LATVIJAS
REPUBLIKAS SAEIMA
BUDŽETA
UN FINANŠU (NODOKĻU) KOMISIJA
Jēkaba iela 10/12 LV 1811 tālr. 708
7318, fakss 708 7317
________________________________________________________________
Rīgā
2006.
gada 15. decembris
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz
pavairot un izdalīt deputātiem komisijas apkopotos priekšlikumus likumprojekta ”Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu
vadību” (Nr. 105/Lp9) izskatīšanai 2.lasījumā.
Pielikumā: Komisijas apkopotie priekšlikumi uz 33
lpp.
Ar
cieņu,
komisijas
priekšsēdētājs K.Leiškalns
Budžeta un finanšu (nodokļu)
komisija
Likumprojekts
otrajam lasījumam
Grozījumi
Likumā par budžetu un finanšu vadību
(Nr. 105 /Lp9 )
Spēkā esošā redakcija |
Pirmā lasījuma redakcija |
Nr. |
Priekšlikumi (16) |
Ministru kabineta atzinums |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā
redakcija |
|
Izdarīt Likumā par
budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.;
2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.) šādus
grozījumus: |
|
|
|
|
Izdarīt Likumā par
budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta
Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.;
2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.) šādus
grozījumus: |
|
1. Aizstāt
visā likumā vārdus "fiskālais deficīts" (attiecīgā locījumā) ar
vārdiem "finansiālais deficīts" (attiecīgā locījumā). |
|
|
|
|
1. Aizstāt
visā likumā vārdus "fiskālais deficīts" (attiecīgā locījumā) ar
vārdiem "finansiālais deficīts" (attiecīgā locījumā). |
Aizdevumi - juridiskajām personām nodoti budžeta
līdzekļi, ar kuriem šīm personām ir tiesības rīkoties un kurus ir pienākums
atdot, kā arī aizdevumi pārņemto saistību pildīšanai, ja aizdevuma ņēmējs
palicis parādā valstij vai pašvaldībai. |
2. I nodaļā: papildināt termina "Aizdevumi" skaidrojumu pirms vārdiem
"juridiskajām personām" ar vārdiem "pašvaldībām un
citām"; |
|
|
|
|
2. I nodaļā: papildināt termina "Aizdevumi" skaidrojumu pirms vārdiem
"juridiskajām personām" ar vārdiem "pašvaldībām un
citām"; |
|
papildināt nodaļu pēc termina “Apropriācija”
ar terminu “Apropriācijas rezerve” un tā skaidrojumu šādā redakcijā: "Apropriācijas
rezerve – gadskārtējā valsts budžeta likumā plānota apropriācijas
daļa, ko sadala Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos."; |
1 2 |
Juridiskais
birojs Ierosinām aizstāt termina ‘’Apropriācijas
rezerve’’ skaidrojumā vārdu ‘’plānota’’ ar vārdu ‘’noteikta’’. Juridiskais
birojs Ierosinām aizstāt termina ‘’Apropriācijas rezerve’’ skaidrojumā vārdus
‘’ko sadala Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos’’ ar vārdiem
‘’ko sadala Ministru kabinets atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā
ietvertajiem nosacījumiem’’. |
Atbalstīts Atbalstīts |
Atbalstīts Atbalstīts |
papildināt nodaļu pēc termina “Apropriācija”
ar terminu “Apropriācijas rezerve” un tā skaidrojumu šādā redakcijā: "Apropriācijas
rezerve – gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko
sadala Ministru kabinets atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā
ietvertajiem nosacījumiem."; |
Ieņēmumi - saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai
saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā
arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi
pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie
ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu
palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā). |
papildināt termina "Ieņēmumi" skaidrojumu pēc vārdiem "(ar
uzskaiti naudā)" ar vārdiem "kā arī ieņēmumi no saņemtajiem
transfertiem"; |
|
|
|
|
papildināt termina "Ieņēmumi" skaidrojumu pēc vārdiem "(ar
uzskaiti naudā)" ar vārdiem "kā arī ieņēmumi no saņemtajiem
transfertiem"; |
Investīcijas - ieguldījumi pamatkapitālā, akcijās, obligācijās
un naudas aizdevumi. |
izteikt terminu "Investīcijas" un tā skaidrojumu šādā
redakcijā: |
|
|
|
|
izteikt terminu "Investīcijas" un tā skaidrojumu šādā redakcijā: "Investīcijas – ieguldījumi,
kuru mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību, sabiedrības labklājības
līmeņa paaugstināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un apkārtējās vides
sakārtošanu."; |
Konsolidētais kopbudžets - valsts pamatbudžeta, valsts
speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu
summa, no kuras atskaitīti transferti - tiešie savstarpējie naudas līdzekļu
pārskaitījumi dažādiem budžetiem. |
izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" un tā skaidrojumu
šādā redakcijā: "Konsolidētais
kopbudžets – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību
pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti
transferti."; |
|
|
|
|
izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" un tā skaidrojumu
šādā redakcijā: "Konsolidētais
kopbudžets – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību
pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti
transferti."; |
|
papildināt nodaļu pēc termina “Konsolidētais
kopbudžets” ar terminu “Maksas pakalpojums” un tā skaidrojumu šādā redakcijā: "Maksas pakalpojums – pasākumu kopums, ko valsts
budžeta iestāde normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par
samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu."; |
3 |
Juridiskais
birojs Ierosinām aizstāt termina ‘’Maksas
pakalpojums’’ skaidrojumā vārdus ‘’normatīvajos aktos’’ ar vārdiem ‘’ ārējos
normatīvajos aktos’’. |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt nodaļu pēc termina “Konsolidētais
kopbudžets” ar terminu “Maksas pakalpojums” un tā skaidrojumu šādā redakcijā: "Maksas pakalpojums – pasākumu kopums, ko valsts
budžeta iestāde ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par
samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu."; |
Pamatbudžets - budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem
ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un
citi pašu ieņēmumi, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts
segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta
aizdevumu atmaksas. |
papildināt termina "Pamatbudžets" skaidrojumu pēc vārdiem
"un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti"; |
|
|
|
|
papildināt termina "Pamatbudžets" skaidrojumu pēc vārdiem
"un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti"; |
Speciālais budžets — budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti
ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi,
ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar
uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai
arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta. |
papildināt termina "Speciālais budžets" skaidrojumu pēc vārdiem
"un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti"; |
|
|
|
|
papildināt termina "Speciālais budžets" skaidrojumu pēc vārdiem
"un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti"; |
Subsīdijas - budžeta līdzekļi, kurus komersantiem piešķir ar
noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu saistītu izdevumu daļējai
vai pilnīgai segšanai. Tīrais aizdevums - kopējie aizdevumi, kurus no
valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir juridiskajām personām
valsts mērķu sasniegšanai un no kuriem atskaitīti atmaksātie aizdevumi. |
izslēgt terminus "Subsīdijas" un "Tīrais
aizdevums" un to skaidrojumus; |
|
|
|
|
izslēgt terminus "Subsīdijas" un "Tīrais
aizdevums" un to skaidrojumus; |
|
papildināt nodaļu pēc termina “Tieši no
budžeta finansētie komersanti” ar terminu “Transferts” un tā skaidrojumu šādā
redakcijā: "Transferts – īpaši iezīmētu
budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts
pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību
speciālā budžeta – ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta
saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu
segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam."; |
4 |
Ministru
kabinets Ierosinām izteikt termina „transferts” skaidrojumu šādā redakcijā: „Transferts – gadskārtējā
valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var
veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta,
pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta – ietvaros vai starp
dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu
pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk
citam transferta saņēmējam.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt nodaļu pēc termina “Tieši no
budžeta finansētie komersanti” ar terminu “Transferts” un tā skaidrojumu šādā
redakcijā: "Transferts
– gadskārtējā valsts budžeta likumā īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu
pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta,
valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta
– ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto
budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan
pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam."; |
Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana - process, kurā tiek noteikti pieejamie
resursi pieciem gadiem un nodrošināta šo resursu izlietošana
atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. |
aizstāt termina "Vidēja
termiņa valsts budžeta plānošana" skaidrojumā vārdus "pieciem
gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam"; |
|
|
|
|
aizstāt termina "Vidēja
termiņa valsts budžeta plānošana" skaidrojumā vārdus "pieciem
gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam"; |
|
papildināt nodaļu pēc termina “Vidēja
termina valsts budžeta plānošana” ar terminu “Vidējs termiņš” un tā
skaidrojumu šādā redakcijā: "Vidējs
termiņš – trīs nākamie saimnieciskie gadi." |
5 |
Ministru
kabinets Ierosinām izteikt termina
„vidējs termiņš” skaidrojumu” šādā redakcijā: „Vidējs termiņš – triju gadu periods, ko veido saimnieciskais
gads, kuram plāno valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt nodaļu pēc termina “Vidēja
termina valsts budžeta plānošana” ar terminu “Vidējs termiņš” un tā
skaidrojumu šādā redakcijā: "Vidējs
termiņš – triju gadu periods, ko veido saimnieciskais gads, kuram plāno
valsts budžetu, un tam sekojošie divi saimnieciskie gadi." |
5.pants. Valsts budžets
(5)
Valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība ir budžeta finansiālais
pārpalikums (ja ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem) vai budžeta finansiālais
deficīts (ja izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem). |
3. 5.pantā: izteikt piekto daļu šādā
redakcijā: "(5) Valsts budžeta finansiālā bilance
ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir
finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva
jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir
finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb
valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem."; |
|
|
|
|
3. 5.pantā: izteikt piekto daļu šādā
redakcijā: "(5) Valsts budžeta finansiālā bilance
ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir
finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva
jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir
finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb
valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem."; |
(8) Valsts budžeta
finansiālā pārpalikuma vai finansiālā deficīta (finansiālā bilance) un tīro
aizdevumu starpība veido valsts budžeta fiskālo deficītu vai fiskālo
pārpalikumu (fiskālā bilance). |
izslēgt astoto daļu; |
|
|
|
|
izslēgt astoto daļu; |
|
papildināt pantu ar divpadsmito
daļu šādā redakcijā: "(12) Ministru kabinets nosaka kārtību,
kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas
pakalpojumi." |
|
|
|
|
papildināt pantu ar divpadsmito
daļu šādā redakcijā: "(12) Ministru kabinets nosaka kārtību,
kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas
pakalpojumi." |
8.pants. Speciālais budžets (3) Pārskaitījumi no
pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar
apropriāciju. |
4. Izteikt
8.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Transferti no pamatbudžeta konta
uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju." |
|
|
|
|
4. Izteikt
8.panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Transferti no pamatbudžeta konta
uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju." |
9.pants. Apropriācijas (5)
Finanšu ministram ir tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā
noteikto apropriāciju tikai šādiem mērķiem: 1) valsts budžeta iestāžu ieņēmumu no maksas
pakalpojumiem un citu pašu ieņēmumu, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu,
kā arī šā likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto ieņēmumu atlikumu
saimnieciskā gada sākumā izmantošanai; |
5. 9.pantā: papildināt
piektās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ārvalstu finanšu palīdzības
līdzekļu" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā
veikto transfertu"; |
|
|
|
|
5. 9.pantā: papildināt
piektās daļas 1.punktu pēc vārdiem "ārvalstu finanšu palīdzības
līdzekļu" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā
veikto transfertu"; |
7) Eiropas Savienības
politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas Lauksaimniecības virzības
un garantiju fonda Garantiju daļas finansētos intervences pasākumus, eksporta
kompensācijas un tirgus pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši
piemērojamiem tiesību aktiem. |
izteikt piektās
daļas 7.punktu šādā redakcijā: "7) Eiropas Savienības politiku
instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda
pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību
aktiem."; |
|
|
|
|
izteikt piektās
daļas 7.punktu šādā redakcijā: "7) Eiropas Savienības politiku
instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda
pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību
aktiem."; |
(6) Par apropriācijas
palielināšanu šā panta piektajā daļā minētajiem mērķiem finanšu ministrs
nekavējoties informē Ministru kabinetu un Saeimu. Izdevumus minētajiem
