2007

2007. gada ____. martā

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 21. marta sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Militārā dienesta likumā (Nr. 87/Lp9) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

 

Pielikumā: minētā likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                        J.Dalbiņš

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                              Likumprojekts 3. lasījumam

 

Grozījumi Militārā dienesta likumā (Nr. 87/Lp9)

 

< td width=192 valign=top style='width:144.0pt;border-top:none;border-left: none;border-bottom:solid windowtext .5pt;border-right:solid windowtext .5pt; mso-border-top-alt:solid windowtext .5pt;mso-border-left-alt:solid windowtext .5pt; padding:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt'>

14. 26.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu)” ar vārdiem “militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru”.

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Pr.nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(18)

Atbildīgās komisijas atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likuma mērķis

 

Šā likuma mērķis ir noteikt vienotu militārā dienesta gaitu.

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

 

 

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

“1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos.”

2.pants. Likumā lietotie termini

 

Likumā ir lietoti šādi termini:

 

1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs;

 

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā; ietver obligāto aktīvo militāro dienestu, profesionālo dienestu, mācības militārajās izglītības iestādēs un militārajam dienestam pakļauto personu militārās mācības;

 

3) obligātais militārais dienests — militārais dienests, kura pildīšana saskaņā ar likumu ir Latvijas pilsoņa pienākums un kurš sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē;

 

4) profesionālais dienests — militārais dienests, kuru Latvijas pilsonis pilda brīvprātīgi saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu, kas noslēgts starp viņu un Aizsardzības ministriju;

 

5) karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pilda aktīvo dienestu un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe (turpmāk arī — dienesta pakāpe);

 

6) karavīra statuss — karavīra tiesiskais stāvoklis, pildot aktīvo dienestu;

 

7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas ir ieskaitīts dienestam rezervē un kam piešķirta militārā dienesta pakāpe;

 

8) kadets — karavīrs, kurš mācās militārajā izglītības iestādē klātienē, lai iegūtu virsnieka dienesta pakāpi;

 

9) virsnieks — karavīrs, kuram ir leitnanta vai augstāka militārā dienesta pakāpe;

 

10) virsnieks speciālists — virsnieks, kuram ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē un kurš apguvis virsnieka speciālista pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

 

11) klausītājs — virsnieks, kas militārajā izglītības iestādē klātienē paaugstina savu kvalifikāciju;

 

12) vienība — militārais formējums, kuram ir patstāvīga vadība un apstiprināts štats;

 

13) apakšvienība — militārais formējums vienības sastāvā;

 

14) garnizons — vienību kopums, kas pastāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvajā teritorijā.

2. 2.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;”;

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“21) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — militārā dienesta izpilde, kas ietver militārās uzskaites noteikumu un kārtības ievērošanu, militārās mācības un aktīvā dienesta laikā noteiktai militārajai specialitātei nepieciešamo kaujas zinību, iemaņu un sagatavotības saglabāšanu un pilnveidošanu;”;

izslēgt 3.punktu;

papildināt pantu ar 4.1 punktu šādā redakcijā:

“41) militārajam dienestam pakļautās personas — visi Latvijas pilsoņi — vīrieši, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieskaitāmi Nacionālo bruņoto spēku rezervē, kā arī Latvijas pilsoņi, kas pilda militāro dienestu saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;”;

papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

“71) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;”;

izslēgt 8.punktu;

papildināt 10.punktu pēc vārdiem “pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā” ar vārdiem “vai citu tam pielīdzinātu kursu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

 

 

 

 

 

 

 

 

2

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 2.panta 2.1 punktu šādā redakcijā:

          „2.1) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē – rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;”

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 2.panta 4.1 punktu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 2.panta 7.punktā vārdus „ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.  2.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) militārais dienests — valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests — militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības;”;

papildināt pantu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

“21) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē — rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde;”;

izslēgt 3.punktu;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) rezerves karavīrs — Latvijas pilsonis, kas pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;”;

papildināt pantu ar 7.1 punktu šādā redakcijā:

“71) rezervists — Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;”;

izslēgt 8.punktu;

papildināt 10.punktu pēc vārdiem “pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā” ar vārdiem “vai citu tam pielīdzinātu kursu”.

9.pants. Militārā dienesta izpilde

 

(1) Militārā dienesta izpilde ir:

 

1) militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde;

 

2) komandiera (priekšnieka) pavēles izpilde;

 

3) citāda normatīvajos aktos paredzētā karavīru darbība sabiedrības un valsts interesēs.

 

(2) Ministru kabinets nosaka:

 

1) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

 

2) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu);

 

3) karavīru disciplināro atbildību — Karavīru militārās disciplīnas reglamentā.

 

(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, Garnizona un sardzes reglamentu, kas nosaka garnizona un sardzes organizāciju, dienesta izpildi un militārās ceremonijas, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.

3. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, Garnizona reglamentu, kas nosaka garnizona organizāciju un dienesta izpildi, un Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.”< /o:p>

 

 

 

3. Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Militārā dienesta iekārtas reglamentu, kas nosaka karavīru savstarpējās attiecības, karavīru vispārīgos pienākumus un amatpersonu pienākumus, aktīvā dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību, Garnizona reglamentu, kas nosaka garnizona organizāciju un dienesta izpildi, un Sardzes (apsardzes) reglamentu, kas nosaka sardzes (apsardzes) organizāciju un dienesta izpildi, kā arī citus reglamentus, kas nosaka militārā dienesta izpildi, apstiprina aizsardzības ministrs.”

12.pants. Karavīra tiesības uz darbu

 

(1) Karavīrs ir valsts aizstāvis, un tiesības uz darbu viņš realizē, pildot militāro dienestu.

 

(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti.

 

(3) Karavīra dienesta dienas ilgums ir atkarīgs no dienesta nepieciešamības. Detalizētu dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus paredz Militārā dienesta iekārtas reglaments un uz tā pamata izdotās pavēles.

4. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, ciktāl tas nav pretrunā šajā likumā noteiktajam.”

 

 

 

4. Izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, izņemot normas, kuras nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu un tiesības, kas pienākas grūtniecēm un sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā likumā noteikto.”

16.pants. Komplektēšanas pamatprincipi

 

(1) Vienības miera laikā komplektē no Latvijas pilsoņiem, kas:

 

1) iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

 

2) pieņemti profesionālajā dienestā;

 

3) iestājušies militārajās izglītības iestādēs;

 

4) pieņemti darbā par militārajiem darbiniekiem;

 

5) pieņemti darbā štatā paredzētajos civilajos amatos.

 

(2) Militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni, kas:

 

1) ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

 

2) ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

 

3) neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;

 

4) ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

 

(3) Karavīru individuālo un statistisko uzskaiti veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(4) Karavīra aktīvais dienests sākas ar dienu, kad viņš ieskaitīts vienības personālsastāvā, un izbeidzas ar dienu, kad viņš izslēgts no vienības personālsastāva.

5. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu.

4

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

papildināt likuma 16. pantu ar jaunu 11 daļu šādā redakcijā:

“(11) Štatā paredzētajos civilajos amatos var pieņemt arī Latvijas Republikas nepilsoni, ja uz viņu neattiecas šā panta otrajā daļā minētie ierobežojumi.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

izteikt likuma 16. panta otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) ir vai ir bijis ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.”

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

5. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu.

17.pants. Iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā

 

Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Latvijas pilsoņus iesauc saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

6. Izslēgt 17.pantu.

 

 

 

6. Izslēgt 17.pantu.

 

7. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma sekmēšana. Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību un nosacījumus, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde — Jaunsardzes centrs.”

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

papildināt 17.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā

„(2) Pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ;

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

papildināt 17.1 pantu ar otro daļu šādā redakcijā

„(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā” ;

 

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr. 7

 

 

 

 

 

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 17.1 pantu šādā redakcijā:

“17.1 pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

(1) Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma veicināšana. Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā, un šīs izglītošanas nosacījumus. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde — Jaunsardzes centrs.

(2) Latvijas pilsoņi, kas iegūst izglītību akreditētā augstskolā, var apgūt speciālu militārās apmācības kursu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

18.pants. Kadetu un klausītāju komplektēšana militārajās izglītības iestādēs

 

(1) Militārajās izglītības iestādēs uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.

 

(2) Uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs ir noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

 

1) virsnieku pamatkursā uzņem līdz 27 gadu vecumam;

 

2) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 35 gadu vecumam;

 

3) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam.

 

(3) Pirms mācību uzsākšanas militārajās izglītības iestādēs aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) ar kadetu vai klausītāju slēdz līgumu, kas noteic, ka pēc izglītības iestādes beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

 

(4) Pēc kvalifikācijas iegūšanas vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursu beigšanas karavīram jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par četrkāršu šo kursu ilgumu.

 

(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru, kas nav nodienējis likumā noteikto obligātā aktīvā militārā dienesta laiku, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā nosūta obligātā aktīvā militārā dienesta pildīšanai uz Nacionālo bruņoto spēku vienību (ja nepastāv likumā paredzētie iemesli neiesaukšanai dienestā). Karavīru, kas obligātā aktīvā militārā dienesta laiku ir nodienējis, nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no aktīvā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

8. 18.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunāko štāba virsnieku kursā un vecāko štāba virsnieku kursā uzņemt karavīrus, kuriem esošajā virsnieka dienesta pakāpē atlikušais profesionālā dienesta pildīšanas laiks šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “ar kadetu vai klausītāju” ar vārdiem “ar karavīru”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

8. 18.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunāko štāba virsnieku kursā un vecāko štāba virsnieku kursā uzņem karavīrus, kuriem profesionālā dienesta laiks, ko atlicis pildīt esošajā virsnieka dienesta pakāpē līdz šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai, nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieku pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “ar kadetu vai klausītāju” ar vārdiem “ar karavīru”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla dēļ), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

19.pants. Pieņemšana profesionālajā dienestā

 

(1) Profesionālajā dienestā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 19 gadiem.

