Likums

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"

Izdarīt likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.; 1997, 10.nr.; 1998, 2., 7., 23.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 2., 12.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 12., 24.nr.; 2006, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 13.¹ pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

"(3¹) Valsts nodevas par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets."

2. Izteikt 21.panta otrās daļas 18. un 19.punktu šādā redakcijā:

"18) iesniegt par kriminālprocesa norisi atbildīgajās iestādēs ziņojumus un materiālus par maksātnespējas procesa gaitā atklātajiem faktiem, kuri var būt par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai;

19) pārstāvēt parādnieku kriminālprocesā, ja saistībā ar konkrēto maksātnespējas procesu ir uzsākts kriminālprocess;".

3. Aizstāt 74.panta otrās daļas 2.punktā vārdu "trim" ar vārdu "četriem".

4. Aizstāt 107.panta trešās daļas 1.punktā vārdus "par trim gadiem uz priekšu" ar vārdiem "par četriem gadiem uz priekšu".

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Tieslietu ministra vietā –

īpašu uzdevumu ministrs

Eiropas Savienības līdzekļu

apguves lietās

N.Broks

Likumprojekta „Grozījumi likumā

“Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1.Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra sēdē (prot. Nr.3 34.§) nolemto Tieslietu ministrija ir izvērtējusi valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) sniegto publisko pakalpojumu atbilstību valsts nodevas objektam. Vienlaikus ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” stāšanos spēkā kā valsts nodevas objekti tiks noteikti pārbaudījumu organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana. Tādējādi, veicot grozījumus likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, tiks novērsta iespēja Maksātnespējas administrācijas administratoru sertificēšanas un to darbības termiņu pagarināšanas funkciju iekasēt gan kā valsts nodevu, gan kā maksu par Maksātnespējas administrācijas pakalpojumu.

Ņemot vērā radušos situāciju, ka darbiniekiem kaitējuma atlīdzība netiek izmaksāta nepārtraukti, t.i., maksātnespējīgo darba devēju darbinieki, kuriem ir radušās tiesības uz kaitējuma atlīdzību, nesaņem kaitējuma atlīdzību par laika periodu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā līdz piešķirto līdzekļu pārskaitīšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Valsts kases kontā (speciālajā budžetā), likumprojekts noteiks arī, ka kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, segs par visu nesamaksāto laika periodu līdz darba devēja maksātnespējas pasludināšanai tiesā un četriem gadiem uz priekšu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā. Minētie grozījumi ir skatāmi kopsakarā ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.

Šobrīd likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” lietotā terminoloģija nav saskaņota ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts noteiks, ka vienlaikus ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” stāšanos spēkā kā valsts nodevas objekti tiks noteikti pārbaudījumu organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana, un ka kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, segs par četriem gadiem uz priekšu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas tiesā, tādējādi nodrošinot kaitējuma atlīdzības izmaksu nepārtrauktību.

Vienlaikus likumprojektā tiek arī saskaņota terminoloģija ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju (spēkā no 2005.gada 21.aprīļa).

3. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu kaitējuma atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, izmaksāšanu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme

uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst.latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji 5 gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos, t.sk.,

769,3

Likum- projekts šo jomu neskar

- Darbinieku prasījumu garantiju fonds

60,6

Likum- projekts šo jomu neskar

- Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem

28,9

- 9,1

- 4,2

- 12,0

- 8,4

- Dotācijas

679,8

+ 9,1

+ 4,2

+ 12,0

+ 8,4

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

2 208,7

+ 6,5

3. Finansiālā ietekme

- 1 439,4

-6,5

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Kopējā ietekme uz valsts budžetu ir 6,5 tūkst. apmērā. Pasākuma īstenošanai nav nepieciešami papildus budžeta līdzekļi, jo pasākumu ir iespējams finansēt no radušajiem uzkrājumiem darbinieku prasījumu garantiju fondā uz 2007.gada 1.janvāri.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

5.1. Ieņēmumu izmaiņas no maksas pakalpojumiem

Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumiem Nr.241 „Noteikumi par valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem” maksa par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai ir 236 lati, savukārt par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu – 59 lati.

2007.gads

2007.gadā plānots sniegt pakalpojumu par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai 30 pretendentiem, kuri vēlētos iegūt administratora kvalifikāciju, savukārt 35 administratoriem - pakalpojumu par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Tādējādi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinās par 9,1 tūkst. latiem (t.i., 30*236 + 35*59 = 9 145).

2008.gads

2008.gadā plānots sniegt pakalpojumu par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu 71 administratoram, savukārt nav plānots sniegt pakalpojumu par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai. Tādējādi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinās par 4,2 tūkst. latiem (t.i., 71*59 = 4 189).

2009.gads

2009.gadā plānots sniegt pakalpojumu par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai 30 pretendentiem, kuri vēlētos iegūt administratora kvalifikāciju, savukārt 84 administratoriem - pakalpojumu par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu. Tādējādi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem samazinās par 12 tūkst. latiem (t.i., 30*236 + 84*59 = 12 036).

