2006. gada ____. decembrī

Nr.___________________

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.panta otro daļu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ierosina turpināt izskatīt 9. Saeimā likumprojektu Grozījumi Militārā dienesta likumā (reģ. nr. 1898), kura izskatīšana 8. Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta.

Pielikumā: minētā likumprojekta teksts uz ___ lpp.

Komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš

Likumprojekts

Grozījumi Militārā dienesta likumā

Izdarīt Militārā dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 14.nr.; 2003, 2., 15.nr.; 2004, 14.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 14.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

"1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir vienotas militārā dienesta gaitas nodrošināšana Nacionālajos bruņotajos spēkos."

2. 2.pantā:

izteikt 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"1) militārais dienests – valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kas ietver aktīvo dienestu un dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;

2) aktīvais dienests – militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un militārajam dienestam pakļauto personu militārās mācības;";

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

"2¹) dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē – militārā dienesta izpilde, kas ietver militārās uzskaites noteikumu un kārtības ievērošanu, militārās mācības un aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamo kaujas zinību, iemaņu un sagatavotības saglabāšanu un pilnveidošanu;";

izslēgt 3.punktu;

papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) militārajam dienestam pakļautās personas – visi Latvijas pilsoņi – vīrieši, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir ieskaitāmi Nacionālo bruņoto spēku rezervē, kā arī Latvijas pilsoņi, kas pilda militāro dienestu saskaņā ar profesionālā dienesta līgumu;";

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

"7) rezerves karavīrs – Latvijas pilsonis, kurš ir ieskaitīts un pilda dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē;";

papildināt pantu ar 7.¹ punktu šādā redakcijā:

"7¹) rezervists – Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā;";

izslēgt 8.punktu;

papildināt 10.punktu aiz vārdiem "pamatkursu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā" ar vārdiem "vai citu tam pielīdzinātu kursu".

3. 16.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktu.

4. Izslēgt 17.pantu.

5. Papildināt likumu ar 17.¹ pantu šādā redakcijā:

"17.¹ pants. Jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā

Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma sekmēšana. Jaunsardzes nolikumu pēc saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju apstiprina aizsardzības ministrs. Jaunsardzes nolikums paredz kārtību un nosacījumus, kādā jaunatne izglītojama valsts aizsardzības jomā. Jaunsardzes mācību procesu organizē Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde – Jaunsardzes centrs."

6. 18.pantā:

izteikt nosaukumu šādā redakcijā:

"18.pants. Karavīru komplektēšana militārajās izglītības iestādēs";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Militārajās izglītības iestādēs jaunākā štāba virsnieka kursā un vecākā štāba virsnieka kursā var tikt uzņemti karavīri, kuriem esošajā virsnieka dienesta pakāpē atlikušais profesionālā dienesta pildīšanas laiks šā likuma 41.pantā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai nav mazāks par pieciem gadiem. Virsnieka pamatkursā uzņem karavīrus līdz 27 gadu vecumam.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "ar kadetu vai klausītāju" ar vārdiem "ar karavīru";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nesekmības (izņemot gadījumu, kad nesekmība iestājusies veselības traucējuma vai cita attaisnojoša iemesla rezultātā), disciplīnas pārkāpumu dēļ vai pēc paša vēlēšanās no militārās izglītības iestādes atskaitīto karavīru nosūta uz iepriekšējo dienesta vietu vai atvaļina no profesionālā dienesta, un viņš atmaksā apmācībai izlietotos finanšu līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

7. 19.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "19" ar skaitli "18";

aizstāt otrajā daļā vārdus "aktīvajam dienestam" ar vārdiem "profesionālajam dienestam";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Profesionālajā dienestā pieņemtajam karavīram nosaka pārbaudes termiņu līdz sešiem mēnešiem. Pārbaudes termiņu nenosaka karavīram, kas pārcelts citā amatā."

8. Izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Profesionālā dienesta līgumu ar karavīriem slēdz līdz šā likuma 41.pantā militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai vai uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem."