 

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas pieņem profesionālajā dienestā, ja tās atbilst reglamentā noteiktajām veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības, valsts valodas zināšanu prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un ja šīs personas, izņemot virsniekus speciālistus, līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā piecus gadus.

 

(3) (Izslēgta ar 17.03.2005. likumu).

 

(4) Ārvalstu bruņotajos spēkos dienējušai personai dienesta ilgums ārvalstu bruņotajos spēkos un piešķirtā dienesta pakāpe jāpierāda dokumentāri.

 

(5) Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz četriem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pieņemts dienestā pēc militārās izglītības iestādes (kursu) beigšanas vai pārcelts citā amatā.

 

(7) Personai, kas agrāk nav apmācīta militārajam dienestam, pēc pieņemšanas profesionālajā dienestā jāpabeidz amatam noteiktais militārās apmācības kurss aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

9. 19.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “19” ar skaitli “18”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “aktīvajam dienestam” ar vārdiem “profesionālajam dienestam”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam. Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9. 19.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “19” ar skaitli “18”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “aktīvajam dienestam” ar vārdiem “profesionālajam dienestam”;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecība, veicot kandidātu rekrutēšanu un atlasi profesionālajam dienestam, ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju, lai noteiktu kandidātu atbilstību profesionālajam dienestam. Kandidātu atlasi profesionālajam dienestam veic aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram var noteikt pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā.”

20.pants. Profesionālā dienesta līgums

 

(1) Profesionālā dienesta līguma saturu, līguma slēgšanas un termiņa pagarināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

 

(2) Aizsardzības ministrijas vārdā profesionālā dienesta līgumu ar karavīru slēdz un pagarina aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

 

(3) Profesionālā dienesta līgumu slēdz:

 

1) ar virsniekiem — līdz šā likuma 41.pantā aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem;

 

2) ar augstākajiem instruktoriem — uz pieciem gadiem;

 

3) ar pārējiem karavīriem — uz trim gadiem.

 

(4) Pēc līguma termiņa beigšanās to, pusēm vienojoties, var pagarināt katru reizi uz šā panta trešajā daļā noteikto laiku, bet ne ilgāk kā līdz aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai.

 

(5) Līgumu var izbeigt pirms termiņa šā likuma 43.pantā noteiktajos gadījumos.

 

(6) Šā panta trešajā daļā minētie termiņi nav attiecināmi uz profesionālā dienesta līgumiem, ko aizsardzības ministrs slēdz ar personām, kuras pieņem profesionālajā dienestā, lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku formējumu dalību starptautiskajā operācijā. Šajā gadījumā aizsardzības ministrs slēdz līgumu uz starptautiskās operācijas laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

10. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.”

 

 

 

10. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.”

21.pants. Amatā iecelšanas vispārīgie noteikumi

 

(1) Profesionālā dienesta karavīru ieceļ amatā pēc profesionālā dienesta līguma noslēgšanas vai atbilstoši atestācijas rezultātiem. Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru ieceļ amatā atbilstoši viņa sagatavotībai.

 

(2) Šā likuma 19.panta septītajā daļā minēto karavīru ieskaita vienības personālsastāvā un uz militārās apmācības laiku ieceļ par amata pagaidu izpildītāju.

 

(3) Karavīram var uzdot pildīt prombūtnē esoša vai atstādināta karavīra amata pienākumus vai vakantu amatu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tiesības uzdot karavīram amata pagaidu izpildi ir vienības komandierim (priekšniekam) vai augstākam komandierim (priekšniekam).

 

(31) Valsts aizsardzības interesēs karavīram var uzdot pildīt akreditācijas valstī nerezidējoša aizsardzības atašeja amatu uz laiku līdz trim gadiem, saglabājot viņa esošo amatu. Karavīra atbilstību atašeja amatam nosaka Augstākā atestācijas komisija. Uzdot karavīram minētā amata izpildi ir tiesīgs aizsardzības ministrs, ievērojot Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā noteikto kārtību.

 

(4) Karavīru nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu ar savu tuvāko tiešo priekšnieku radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainībā līdz otrajai pakāpei.

 

(5) Ja neparedzētu apstākļu dēļ komandieris (priekšnieks) sava amata pildīšanu pārtraucis, neieceldams amata pagaidu izpildītāju, viņa amata pildīšanu uzņemas pēc amata (dienesta pakāpes) vecākais un paziņo par to pakļautības kārtībā.

 

(6) Ja karavīrs ir atbrīvots no amata, bet nav iecelts citā amatā vai nav atvaļināts no dienesta, viņu uz laiku līdz jautājuma izlemšanai par turpmāko dienesta gaitu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem var norīkot komandiera (priekšnieka) rīcībā bez iecelšanas amatā, saglabājot iepriekšējo algu.

 

(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai nepagarina tās derīguma termiņu, viņu nekavējoties atbrīvo no amata un pārceļ citā amatā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai atvaļina no aktīvā dienesta.

11. 21.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija.”

8

Saeimas Juridiskais birojs:

papildināt 21.panta septīto daļu pēc vārda „amata” ar vārdiem „kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts”.

Atbalstīts

11. 21.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata, kura pildīšanai nepieciešama minētā atļauja vai drošības sertifikāts, un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija.”

23.pants. Virsnieku iecelšana amatos

 

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri, viņa vietnieku, štāba priekšnieku, spēku veidu komandierus un Zemessardzes komandieri amatā ieceļ un atbrīvo no amata saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu.

 

(2) Vienību komandieru (priekšnieku) un augstāku komandieru (priekšnieku) amatos, kā arī visos pulkveža pakāpes virsnieku amatos ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kas ir viņa tiešā pakļautībā.

 

(3) Pārējos virsniekus amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

 

(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.

 

(5) Virsnieku var iecelt par vienu dienesta pakāpi augstākā amatā un tikai izņēmuma gadījumā ar aizsardzības ministra piekrišanu — divas pakāpes augstākā amatā.

 

(6)  (Izslēgta ar 10.06.2004. likumu).

12. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos, Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.”

 

 

 

12. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pārējos augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošos amatos, Militārās policijas komandiera, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta komandiera amatā virsniekus ieceļ aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera ieteikuma. Aizsardzības ministrs ieceļ amatā arī tos virsniekus, kuri ir viņa tiešā pakļautībā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Virsnieka amata kandidatūru pirms iecelšanas kādā no šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem amatiem izvērtē aizsardzības ministra izveidota Augstākā atestācijas komisija.”

25.pants. Karavīru profesionālā izvērtēšana un atestācija

 

(1) Profesionālā dienesta karavīri ir pakļauti profesionālajai izvērtēšanai un atestācijai.

 

(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes novērtējums, un to veic karavīra tiešie komandieri (priekšnieki).

 

(3) Atestācijas gaitā atestācijas komisija, pamatojoties uz karavīra profesionālās izvērtēšanas materiāliem, konstatē karavīra atbilstību dienestam, viņa profesionālo sagatavotību un vispārējo izaugsmi, personiskās īpašības, trūkumus un nosaka turpmāko dienesta gaitu.

 

(4) Karavīru, kas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, brīdina par neatbilstību dienestam. Karavīru, kas divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu, atzīst par nepiemērotu aktīvajam dienestam.

 

(5) Karavīru izvērtēšanas un atestācijas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

 

13. Izteikt 25.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējums, un to veic karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

(3) Atestācijas gaitā nosaka karavīra atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām esošās un turpmākās dienesta gaitas ietvaros.

(4) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par karavīra dienesta gaitu pamato ar karavīra atestācijas un profesionālās izvērtēšanas rezultātiem.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Izteikt 25.panta otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(2) Profesionālā izvērtēšana ir karavīra dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes, personisko īpašību novērtējums, un to veic karavīra tiešais komandieris (priekšnieks).

(3) Atestācijas gaitā nosaka karavīra atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām esošās un turpmākās dienesta gaitas ietvaros.

(4) Komandieris (priekšnieks) lēmumu par karavīra dienesta gaitu pamato ar karavīra atestācijas un profesionālās izvērtēšanas rezultātiem.”

26.pants. Karavīru pārcelšana

 

(1) Karavīru no vienas vienības vai iestādes uz citu vienību vai iestādi var pārcelt dienesta interesēs aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(2) Virsnieks amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā. Aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei. Šā likuma 23.panta piektajā daļā minētos virsniekus var pārcelt rotācijas kārtībā viņu dienesta pakāpei atbilstošā amatā.

 

(3) Likvidējot amatu vai vienību (apakšvienību) vai to reorganizējot, karavīru pārceļ ne zemākā kā viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā šajā vai citā vienībā vai ar viņa piekrišanu — zemākas dienesta pakāpes amatā. Ja karavīru nav iespējams pārcelt viņa dienesta pakāpei atbilstošā amatā un pārcelšanai zemākas dienesta pakāpes amatā viņš nepiekrīt, karavīru atvaļina no aktīvā dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

 

(4) Karavīru var pārcelt no augstākas dienesta pakāpes amata uz zemākas dienesta pakāpes amatu:

 

1) veselības stāvokļa dēļ pēc Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinuma;

 

2) ja atestācijā noteikta neatbilstība amatam;

 

3) ja karavīrs tiek atskaitīts no mācību iestādes nesekmības vai disciplīnas pārkāpumu dēļ.

 

(5) Kārtību, kādā veicama karavīru atlase mācībām vai pieredzes iegūšanai ārvalstīs, nosaka aizsardzības ministrs. Karavīru, kuru nosūta mācīties (iegūt pieredzi) uz ārvalstīm ilgāk par sešiem mēnešiem, uz mācību laiku ieskaita Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ārvalstu militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu) grupā, saglabājot iepriekšējo algu.