mērķiem finanšu ministrs ir tiesīgs veikt, ja Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisija piecu dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas
nav iebildusi pret apropriācijas palielinājumu. |
papildināt sesto daļu pēc vārda
"mērķiem" ar vārdiem "izņemot šā likuma 12.pantā paredzētos
gadījumus"; |
6 |
Ministru
kabinets Ierosinām aizstāt likumprojekta 5.pantā
vārdus "izņemot šā likuma 12.pantā paredzētos gadījumus" ar vārdiem
"izņemot tos valsts budžeta izpildes procesā veiktos transfertus, kas
saistīti ar līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu". |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt sesto daļu pēc vārda
"mērķiem" ar vārdiem "izņemot tos valsts budžeta izpildes
procesā veiktos transfertus, kas saistīti ar līdzekļu neparedzētiem
gadījumiem izlietojumu"; |
|
papildināt pantu ar septīto, astoto un
devīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ministru kabinetam ir tiesības
ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta
likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas starp
programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. (8) Šā panta septītajā daļā paredzētajā
gadījumā apropriācijas pārdales apjoms nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts
budžeta likumā noteikto līmeni. (9) Ministrijas un citas centrālās
valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par
apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu
ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai
kārtībai." |
7 8 9 |
Frakcija „Jaunais laiks” Likumprojekta 5.pantā izslēgt piedāvātās
9.panta septīto, astoto un devīto daļu. Juridiskais
birojs Ierosinām aizstāt 9.panta septītajā daļā
vārdus ‘’pārdalīt apropriācijas’’ ar vārdiem ‘’pārdalīt apropriāciju’’. Juridiskais
birojs Ierosinām izteikt 9.panta astoto daļu šādā
redakcijā: ‘’(8) Gadskārtējais valsts budžeta likums
ietver nosacījumus, ko Ministru kabinets ievēro, lemjot par šā panta
septītajā daļā paredzēto apropriācijas pārdali, kā arī apropriācijas pārdales
apjomu.’’ |
Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
Neatbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
papildināt pantu ar septīto, astoto un
devīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ministru kabinetam ir tiesības
ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta
likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp
programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. (8) Gadskārtējais valsts budžeta likums
ietver nosacījumus, ko Ministru kabinets ievēro, lemjot par šā panta
septītajā daļā paredzēto apropriācijas pārdali, kā arī apropriācijas pārdales
apjomu. (9) Ministrijas un citas centrālās
valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvērtē pieprasījumus par
apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu
ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai
kārtībai." |
|
6. Papildināt
likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā: "9.1 pants.
Apropriācijas rezerve (1) Gadskārtējā
valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas
centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā. |
|
|
|
|
6. Papildināt
likumu ar 9.1 pantu šādā redakcijā: "9.1 pants.
Apropriācijas rezerve (1) Gadskārtējā
valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas
centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā. |
|
(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā
apropriācijas rezervi plāno kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu. |
10 |
Juridiskais
birojs Ierosinām izteikt likuma 9.1
panta otro daļu šādā redakcijā: ‘’(2) Gadskārtējā
valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezerves izmantošanas galvenos
noteikumus un to paredz kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.’’. |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā
nosaka apropriācijas rezerves izmantošanas galvenos noteikumus un to paredz
kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu. |
|
(3) Apropriācijas
rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar
vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru. (4) Ministru
kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām
centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā
apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada
beigās. (5) Ministru
kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu
ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām,
apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem." |
|
|
|
|
(3) Apropriācijas
rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar
vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru. (4) Ministru
kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām
centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā
apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada
beigās. (5) Ministru
kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu
ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām,
apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem." |
16.pants. Atbildība par valsts budžeta
likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu Finanšu ministrs ir atbildīgs par
gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) un
tam pievienojamo paskaidrojumu sagatavošanu. |
7. Izteikt
16.pantu šādā redakcijā: "16.pants.
Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes)
sagatavošanu Finanšu ministrs ir atbildīgs par
gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes),
tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības
un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu." |
|
|
|
|
7. Izteikt
16.pantu šādā redakcijā: "16.pants.
Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes)
sagatavošanu Finanšu ministrs ir atbildīgs par
gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes),
tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības
un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu." |
|
8. Papildināt
likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā: "16.1 pants.
Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni (1) Finanšu ministrija sadarbībā ar
Valsts kanceleju katru gadu līdz 28.februārim aktualizē normatīvo aktu
par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem
nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetam. |
11 |
Ministru
kabinets Ierosinām
izteikt 16.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Finanšu
ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju izstrādā nākamajiem trim saimnieciskajiem
gadiem normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem
attīstības virzieniem un līdz kārtējā gada 28.februārim iesniedz to
apstiprināšanai Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts
aktualizējot iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprināto vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
8. Papildināt
likumu ar 16.1 un 16.2 pantu šādā redakcijā: "16.1 pants.
Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni (1) Finanšu ministrija sadarbībā ar
Valsts kanceleju izstrādā nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem normatīvo
aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības
virzieniem un līdz kārtējā gada 28.februārim iesniedz to apstiprināšanai
Ministru kabinetā. Minētais normatīvais akts tiek izstrādāts aktualizējot
iepriekšējā saimnieciskā gadā apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvaru. |
|
(2) Ministru
kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto
normatīvo aktu. |
|
|
|
|
(2) Ministru
kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto
normatīvo aktu. |
|
16.2 pants. Vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana (1) Finanšu ministrs
sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru
gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un
fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz
to Ministru kabinetam. (2) Vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norāda: 1) vidēja termiņa valsts
makroekonomiskās situācijas prognozi; 2) valdības fiskālās
politikas mērķus vidējam termiņam; 3) valsts budžeta ieņēmumu
prognozes vidējam termiņam; 4) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam; 5) valsts budžetā
plānojamo apropriācijas rezervi vidējam termiņam; 6) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam. (3) Maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam nosaka atbilstoši Ministru kabineta
noteikumos paredzētajai metodikai, ievērojot šā likuma 19.panta piektās daļas
nosacījumus. (4) Ministru kabinets
līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvaru. (5) Finanšu
ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta
apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas
ietvaru." |
|
|
|
|
16.2 pants. Vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana (1) Finanšu ministrs
sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku katru
gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un
fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un
iesniedz to Ministru kabinetam. (2) Vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norāda: 1) vidēja termiņa valsts
makroekonomiskās situācijas prognozi; 2) valdības fiskālās
politikas mērķus vidējam termiņam; 3) valsts budžeta
ieņēmumu prognozes vidējam termiņam; 4) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam; 5) valsts budžetā
plānojamo apropriācijas rezervi vidējam termiņam; 6) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam. (3) Maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam nosaka atbilstoši Ministru kabineta
noteikumos paredzētajai metodikai, ievērojot šā likuma 19.panta piektās daļas
nosacījumus. (4) Ministru kabinets
līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības
un fiskālās politikas ietvaru. (5) Finanšu
ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta
apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas
ietvaru." |
17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana Finanšu ministrs informē
ministrijas un citas centrālās valsts iestādes par budžeta pieprasījumu
izstrādāšanas pamatprincipiem, vidējā termiņa izdevumu plānošanas
pamatprincipiem un vidējā termiņa ekonomiskās situācijas prognozi, kā arī par
finanšu ierobežojumiem, kas jāievēro, sagatavojot budžeta aprēķinus. |
9. Izteikt
17.pantu šādā redakcijā: "17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas
pamatprincipi (1) Finanšu ministrs iesniedz un
Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par
budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem. |
|
|
|
|
9. Izteikt
17.pantu šādā redakcijā: "17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas
pamatprincipi (1) Finanšu ministrs iesniedz un
Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par
budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem. |
|
(2) Instrukcija par budžeta
pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver: 1) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam; 2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro
budžeta aprēķinos; 3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko
attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstīgi vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam
aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības
virzieniem; |
|
|
|
|
(2) Instrukcija par budžeta
pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver: 1) maksimāli pieļaujamo
valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām
valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam; 2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro
budžeta aprēķinos; 3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko
attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstīgi vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam
aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības
virzieniem; |
|
4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas
kārtību un laika grafiku; |
12 |
Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt 17.panta otrās daļas 4.punktā
vārdus ‘’laika grafiku’’ ar vārdu ‘’termiņu’’. |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību
un termiņu; |
|
5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju
atspoguļošanu; 6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus; 7) budžeta pieprasījumu veidlapas; 8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai
nepieciešamo informāciju." |
|
|
|
|
5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju
atspoguļošanu; 6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus; 7) budžeta pieprasījumu veidlapas; 8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai
nepieciešamo informāciju. |
|
|
13 |
Budžeta
un finanšu (nodokļu) komisija Papildināt 17.pantu ar trešo daļu šadā
redakcijā: “(3) Ministru
kabinets, nosakot atbilstoši šā panta otrajai daļai budžeta pieprasījumu
izstrādāšanas pamatprincipus, ievēro nosacījumu, ka instrukcijā noteiktie
finanšu ierobežojumi, nedrīkst samazināt šā likuma 19.panta ceturtajā,
piektajā un sestajā daļā minēto budžeta finansēto institūciju patstāvību to
budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas procesā.” |
|
Atbalstīts |
(3) Ministru
kabinets, nosakot atbilstoši šā panta otrajai daļai budžeta pieprasījumu
izstrādāšanas pamatprincipus, ievēro nosacījumu, ka instrukcijā noteiktie
finanšu ierobežojumi, nedrīkst samazināt šā likuma 19.panta ceturtajā,
piektajā un sestajā daļā minēto budžeta finansēto institūciju patstāvību to
budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas procesā.” |
18.pants. Budžeta pieprasījumu sastāvs |
10. 18.pantā: izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā
redakcijā: “18.pants.
Budžeta pieprasījumu izstrādāšana |
|
|
|
|
10. 18.pantā: izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā
redakcijā: “18.pants.
