Likumprojekts

Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību

Izdarīt Likumā par budžetu un finanšu vadību (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8.nr.; 1996, 24.nr.; 1997, 21.nr.; 1998, 9.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 2., 23.nr.; 2005, 2., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "fiskālais deficīts" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "finansiālais deficīts" (attiecīgā locījumā).

2. I nodaļā:

papildināt termina "Aizdevumi" skaidrojumu pirms vārdiem "juridiskajām personām" ar vārdiem "pašvaldībām un citām";

papildināt nodaļu aiz termina "Apropriācija" ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Apropriācijas rezerve – gadskārtējā valsts budžeta likumā plānota apropriācijas daļa, ko sadala Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos.";

papildināt termina "Ieņēmumi" skaidrojumu aiz vārdiem "(ar uzskaiti naudā)" ar vārdiem "kā arī ieņēmumi no saņemtajiem transfertiem";

izteikt terminu "Investīcijas" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Investīcijas – ieguldījumi, kuru mērķis ir sekmēt tautsaimniecības attīstību, sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanu, infrastruktūras uzlabošanu un apkārtējās vides sakārtošanu.";

izteikt terminu "Konsolidētais kopbudžets" un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Konsolidētais kopbudžets – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžetu un pašvaldību speciālo budžetu summa, no kuras atskaitīti transferti.";

papildināt nodaļu aiz termina "Konsolidētais kopbudžets" ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Maksas pakalpojums – pasākumu kopums, ko valsts budžeta iestāde normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos veic par samaksu, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu.";

papildināt termina "Pamatbudžets" skaidrojumu aiz vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

papildināt termina "Speciālais budžets" skaidrojumu aiz vārdiem "un citi pašu ieņēmumi" ar vārdu "transferti";

izslēgt terminus "Subsīdijas" un "Tīrais aizdevums" un to skaidrojumus;

papildināt nodaļu aiz termina "Tieši no budžeta finansētie komersanti" ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Transferts – īpaši iezīmētu budžeta līdzekļu pārskaitījums, ko var veikt viena līmeņa budžeta – valsts pamatbudžeta, valsts speciālā budžeta, pašvaldību pamatbudžeta, pašvaldību speciālā budžeta – ietvaros vai starp dažāda līmeņa budžetiem. Transferta saņēmējs saņemto budžeta līdzekļu pārskaitījumu var izmantot gan izdevumu segšanai, gan pārskaitīšanai tālāk citam transferta saņēmējam.";

aizstāt termina "Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana" skaidrojumā vārdus "pieciem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

papildināt nodaļu aiz termina "Vidēja termina valsts budžeta plānošana" ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

"Vidējs termiņš – trīs nākamie saimnieciskie gadi."

3.  5.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts budžeta finansiālā bilance ir valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu starpība. Valsts budžetam ir finansiālais pārpalikums, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir pozitīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem. Valsts budžetam ir finansiālais deficīts, ja valsts budžeta finansiālā bilance ir negatīva jeb valsts budžeta ieņēmumi ir mazāki par izdevumiem.";

izslēgt astoto daļu;

papildināt pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(12) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi."

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Transferti no pamatbudžeta konta uz speciālā budžeta kontu ir atļauti tikai ar apropriāciju."

5.  9.pantā:

papildināt piektās daļas 1.punktu aiz vārdiem "ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu" ar vārdiem "gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā veikto transfertu";

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Savienības politiku instrumentiem, lai īstenotu tādus Eiropas lauksaimniecības garantiju fonda pasākumus, kuri izriet no Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem.";

papildināt sesto daļu aiz vārda "mērķiem" ar vārdiem "izņemot šā likuma 12.pantā paredzētos gadījumus";

papildināt pantu ar septīto, astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ministru kabinetam ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem.

(8) Šā panta septītajā daļā paredzētajā gadījumā apropriācijas pārdales apjoms nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto līmeni.

(9) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā un Finanšu ministrija izvē rtē pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai."

6. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

"9.¹ pants. Apropriācijas rezerve

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumā nosaka apropriācijas rezervi, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības izmanto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Gadskārtējā valsts budžeta likumā apropriācijas rezervi plāno kā atsevišķu valsts pamatbudžeta programmu.

(3) Apropriācijas rezerves apjomu vidējam termiņam apstiprina Ministru kabinets vienlaikus ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(4) Ministru kabinets apropriācijas rezerves ietvaros piešķir ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām apropriācijas, bet ne lielākā apjomā par to neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem iepriekšējā gada beigās.

(5) Ministru kabinets apstiprina kārtējā gada apropriācijas rezerves sadalījumu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām pa programmām, apakšprogrammām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem."

7. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Atbildība par valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes) sagatavošanu

Finanšu ministrs ir atbildīgs par gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta (budžeta likumprojektu paketes), tam pievienojamo paskaidrojumu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšanu."

8. Papildināt likumu ar 16.¹ un 16.² pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Vidēja termiņa budžeta mērķi un prioritārie attīstības virzieni

(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju katru gadu līdz 28.februārim aktualizē normatīvo aktu par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetā.

(2) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 15.martam apstiprina šā panta pirmajā daļā minēto normatīvo aktu.

16.² pants. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara izstrādāšana

(1) Finanšu ministrs sadarbībā ar ekonomikas ministru un konsultējoties ar Latvijas Banku, katru gadu līdz 15.aprīlim aktualizē vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru nākamajiem trijiem saimnieciskajiem gadiem un iesniedz to Ministru kabinetā.

(2) Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norāda:

1) vidēja termiņa valsts makroekonomiskās situācijas prognozi;

2) valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam;

3) valsts budžeta ieņēmumu prognozes vidējam termiņam;

4) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam;

5) valsts budžetā plānojamo apropriācijas rezervi vidējam termiņam;

6) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam.

(3) Maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopapjomu vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumos paredzētajai metodikai, ievērojot šā likuma 19.panta piektās daļas nosacījumus.

(4) Ministru kabinets līdz kārtējā gada 1.maijam apstiprina vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.

(5) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 5.maijam informē Saeimu par Ministru kabineta apstiprināto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru."

9. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipi

(1) Finanšu ministrs iesniedz un Ministru kabinets līdz kārtējā gada 5.maijam apstiprina instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.

(2) Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem ietver:

1) maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam atbilstoši vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā norādītajam;

2) citus finanšu ierobežojumus, ko ievēro budžeta aprēķinos;

3) kopsavilkumu par valsts makroekonomisko attīstību un fiskālo politiku vidējā termiņā atbilstīgi vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram un normatīvajam aktam par vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

4) budžeta pieprasījumu izstrādāšanas kārtību un laika grafiku;

5) norādījumus par rezultatīvo rādītāju atspoguļošanu;

6) budžeta aprēķinos izmantojamos rādītājus;

7) budžeta pieprasījumu veidlapas;

8) citu budžeta pieprasījumu izstrādāšanai nepieciešamo informāciju."

10. 18.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"18.pants. Budžeta pieprasījumu izstrādāšana";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes līdz kārtējā gada 1.jūlijam izstrādā un iesniedz Finanšu ministrijā valsts budžeta pieprasījumus saskaņā ar instrukciju par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem.";

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes izstrādā valsts budžeta pieprasījumus maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu apjoma ietvaros."

11.  19.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"19.pants. Valsts budžeta pieprasījumu analīze";

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Finanšu ministrs izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu, pamatojoties uz vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un budžeta pieprasījumiem, kas iesniegti atbilstoši šā likuma 17. un 18.panta noteikumiem.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "jebkurā valsts budžeta likuma projekta izstrādes stadijā ir tiesīgs izvērtēt" ar vārdu "izvērtē" un vārdu "pieprasīt" ar vārdu "pieprasa";

aizstāt piektajā daļā vārdus "un Valsts kontroles" ar vārdiem "Valsts kontroles un Tiesībsarga biroja";

izslēgt septītās daļas pirmo teikumu.