 

 

 

14. 26.pantā:

izslēgt ceturtās daļas 2.punktu;

aizstāt piektajā daļā vārdus “militāro mācību iestāžu klausītāju (kadetu)” ar vārdiem “militārajās mācību iestādēs apmācāmo karavīru”.

27.pants. Karavīra pārvietošana uz civilu valsts iestādi, valsts drošības iestādi vai norīkošana uz Eiropas Savienības institūciju

 

(1) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz civilu valsts iestādi, ieceļot viņu valsts civildienesta ierēdņa amatā vai citā amatā un saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru uz civilu valsts iestādi ir tiesīgs pārvietot Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Karavīru amatā ieceļ attiecīgās iestādes vadītājs. Ja šāda pārvietošana notikusi pēc valsts iestādes lūguma, karavīra atalgojumu nodrošina šī iestāde.

 

(2) Karavīru uz laiku var norīkot uz civilu Eiropas Savienības institūciju, saglabājot viņam karavīra statusu. Norīkošana notiek normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Laikā, kad karavīrs ir norīkots uz Eiropas Savienības institūciju, viņam saglabā šajā likumā paredzēto dienesta atalgojumu. Pabalstus, kompensācijas, apgādi, kā arī sociālās un citas garantijas saglabā daļā, ko neparedz attiecīgā Eiropas Savienības institūcija.

 

(3) Valsts aizsardzības interesēs karavīru uz laiku var pārvietot uz valsts drošības iestādi, saglabājot viņam karavīra statusu. Karavīru amatā ieceļ valsts drošības iestādes vadītājs, un karavīrs saņem tikai valsts drošības iestāžu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto darba samaksu un sociālās garantijas.

15. Papildināt 27.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

“(21) Laiku, kad karavīrs pilda pienākumus šajā pantā noteiktajā ierēdņa vai citā civilā amatā, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi.”

9

Saeimas Juridiskais birojs:

izteikt likumprojekta 15.pantu šādā redakcijā:

           „Papildināt 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

        „(4) Laiku, kad karavīrs pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi””.

Atbalstīts

15. Papildināt 27.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:       

“(4) Laiku, kad karavīrs pilda šajā pantā paredzētā amata pienākumus, ieskaita karavīra izdienas stāžā, kuru ņem vērā, piešķirot kārtējo dienesta pakāpi.”

 

32.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas vispārīgie noteikumi

 

(1) Aktīvajā dienestā iesauktajai vai pieņemtajai personai reizē ar ieskaitīšanu vienības personālsastāvā piešķir pirmo dienesta pakāpi. Aktīvajā dienestā pieņemtajam vai iesauktajam rezerves karavīram saglabā jau esošo dienesta pakāpi neatkarīgi no ieņemamā amata.

 

(2) Dienesta pakāpes karavīriem piešķir:

 

1) virsnieku dienesta pakāpes — Valsts prezidents pēc aizsardzības ministra ieteikuma, ja karavīra atbilstību likumā noteiktajām prasībām ir izvērtējusi Augstākā atestācijas komisija;

 

2) augstāko instruktoru dienesta pakāpes — Nacionālo bruņoto spēku komandieris pēc spēku veida vai Nacionālo bruņoto spēku komandierim tieši pakļautās vienības komandiera (priekšnieka) ieteikuma;

 

3) pārējo instruktoru un kareivju dienesta pakāpes — vienības komandieris (priekšnieks) pēc apakšvienības komandiera ieteikuma.

 

(3) Karavīrs iegūst tiesības uz nākamās dienesta pakāpes piešķiršanu, ja viņš ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un atbilst visām prasībām, kas noteiktas kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai vispār un katrai dienesta pakāpei atsevišķi, un viņam nav nenoņemtu (nedzēstu) sodu.

 

(4) Karavīram kārtējās dienesta pakāpes piešķir pakāpeniski, izņemot kaprāļa un leitnanta dienesta pakāpi, kā arī šā likuma 32.1 pantā paredzētos gadījumus.

 

(5) Kārtējo dienesta pakāpi karavīram piešķir:

 

1) pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja ieņemamajā amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe;

 

2) par kaujas nopelniem — izcilu varonību un drošsirdību kaujas uzdevumu izpildē neatkarīgi no izdienas laika esošajā dienesta pakāpē — kā apbalvojumu;

 

3) (izslēgts ar 17.03.2005. likumu);

 

4) uz valsts drošības iestādi pārvietotam karavīram — pēc noteiktā laika nodienēšanas esošajā dienesta pakāpē, ja karavīrs ieņem atbilstošu amatu valsts drošības iestādē.

 

(6) Ja karavīrs ieņem amatu, kuram paredzēta augstāka dienesta pakāpe par karavīra esošo dienesta pakāpi, un ja viņš divas reizes pēc kārtas šajā amatā ir atestēts ar novērtējumu “teicami”, viņam var piešķirt kārtējo dienesta pakāpi pirms noteiktā izdienas laika.

16. 32.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un”;

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;”;

izslēgt sesto daļu.

 

 

 

 

 

 

 

16. 32.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “ir saņēmis pozitīvu atestācijas novērtējumu un”;

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) par kaujas un citiem nopelniem — izcilu varonību, drošsirdību vai panākumiem kaujas un citu uzdevumu izpildē — pirms noteiktā izdienas laika esošajā dienesta pakāpē vai neatkarīgi no citu šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto prasību izpildes — kā apbalvojumu;”;

izslēgt sesto daļu.

 

33.pants. Dienesta pakāpju piešķiršanas secība

 

(1) Karavīram miera laikā kārtējo dienesta pakāpi piešķir šādā secībā:

 

1) dižkareivis (dižmatrozis) — kareivim (matrozim) ne agrāk kā pēc triju mēnešu militārā dienesta vai kā apbalvojumu;

 

2) kaprālis — kareivim (matrozim) un dižkareivim (dižmatrozim) pēc jaunākā instruktora kursa pabeigšanas;

 

3) seržants — kaprālim pēc instruktora kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas kaprāļa pakāpē;

 

4) virsseržants (bocmanis) — seržantam pēc vecākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas seržanta pakāpē;

 

5) štāba virsseržants (štāba bocmanis) — virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc augstākā instruktora kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē;

 

6) galvenais virsseržants (galvenais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam štāba virsseržantam (štāba bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas štāba virsseržanta (štāba bocmaņa) pakāpē;

 

7) augstākais virsseržants (augstākais bocmanis) — augstākā instruktora kursu beigušam galvenajam virsseržantam (galvenajam bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas galvenā virsseržanta (galvenā bocmaņa) pakāpē;

 

8) leitnants — karavīram pēc virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādes absolvēšanas un karavīram ar augstāko izglītību pēc virsnieka pamatkursa pabeigšanas;

 

9) virsleitnants — leitnantam pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;

 

10) kapteinis (kapteiņleitnants) — virsleitnantam pēc jaunākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un četru gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē;

 

11) majors (komandleitnants) — jaunākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam kapteinim (kapteiņleitnantam) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas kapteiņa (kapteiņleitnanta) pakāpē;

 

12) pulkvežleitnants (komandkapteinis) — majoram (komandleitnantam) ar augstāko izglītību pēc vecākā štāba virsnieka kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un piecu gadu nodienēšanas majora (komandleitnanta) pakāpē;

 

13) pulkvedis (jūras kapteinis) — vecākā štāba virsnieka kursu vai citu tam pielīdzinātu kursu beigušam pulkvežleitnantam (komandkapteinim) ar augstāko izglītību pēc piecu gadu nodienēšanas pulkvežleitnanta (komandkapteiņa) pakāpē;

 

14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

 

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) pēc triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;

 

16) ģenerālleitnants (viceadmirālis) — ģenerālmajoram (kontradmirālim), ja viņš iecelts par Nacionālo bruņoto spēku komandieri.

 

(2) Vecāko un augstāko virsnieku dienesta pakāpes piešķir tikai tiem karavīriem, kuri prot vismaz vienu no Ziemeļatlantijas līguma organizācijas oficiālajām valodām.

 

(3) Pulkveža pakāpi un augstāku dienesta pakāpi piešķir karavīram, kas ir nodienējis vienību komandējošā sastāva amatos ne mazāk kā trīs gadus. Šī prasība neattiecas uz virsniekiem speciālistiem.

 

(4) Pēc ārvalstu militārās izglītības iestādes (kursu) beigšanas karavīra atbilstību attiecīgās dienesta pakāpes piešķiršanai apstiprina īpaša komisija aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

17. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) virsleitnants — virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieku pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;”;

izteikt pirmās daļas 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

17. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

“9) virsleitnants — virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieku pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;”;

izteikt pirmās daļas 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) — pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) — brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”

 

37.pants. Ikgadējais atvaļinājums

 

(1) Profesionālā dienesta karavīram piešķir apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas. Lidotājiem, gais akuģu apkalpēs dienošajiem karavīriem, kuģu apkalpēs dienošajiem jūrniekiem un sapieriem spridzinātājiem, kas reāli veic spridzināšanas darbus, piešķir 40 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu.

 

(2) Ik pēc pieciem aktīvajā dienestā nepārtraukti nodienētiem gadiem ikgadējo atvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet ne vairāk kā par 15 dienām kopumā.

 

(3) Kadetam pēc militārās izglītības iestādes beigšanas apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu — 30 kalendāra dienas — piešķir izglītības iestāde un par šo laiku izmaksā piešķirtajai dienesta pakāpei atbilstošu algu.

 

(4) Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu karavīram ir pēc sešu mēnešu nepārtraukta dienesta. Karavīram iesaukšanas gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no iesaukšanas dienas līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Izņēmuma gadījumā ikgadējo atvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu, bet ne vairāk kā divus gadus pēc kārtas. Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.