Budžeta pieprasījumu izstrādāšana |
(1)
Budžeta pieprasījumos: 1) norāda noteiktiem mērķiem faktiski
izlietoto naudas līdzekļu daudzumu pagājušajā gadā, paredzēto naudas līdzekļu
daudzumu kārtējam gadam un vidējam termiņam saskaņā ar finanšu ministra
noteikto klasifikāciju; 2) dod kopsavilkumu par štata vienībām,
pedagogu likmēm; 3) norāda kapitālajiem izdevumiem -
kapitālremontam, pamatlīdzekļu iegādēm - plānojamo naudas līdzekļu apjomu; 4) norāda investīcijām plānojamo naudas
līdzekļu apjomu un plānojamos ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta
pabeigšanas turpmākajos piecos gados; 5) plāno valsts ilgtermiņa saistības; 6) norāda valsts budžeta programmu
(apakšprogrammu) darbības rezultatīvos rādītājus; 7) plāno izdevumus vidējā termiņā; 8) iesniedz ārvalstu finanšu palīdzības un
Eiropas Savienības politiku instrumentu plānotos apjomus pa projektiem un
programmām; 9) iesniedz citus valsts
budžeta finansētas institūcijas finanšu darbības rādītājus saskaņā ar budžeta
pieprasījuma izstrādāšanas pamatprincipiem. |
(1) Ministrijas un citas centrālās valsts
iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai
valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu
izstrādāšanas pamatprincipiem.”; |
|
|
|
|
(1) Ministrijas un citas centrālās valsts
iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijai
valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu
izstrādāšanas pamatprincipiem.”; |
|
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā
redakcijā: "(11) Ministrijas un citas
centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli
pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros." |
|
|
|
|
papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā
redakcijā: "(11) Ministrijas un citas
centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli
pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros." |
19.pants. Valsts budžeta pieprasījuma un
valsts budžeta likuma projekta izstrādāšana un analīze |
11. 19.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "19.pants.
Valsts budžeta pieprasījumu analīze"; |
|
|
|
|
11. 19.pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "19.pants.
Valsts budžeta pieprasījumu analīze"; |
(1) Ministru kabinets,
konsultējoties ar Latvijas Banku un ņemot vērā makroekonomiskās attīstības
tendences, nosaka finanšu stratēģiju, kas izmantojama vidēja termiņa valsts
budžeta pieprasījuma un valsts budžeta likuma projekta izstrādē. Finanšu
ministrs nosaka, kādu kopējo budžeta ieņēmumu un izdevumu apjomu valstī var
plānot vidējā termiņā, valsts ilgtermiņa saistību apjomus un veidus
turpmākajiem gadiem, kā arī novērtē deficīta līmeni. |
izslēgt pirmo daļu; |
|
|
|
|
izslēgt pirmo daļu; |
(2) Finanšu ministrs sastāda gadskārtējo
valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz budžeta pieprasījumiem, kas
iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem. |
izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Finanšu ministrs izstrādā
gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta pieprasījumiem,
kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem."; |
|
|
|
|
izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Finanšu ministrs izstrādā
gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta
pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta
noteikumiem."; |
(3) Finanšu ministrs
jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs
izvērtēt budžeta pieprasījumus pēc to atbilstības paredzētajiem mērķiem,
ekonomiskuma un efektivitātes un, ja nepieciešams, pieprasīt attiecīgajai
izvērtēšanai nepieciešamo papildu informāciju. Pamatojoties uz šāda
izvērtējuma rezultātiem un sniegto informāciju, finanšu ministrs pieņem
lēmumu par budžeta pieprasījumu iekļaušanu valsts budžeta likuma projektā
līdz tā iesniegšanai Ministru kabinetam. Finanšu ministrs jebkurā valsts
budžeta likuma projekta izskatīšanas stadijā var izteikt savu viedokli,
pievienot nepieciešamos atzinumus, kā arī atsevišķu revīziju rezultātus. |
aizstāt trešajā daļā
vārdus “jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs
izvērtēt” ar vārdu “izvērtē” un vārdu “pieprasīt” — ar vārdu “pieprasa”; |
|
|
|
|
aizstāt trešajā daļā
vārdus “jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs
izvērtēt” ar vārdu “izvērtē” un vārdu “pieprasīt” — ar vārdu “pieprasa”; |
(5) Valsts prezidenta kancelejas,
Augstākās tiesas, Satversmes tiesas un Valsts kontroles budžeta
pieprasījums līdz gadskārtējā budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru
kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāms. |
aizstāt piektajā daļā vārdus "un Valsts
kontroles" ar vārdiem "Valsts kontroles un Tiesībsarga
biroja"; |
|
|
|
|
aizstāt piektajā daļā vārdus "un Valsts
kontroles" ar vārdiem "Valsts kontroles un Tiesībsarga
biroja"; |
(7) Ministru kabinets
akceptē katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm maksimāli
pieļaujamo budžeta izdevumu apjomu vidējam termiņam. Ministru kabinetam
ir tiesības iekļaut valsts budžetā bez budžeta pieprasījuma līdzekļus
neparedzētiem gadījumiem. |
izslēgt septītās daļas pirmo teikumu. |
|
|
|
|
izslēgt septītās daļas pirmo teikumu. |
20.pants. Valsts budžeta likuma projekta
(budžeta likumprojektu paketes) izskatīšana Ministru kabinetā (3)
Finanšu ministrs iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu
(budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu. |
12. 20.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada
1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu
(budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."; |
|
|
|
|
12. 20.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada
1.septembrim iesniedz Ministru kabinetam valsts budžeta likuma projektu
(budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."; |
(6) Ministru kabinets akceptē vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes un iesniedz
tās Saeimai. |
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ministru kabinets akceptē precizēto
vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un
iesniedz to Saeimai." |
|
|
|
|
izteikt sesto daļu šādā redakcijā: "(6) Ministru kabinets akceptē
precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru
un iesniedz to Saeimai." |
21.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma
projekta (budžet
a likumprojektu paketes) un grozījumu gadskārtējā valsts