9. 21.pantā:

izslēgt pirmās daļas otro teikumu;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja karavīram nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai arī nepagarina atļaujas vai sertifikāta derīguma termiņu, karavīru nekavējoties atbrīvo no amata un par viņa turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija."

10. Aizstāt 26.panta piektajā daļā vārdus "iestāžu klausītāju (kadetu)" ar vārdiem "iestādēs apmācāmo karavīru".

11. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

"9) virsleitnants – virsnieku sagatavošanas militārās izglītības iestādi absolvējušam leitnantam vai virsnieka pamatkursu beigušam leitnantam ar augstāko izglītību pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē;";

izteikt pirmās daļas 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

"14) brigādes ģenerālis (flotiles admirālis) – pulkvedim (jūras kapteinim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai cita tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas pulkveža (jūras kapteiņa) pakāpē;

15) ģenerālmajors (kontradmirālis) – brigādes ģenerālim (flotiles admirālim) ar augstāko izglītību pēc augstākā komandējošā sastāva kursa vai tam pielīdzināta kursa pabeigšanas un triju gadu nodienēšanas brigādes ģenerāļa (flotiles admirāļa) pakāpē;";

papildināt otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Valodu prasmi pārbauda aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Militārās izglītības kursu pielīdzina šajā likumā noteiktajām militārās izglītības prasībām aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā."

12. 37.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "aktīvajā dienestā" ar vārdiem "profesionālajā dienestā";

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturtās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Pieņemot karavīru profesionālajā dienestā, pirmajā dienesta gadā atvaļinājumu aprēķina par laika posmu no dienas, kad karavīrs pieņemts profesionālajā dienestā, līdz gada beigām (par katru nodienēto mēnesi – 2,5 dienas).";

aizstāt piektajā daļā vārdus "no aktīvā dienesta atvaļina karavīru" ar vārdiem "no profesionālā dienesta atvaļina karavīru";

izslēgt devīto daļu.

13. 41.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Militārā dienesta pildīšanai karavīra maksimālais vecums ir:

1) kareivju sastāvam: profesionālajā dienestā – 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 55 gadi;

2) instruktoru sastāvam: profesionālajā dienestā – 50 gadu; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 55 gadi;

3) leitnantam: profesionālajā dienestā – 35 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 55 gadi;

4) virsleitnantam: profesionālajā dienestā – 45 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 55 gadi;

5) kapteinim (kapteiņleitnantam): profesionālajā dienestā – 48 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 55 gadi;

6) majoram (komandleitnantam): profesionālajā dienestā – 51 gads; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 60 gadu;

7) pulkvežleitnantam (komandkapteinim): profesionālajā dienestā – 55 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 60 gadu;

8) pulkvedim (jūras kapteinim): profesionālajā dienestā – 58 gadi; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 60 gadu;

9) augstākajiem virsniekiem: profesionālajā dienestā – 60 gadu; dienestā Nacionālo bruņoto spēku rezervē – 65 gadi.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "aktīvajam" ar vārdu "profesionālajam".

14. Izslēgt 44.panta otro daļu.

15. Aizstāt 48.panta pirmajā daļā vārdu "karavīrs" ar vārdiem "profesionālā dienesta karavīrs".

16. Izteikt 49.panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā."

17. Izslēgt 51.panta ceturto daļu.

18. 52.pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja karavīrs dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, ir guvis veselības traucējumus, bet nav kļuvis par invalīdu, viņam izmaksā vienreizēju kompensāciju:

1) smaga veselības traucējuma gadījumā – piecu pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā;

2) vidēji smaga veselības traucējuma gadījumā – triju pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā;

3) viegla veselības traucējuma gadījumā – pēdējā mēneša karavīra algas apmērā, bet ne mazāk kā 100 latu.