 

(5) Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, kad no aktīvā dienesta atvaļina karavīru, kas nav izmantojis ikgadējo atvaļinājumu. Kompensējot atvaļinājumu naudā, neizmaksā atvaļinājuma pabalstu, nepiešķir uzturdevu natūrā un neizmaksā tās vērtību naudā. Karavīram atvaļināšanas gadā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par laika posmu no gada sākuma līdz atvaļināšanas dienai (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas). Ja karavīru atvaļina no militārā dienesta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā vai izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā likuma 43.panta otrās daļas 2., 6. un 7.punktā noteiktajos gadījumos, ikgadējā atvaļinājuma kompensāciju aprēķina par pilnu gadu.

 

(6) Atkarībā no vienības uzdevumiem vai pēc karavīra lūguma ar komandiera (priekšnieka) lēmumu ikgadējo atvaļinājumu var sadalīt daļās. Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības uz nepārtrauktu atvaļinājumu vismaz 15 dienas gadā.

 

(7) Karavīru no ikgadējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(8) Karavīra pārejošas dienesta nespējas gadījumā ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina.

 

(9) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

18. 37.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas).”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “no aktīvā dienesta atvaļina karavīru” ar vārdiem “no profesionālā dienesta atvaļina karavīru”;

izslēgt devīto daļu.

 

 

 

 

 

 

18. 37.pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Karavīram, kas pieņemts profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienas, kad viņš pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi — 2,5 dienas).”;

aizstāt piektajā daļā vārdus “no aktīvā dienesta atvaļina karavīru” ar vārdiem “no profesionālā dienesta atvaļina karavīru”;

izslēgt devīto daļu.

38.pants. Papildatvaļinājumi

 

(1) Karavīram, kas, dienesta pienākumus pildot, guvis ievainojumu (traumu, kontūziju) vai smagu slimību, ambulatorajai ārstēšanai un atveseļošanās nolūkam piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

 

(2) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 kalendāra dienām kā apbalvojumu, ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ.

 

(21) Karavīram var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu starptautiskās operācijas laikā, ja viņa atrašanās tajā ir ilgāka par četriem mēnešiem. Papildatvaļinājums nedrīkst pārsniegt 15 dienas, un tā laikā karavīrs saņem mēneša algu. Karavīram tiek segti ceļa izdevumi uz Latviju un atpakaļ uz starptautiskās operācijas rajonu.

 

(3) Profesionālā dienesta karavīram, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās izglītības iestādē, iestājeksāmenu, ieskaišu un eksāmenu kārtošanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām gadā. Valsts eksāmena kārtošanai vai diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai papildus piešķir apmaksātu atvaļinājumu līdz 20 darba dienām.

 

(4) Karavīram, kurš ārstniecības iestādē nodod asinis, pēc katras šādas dienas piešķir atpūtas dienu, saglabājot atalgojumu. Pēc karavīra pieprasījuma šo dienu pievieno ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

19. Izslēgt 38.panta otrajā daļā vārdus “kā apbalvojumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19. Izslēgt 38.panta otrajā daļā vārdus “kā apbalvojumu”.

41.pants. Maksimālais vecums militārajā dienestā

 

(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

 

1) obligātajā militārajā dienestā:

 

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi,

 

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 28 gadi; rezervē — 55 gadi;

 

2) profesionālajā dienestā:

 

a) kareivju sastāvam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

 

b) instruktoru sastāvam: aktīvajā dienestā — 50 gadu; rezervē — 55 gadi,

 

c) (izslēgts ar 10.06.2004. likumu),

 

d) leitnantam: aktīvajā dienestā — 35 gadi; rezervē — 55 gadi,

 

e) virsleitnantam: aktīvajā dienestā — 45 gadi; rezervē — 55 gadi,

 

f) kapteinim (kapteiņleitnantam): aktīvajā dienestā — 48 gadi; rezervē — 55 gadi,

 

g) majoram (komandleitnantam): aktīvajā dienestā — 51 gads; rezervē — 60 gadu,

 

h) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): aktīvajā dienestā — 55 gadi; rezervē — 60 gadu,

 

i) pulkvedim (jūras kapteinim): aktīvajā dienestā — 58 gadi; rezervē — 60 gadu,

 

j) augstākajiem virsniekiem: aktīvajā dienestā — 60 gadu; rezervē — 65 gadi.

 

(2) Kareivju un instruktoru sastāva profesionālā dienesta karavīru, kas ieņem svarīgas profesijas kvalificēta speciālista amatu, saskaņā ar aizsardzības ministra noteikto militāro speciālistu amatu sarakstu var atvaļināt, viņam sasniedzot 55 gadu vecumu, bet virsnieku sastāva karavīru — viņam sasniedzot 60 gadu vecumu.

 

(3) Atsevišķos gadījumos aizsardzības ministrs, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, karavīram, kuram nav augstāka pakāpe par pulkveža pakāpi un kurš ir sasniedzis šā panta pirmajā daļā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, var pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar terminēto profesionālā dienesta līgumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Atkārtoti pagarināt profesionālo dienestu saskaņā ar šādu līgumu aizsardzības ministrs var tikai virsniekam, kura dienesta pakāpe nav augstāka par pulkvežleitnanta pakāpi.

 

(4) Virsnieks, kuru amatā uz likumā noteiktu termiņu ir apstiprinājusi (iecēlusi) Saeima, Ministru kabinets vai Aizsardzības ministrija, turpina pildīt amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, ja vien, viņam sasniedzot šā panta pirmajā daļā paredzēto maksimālo vecumu, attiecīgajā amatā likumā noteiktajā kārtībā nav apstiprināts (iecelts) cits virsnieks.

20. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 35 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 60 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 65 gadi.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “aktīvajam” ar vārdu “profesionālajam”.

 

 

 

20. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā — 50 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā — 35 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā — 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā — 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 55 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā — 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā — 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā — 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 60 gadi;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā — 60 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē — 65 gadi.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “aktīvajam” ar vārdu “profesionālajam”.

43.pants. Profesionālā dienesta līguma izbeigšana pirms termiņa

 

(1) Profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa var izbeigt katrā laikā, pusēm par to vienojoties.

 

(2) Profesionālā dienesta līgumu pēc vadības iniciatīvas ar karavīru pirms termiņa izbeidz, ja:

 

1) karavīrs zaudējis Latvijas pilsonību;

 

2) karavīrs atzīts par nederīgu aktīvajam dienestam veselības stāvokļa dēļ;

 

3) pārbaudes laikā noskaidrojas, ka karavīrs neatbilst dienesta prasībām;

 

4) ir atklājušies apstākļi, kas saskaņā ar likumu liedz karavīram pildīt aktīvo dienestu vai ieņemt amatu, un šos apstākļus nevar novērst;

 

5) karavīrs divas reizes pēc kārtas saņēmis neapmierinošu atestācijas vērtējumu;

 

6) karavīra dienesta nespējas laiks slimības dēļ ir ilgāks par četriem mēnešiem (120 dienām), ja slimība vai ievainojums (trauma) nav gūti, pildot dienesta pienākumus;

 

7) likvidē vai reorganizē vienību (apakšvienību) vai samazina karavīru skaitu, ievērojot šā likuma 26.panta trešajā daļā noteikto;

 

8) karavīram kā disciplinārsods piemērota atvaļināšana no aktīvā dienesta;

 

9) ir notiesājošs tiesas spriedums.

 

(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīru izbeidz aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks).

 

(4) Ja tiesa piespriedusi karavīram par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības sodu, kas ir vieglāks par brīvības atņemšanu, aizsardzības ministrs ir tiesīgs profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa neizbeigt.

 

(5) Izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa šā panta otrās daļas 7.punktā minēto apstākļu dēļ, karavīru par to brīdina divus mēnešus iepriekš.

21. Izslēgt 43.panta otrās daļas 5.punktu.

 

 

 

21. Izslēgt 43.panta otrās daļas 5.punktu.

44.pants. Atvaļināšanas kārtība

 

(1) Atvaļināt karavīru no aktīvā dienesta miera laikā ir tiesīgi:

 

1) augstāko virsnieku — Valsts prezidents;

 

2) vecāko virsnieku — aizsardzības ministrs;

 

3) jaunāko virsnieku — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

 

4) augstāko instruktoru — spēku veida komandieris, bet tiešās pakļautības vienībās — Nacionālo bruņoto spēku komandieris;

 

5) pārējā instruktoru sastāva un kareivju sastāva karavīru — vienības komandieris (priekšnieks).

 

(2) Obligātā militārā dienesta karavīru no aktīvā dienesta atvaļina saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

 

(3) Sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu karavīru atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kad tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā. Karavīru, kas sprieduma spēkā stāšanās brīdī atrodas apcietinājumā, atvaļina no aktīvā dienesta ar dienu, kura spriedumā noteikta par soda izciešanas sākumu.

 

(4) Ja karavīru atvaļina no aktīvā dienesta sakarā ar profesionālā dienesta līguma izbeigšanu pirms termiņa, izņemot šā likuma 43.panta otrās daļas 2. un 7.punktā noteiktos gadījumus un gadījumus, kad karavīrs atvaļināts no viņa gribas neatkarīgu un nenovēršamu citu apstākļu dēļ, kurus aizsardzības ministrs atzinis par attaisnojošiem, viņš proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē (no viņa piedzen) izdevumu daļu par viņa militāro un profesionālo sagatavošanu vai kvalifikācijas celšanu, ieskaitot arī ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, palīdzēdama Latvijai, segusi ārvalsts. Minētajam karavīram aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā jāatlīdzina arī viņam izsniegtā aprīkojuma, ekipējuma un formas tērpa (izņemot gadījumu, kad viņu atvaļina rezervē ar tiesībām nēsāt formas tērpu) atlikusī vērtība.