budžeta likumā iesniegšana (1) Ministru kabinets
līdz attiecīgā gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai pieņemšanai gadskārtējo
valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumu projektu paketi) nākamajam
saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie
atbilstu budžeta pieprasījumiem, un valsts budžeta likuma projekta (budžeta
likumu projektu paketes) paskaidrojumus, kā arī vidējā termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes. |
13. 21.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu
"pamatnostādnes" ar vārdu "ietvaru"; |
|
|
|
|
13. 21.pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdu
"pamatnostādnes" ar vārdu "ietvaru"; |
(2) Valsts budžeta likuma projekta (budžeta
likumu projektu paketes) paskaidrojumi ietver: 6) pieprasījumu attiecībā uz valsts
investīciju programmas projekta īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un
sīkāku izklāstu par finansēšanas avotiem; |
izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: "6) kopsavilkumu par Valsts
investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem
līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc
projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz
saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem
izdevumiem nākamajos gados;"; |
|
|
|
|
izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā: "6) kopsavilkumu par Valsts
investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem
līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc
projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz
saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem
izdevumiem nākamajos gados;"; |
7) pieprasījumu attiecībā uz investīciju
projekta pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados, ja
pieprasījums ir saistīts ar jaunu projektu, kas pārsniedz saimnieciskā gada
ietvarus, kā arī ikgadējos ekspluatācijas izdevumus pēc projekta pabeigšanas; 9) izdevumu finansēšanai ieteiktos valsts
aizņēmumus, paskaidrojumu par saistībām un aizņēmumiem iepriekšējā un kārtējā
gadā, kā arī vidēja termiņa saistībām un aizņēmumiem; |
izslēgt otrās daļas 7. un 9.punktu; |
|
|
|
|
izslēgt otrās daļas 7. un 9.punktu; |
12) valsts parādu un galvojumu finansiālo
saistību kopsavilkumu attiecībā uz kārtējo saimniecisko gadu un vismaz
pieciem turpmākajiem gadiem, šajos aprēķinos norādot valdības rīcības
pieļaujamās robežas, lai segtu izdevumus, kas var rasties, pildot uz valsts
budžetu attiecināmās parāda saistības; |
aizstāt otrās daļas 12.punktā vārdus
"vismaz pieciem turpmākajiem gadiem" ar vārdiem "vidējam
termiņam"; |
|
|
|
|
aizstāt otrās daļas 12.punktā vārdus
"vismaz pieciem turpmākajiem gadiem" ar vārdiem "vidējam
termiņam"; |
(3) Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts
budžeta likuma (budžeta likumprojektu paketes) projekts iesniedzams
Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi
Ministru kabinetam savu uzticību. |
papildināt trešo daļu pēc vārda
"projekts" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās
attīstības un fiskālās politikas ietvars"; |
|
|
|
|
papildināt trešo daļu pēc vārda
"projekts" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības
un fiskālās politikas ietvars"; |
(5) Grozījumu
valsts budžeta likumā paskaidrojums ietver: 1) informāciju
par ieņēmumu izmaiņām un analīzi par tiem ieņēmumu veidiem, kuriem plānotas
izmaiņas; 2) informāciju
par izdevumu izmaiņām; 3) ar jauniem
pasākumiem saistīto izdevumu pamatojumu; 4) informāciju
par izmaiņām valsts investīciju programmā, norādot finansēšanas avotus; 5) informāciju
par izmaiņām valsts aizņēmumos; 6) informāciju
par izmaiņām valsts ilgtermiņa saistībās; 7) informāciju
par izmaiņām ārvalstu finanšu palīdzības apjomos; 8) priekšlikumus par likumos izdarāmajiem
grozījumiem, lai šie likumi atbilstu grozījumiem valsts budžeta likumā. |
izslēgt piektās daļas 8.punktu; |
|
|
|
|
izslēgt piektās daļas 8.punktu; |
|
papildināt pantu ar sesto daļu šādā
redakcijā: "(6) Apropriācijas, kas paredzētas
valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai,
grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem
tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta
izskatīšanas." |
14 |
Ministru
kabinets Ierosinām papildināt 21.panta sesto daļu ar
jaunu teikumu šādā redakcijā: „Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu
projekta izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
papildināt pantu ar sesto daļu šādā
redakcijā: "(6) Apropriācijas, kas paredzētas
valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai,
grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem
tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta
izskatīšanas. Minētais nosacījums attiecas uz grozījumu projekta
izstrādāšanas kārtību Ministru kabinetā." |
22.pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma
pieņemšana (2)
Valsts budžeta likums ietver: 1) valsts parāda un budžeta
fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamo summu saimnieciskā gada beigās,
fiskālā deficīta segšanai izlietojamā valsts aizņēmuma maksimāli pieļaujamo summu
saimnieciskā gada beigās, kā arī valsts vārdā izsniegto galvojumu saistību
izpildei paredzamo summu valsts parādā un no jauna saimnieciskajā gadā
izsniedzamo galvojumu apjomus; |
14. Aizstāt
22.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "summu" ar vārdu
"apjomu". |
|
|
|
|
14. Aizstāt
22.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "summu" ar vārdu "apjomu". |
24.pants. Izdevumi, kurus paredz likums (1) Valsts budžeta izpildītāji var izdarīt
valsts budžeta izdevumus vai uzņemties īstermiņa saistības tikai to
finansēšanas plānos noteikto asignējumu ietvaros, kurus izsniedz Valsts kase ar
finanšu ministra pilnvaru. |
15. 24.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "ar finanšu
ministra pilnvaru"; |
|
|
|
|
15. 24.pantā: izslēgt pirmajā daļā vārdus "ar finanšu
ministra pilnvaru"; |
(4) Finanšu ministrs veic
gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto Eiropas Savienības
pirmsstrukturālā finanšu instrumenta (Phare) un Eiropas Savienības
politiku instrumentu (Kohēzijas fonda) līdzfinansēto projektu līdzekļu sadali
projektiem programmu (apakšprogrammu) ietvaros saskaņā ar noslēgtajiem
līgumiem, kā arī nosaka valsts budžeta aizdevumu un aizdevumu atmaksas
sarakstu pasākumu un projektu līmenī. |
izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pasākumu
un projektu līmenī". |
|
|
|
|
izslēgt ceturtajā daļā vārdus "pasākumu
un projektu līmenī". |
25.pants. Ieņēmumu un izdevumu kontrole (2) Finanšu ministrs ziņo par nepieciešamo asignējumu
aizkavēšanu vai samazināšanu, ja ir paredzams, ka valsts budžeta fiskālais
deficīts pārsniegs gadskārtējā valsts budžeta likumā apstiprināto fiskālā
deficīta līmeni. Ministru kabinets septiņu darba dienu laikā no finanšu
ministra ziņojuma dienas pieņem lēmumu par šo asignējumu aizkavēšanu vai
samazināšanu un ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas
iesniedz izskatīšanai Saeimā priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā
valsts budžeta likumā. |
16. Papildināt
25.panta otro daļu pēc vārdiem "priekšlikumus par grozījumiem
gadskārtējā valsts budžeta likumā" ar vārdiem "un vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā". |
|
|
|
|
16. Papildināt
25.panta otro daļu pēc vārdiem "priekšlikumus par grozījumiem
gadskārtējā valsts budžeta likumā" ar vārdiem "un vidēja termiņa
makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā". |
26.pants. Apropriāciju grozījumi (1) Valsts budžeta
apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja
tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā un šā likuma 9.pantā
noteiktajos gadījumos. |
17. Aizstāt
26.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "9.pantā" ar skaitļiem un
vārdiem "9. un 9.1 pantā". |
|
|
|
|
17. Aizstāt
26.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "9.pantā" ar skaitļiem un
vārdiem "9. un 9.1 pantā". |
31.pants. Saimnieciskā gada pārskats (1) Ministru kabinets iesniedz Saeimai
saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību
budžetiem (to finansiālo stāvokli) attiecīgajā saimnieciskajā gadā. (2) Saimnieciskā gada pārskats ietver: 1) visu valsts budžeta norēķinu gada slēguma
bilances salīdzinājumā ar iepriekšējā gada bilancēm; 2) pārskatu par ieņēmumiem un izdevumiem
visos valsts budžeta norēķinos salīdzinājumā ar valsts budžeta apropriāciju
un iepriekšējā gada ieņēmumiem un izdevumiem kopā ar pielikumu par ieņēmumu
atlikumiem saskaņā ar 27.pantu; 3) pārskatu par izdevumiem sakarā ar
neparedzētiem gadījumiem gada laikā (saskaņā ar 12.pantu); 4) salīdzinājuma tabulu, kas parāda: a) neatmaksāto valsts parādu un maksājumus,
kas saskaņā ar parāda saistībām veikti kārtējā gadā un pēdējos trijos gados, b) ikgadējās parāda saistības attiecībā uz
pieciem turpmākajiem gadiem; 5) neatmaksāto valsts parādu, valsts ņemto
aizņēmumu un doto aizdevumu pilnīgu sarakstu; 6) pārskatu par valsts vārdā izsniegtajiem
galvojumiem, kā arī darījumiem sakarā ar valsts galvojumu saistībām; 7) pārskatu par finanšu ministra veiktajām
investīcijām šā likuma 34.panta kārtībā; 8) pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkumu
un konsolidētā kopbudžeta izpildes pārskatu; 9) citus paskaidrojumus, kurus finanšu
ministrs atzīst par nepieciešamiem. (3) Finanšu ministrija līdz
pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.novembrim iesniedz Ministru
kabinetam Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par valsts un
pašvaldību nodokļu un nodevu ieņēmumiem, nodokļu parādiem, kā arī
nesaņemtajām nodokļu summām, kas izveidojušās nodokļu maksātājiem likumos
noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā. |
18. Papildināt
31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Finanšu ministrija sagatavo
saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un
apjomā." |
|
|
|
|
18. Papildināt
31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā
gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā." |
34.pants. Valsts budžeta naudas līdzekļu
ieguldīšana (1) Finanšu ministrs naudas vadības
ietvaros var ieguldīt Valsts kases budžeta kontos esošos līdzekļus fiksēta
ienākuma vērtspapīru vai noguldījumu veidā uz tādiem termiņiem un ar tādiem
noteikumiem, kādus viņš atzīst par pieņemamiem, likvidēt šādus ieguldījumus,
lai nodrošinātu valsts budžeta izpildi, kā arī izmantot naudas vadības
ietvaros atvasinātos finanšu instrumentus. (2) Budžeta
izpildītājiem attiecībā uz pašvaldību budžetu, speciālo budžetu, ārvalstu
finanšu palīdzību un Eiropas Savienības politiku instrumentiem ir tiesības
noslēgt vienošanos ar Valsts kasi par pašvaldību budžetu līdzekļu, speciālā
budžeta, ārvalstu finanšu palīdzības un Eiropas Savienības politiku
instrumentu līdzekļu atlikuma ieguldīšanu noguldījumu veidā, kā arī ieguldīt
šo līdzekļu atlikumu Latvijas valsts vērtspapīros. |
19. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu
šādā redakcijā: "(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties
ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu." |
15 |
Ministru
kabinets Ierosinām papildināt 34.pantu ar trešo daļu
šādā redakcijā: „(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar
budžeta finansētajām institūcijām par saimnieciskās darbības rezultātā iegūto
naudas līdzekļu, kas nav plānoti valsts budžetā un kuri atrodas Valsts kases
kontos, ieguldīšanu.” |
Atbalstīts |
Atbalstīts |
19. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu
šādā redakcijā: "(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties
ar budžeta finansētajām institūcijām par saimnieciskās darbības rezultātā
iegūto naudas līdzekļu, kas nav plānoti valsts budžetā un kuri atrodas Valsts
kases kontos, ieguldīšanu." |
36.pants. Aizņēmuma vai
aizdevuma pilnvarojums
(1) Valsts aizņēmumu
vai aizdevumu lietas, darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kā
arī citus darījumus valsts parāda vadības ietvaros saskaņā ar gadskārtējo
valsts budžeta likumu, ārvalstu finanšu institūciju aizdevuma līgumu
nosacījumiem, kā arī pamatojoties uz finanšu tirgus resursu izmaksām, kārto
finanšu ministrs. Finanšu ministrs: 1) pārstāv
valsti visos aizņēmuma vai aizdevuma līgumos vai pilnvaro citu personu
parakstīt šos līgumus; 2) pilnvaro
atbildīgo institūciju glabāt dokumentu oriģinālus un visu valsts vārdā
noslēgto aizņēmuma un aizdevuma līgumu un valsts vārdā sniegto galvojumu
reģistrus, kā arī neparedzētu apstākļu radīto parādu saistību reģistrus; 3) (izslēgts
ar 20.12.2004. likumu); 4) periodiski
dara zināmus sabiedrībai valsts vārdā noslēgto līgumu noteikumus attiecībā uz
aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū; 5) saskaņā
ar Ministru kabineta noteikto kārtību dzēš valsts aizdevumus.