12.  20.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Finanšu ministrs līdz kārtējā gada 1.septembrim iesniedz Ministru kabinetā valsts budžeta likuma projektu (budžeta likumprojektu paketi), tā paskaidrojumus un precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets akceptē precizēto vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru un iesniedz to Saeimā."

13.  21.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "pamatnostādnes" ar vārdu "ietvaru";

izteikt otrās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

"6) kopsavilkumu par Valsts investīciju programmas investīciju projektu īstenošanai nepieciešamajiem līdzekļiem un finansēšanas avotiem, ikgadējiem ekspluatācijas izdevumiem pēc projekta pabeigšanas, kā arī jauniem investīciju projektiem, kas pārsniedz saimnieciskā gada ietvarus, kopsavilkumu par pabeigšanai nepieciešamajiem izdevumiem nākamajos gados;";

izslēgt otrās daļas 7.punktu;

izslēgt otrās daļas 9.punktu;

aizstāt otrās daļas 12.punktā vārdus "vismaz pieciem turpmākajiem gadiem" ar vārdiem "vidējam termiņam";

papildināt trešo daļu aiz vārda "projekts" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvars";

izslēgt piektās daļas 8.punktu;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts pirms grozījumu projekta izskatīšanas."

14. Aizstāt 22.panta otrās daļas 1.punktā vārdu "summu" ar vārdu "apjomu".

15.  24.pantā:

svītrot pirmajā daļā vārdus "ar finanšu ministra pilnvaru";

svītrot ceturtajā daļā vārdus "pasākumu un projektu līmenī".

16. Papildināt 25.panta otro daļu aiz vārdiem "priekšlikumus par grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā" ar vārdiem "un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvarā".

17. Aizstāt 26.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu "9.pantā" ar skaitļiem un vārdiem "9. un 9.¹ pantā".

18. Papildināt 31.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu ministrija sagatavo saimnieciskā gada pārskatu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā."

19. Papildināt 34.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts kasei ir tiesības vienoties ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu."

20.  36.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts budžeta iestādēm nav tiesību slēgt finanšu līzinga līgumus un ņemt aizņēmumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

21. Papildināt 47.pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Valsts kasei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības apturēt asignējumus, ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projekta īstenošanu, pamatojoties uz tādas Eiropas Savienības politiku instrumentu vadībā iesaistītās iestādes lēmumu, kura pārbauda un apstiprina Eiropas politiku instrumenta atbalsta saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu."

22. Pārejas noteikumos:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 5.panta desmitajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus attiecībā uz 2007.gadu Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.aprīlim.";

papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26.punktu šādā redakcijā:

"17. Šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.novembrim.

18. Šā likuma 9.panta devītajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

19. Šā likuma 9.¹ panta pirmajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.septembrim.

20. Šā likuma 16.² panta trešajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.martam.

21. Šā likuma 31.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

22. Šā likuma 36.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūnijam.

23. Šā likuma 47.panta 4.¹ daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 30.jūnijam.

24. Šā likuma 9.panta septītā, astotā un devītā daļa stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

25. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

26. Līdz šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 31.decembrim piemēro Ministru kabineta 1997.gada 6.maija instrukciju Nr.4 "Kārtība, kādā no valsts budžeta finansējamās iestādes var sniegt maksas pakalpojumus", ciktāl tā nav pretrunā ar šo likumu."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs

O.Spurdziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums		1. 2006.gada 14.septembrī Ministru kabinets apstiprināja koncepciju “Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”. Ministru kabineta 2006.gada 14.septembra rīkojuma Nr.703 1.pantā ir apstiprināts koncepcijā minētais problēmas risinājuma variants D. Apstiprinātais problēmas risinājuma variants paredz katru gadu veidot likumu par budžetu vienam gadam, sadalot pa programmām un apakšprogrammām, kā arī makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru trim gadiem. Ietvarā paredzēts iekļaut maksimāli pieļaujamo valsts budžeta kopējo izdevumu apjomu katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam, kas būs jāievēro, izstrādājot budžeta pieprasījumus un gadskārtējo budžeta likumu. Tāpat koncepcija paredz ieviest apropriācijas rezervi – apropriāciju valsts pamatbudžetā, ko ministrijas, citas centrālās valsts iestādes un pašvaldības noteiktā kārtībā varēs izmantot pamatā iepriekšējā gadā gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotām, iesāktām un no budžeta izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ nepabeigtām: iepirkumu procedūrām un Valsts investīciju programmas investīciju projektiem. Papildus koncepcija paredz piešķirt Ministru kabinetam tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriācijas programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem. Lai varētu ieviest koncepcijā paredzēto, Likumā par budžetu un finanšu vadību ir veikti vairāki grozījumi. 2. Saskaņā ar starptautiski atzītajām Eiropas pārskatu sistēmas (ESA 95) prasībām, Eiropas Savienības valstis savos valsts budžeta likumos norāda valsts budžeta finansiālā deficīta līmeni. Valsts budžeta fiskālais deficīta līmenis netiek aprēķināts. Arī sniedzot statistikas informāciju par valsts budžeta deficītu starptautiskajiem lietotājiem, tiek analizēts valsts budžeta finansēšanas deficīts, bet līdz šim aprēķinātais valsts budžeta fiskālā deficīta līmeni ietekmējošais rādītājs „tīrie aizdevumi” tiek uzrādīts valsts budžeta finanšu deficīta finansēšanas daļā. Lai nodrošinātu Latvijas gadskārtējā valsts budžeta likuma atbilstību starptautiskajām prasībām, sākot ar 2007.gadu, tiks mainīta valsts budžeta likuma struktūra. Līdz ar to jau šobrīd ir jānodrošina ministriju un citu valsts budžeta iestāžu pieprasījumu atbilstība jaunajai valsts budžeta struktūrai. 3. Lai nodrošinātu pietiekamu valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, ir svarīgi šim mērķim paredzētās apropriācijas izlietot pilnā apjomā. Līdz ar to Likumā par budžetu un finanšu vadību ir nepieciešams iekļaut tiesību normu, kas paredz, ka grozījumos gadskārtējā valsts budžeta likumā apropriācijas, kas paredzētas valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, drīkst pārdalīt citiem mērķiem tikai ar iepriekš saņemtu Ministru kabineta atļauju. 4. Finanšu ministrijai Valsts kontroles ziņojumā par 2005.gada valsts budžeta izpildi ir sniegti vairāki ieteikumi par skaidru un patiesu valsts un pašvaldību līdzekļu, aktīvu un saistību uzrādīšanu pārskatos. Lai varētu ievērot šos ieteikumus, ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta ceturtajā daļā, 31. un 36. pantā. 5. Lai Valsts kase varētu sekmīgi nodrošināt savu funkciju izpildi, tai Likumā par budžetu un finanšu vadību ir nepieciešams paredzēt papildu tiesības: tiesības vienoties ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu un tiesības apturēt asignējumus, ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projektu īstenošanu. 6. Finanšu ministrijai ir dots uzdevums Likumā par budžetu un finanšu vadību sniegt termina “maksas pakalpojumi” skaidrojumu. Papildus likumā jānorāda principi, kad valsts tiešā pārvaldes iestāde var veikt maksas pakalpojumu, par to neiekasējot samaksu. 7. 2006.gada 25.aprīlī tika pieņemts Tiesībsarga likums, kas stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri. Minētā likuma 19.panta otrajā daļā noteikts, ka Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījums līdz budžeta likuma projekta iesniegšanai Ministru kabinetā bez Tiesībsarga biroja piekrišanas nav grozāms. Lai nodrošinātu šīs normas izpildi, Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.panta piektajā daļā ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus. 8. Likumā ir nepieciešams veikt redakcionālus labojumus, kā arī saskaņot to ar esošajiem tiesību aktiem.