 

(5) Bruņota konflikta, kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un mobilizācijas gadījumā karavīru atvaļināšanu pārtrauc, izņemot gadījumu, kad karavīrs kļuvis militārajam dienestam nederīgs.

22. Izslēgt 44.panta otro daļu.

 

 

 

22. Izslēgt 44.panta otro daļu.

47.pants. Atvaļināto karavīru tiesības valkāt karavīra formas tērpu

 

(1) Atvaļinātam karavīram tiesības valkāt karavīra formas tērpu par nevainojamu dienestu var piešķirt amatpersona, kas ir tiesīga atvaļināt karavīru, šādos gadījumos:

 

1) par kaujas nopelniem — neatkarīgi no izdienas stāža;

 

2) ja karavīrs atvaļināts invaliditātes (slimības) dēļ, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

 

3) ja karavīrs atvaļināts no dienesta maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ un viņa kopējais izdienas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

 

(2) Latvijas armijas karavīriem, kuri līdz 1940.gada 21.jūlijam dienējuši Latvijas armijā, ir tiesības iegādāties par personiskajiem līdzekļiem un valkāt karavīra ikdienas formas tērpu atbilstoši viņu dienesta pakāpei un amatam aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(3) Šajā pantā minētās personas, valkājot karavīra formas tērpu, pilda attiecīgos militāros reglamentus un formas tērpa valkāšanas noteikumus, kā arī ievēro militārās pieklājības prasības.

 

(4) Šajā pantā minētajām personām atļauts valkāt karavīra formas tērpu valsts svētkos un atceres dienās, militāro vienību sarīkojumos un citos Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbalstītos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

 

(5) Ja šajā pantā minētā persona neievēro karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus vai ar nepiedienīgu uzvedību kompromitē karavīra godu, aizsardzības ministrs vai viņa pilnvarots komandieris (priekšnieks) var atņemt tai šīs tiesības.

23. Aizstāt 47.panta ceturtajā daļā vārdus “valsts svētkos un atceres dienās” ar vārdiem “valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās”.

10

Aizsardzības ministrs A.Slakteris:

47.panta pirmās daļas pirmajā punktā aiz vārdiem „par kaujas” papildināt ar vārdiem „un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē”.

Atbalstīts

23. 47.pantā:

papildināt pirmās daļas 1.punktu pēc vārdiem “par kaujas nopelniem” ar vārdiem “un citiem nopelniem dienesta uzdevumu izpildē”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “valsts svētkos un atceres dienās” ar vārdiem “valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās”.

48.pants. Dienesta atalgojums

 

(1) Karavīrs aktīvā dienesta laikā saņem Ministru kabineta noteikto dienesta atalgojumu. Dienesta atalgojumā ietilpst alga atkarībā no dienesta pakāpes un izdienas stāža, kā arī Ministru kabineta noteikumos paredzētās piemaksas.

 

(2) Karavīram izdienas stāžā ieskaita dienesta laiku profesionālajā dienestā (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvajā dienestā un ierindas dienestā), obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, Iekšlietu ministrijas sistēmas, valsts drošības un prokuratūras iestādēs amatos ar speciālajām dienesta pakāpēm un citas valsts bruņotajos spēkos nodienēto laiku, bet karavīram, kurš pieņemts aktīvajā dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim, arī 80 procentus no civilajās iestādēs nostrādātā laika.

 

(3) No amata atstādinātais karavīrs saņem algu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

 

(4) Karavīrs par patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku nesaņem dienesta atalgojumu un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, un šo laiku neieskaita viņa izdienas stāžā. Laikā, kad karavīrs atrodas arestā, viņu nodrošina ar uzturdevu, bet viņam neizmaksā dienesta atalgojumu.

 

(5) Karavīrs, kurš iecelts augstākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem piemaksu algu starpības apmērā. Karavīrs, kurš iecelts zemākas dienesta pakāpes amatā, amata pildīšanas laikā saņem algu atbilstoši savai dienesta pakāpei.

 

(6) Kārtību, kādā karavīram aprēķina un izmaksā šajā pantā minētās naudas izmaksas, nosaka aizsardzības ministrs.

24. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdu “Karavīrs” ar vārdiem “Profesionālā dienesta karavīrs”.

 

 

 

24. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdu “Karavīrs” ar vārdiem “Profesionālā dienesta karavīrs”.

49.pants. Karavīru apgāde

 

Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs dienesta laikā atrodas pilnā valsts apgādībā, bet profesionālā dienesta karavīrs — daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.

25. 49.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā.”;

aizstāt vārdus “nosaka Ministru kabinets” ar vārdiem “nosaka aizsardzības ministrs”.

 

 

 

25. 49.pantā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā.”;

aizstāt vārdus “nosaka Ministru kabinets” ar vārdiem “nosaka aizsardzības ministrs”.

50.pants. Pabalsti un kompensācijas ārpus valsts dienošiem karavīriem

 

(1) Laikā, kad karavīrs pilda dienesta pienākumus ārpus valsts, izņemot gadījumu, kad karavīrs ir diplomātiskajā un konsulārajā dienestā vai piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā, viņam papildus dienesta atalgojumam ir tiesības saņemt:

 

1) algas pabalstu par dienestu ārvalstī;

 

2) pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī;

 

3) pabalstu par bērnu uzturēšanos ārvalstī;

 

4) pabalstu mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī;

 

5) pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai;

 

6) kompensāciju dzīvokļa īrei, tai skaitā ar dzīvokļa īres līguma noslēgšanu saistītiem izdevumiem, un komunālajiem izdevumiem;

 

7) bērnu skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju;

 

8) pilnu kompensāciju par ceļa un pārcelšanās izdevumiem, dodoties uz dienesta vietu un atgriežoties no tās;

 

9) kompensāciju par izdevumiem veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem;

 

10) pilnu kompensāciju par viņa paša un viņa ģimenes locekļu ceļa izdevumiem, vienu reizi gadā dodoties ikgadējā atvaļinājumā uz Latviju un atgriežoties dienesta vietā.

 

(2) Atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem šajā pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(3) Šajā pantā minētos pabalstus neapliek ar likumos paredzētajiem nodokļiem un citiem obligātajiem maksājumiem.

26. 50.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem “kompensāciju par” ar vārdiem “viņa paša un viņa ģimenes locekļu”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

(11) Karavīriem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīrs šā panta noteikt ajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, karavīram ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī 50 procentu apmērā.”

11

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 50.panta 1.1 daļā vārdus un skaitli „šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktās”.

Atbalstīts

26. 50.pantā:

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem “kompensāciju par” ar vārdiem “viņa paša un viņa ģimenes locekļu”;

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

“(11) Karavīriem, kuri nosūtīti dienestam Ziemeļatlantijas līguma organizācijas štābos, Eiropas Savienības militārajos štābos un šo organizāciju dalībvalstu daudznacionālajos štābos un kuri, pamatojoties uz iepriekšminēto organizāciju lēmumu, tiek nosūtīti uz starptautiskajām operācijām, saglabājas tiesības, kas noteiktas šā panta pirmajā daļā, izņemot tiesības uz algas pabalstu par dienestu ārvalstī. Ja karavīra ģimenes locekļi uzturas ārvalstī, no kuras karavīrs šajā pantā noteiktajā kārtībā tiek nosūtīts uz starptautisko operāciju, karavīram ir tiesības saņemt algas pabalstu par dienestu ārvalstī 50 procentu apmērā.”

51.pants. Karavīru veselības aprūpe

 

(1) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības dienesta laikā ārstniecības iestādēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Attiecīgos izdevumus sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

(2) Profesionālā dienesta karavīrs saņem slimības pabalstu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja saņemtā slimības pabalsta apmērs ir mazāks par karavīra algu, viņam no dienesta atalgojuma fonda līdzekļiem kompensē šo starpību. Profesionālā dienesta karavīrs par pirmajām četrpadsmit dienesta nespējas dienām saņem slimības naudu karavīra algas apmērā proporcionāli dienesta nespējas laikam.

 

(3) Ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atvaļina no dienesta sakarā ar veselības stāvokļa neatbilstību aktīvajam dienestam, kam par iemeslu bijusi trauma, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimība, kuras cēlonis saistīts ar militāro dienestu, šim karavīram dienesta laikā gūto veselības traucējumu ārstēšanas un rehabilitācijas izmaksas sedz Aizsardzības ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

 

(4) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram dienesta laikā sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumus sedz Aizsardzības ministrija.

27. Izslēgt 51.panta ceturto daļu.

 

 

 

27. Izslēgt 51.panta ceturto daļu.

52.pants. Karavīra apdrošināšana un kompensācijas par veselības traucējumu un karavīra nāves gadījumā

 

(1) Karavīrs ir pakļauts valsts obligātajai apdrošināšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Ja profesionālā dienesta karavīram dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

 

1) I grupas invalīdam — 50 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

 

2) II grupas invalīdam — 40 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

 

3) III grupas invalīdam — 20 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

 

(3) Ja obligātā militārā dienesta karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ, kas iegūts dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam katru mēnesi izmaksā kompensāciju par darbspēju zaudējumu:

 

1) I grupas invalīdam — 50 latu apmērā;

 

2) II grupas invalīdam — 40 latu apmērā;

 

3) III grupas invalīdam — 20 latu apmērā.

 

Ja šajā daļā minētajām personām maina invaliditātes grupu, atbilstoši no jauna noteiktajai invaliditātes grupai maināms arī noteiktais kompensācijas apmērs.

