LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMA

BUDŽETA UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA

Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708 7318, fakss 708 7317

________________________________________________________________

Rīgā

2006. gada 14. decembris

Nr.9/2 – 2.1-19-(9/06)

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījums Izglītības likumā” (Nr. 110/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.

Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 14 lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs K.Leiškalns

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījums Izglītības likumā

(Nr. 110/Lp9 )

Spēkā esošā redakcija	Pirmā lasījuma redakcija	Nr	Priekšlikumi (21)	Ministru kabineta atzinums	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
	Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr., 1999, 17., 24.nr., 2000, 12. nr., 2001, 12., 16., 21.nr., 2003, 21.nr., 2004, 5.nr.) šādu grozījumu:	1	Juridiskais birojs Ierosinām izslēgt likumprojekta ievaddaļā vārdus “2003, 21.nr.;”.	Neatbalstīts	Atbalstīts	Izdarīt Izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 24.nr., 1999, 17., 24.nr., 2000, 12. nr., 2001, 12., 16., 21.nr., 2004, 5.nr.) šādu grozījumu:
9.pants. Izglītības ieguves valoda (1) Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.
(2) Citā valodā izglītību var iegūt:		2	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 9.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(2) Mazākumtautību valodās un citās valodās izglītību var iegūt:”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
1) privātās izglītības iestādēs;
2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka šajās izglītības programmās mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā;		3	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 9.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā: “2) valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmā nosaka izglītības iestāde. Valsts valodā pasniedz latviešu valodu un literatūru, kā arī atsevišķus citus priekšmetus.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
3) citos likumos paredzētās izglītības iestādēs.
(3) Ikviens izglītojamais, lai iegūtu pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā.		4	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Ikviens izglītojamais, iegūstot pamatizglītību vai vidējo izglītību, apgūst valsts valodu integrācijai Latvijas sabiedrībā pietiekamā līmenī. Izglītojamais kārto latviešu valodas un literatūras (izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas – arī attiecīgās mazākumtautības valodas un literatūras) zināšanu pārbaudes eksāmenus Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā apjomā un kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts valodas apguves kvalitāti.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
(4) Profesionālās kvalifikācijas eksāmeni kārtojami valsts valodā.		5	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Valsts pārbaudījumu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturs ir valsts valodā, izņemot mazākumtautības valodas un literatūras zināšanu pārbaudījumus. Pēc izglītības iestādes pieprasījuma pieļaujams satura tulkojums attiecīgā priekšmeta apguves valodā. Valsts pārbaudījumi un profesionālās kvalifikācijas eksāmeni pēc izglītojamā izvēles kārtojami valsts valodā vai attiecīgās mācību programmas apguves valodā.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
(5) Akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktora) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot citos likumos paredzētos gadījumus.		6	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 9.panta piekto daļu ar tekstu šādā redakcijā: “Pēc vienošanās ar darba autoru attiecīgā grādu piešķiršanas padome var izvēlēties citu darba aizstāvēšanas valodu. Darba teksta un aizstāvēšanas runas tulkojumu valsts valodā nodrošina darba autors.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
(6) Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās, kas tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, notiek valsts valodā.		7	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Aizstāt 9.panta sestajā daļā vārdu “notiek” ar vārdu “pieejama”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		8	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt likumu ar 15.^1 pantu šādā redakcijā: “15.^1 pants. Mazākumtautību izglītības departamenta kompetence izglītībā (1) Mazākumtautību izglītības departaments ir Izglītības un zinātnes ministrijas struktūrvienība. (2) Mazākumtautību izglītības departaments regulē to izglītības iestāžu, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, darbību jomās, kuras minētas šā likuma 15.panta 4.- 6. 9.-11., 14., 15., 17.-19., 21., 23. un 26.punktā.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
18.pants. Pašvaldības izglītības pārvalde (1) Pašvaldības izglītības pārvaldi izveido rajona vai republikas pilsētas pašvaldība, lai īstenotu savu kompetenci izglītībā. (2) Pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāju, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ieceļ amatā attiecīgā pašvaldība. Izglītības pārvaldes vadītājam ir nep ieciešama izglītības vai izglītības vadības darbā uzkrāta pieredze. (3) Pašvaldības izglītības pārvaldi finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta. (4) Pašvaldības izglītības pārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina attiecīgā pašvaldība.		9	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 18.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Pašvaldības izglītības pārvalde pēc pašvaldības vai Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas izveido mazākumtautību izglītības struktūrvienību.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
31.pants. Izglītības iestādes pašpārvalde (1) Izglītības iestādes pašpārvalde tiek izveidota kā koleģiāla institūcija, kura darbojas saskaņā ar pašpārvaldes nolikumu. (2) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvaldē darbojas iestādes dibinātāja, izglītojamo, viņu vecāku un iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji.
(3) Pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes pašpārvalde: 1) izstrādā priekšlikumus izglītības iestādes attīstībai; 2) nodrošina izglītības iestādes sadarbību ar izglītojamo vecākiem; 3) iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par iestādes darba organizāciju, budžeta sadalījumu un izglītības programmu īstenošanu.		10	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 31.panta trešās daļas 3.punktu pēc vārdiem “izglītības programmu” ar vārdiem “izvēli, izstrādāšanu un”.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		11	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 31.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: “4) var dibināt izglītības iestādes atbalsta fondu un kontrolēt fonda līdzekļu izlietošanu;”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		12	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 31.panta trešo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā: “5) ierosina izglītības iestādes vadītāja un pedagogu atbrīvošanu no darba;”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