2. Normatīvā akta projekta būtība		1. Lai varētu ieviest koncepciju “Par stratēģiskās plānošanas un vidēja termiņa budžeta plānošanas ieviešanu valsts pārvaldē”, Likumā par budžetu un finanšu vadību ir veikti vairāki labojumi. Likumā ir iekļauts 4^1.pants, kas nosaka, ka vidējais termiņš budžeta plānošanā ir trīs saimnieciskie gadi un atbilstīgi precizēts termina “vidēja termiņa valsts budžeta plānošana” skaidrojums. Lai piemērotu esošo gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanas, iesniegšanas un pieņemšanas procedūru vidēja termiņa budžeta plānošanai, ir grozīti likuma 16. – 22.panti, kā arī precizēta 25.panta otrā daļa. Lai ieviestu apropriācijas rezervi, likumā ir iekļauts 9^1.pants “Apropriācijas rezerve”, kā arī dots termina “apropriācijas rezerve” skaidrojums. Savukārt Ministru kabineta tiesības pārdalīt apropriāciju ir noteiktas 9.panta septītajā, astotajā un devītajā daļā. Saistībā ar apropriācijas pārdali ir precizēts likuma 26.pants. Saskaņā ar koncepciju ir precizēts termina “investīcijas” skaidrojums. 2. Saistībā ar jaunās valsts budžeta struktūras ieviešanu Likumā par budžetu un finanšu vadību ir svītrots 5.panta astotajā daļā noteiktais fiskālā deficīta skaidrojums, kā arī visā likuma tekstā termins „fiskālais deficīts” aizstāts ar terminu „finansiālais deficīts”. Tāpat ir precizēta 5.panta piektā daļa, nosakot valsts budžeta finansiālās bilances skaidrojumu. Papildus ieviests jauns termins „transferti”, grozītas terminu“ieņēmumi”, “pamatbudžets”, “speciālais budžets” un “konsolidētais kopbudžets” skaidrojuma redakcijas. Ir precizēts arī 9.panta piektās daļas 1.punkts un 8.panta trešā daļa. 3. Lai nodrošinātu valsts budžeta finansējumam Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai paredzēto apropriāciju izlietošanu atbilstoši to mērķim, Likumā par budžetu un finanšu vadību 21.pants ir papildināts ar sesto daļu. 4. Saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumiem par skaidru un patiesu valsts un pašvaldību līdzekļu, aktīvu un saistību uzrādīšanu pārskatos ir veikti grozījumi Likuma par budžetu un finanšu vadību 24.panta ceturtajā daļā, 31.un 36. pantā, kā arī precizēts termina “aizdevumi” skaidrojums. 5. Lai Valsts kase varētu efektīvāk nodrošināt savu funkciju izpildi, ir papildināti likuma 34.un 47.panti. 34.pantā ir paredzēts noteikt Valsts kasei tiesības vienoties ar budžeta finansētām institūcijām par naudas līdzekļu ieguldīšanu. Savukārt 47.pantā ir paredzēts noteikt Valsts kasei tiesības apturēt asignējumus, ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projektu īstenošanu. 6. Likumprojektā ir sniegts termina “maksas pakalpojumi” skaidrojums. Papildus likuma 5.pantā ir iekļauta divpadsmitā daļa, kas paredz izdod Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi. 7. Lai nodrošinātu Tiesībsarga biroja likuma atbilstību ar Likumu par budžetu un finanšu vadību, likumprojekta 19.panta piekto daļu ir paredzēts papildināt ar vārdiem “Tiesībsarga biroja”. 8. Likumā ir veikti redakcionāli labojumi – 21.panta otrajā daļā, 22.pantā, kā arī tas ir saskaņots ar esošajiem tiesību aktiem, veicot labojumus, piemēram, 9.panta piektās daļas 7.punktā, 11.panta 2.punktā, 24.panta pirmajā daļā.
3. Cita informācija		-
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Likumprojekts paredz, ka tiks noteikts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam, kas būs jāievēro, izstrādājot budžeta pieprasījumus un gadskārtējo valsts budžeta likumu. Šāda prakse veicinās fiskālās disciplīnas ievērošanu.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komersantu izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums			Likumprojekts neattiecas uz šo jomu.
4. Ietekme uz vidi			Likumprojekts neattiecas uz šo jomu.
5. Cita informācija			Nav
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads			Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
	2005.			2006.	2007.	2008.
1	2			3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Likumprojekta neradīs izmaiņas budžeta ieņēmumos.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Likumprojekta neradīs izmaiņas budžeta izdevumos.