 

(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

 

1) smaga veselības traucējuma gadījumā:

 

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 250 latu apmērā,

 

b) profesionālā dienesta karavīram — piecu pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

 

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā:

 

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 150 latu apmērā,

 

b) profesionālā dienesta karavīram — triju pēdējā mēneša karavīra algu apmērā;

 

3) viegla veselības traucējuma gadījumā:

 

a) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram un rezerves karavīram — 100 latu apmērā,

 

b) profesionālā dienesta karavīram — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

 

(5) Ja karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no aktīvā dienesta, viņam papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju:

 

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram — 150 latu apmērā;

 

2) profesionālā dienesta karavīram — triju pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.

 

(6) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju šādā apmērā:

 

1) ja obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs vai rezerves karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), — 50 000 latu apmērā;

 

2) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskas organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai piedaloties starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, — 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā;

 

3) ja profesionālā dienesta karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), — karavīra pēdējā mēneša 120 algu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam.

 

(61) Ja aktīvā dienesta karavīrs gājis bojā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), Aizsardzības ministrija sedz izdevumus par nepieciešamo medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu kursu viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem).

 

(7) Ja dienesta laikā karavīrs gājis bojā vai karavīra veselības traucējums gūts viņa neuzmanības dēļ un viņš kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības traucējuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu darbību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktās atbilstošās kompensācijas, kuras apmēru katrā atsevišķā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

 

(8) Karavīra bojāejas vai ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) cēloņa saistību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka dienesta izmeklēšanas veicējs. Karavīra ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) smaguma pakāpi nosaka ārstējošais ārsts vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Šos lēmumus 10 dienu laikā no atzinuma izsniegšanas karavīram, viņa ģimenes locekļiem vai pēc viņa lūguma citai personai, kas pārstāv karavīra intereses, var apstrīdēt, iesniedzot aizsardzības ministram attiecīgu iesniegumu. Aizsardzības ministra lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Dienesta laikā iegūtas slimības cēloņa saistību ar dienesta pienākumu izpildi nosaka Arodslimību un staru patoloģiju centrs.

 

(9) Šajā pantā minētās kompensācijas karavīram izmaksā kā šā panta pirmajā daļā minētās apdrošināšanas atlīdzību.

 

(10) Nelaimes gadījumu (veselības traucējumu) uzskata par nesaistītu ar dienesta pienākumu pildīšanu un kompensāciju neizmaksā, ja izmeklēšanas veicējs konstatējis, ka:

 

1) nelaimes gadījums noticis alkoholisko, narkotisko, toksisko, psihotropo vai citu kaitīgu vielu vai to produktu lietošanas dēļ un to nav izraisījusi minēto vielu izmantošana dienesta vajadzībām vai to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

 

2) nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, un to apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes atzinums;

 

3) izdarīta pašnāvība vai tās mēģinājums, un to apstiprina tiesībaizsardzības institūcija;

 

4) nelaimes gadījums noticis, karavīram izdarot noziedzīgu nodarījumu, un par to ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumu, kad karavīru sauc pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, vadot transportlīdzekli;

 

5) nelaimes gadījums noticis, karavīram pārkāpjot militāro reglamentu, pavēļu un citu normatīvo aktu prasības, izņemot gadījumu, kad minētie pārkāpumi izdarīti dienesta interesēs, aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sargājot sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

 

6) nelaimes gadījums noticis ārpus dienesta pienākumu pildīšanas laika, ja šajā laikā nav bijusi dienesta vides bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība un tas nav saistīts ar valsts vai personas īpašuma aizstāvēšanu, sabiedriskās kārtības sargāšanu, cilvēka dzīvības glābšanu vai dienesta interesēm;

 

7) nelaimes gadījums noticis strīda laikā un strīda cēlonis nav saistīts ar dienesta pienākumu pildīšanu.

 

(11) Šajā pantā noteiktā karavīra obligātā apdrošināšana un kompensāciju izmaksas kārtība nav spēkā kara laikā.

 

(12) Kārtību, kādā izmeklējami un uzskaitāmi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīriem dienesta laikā, nosaka Ministru kabinets.

 

(13) Ja karavīrs, piedaloties starptautiskajās operācijās, guvis veselības traucējumu vai slimību vai gājis bojā, šajā pantā noteiktās kompensācijas izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautisko operāciju veikšanai.

28. 52.pantā:

izteikt trešās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“1) I grupas invalīdiem — 300 latu apmērā;

 2) II grupas invalīdiem — 200 latu apmērā;

 3) III grupas invalīdiem — 150 latu apmērā.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā — piecu pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — triju pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

(5) Ja profesionālā dienesta karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un tāpēc viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no profesionālā dienesta, karavīram papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju triju pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā.”;

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, — 50 000 latu apmērā;”;

papildināt pantu ar 6.2 daļu šādā redakcijā:

“(62) Ja aktīvā dienesta karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai slimību, kuras cēlonis ir saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimību), un ārstēšanās notiek ārpus Latvijas robežām, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem) ceļa izdevumus uz šā karavīra ārstēšanās vietu un naktsmītnes (viesnīcas) izdevumus. Izdevumi par naktsmītni (viesnīcu) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktos limitus.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

aizstāt likumprojekta 28. panta otrajā daļā vārdus “pēdējo mēnešu” ar vārdiem “pēdējā mēneša”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt 52.panta 6.2 daļā vārdus „naktsmītnes (viesnīcas)” un „naktsmītni (viesnīcu)” ar vārdiem „viesnīcas (naktsmītnes)” un „viesnīcu (naktsmītni)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

28. 52.pantā:

izteikt trešās daļas 1., 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“1) I grupas invalīdiem — 300 latu apmērā;

 2) II grupas invalīdiem — 200 latu apmērā;

 3) III grupas invalīdiem — 150 latu apmērā.”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas pieckāršā apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā — pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

(5) Ja profesionālā dienesta karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam un tāpēc viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no profesionālā dienesta, karavīram papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju pēdējā mēneša karavīra algas trīskāršā apmērā.”;

izteikt sestās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ja rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, — 50 000 latu apmērā;”;

papildināt pantu ar 6.2 daļu šādā redakcijā:

“(62) Ja aktīvā dienesta karavīrs, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumu (sakropļojumu, kontūziju) vai slimību, kuras cēlonis ir saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimību), un ārstēšanās notiek ārpus Latvijas robežām, Aizsardzības ministrija sedz viņa ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem un vecākiem) ceļa izdevumus uz šā karavīra ārstēšanās vietu un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumus. Izdevumi par viesnīcu (naktsmītni) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteiktos limitus.”

53.pants. Sociālās garantijas un citas ar aktīvo dienestu saistītās garantijas

 

(1) Profesionālā dienesta karavīrs, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā.

 

(2) Karavīrs ik pēc pieciem profesionālā dienesta gadiem saņem vienreizēju pabalstu pēdējo triju mēnešu dienesta atalgojuma apmērā. Ja karavīru atvaļina no dienesta maksimālā vecuma vai veselības stāvokļa dēļ (invaliditāte vai slimība iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas vai karavīru skaita samazināšanas dēļ un viņam nepiedāvā citu amatu, karavīram izmaksā minētā pabalsta daļu proporcionāli nodienētajam laikam.

 

(3) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā pabalstu mēneša dienesta atalgojuma apmērā vecāka, laulātā, bērna vai apgādājamā nāves gadījumā. Bērnam piedzimstot, karavīrs saņem pabalstu 250 latu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir karavīri vai otram bērna vecākam sakarā ar atrašanos valsts dienestā arī ir tiesības uz pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā, pabalstu piešķir vienam no viņiem.

 

(4) Zaudējumi, kas nodarīti karavīra mantai viņa dienesta pienākumu izpildes dēļ, atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta. Zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

(5) Ja, profesionālā dienesta karavīram dienesta interesēs mainot dzīvesvietu, viņa laulātais līdz ar pārcelšanos ir zaudējis darbu un nesaņem bezdarbnieka pabalstu, pensiju vai citus pastāvīgus ienākumus un karavīra dislokācijas vietas apvidū nav iespējams atrast citu darbu, karavīram izmaksā ikmēneša kompensāciju 10 procentu apmērā no mēnešalgas. Par jebkurām pārmaiņām, kas skar karavīra tiesības saņemt ikmēneša kompensāciju, karavīram nekavējoties jāpaziņo vienības komandierim.

 

(6) Ja karavīra pieņemšana profesionālajā dienestā, kā arī karavīra pārvietošana dienesta interesēs ir saistīta ar viņa dzīvesvietas maiņu, pēc pārcelšanās dienesta vietā viņam izmaksā vienreizēju pabalstu vienas mēnešalgas apmērā un 0,5 algu apmērā par katru ģimenes locekli, kas pārceļas uz jauno dzīvesvietu kopā ar viņu.

 

(7) Karavīru, kas gājis bojā vai miris dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus vai ar militāro dienestu saistītu iemeslu dēļ, apbedī par valsts līdzekļiem, un viņam tiek uzstādīts pēc aizsardzības ministra apstiprināta parauga izveidots karavīra kapa piemineklis. Ja, minēto karavīru apbedījot, uzstāda citādu, nevis karavīra kapa pieminekli, Aizsardzības ministrija sedz to pieminekļa uzstādīšanas izdevumu daļu, kura atbilst karavīra kapa pieminekļa vērtībai.

 

(8) Profesionālā dienesta karavīram, kas, nepārtraucot dienestu, sekmīgi mācās civilajā izglītības iestādē, lai iegūtu militārā dienesta izpildei nepieciešamās speciālās zināšanas, var izmaksāt kompensāciju, lai segtu ne mazāk kā pusi no mācību gada maksas.

 

(9) Virsnieks, uzsākot profesionālo militāro dienestu pēc komandējošā sastāva virsnieka pamatkursa vai virsnieka speciālista pamatkursa apgūšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, saņem vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

 

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecu gadu ilgu profesionālo dienestu;

 

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.

 

Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā.