5.2. Ieņēmumu izmaiņas dotācijām

Viena pārbaudījuma organizēšana vienai personai administratora kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – pārbaudījuma organizēšana) kopējās izmaksas – 236 lati

Atalgojums 11 darbiniekiem – 93,96 lati.

Vidējā stundu likme vienam darbiniekam ir 4,37 lati, savukārt kopējais patērētais laiks pārbaudījuma organizēšanai ir 21,5 stundas. Tādējādi atalgojums kopā ir 93,96 lati (t.i., 4,37 Ls x 21,5 h = 93,96 Ls).

2. Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 22,63 lati.

93,96 Ls x 24.09% = 22,63 lati.

3. Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa – 10,43 lati.

4. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi – 2, 36 lati.

5. Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa – 55,00 lati.

6. Remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu samaksa (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu) – 6,55 lati.

7. Telpu, ilgtermiņa ieguldījumu, pamatlīdzekļu, transportlīdzekļu, inventāra īre un noma – 25,92 lati.

8. Kancelejas preces un inventārs – 12,94 lati.

9. Izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei – 1,30 lati.

10. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli- 0,41 lati.

11. Kustamie īpašumi - 4,51 lati.

Kopējā summa vienai pārbaudījuma organizēšanai vienai personai – 236 lati

Viena administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kopējās izmaksas – 59 lati.

Atalgojums 11 darbiniekiem – 18,36lati.

Vidējā stundu likme vienam darbiniekam ir 4,08 lati, savukārt kopējais patērētais laiks pārbaudījuma organizēšanai ir 4,5 stundas. Tādējādi atalgojums kopā ir 18,36 lati (t.i., 4,08 Ls x 4,5 h = 18,36 Ls).

2. Darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,42 lati.

18,36 Ls x 24.09% = 4,42 lati.

3. Pasta, telefona un citu sakaru pakalpojumu apmaksa – 5,42 lati.

4. Darba devēja apmaksātie veselības, dzīvības apdrošināšanas izdevumi – 0,50 lati.

5. Ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu apmaksa – 24,46 lati.

6. Remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu samaksa (izņemot ēku, būvju un ceļu kapitālo remontu) – 1,38 lati.

7. Telpu, ilgtermiņa ieguldījumu, pamatlīdzekļu, transportlīdzekļu, inventāra īre un noma – 2,64 lati.

8. Kancelejas preces un inventārs – 0,51 lati.

9. Izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei – 0,27 lati.

10. Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli- 0,09 lati.

11. Kustamie īpašumi - 0,95 lati.

Kopējā summa viena administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai ir 59 lati.

Nodevas izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas Maksātnespējas administrācijai sniedzot pakalpojumu – gan tiešās, gan netiešās izmaksas.

Pakalpojumu izcenojumā ietvertais darbinieku atalgojums veido pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku skaits, viņu izlietotais darba laiks un darba samaksa gadā. Tātad uz vienu pakalpojumu vienību attiecinātā darba stundu likme ir tāda pati kā uz valsts budžeta dotētajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus lielākoties sniedz tie paši darbinieki, kas nodrošina arī valsts budžetā dotēto funkciju izpildi un pakalpojumu izpildes nodrošināšanai izmanto lielākoties tās pašas preces un pakalpojumus. Tādēļ uz vienu pakalpojumu vienību attiecināmai pamatlīdzekļu nolietojums un netiešās izmaksas (administratīvo izmaksu apjoms) ir aprēķināts proporcionāli pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku patērētajam darba laikam.

2007.gads

2007.gadā plānotās nepieciešamās dotācijas iepriekšminēto divu funkciju nodrošināšanai ir 9,1 tūkst. latu (t.i., (30 pārbaudījumu organizēšanas x 236 lati) + (35 administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas x 59 lati) = 7 080 + 2 065= 9 145).

2008.gads

2008.gadā plānotās nepieciešamās dotācijas administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai nodrošināšanai ir 4,2 tūkst. latu (t.i., 71 administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas x 59 lati = 4 189). Šajā gadā nav plānots organizēt pārbaudījumus administratora kvalifikācijas iegūšanai.

2009.gads

2009.gadā plānotās nepieciešamās dotācijas pārbaudījumu organizēšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai nodrošināšanai ir 12 tūkst. latu (t.i., (30 pārbaudījumu organizēšanas x 236 lati) + (84 administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas x 59 lati) = 7080 + 4956 = 12 036).

5.3. Budžeta izdevumu pieaugums

Laika periodā no 2004.gada līdz 2005.gadam Maksātnespējas administrācija kopā ir apmierinājusi 29 darbinieku prasījumus par kaitējuma atlīdzības segšanu. No darbinieku prasījumu garantiju fonda divu gadu laikā kopumā tika izmaksāta summa 54511 latu (t.sk. kaitējuma atlīdzība par trim gadiem uz priekšu 37883 latu apmērā). Vidējā uz priekšu izmaksātā kaitējuma atlīdzības summa vienam darbiniekam bija 435 lati (435 = 37883 lati / trīs gadi / 29 darbinieki). Tabulā Nr.1 ir attēlotas izmaksātās kaitējuma atlīdzības maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem par laika periodu no 2004.gada līdz 2005.gadam.