		13	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Papildināt 31.panta trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: “6) iesniedz priekšlikumus izglītības iestādes vadītājam par valsts valodas lietojumu mazākumtautību izglītības programmā un priekšmetiem, kas apgūstami valsts valodā.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
(4) Augstākās izglītības iestāžu pašpārvalžu darbību nosaka Augstskolu likums un citi likumi.
41.pants. Mazākumtautību izglītības programmas (1) Mazākumtautību izglītības programmas atbilstoši valsts izglītības standartiem izstrādā izglītības iestādes, par pamatu izmantojot Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātos vispārējās izglītības programmu paraugus. (2) Mazākumtautību izglītības programmās papildus iekļauj attiecīgās etniskās kultūras apguvei un mazākumtautību integrācijai Latvijā nepieciešamo saturu. (3) Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās mācību priekšme tus, kuri apgūstami valsts valodā.		14	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izslēgt 41.panta trešo daļu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
48.pants. Tiesības strādāt par pedagogu (1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām. (2) Pedagoga privātprakses uzsākšanai ir jāsaņem sertifikāts Izglītības un zinātnes ministrijā. (3) Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.		15	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 48.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir augstākā izglītība vai vidējā pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst attiecīgo izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas prasībām.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
53.pants. Pedagoga darba samaksa (1) Pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši pedagoga profesionālajai kvalifikācijai, darba stāžam un darba slodzei. (2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.	Izteikt 53.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laikposmā."	16 17 18	Frakcija Jaunais laiks Ierosinām izteikt Izglītības likuma 53.panta 2.daļu šādā redakcijā: „2. Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par iepriekšējā gada vidējo darba samaksu sabiedriskajā sektorā.” Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 53. panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par trim minimālajām mēnešalgām.” Juridiskais birojs Ierosinām likumprojektā paredzētā 53. panta otrās daļas tekstā aizstāt vārdus “samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laikposmā" ar vārdiem “darba samaksa par vienu slodzi atbilst Ministru kabineta apstiprinātajai pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteiktajai darba samaksai attiecīgajā laika periodā un tā nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām par vienu slodzi.“	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	Neatbalstīts Neatbalstīts Neatbalstīts	Izteikt 53.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Pedagogam ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju darba samaksa par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikā noteikto darba samaksu attiecīgajā laikposmā."
59.pants. Izglītības sistēmas finansēšanas avoti (1) Valsts izglītības iestādes finansē no valsts budžeta saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu. Pašvaldību izglītības iestādes finansē no pašvaldību budžetiem. Valsts piedalās pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā šajā likumā paredzētajos gadījumos. (2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji. Valsts un pašvaldības piedalās privāto izglītības iestāžu finansēšanā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, ja šajās izglītības iestādēs tiek īstenotas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas valsts valodā. (3) Speciālās izglītības iestādes, kā arī speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (4) Izglītības iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus: 1) ziedojumu un dāvinājumu veidā; 2) sniedzot maksas pakalpojumus iestādes nolikumā vai satversmē noteiktajos gadījumos; 3) no citiem ieņēmumiem. (5) Izglītības atbalsta iestādes finansē to dibinātāji.		19	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izteikt 59. panta otro daļu šādā redakcijā:  “(2) Privātās izglītības iestādes finansē to dibinātāji, kā arī valsts un pašvaldības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Valsts un pašvaldību finansējums uz vienu izglītojamo ir vienāds ar to valsts un pašvaldību izglītības iestāžu finansējumu, kurās tiek īstenotas līdzīgas akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.”	Neatbalstīts	Neatbalstīts
Pārejas noteikumi 5. Šā likuma 48.panta pirmā daļa stājas spēkā: 1) 2004.gada 1.septembrī - a) attiecībā uz pedagogiem ar augstāko izglītību, kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja vispārējās izglītības programmas un turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim, b) attiecībā uz pedagogiem, kuriem ir valsts izglītības iestāžu izsniegti dokumenti par pedagoģisko vidējo izglītību vai attiecīgajam mācību priekšmetam (mācību kursam) atbilstošu profesionālo vidējo izglītību un papildu pedagoģisko izglītību un kuri 2000./2001.mācību gadā jau īstenoja pirmsskolas un pamatizglītības programmas, kā arī turpina to darīt līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim, izņemot šo pārejas noteikumu 5.^1punktā minētos pedagogus; 2) 2002.gada 1.septembrī - attiecībā uz to pedagogu izglītību, kuri īsteno citas izglītības programmas. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim prasības attiecībā uz izglītības programmas īstenojošo pedagogu izglītību nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.		20	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izslēgt pārejas noteikumu 5.punktu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
9. Šā likuma 9.panta pirmā daļa un otrās daļas 2.punkts stājas spēkā pakāpeniski: 1) 1999.gada 1.septembrī - attiecībā uz augstākās izglītības iestādēm; 2) 1999.gada 1.septembrī - valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādes ar citu mācībvalodu uzsāk mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu vai pāreju uz mācībām valsts valodā; 3) 2004.gada 1.septembrī — valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, sākot ar desmito klasi, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartam; valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam. Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, un nodrošina ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguvi mazākumtautības valodā.		21	Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija Izslēgt pārejas noteikumu 9.punktu.	Neatbalstīts	Neatbalstīts
	Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.					Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.