 

(10) Likumā paredzētās ar militāro dienestu saistītās sociālās garantijas un citas garantijas karavīram nodrošina no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

 

(11) Ja tiesības uz šā panta otrajā daļā minēto pabalstu karavīram rodas laikā, kad viņš piedalās starptautiskajā operācijā, pabalstu izmaksā, ņemot vērā dienesta atalgojumu, kāds karavīram bija noteikts pamatdienesta vietā Latvijā pirms nosūtīšanas starptautiskās operācijas veikšanai.

 

(12) Profesionālā dienesta karavīram ir tiesības ārpus kārtas iekārtot savus bērnus pirmsskolas izglītības iestādēs.

29. 53.pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus “250 latu” ar vārdiem “sešu mēnešalgu”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Virsnieks, kurš augstāko izglītību ieguvis civilā izglītības iestādē bez Aizsardzības ministrijas finansiāla atbalsta, pēc virsnieku pamatapmācības pabeigšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var saņemt vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecus gadus ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.”;

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

“(91) Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību paredz profesionālā dienesta līgumā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

29. 53.pantā:

aizstāt trešajā daļā skaitli un vārdus “250 latu” ar vārdiem “sešu mēnešalgu”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Virsnieks, kurš augstāko izglītību ieguvis civilā izglītības iestādē bez Aizsardzības ministrijas finansiāla atbalsta, pēc virsnieku pamatapmācības pabeigšanas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var saņemt vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecus gadus ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.”;

papildināt pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:

“(91) Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību paredz profesionālā dienesta līgumā.”

55.pants. Tiesības uz dzīvojamo telpu

 

(1) Obligātā militārā dienesta karavīru aktīvā dienesta laikā nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru nodrošina ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos — teltī.

 

(3) Profesionālā dienesta karavīru, ja nepieciešams, dienesta vietā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgādā ar Aizsardzības ministrijas valdījumā esošu dienesta dzīvojamo telpu.

 

(4) Profesionālā dienesta karavīram izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

 

(5) Aizsardzības ministrijai ir tiesības piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros iegādāties vai celt dzīvojamās mājas vai atsevišķus dzīvokļus profesionālā dienesta karavīru vajadzībām.

30. Izslēgt 55.panta pirmo daļu.

 

 

 

30. Izslēgt 55.panta pirmo daļu.

56.pants. Tiesības izmantot satiksmes un sakaru līdzekļus

 

(1) Karavīram un rezerves karavīram sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā sedz karavīram arī braukšanas izdevumus, kas viņam radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, karavīram un viņa ģimenes locekļiem — braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs un pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta — uz pastāvīgo dzīvesvietu, kā arī obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram, braucot ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) atvaļinājumā valsts teritorijā.

 

(2) Izdevumus par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra izmantotajiem pasta pakalpojumiem sedz aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(3) Aktīvā dienesta karavīru ar dienesta pienākumu izpildei nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem nodrošina vienība aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

31. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīram, rezerves karavīram un rezervistam sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā karavīram sedz arī transporta izdevumus, kas radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, un transporta izdevumus, kas karavīram un viņa ģimenes locekļiem radušies, braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs.”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdu “Aktīvā” ar vārdu “Profesionālā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīram, rezerves karavīram un rezervistam sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā karavīram sedz arī transporta izdevumus, kas radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, un transporta izdevumus, kas karavīram un viņa ģimenes locekļiem radušies, braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs.”;

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdu “Aktīvā” ar vārdu “Profesionālā”.

57.pants. Atvaļināšanas pabalsts

 

(1) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, ja atvaļināšana notiek:

 

1) aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas dēļ, izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa veselības stāvokļa dēļ (trauma, invaliditāte vai slimība, kas iegūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus) vai vienības (apakšvienības) likvidēšanas dēļ (reorganizēšana, karavīru skaita samazināšana) un viņam nepiedāvā citu amatu:

 

a) gadījumā, kad karavīra izdienas stāžs ir 20 un vairāk gadu, — pēdējo triju mēnešu karavīra algas apmērā,

 

b) gadījumā, kad karavīra izdienas stāžs ir mazāks par 20 gadiem, — pēdējo divu mēnešu karavīra algas apmērā;

 

2) izbeidzot profesionālā dienesta līgumu pirms termiņa vienības (apakšvienības) likvidēšanas (reorganizēšanas, karavīru skaita samazināšanas) dēļ un karavīram atsakoties no piedāvātā amata, — pēdējo divu nedēļu karavīra algas apmērā;

 

3) profesionālā dienesta līguma termiņam beidzoties pirms aktīvajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanas, — pēdējā mēneša dienesta atalgojuma apmērā;

 

4) obligātā aktīvā militārā dienesta laikam beidzoties, — 70 latu apmērā; karavīram, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, — 100 latu apmērā, bet karavīram bārenim — 250 latu apmērā.

 

(2) Atvaļinot karavīru no aktīvā dienesta citu iemeslu dēļ, viņam izmaksā tikai dienesta atalgojumu līdz atvaļināšanas dienai.

32. Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

 

 

 

32. Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

 

No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram jāstājas militārā dienesta rezerves uzskaitē pastāvīgajā dzīvesvietā attiecīgajā Valsts militārā dienesta pārvaldē 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personiski, un jāpilda rezerves karavīra pienākumi.

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā pēc savas dzīvesvietas 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta dienas, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

“58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

(1) No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā pēc savas dzīvesvietas 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas no profesionālā dienesta, ierodoties personiski.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktie pienākumi neattiecas uz karavīru, kurš atvaļināts no profesionālā dienesta šā likuma 42.panta otrajā daļā minēto iemeslu dēļ.”

61.pants. Militārā darbinieka darba tiesiskās attiecības

 

(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda aizsardzības ministra noteiktos karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem.

 

(2) Ar militāro darbinieku slēdz darba līgumu uz noteiktu laiku — līdz brīdim, kad amatā ieceļ karavīru. Militārā darbinieka darba dienas ilgumu nosaka saskaņā ar šā likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem. Kārtību, kādā militāro darbinieku pieņem darbā, nosaka aizsardzības ministrs.

 

(3) Militārais darbinieks saņem algu, kāda paredzēta attiecīgajam amatam noteiktās dienesta pakāpes karavīram karavīra dienesta pirmajā gadā, un karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju.

 

(4) Orķestra militārajiem darbiniekiem ir savs formas tērps. Orķestra militārā darbinieka formas tērpu un tā valkāšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

 

(5) Uz militāro darbinieku attiecas šā likuma 50.pantā karavīram paredzētie pabalsti un kompensācijas, 51.panta pirmajā daļā, 53.panta pirmajā un trešajā daļā un 56.panta pirmajā daļā profesionālā dienesta karavīram paredzētās sociālās garantijas.

 

(6) Izbeidzoties darba līgumam sakarā ar karavīra iecelšanu amatā, militārajam darbiniekam izmaksā atlaišanas pabalstu viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā.

 

(7) Ja militārā darbinieka darba līgums tiek izbeigts pirms termiņa, militārais darbinieks atlīdzina viņam izsniegtā aprīkojuma un ekipējuma atlikušo vērtību, kompensē noteiktu izdevumu daļu par viņa profesionālo sagatavošanu un kvalifikācijas celšanu, izņemot gadījumu, kad darba līgums izbeigts vienības (apakšvienības) likvidācijas vai reorganizācijas dēļ vai militārā darbinieka slimības (invaliditātes) dēļ.

 

(8) Darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu noteikumi piemērojami militāro darbinieku dienestam tikai tajā daļā, kura nav regulēta šajā pantā.

34. Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem. Karavīru amatus, kuros var iecelt militāros darbiniekus, nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”

 

 

 

34. Izteikt 61.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Militārie darbinieki ir civilpersonas, kas uz darba līguma pamata pilda karavīru amatus, kurus vienībās (apakšvienībās) objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar karavīriem. Karavīru amatus, kuros var iecelt militāros darbiniekus, nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.”

XII nodaļa

 

Dienests rezervē

 

 

 

63.pants. Dienests rezervē

 

Dienests rezervē miera laikā ietver militārās uzskaites noteikumu un kārtības ievērošanu, militārajam dienestam pakļauto militārās mācības, kaujas zinību, iemaņu un sagatavotības saglabāšanu un pilnveidošanu noteiktas militārās specialitātes izpildei kara laikā.

 

 

 

64.pants. Ieskaitīšana dienestam rezervē

 

(1) Dienestam rezervē ieskaita:

 

1) no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus;

 

2) pārējos Latvijas pilsoņus — saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu.

 

(2) Latvijas pilsonim, kas nav dienējis aktīvajā dienestā un kam nav piešķirta dienesta pakāpe, reizē ar ieskaitīšanu rezervē Valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs piešķir dienesta pakāpi — kareivis, izņemot to pilsoni, kurš ieskaitīts rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas.

 

 

 

65.pants. Rezerves karavīru pienākumi

 

Rezerves karavīram ir pienākums:

 

1) paziņot Valsts militārā dienesta pārvaldei par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu;

 

2) mobilizācijas gadījumā ierasties Valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā;

 

3) ierasties uz militārajām mācībām Valsts militārā dienesta pārvaldes noteiktajā vietā un laikā.

 

 

 

66.pants. Rezerves karavīru iesaukšanas kārtība

 

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

 

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda militāro aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

 

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

 

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

 

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

 

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

 

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

 

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

 

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

 

(8) Rezerves karavīru neiesauc uz kārtējām vai pārbaudes mācībām:

 

1) veselības stāvokļa dēļ;

 

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

 

3) ja rezerves karavīrs iegūst izglītību ārvalstīs;

 

4) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

 

5) ja rezerves karavīrs par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izcieš sodu;

 

6) ja rezerves karavīrs dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu un 10.06.2004. likumu)

 

 

 

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

 

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa dienesta pakāpi.

