem pensionāriem netika izmaksāta laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam. Likumprojekts paredz, ka šajā gadījumā atmaksājamai pensijas daļai tiek piemērota attiecīgajos taksācijas gados neizmantotā neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu daļa. Likumprojektā ietverti grozījumi saistībā ar izdarītajiem grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī saskaņojot likumā lietoto terminoloģiju ar minēto kodeksu. No likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredzēts izslēgt sodus, kas pēc savas būtības atbilst administratīvajiem sodiem. Likumprojekts paredz palielināt likuma 8.panta piektajā daļā iekļauto ierobežojumu darba devēju veiktajiem veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā no 180 latiem līdz 300 latiem. Tā kā ar 2007.gadu palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām, likumprojektā tiek mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetiem saistībā ar to, lai nodrošinātu pašvaldību budžetu ieņēmumu pieaugumu. Likumprojektā ir iestrādāti grozījumi, kas paredz saskaņot likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem. Likumprojektā ir ietverti arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi. |
|
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
|
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|
|
1. 1. Ietekme uz makroekonomisko vidi
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
2. 2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
|
|
|
Likumprojekts nodrošinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa neitralitāti attiecībā uz Latvijas rezidentu tiesībām brīvi izvēlēties kapitāla ieguldījuma vietu ES dalībvalstī vai EEZ valstī. Likumprojektā EEZ valsts rezidentam noteiktās tiesības piemērot Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa labumus (neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnoto izdevumu) nodrošinās nediskriminācijas prasību ievērošanu.
|
|
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
|
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz |
|||||
|
|
(tūkst. latu) |
||||
|
Rādītāji |
Kārtē-jais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
|
||
|
|
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
2007-2011 |
|
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos
Kopā:
t.sk. palielinot ierobežojumu darba devēju veiktajiem veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā
|
- |
-3.000 |
-3.000 |
-3.000 |
-3.000 |
|
2. Izmaiņas budžeta izdevumos
|
- |
- |
- |
- |
- |
|
3. Finansiālā ietekme
Kopā: t.sk. palielinot ierobežojumu darba devēju veiktajiem veselības nelaimes gadījumu un dzīvības (bez uzkrāšanas) apdrošināšanas prēmiju maksājumiem darba ņēmēju labā
|
- |
-3.000 |
-3.000 |
-3.000 |
-3.000 |
|
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
||||
|
5. Cita informācija |
Lai gan likumprojektā veiktās izmaiņas soda sankciju sistēmā teorētiski varētu samazināt maksājamo soda naudu apmēru, tomēr šo izmaiņu ietekme uz budžeta ieņēmumiem ir neprognozējama. Saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārdali starp valsts pamatbudžetu un pašvaldību budžetiem 2007.gadā nemainās kopējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apmērs, taču pārdales rezultātā par 30.039 tūkst. latu pieaug pašvaldību budžetu ieņēmumi, bet valsts pamatbudžeta ieņēmumi par tādu pašu summu samazinās. Savukārt likumprojekta normu ietekmi uz budžeta ieņēmumiem saistībā ar brīvas kapitāla kustības un nediskriminācijas nodrošināšanu varēs novērtēt ietekmi varēs novērtēt tikai tad, kad nerezidenti, kuri ir EEZ valsts rezidenti, būs izmantojuši savas tiesības piemērot Latvijas noteiktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa labumus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam iedzīvotāju gada ienākuma deklarāciju. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta minēto deklarāciju veiktās apstrādes un pieņemto lēmumu pamata tiks iegūti dati par to nerezidentu skaitu, kuri ir tiesīgi piemērot minētos nodokļa labumus, un datus par minētajām personām piemēroto nodokļa labumu apmēru. |
||||
|
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme
uz
|
|
|
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt
|
Nepieciešams sagatavot grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumos Nr. 793 par likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli piemērošanu, lai noteiktu, kā piemērojams nodokļa atvieglojums tajos gadījumus, kad tiek veiktas iemaksas citās ES dalībvalstīs vai EEZ valstīs izveidotajos privātajos pensiju fondos vai izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi minētajās valstīs nodibinātajās apdrošināšanas sabiedrībās. Nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.166 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatiem un paziņojumiem un Ministru kabineta 2006.gada 10.janvāra noteikumos Nr.41 Noteikumi par iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību. |
|
2. Cita informācija |
Likumprojektā paredzēts izslēgt līdzšinējo Ministru kabinetam piešķirto deleģējumu noteikt kārtību, kādā maksātājs nodokļa aprēķināšanas vajadzībām veic ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti. Tādējādi spēku zaudēs Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Ieņēmumu un izdevumu uzskaite turpmāk tiks veikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz likuma Par grāmatvedību 9.pantā doto deleģējumu (minētā likuma Par grāmatvedību norma ir spēkā ar 2007.gada 1.janvāri). |
|
V. Kādām Latvijas starptautiskajām
saistībām |
|
||||
|
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
||||
|
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
|
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
||||
|
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
|
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
||||
|
1.tabula |
|||||
|
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju
|
Likumprojekts kopumā nodrošina Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (2002, Official Journal, sadaļa L 325/33) 39. un 58.pantā iekļautos nosacījumus un principus.
|
||||
|
2.tabula |
|||||
|
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības
pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
||
|
Likumprojekta 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmā, otrā, trešā, ceturtā, devītā un desmitā daļa, 7.pants, 9.pants, 10.pants, 13.panta otrā daļa, 14.panta trešā daļa.
|
Eiropas Ekonomikas Zonas līguma (1994, Official Journal, sadaļa L 03/01) 40.pants. |
Atbilst |
Nav |
||
|
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|||||
|
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
|||||
|
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
|
Ar projektu iepazīstināta Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju maksimālā apmēra palielināšanu saņemts Latvijas personāla vadīšanas asociācijas priekšlikums. Notikušas konsultācijas ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.
|
|
|
2. Kāda ir šo
nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie
priekšlikumi, mainīts formulējums |
Daļēji ņemti vērā Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas biedru priekšlikumi. Daļēji ņemts vērā Latvijas personāla vadīšanas asociācijas priekšlikums par apdrošināšanas prēmiju maksimālā apmēra palielināšanu.
|
|
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti. |
|
|
Konsultācijas nav notikušas. |
|
|
5. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar. |
|
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Lai īstenotu paredzētos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.
|
|
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Likums tiks publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis.
|
|
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo
|
Indivīds savas tiesības var aizstāvēt likumā Par nodokļiem un nodevām un Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja EEZ vai citas ES dalībvalsts rezidents pamatoti uzskata, ka viņam ES tiesību aktos noteiktās tiesības ir aizskartas, ir tiesīgs vērsties Eiropas Kopienas Tiesas instancēs.
|
|
4. Cita informācija |
Likumprojekts šo jomu neskar.
|
|
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
I.Krūmane |
E.Strazdiņa |
M.Radeiko |
A.Orehova |