Tabula Nr.1

Gads	Apmierināto darbinieku prasījumu skaits	Kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto laika periodu (latos)	Kaitējuma atlīdzība par 3 gadiem uz priekšu (latos)	Vidējā uz priekšu izmaksātā kaitējuma atlīdzības summa vienam darbiniekam (latos)
2004.gads	12	11952	14718	409
2005.gads	17	4675	23166	454
Kopā:	29	16627	37884	435

Saskaņā ar iepriekš minēto Maksātnespējas administrācija plāno nākamajā gadā segt kaitējuma atlīdzību 15 darbiniekiem (t.i., vidējais statistiskais rādītājs prasījumiem par kaitējuma atlīdzības segšanu laika periodā no 2004.gada līdz 2005.gadam). Ņemot vērā, ka kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību tiek segta maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem, kuri arodslimību ir ieguvuši vai kuriem nelaimes gadījums darbā ir noticis līdz 1997.gada 1.janvārim, plānots, ka apmierināmo darbinieku prasījumu par kaitējuma atlīdzības segšanu skaits ar katru gadu samazināsies.

Saskaņā ar iepriekš minēto, veicot grozījumus likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” rodas ietekme uz valsts budžetu 6,5 tūkst. latu apmērā 2007.gadā. Šī summa rodas, reizinot vidējo uz priekšu izmaksāto kaitējuma atlīdzības summu vienam darbiniekam ar plānoto darbinieku prasījumu skaitu 2007.gadā (6525=435*15).

6. Cita informācija

Ieņēmumi no nodevas par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Vienlaikus ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” nepieciešams pieņemt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” un likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

Pēc likumprojekta „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” pieņemšanas nepieciešams pieņemt šādus Ministru kabineta noteikumus:

1) Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par valsts nodevas par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu apmēru un samaksas kārtību”. Noteikumu projekts regulēs valsts nodevas apmēru un tās samaksas kārtību. Izstrādes termiņš 2006.gada 1.novembris;

2) Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 5.aprīļa noteikumos Nr.241 “Noteikumi par valsts aģentūras „Maksātnespējas administrācija” sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem””. Ministru kabineta noteikumu projekts paredzēs, ka vienlaikus ar likuma „Par valsts budžetu 2007.gadam” spēkā stāšanos pārbaudījumu organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana nav Maksātnespējas administrācijas maksas pakalpojumi. Izstrādes termiņš 2006.gada 1.novembris;

3) Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 5.oktobra noteikumos Nr.830 „Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība””. Ministru kabineta noteikumu projekts paredzēs vienkāršot maksātnespējas procesu administratoriem iesniedzamo veidlapu Maksātnespējas administrācijā aizpildīšanas kārtību un turpmāk kaitējuma, kas iegūts arodslimību vai nelaimes gadījumu rezultātā darbā līdz 1997.gada 1.janvārim, atlīdzības segšanu maksātnespējīgo darba devēju darbiniekiem par četriem gadiem uz priekšu skaitot no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas dienas. Ministru kabineta noteikumu projektu paredzēts izstrādāt līdz 2006.gada 1.novembrim;

4) Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos Nr.910 „Administratoru apmācības, sertifikācijas un sertifikāta darbības termiņa pagarināšanas kārtība””. Ministru kabineta noteikumu projekts paredz pilnveidot un papildināt esošo Ministru kabineta noteikumu redakciju, nosakot pilnīgu kritēriju uzskaitījumu, kas maksātnespējas procesa administratoriem izpildāmi, lai tiktu pagarināts administratora sertifikāta darbības termiņš; optimālu punktu piešķiršanas kārtību, vērtējot administratora darbības rādītājus sertifikāta darbības termiņa laikā; dokumentu iesniegšanas kārtību Maksātnespējas administrācijā saistībā ar to, ka Maksātnespējas administrācijas publiskie pakalpojumi tiks noteikti kā valsts nodevas objekti. Izstrādes termiņš 2006.gada 1.novembris;

5) Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumos Nr.378 „Darbā nodarītā kaitējuma atlīdzības aprēķināšanas, finansēšanas un izmaksas kārtība”” (Labklājības ministrijas kompetencē esošs normatīvais akts).

2. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Nav noskaidrota.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Informēšanas pasākumi nav notikuši.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Likumprojektā paredzēto normu izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas Ministru kabinetā tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un periodiskajā izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”, kā arī Maksātnespējas administrācijas mājas lapā internetā http://www.mna.gov.lv

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt normatīvajos aktos noteiktajā: vispārējā civilprocesuālajā kārtībā, iesniedzot sūdzību (prasību) tiesā, vai administratīvā procesa kārtībā, iesniedzot sūdzību par likumprojektā konkrēti noteiktajiem Maksātnespējas administrācijas pieņemtajiem lēmumiem Tieslietu ministrijā.

4. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

10.11.2006. 10:36

2354

I.Timofejeva

7099133, ieva.timofejeva@mna.gov.lv

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	A.Kveska