 

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

 

68.pants. Rezerves karavīra noņemšana no uzskaites

 

Rezerves karavīru no uzskaites noņem:

 

1) ja viņš ir sasniedzis dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu;

 

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

 

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

 

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

 

5) nāves gadījumā.

35. Izteikt XII nodaļu šādā redakcijā:

“XII nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku rezerve un dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1) profesionālā dienesta karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

2) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam.

63.1 pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

64.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā izpildīt Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2) Rezerves karavīram ir pienākums:

1) ierasties uz militārajām mācībām saskaņā ar pavēstē noteikto vietu un laiku;

2) ierasties uz medicīnisko pārbaudi saskaņā ar pavēstē noteikto vietu un laiku.

65.pants. Rezerves karavīru iesaukšanas kārtība uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kā arī sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

66.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

67.pants. Rezerves karavīra un rezervista noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.”

14

 

 

 

 

 

 

 

15

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

< b> 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt XII. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

           „XII nodaļa  Nacionālo bruņoto spēku rezerve un tās pienākumi”

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 63.panta 1.punktu šādā redakcijā:

            „1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim- aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites.”

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

aizstāt likumprojekta 35.pantā skaitli „63.1” ar skaitli „64”, kā arī precizēt pārējo XII nodaļas pantu numerāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

papildināt 64.panta otro daļu ar 3.punktu šādā redakcijā:

           „3) saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

35. Izteikt XII nodaļu šādā redakcijā:

“XII nodaļa 

Nacionālo bruņoto spēku rezerve un tās pienākumi

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1) karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim — aktīvā dienesta un ierindas dienesta) un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

2) Latvijas pilsoņus — vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam.

64.pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības likumā noteikto funkciju izpildei ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām nepieciešamo informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļauto personu. Informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

65.pants. Rezerves karavīru un rezervistu pienākumi

(1) Rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums:

1) paziņot Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par savas dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā izpildī t Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto.

(2) Rezerves karavīram ir pienākums:

1) ierasties uz militārajām mācībām pavēstē noteiktajā vietā un laikā;

2) ierasties uz medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā.

66.pants. Kārtība, kādā rezerves karavīri iesaucami uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru — kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru — kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā — līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais, kā arī sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu;

4) ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Rezerves karavīra un rezervista noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis Nacionālo bruņoto spēku rezervei noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) nāves gadījumā.”

69.pants. Apbalvojumi

 

(1) Karavīra panākumu atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:

 

1) uzslava un pateicība;

 

2) atļauja atstāt dienesta vietu līdz 36 stundām (obligātā dienesta karavīram);

 

3) papildatvaļinājums līdz 10 dienām (obligātā dienesta karavīram);

 

4) paaugstināšana dižkareivja (dižmatroža) pakāpē;

 

5) apliecība instruktoru un kareivju sastāva karavīram par teicamu uzvedību un centību, atvaļinot no aktīvā dienesta;

 

6) naudas balvas un citas vērtīgas balvas;

 

7) Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku godazīmes un goda raksti;

 

8) personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis — virsniekam;

 

9) pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem;

 

10) valsts godazīmes, medaļas un ordeņi.

 

(2) Karavīru apbalvošanas kārtību nosaka militārais reglaments.

 

36. 69.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:”;

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem “par kaujas” ar vārdiem “vai citiem.”

 

 

 

36. 69.pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“(1) Karavīra panākumu vai kaujas nopelnu — izcilas varonības, drošsirdības kaujas uzdevumu izpildē — atzīmēšanai, priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai ir noteikti šādi apbalvojumi:”;

izslēgt pirmās daļas 2. un 3.punktu;

papildināt pirmās daļas 9.punktu pēc vārdiem “par kaujas” ar vārdiem “vai citiem.”

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

 

1) likums “Par Aizsardzības spēkiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14., 24.nr.; 2001, 1.nr.);

 

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas Aizsardzības Spēku karavīru dienesta pakāpēm un iecelšanu amatos” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 1., 15./16.nr.);

 

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums “Par Latvijas Republikas karavīra zvēresta teksta un “Nolikuma par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību” apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 47./48.nr.).

 

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

 

1) Ministru kabineta 1996.gada 21.maija noteikumi nr.177 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku militārpersonu mantisko apgādi”;

 

2) Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumi nr.124 “Noteikumi par obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru atalgojumu”;

 

3) Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumi nr.147 “Noteikumi par karavīru uzturdevām”.

 

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

 

3. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.241 “Noteikumi par karavīru un ierindas dienesta zemessargu atalgojuma sistēmu” ir spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri jāizdod saskaņā ar šā likuma 48.pantu, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 31.decembrim.

 

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

4. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu Latvijas Republikas Zemessardzes ierindas zemessargi kļūst par karavīriem, bet ārrindas zemessargi — par zemessargiem. Zemessardzes zemessargu sastāvam saglabājas Zemessardzes dienesta pakāpe “zemessargs” un “vecākais zemessargs”, bet Zemessardzes instruktoru un virsnieku sastāvam tiek noteiktas (piešķirtas) vispārīgās karavīru dienesta pakāpes aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.

 

 

5. Karavīram, kuram tiesības uz nākamo dienesta pakāpi rodas līdz 2003.gada 30.aprīlim, šo pakāpi piešķir, vadoties pēc likuma noteikumiem, kādi bija spēkā līdz 2002.gada 1.jūlijam.

 

 

6. Persona, kura, stājoties Zemessardzē, devusi zemessarga zvērestu, kļūstot par karavīru, karavīra zvērestu nedod.

 

 

7. Profesionālā dienesta karavīram, kurš sasniedzis šajā likumā aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu, aizsardzības ministrs, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā var pagarināt dienesta laiku atbilstoši šā likuma prasībām, noslēdzot terminēto profesionālā dienesta līgumu.

 

 

8. Karavīru, kuram ar aizsardzības ministra pavēli dienesta laiks ir pagarināts pirms šā likuma spēkā stāšanās, līdz dienesta pagarināšanas pavēlē noteiktajam laikam nedrīkst uz šā likuma 41.panta prasību pamata atvaļināt no aktīvā dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu, ja viņš atbilst citām šā likuma prasībām. Ar šo karavīru profesionālā dienesta līgumu vairs neslēdz.

 

 

9. Šā likuma 33.pantā paredzētie dienesta pakāpju piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz augstākās izglītības un svešvalodas prasmes nepieciešamību karavīriem, kuri ir pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

 

 

9.1 Šā likuma 33.panta 6.punktā paredzētie dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi par attiecīgās izglītības nepieciešamību karavīriem, kuri pieņemti aktīvajā dienestā pirms šā likuma spēkā stāšanās, stājas spēkā 2006.gada 31.decembrī.

 

(2003.gada 12.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 18.07.2003.)

 

9.2 Līdz 2006.gada 31.decembrim uzņemšanai militārajās izglītības iestādēs tiek noteikti šādi vecuma ierobežojumi:

 

1) jaunāko štāba virsnieku kursā — līdz 40 gadu vecumam;

 

2) vecāko štāba virsnieku kursā — līdz 47 gadu vecumam.

 

(2004.gada 10.jūnija likuma redakcijā)

 

10. Šā likuma 53.panta piektā daļa un 54.pants stājas spēkā 2003.gada 1.martā.

 

11. Līdz 2003.gada 1.martam, ja atvaļināšanās no profesionālā dienesta notiek saskaņā ar šā likuma 57.panta pirmās daļas 1.punktu, atvaļināšanas pabalstu pēdējo triju mēnešalgu apmērā izmaksā karavīram, kura izdienas stāžs ir 25 un vairāk gadi, bet pēdējo divu mēnešalgu apmērā — karavīram, kura izdienas stāžs ir mazāks par 25 gadiem.

 

 

12. Šā likuma 41.panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā paredzētais karavīra maksimālais vecums attiecībā uz augstākajiem instruktoriem stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz tam laikam augstākajiem instruktoriem maksimālais vecums profesionālajā dienestā ir 55 gadi.

 

(2004.gada 10.jūnija likuma redakcijā)

 

13. Šā likuma 48.panta otrajā daļā paredzētais nosacījums par obligātā aktīvā militārā dienesta laika ieskaitīšanu izdienas stāžā piemērojams no 2002.gada 1.jūlija.

 

(2005.gada 17.marta likuma redakcijā)

 

 

14. Šā likuma 27.panta trešajā daļā paredzētais nosacījums par sociālajām garantijām karavīram, kurš pārvietots uz valsts drošības iestādi, stājas spēkā vienlaicīgi ar attiecīgiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā.

 

(2005.gada 17.marta likuma redakcijā)

37. Papildināt pārejas noteikumus ar 15., 16. un 17.punktu šādā redakcijā:

“15. Dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita tos rezerves karavīrus, kuri līdz 2007.gada 1.janvārim atvaļināti no profesionālā dienesta militārā dienesta rezervē un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites.

16. Ja atvaļinātais karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militārā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), mirušā neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju 50 000 latu apmērā.

17. Šā likuma 50.panta 1.1 daļas nosacījumi piemērojami ar 2007.gada 1.janvāri.”

18

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saeimas Juridiskais birojs:

izslēgt pārejas noteikumu 15.punktu un precizēt turpmāko punktu numerāciju.

Atbalstīts

37. Papildināt pārejas noteikumus ar 15. un 16.punktu šādā re dakcijā:

“15. Ja atvaļinātais karavīrs gada laikā pēc atvaļināšanas no obligātā aktīvā militārā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), mirušā neatraidāmajiem mantiniekiem (Civillikuma 423.pants) izmaksā kompensāciju 50 000 latu apmērā.

16. Šā likuma 50.panta 1.1 daļas nosacījumi piemērojami ar 2007.gada 1.janvāri.”