3. Finansiālā ietekme	Likumprojektam nav paredzama finansiāla ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Nav paredzēti.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:	Likumprojektam nav paredzama finansiāla ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
6. Cita informācija:	Likumprojekts ietekmēs metodoloģiju, kādā noteiks valsts budžeta deficīta maksimāli pieļaujamo līmeni saimnieciskā gada beigās. Šobrīd Likumā par budžetu un finanšu vadību ir noteikts, ka budžeta likumā ir jāietver valsts budžeta fiskālā deficīta maksimāli pieļaujamais līmenis, kā arī pasākumi, kuri jāveic, lai šo nosacījumu ievērotu. Pēc likumprojekta ieviešanas saimnieciskā gada valsts budžeta likumā būs jāietver valsts budžeta finansiālā deficīta maksimāli pieļaujamais līmenis. Ar 2007.gada 1.janvāri stājas spēkā: · Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”; · Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1031 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”; · Ministru kabineta 2005.gada 13.decembra noteikumi Nr.934 „Noteikumi par budžetu izdevumu klasifikāciju atbilstoši funkcionālajām kategorijām; · Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.875 „Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju”; · Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumi Nr.810 „Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju”; · Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.842 „Noteikumi par vispārējās valdības parāda klasifikāciju”.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt				Jāizdod līdz 2007.gada 1.aprīlim likumprojekta 5.panta desmitajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem un kārtību, kādā nosaka rezultatīvos rādītājus un sniedz pārskatus par to izpildi. Jāizdod līdz 2007.gada 1.novembrim likumprojekta 5.panta divpadsmitajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par kār tību, kādā plānojami un uzskaitāmi valsts budžeta iestāžu sniegtie maksas pakalpojumi . Jāizdod līdz 2007.gada 1.septembrim likumprojekta 9.panta devītajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas. Jāizdod līdz 2007.gada 1.septembrim likumprojekta 9^1.panta pirmajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā ministrijas, citas centrālās valsts iestādes izmanto apropriācijas rezervi. Jāizdod līdz 2007.gada 1.martam likumprojekta 16^2.panta trešajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par metodiku, kādā nosakāms maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam termiņam. Jāizdod līdz 2007.gada 30.jūnijam likumprojekta 31.panta ceturtajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā izstrādājams saimnieciskā gada pārskats. Jāizdod līdz 2007.gada 1.jūnijam likumprojekta 36.panta ceturtajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību. Jāizdod līdz 2007.gada 30.jūnijam likumprojekta 47.panta ceturtajā daļā minētie Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā apturams asignējums, ja Eiropas Savienības politiku instrumentu atbalsta saņēmējs savlaicīgi neiesniedz pārskatus par projekta īstenošanu. Uzskaitītie noteikumi tiks sagatavoti, ņemot vērā likumprojektā noteiktos izdošanas termiņus.
2. Cita informācija				Nav
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				-
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts neattiecas uz šo jomu.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts neattiecas uz šo jomu.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Konsultācijas nav notikušas.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija				Nav
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.				Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju funkcijas nepaplašinās.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo				Kompetento institūciju lēmumi varēs tikt apstrīdēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija				Nav

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Valsts sekretāre	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
I.Krūmane	E.Strazdiņa	M.Radeiko	Z.Eglīte

2006.11.24. 13:07

1846

D. Vītoliņa

Diana. Vitolina@fm.gov.lv; 7095424