|
|
|
|
|
|
|
(2) Valsts budžeta finansētām institūcijām
nav tiesību ņemt aizņēmumus un slēgt līzinga līgumus ar kredītiestādēm vai
citām institūcijām bez saskaņošanas ar finanšu ministru. |
20. 36.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts budžeta iestādēm nav
tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos
nav noteikts citādi."; |
16 |
Juridiskais birojs Ierosinām aizstāt likuma 36.panta otrajā
daļā vārdus ‘’ ja citos likumos nav noteikts citādi’’ ar vārdiem ‘’ja šajā
likumā nav noteikts citādi’’. |
Neatbalstīts |
Neatbalstīts |
20. 36.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts budžeta iestādēm nav
tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos
nav noteikts citādi."; |
(3) Valsts budžeta
izpildītāji attiecībā uz speciālo budžetu var ņemt aizņēmumus īstermiņa
finanšu vadības nolūkiem, nodrošinot aizņēmumu atmaksu tā saimnieciskā gada
ietvaros, kurā ņemts aizņēmums. |
|
|
|
|
|
|
|
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: "(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas
un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets." |
|
|
|
|
papildināt pantu ar ceturto daļu šādā
redakcijā: "(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas
un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets." |
47.pants. Šā likuma pārkāpumi un sankcijas (4) Valsts kasei atbilstoši likumam par
pašvaldību finanšu izlīdzināšanu ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt no
pašvaldības budžeta līdzekļiem naudas summas, ko attiecīgā pašvaldība nav
savlaicīgi vai pilnā apmērā ieskaitījusi pašvaldību finanšu izlīdzināšanas
fondā, norakstot šīs summas no attiecīgās pašvaldības budžeta. (5) Par noteiktā termiņā
neizdarītajiem maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu tiek aprēķināta un
piedzīta nokavējuma nauda šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā. |
21. Papildināt 47.pantu ar 4.1
daļu šādā redakcijā: “(41) Ja Eiropas Savienības
politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par
projekta īstenošanu, Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir
tiesības apturēt asignējumus, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības
politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un
apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu
pieprasījumu.” |
|
|
|
|
21. Papildināt 47.pantu ar 4.1
daļu šādā redakcijā: “(41) Ja Eiropas Savienības
politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par
projekta īstenošanu, Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir
tiesības apturēt asignējumus, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības
politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un
apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu
pieprasījumu.” |
Pārejas
noteikumi 16. Šā likuma 5.panta
desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2006.gadu
Ministru kabinets izdod līdz 2006.gada 1.aprīlim. |
22. Pārejas noteikumos: izteikt 16.punktu šādā redakcijā: "16. Šā likuma 5.panta desmitajā
daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2007.gadu Ministru
kabinets izdod līdz 2007.gada 1.aprīlim."; |
|
|
|
|
22. Pārejas noteikumos: izteikt 16.punktu šādā redakcijā: "16. Šā likuma 5.panta desmitajā
daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2007.gadu Ministru
kabinets izdod līdz 2007.gada 1.aprīlim."; |
|
papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18.,
19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā: "17. Šā likuma 5.panta
divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.novembrim. 18. Šā likuma 9.panta devītajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim. 19. Šā likuma 9.1 panta
pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.septembrim. 20. Šā likuma 16.2 panta
trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.martam. 21. Šā likuma 31.panta ceturtajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam. 22. Šā likuma 36.panta ceturtajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūnijam. 23. Šā likuma 47.panta 4.1
daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam. 24. Šā likuma 9.panta septītā, astotā
un devītā daļa stājas spēkā 2008.gada
1.janvārī. 25. Šā likuma 9.1 pants
stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. 26. Līdz šā likuma 5.panta
divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās
dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta
1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta
finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav
pretrunā ar šo likumu." |
|
|
|
|
papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18.,
19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā: "17. Šā likuma 5.panta
divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.novembrim. 18. Šā likuma 9.panta devītajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim. 19. Šā likuma 9.1 panta
pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.septembrim. 20. Šā likuma 16.2 panta
trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada
1.martam. 21. Šā likuma 31.panta ceturtajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam. 22. Šā likuma 36.panta ceturtajā daļā
minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūnijam. 23. Šā likuma 47.panta 4.1
daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam. 24. Šā likuma 9.panta septītā, astotā
un devītā daļa stājas spēkā 2008.gada
1.janvārī. 25. Šā likuma 9.1 pants
stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. 26. Līdz šā likuma 5.panta
divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās
dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta
1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta
finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav
pretrunā ar šo likumu." |
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |
|
|
|
|
Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. |