(5) Ja profesionālā dienesta karavīrs, pildot militāro dienestu, ir saslimis un pēc ārstēšanās atzīts par nederīgu turpmākajam aktīvajam dienestam, un viņš pirms dienesta (līguma) termiņa beigām jāatvaļina no profesionālā dienesta, karavīram papildus likumos noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju triju pēdējo mēnešu karavīra algu apmērā."

19. 53.pantā:

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Virsnieks, kurš augstāko izglītību ieguvis bez Aizsardzības ministrijas finansiāla atbalsta, pēc virsnieka pamatapmācības pabeigšanas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā var saņemt vienreizēju bezprocentu aizdevumu:

1) 1000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par piecus gadus ilgu profesionālo dienestu;

2) 2000 latu apmērā, ja noslēgts līgums par profesionālo dienestu uz laiku, ne mazāku par 10 gadiem.";

papildināt pantu ar 9.¹daļu šādā redakcijā:

"(9)¹Bezprocentu aizdevuma atmaksāšanas nosacījumus un kārtību nosaka profesionālā dienesta līgumā."

20. Izslēgt 55.panta pirmo daļu.

21. 56.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Karavīram, rezerves karavīram un rezervistam sedz izdevumus, kas viņam radušies, izmantojot sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) dienesta pienākumu izpildes nodrošināšanai. Valsts aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā karavīram sedz arī transporta izdevumus, kas radušies, dodoties ar sabiedrisko transportu (izņemot taksometru) uz ārstēšanās un atveseļošanās vietu, un izdevumus, kas karavīram un viņa ģimenes locekļiem radušies, braucot uz jaunu dienesta vietu un dzīvesvietu dienesta interesēs.";

izslēgt otro daļu;

aizstāt trešajā daļā vārdus "aktīvā" ar vārdu "profesionālā".

22. Izslēgt 57.panta pirmās daļas 4.punktu.

23. Izteikt 58.pantu šādā redakcijā:

"58.pants. Atvaļināto karavīru pienākumi

No profesionālā dienesta atvaļinātais karavīrs stājas militārā dienesta rezerves uzskaitē Zemessardzes Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā pēc savas dzīvesvietas 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi. Atvaļinātais karavīrs pilda rezerves karavīra pienākumus."

24. Izteikt XII nodaļu šādā redakcijā:

"XII nodaļa

Nacionālo bruņoto spēku rezerve un dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē

63.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezerve

(1) Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

(2) Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita:

1) profesionālā dienesta karavīrus, kas atvaļināti no profesionālā dienesta un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;

2) Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam.

63.¹pants. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite

(1) Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Zemessardzes Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikas Zemessardzes Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par militārā dienesta uzskaitei pakļautā Latvijas pilsoņa reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli. Informācijas pieprasīšanu un izsniegšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(3) Rezerves karavīri atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz šajā likumā dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas Nacionālo bruņoto spēku rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

64.pants. Dienests Nacionālo bruņoto spēku rezervē

Dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē pilda profesionālā dienesta karavīri, kas atvaļināti no profesionālā dienesta un ieskaitīti dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē.

65.pants. Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaitīto Latvijas pilsoņu pienākumi

Latvijas pilsonim, kas ieskaitīts Nacionālo bruņoto spēku rezervē, ir pienākums:

1) paziņot Zemessardzes Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībai pēc savas dzīvesvietas par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, kā arī par dzīvesvietas maiņu;

2) mobilizācijas gadījumā ierasties Zemessardzes komandiera noteiktajā vietā un laikā;

3) ierasties uz mācībām Zemessardzes komandiera noteiktajā vietā un laikā.

66.pants. Rezerves karavīru iesaukšanas kārtība uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām

(1) Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bruņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(2) Militāro mācību laikā rezerves karavīrs pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss, un mācību laiks tiek ieskaitīts viņa izdienas stāžā.

(3) Rezerves karavīru var iesaukt militārajās mācībās uz laiku:

1) virsnieku sastāva karavīru – kopumā līdz deviņiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 60 dienām;

2) instruktoru un kareivju sastāva karavīru – kopumā līdz sešiem mēnešiem, viena gada laikā – līdz 30 dienām.

(4) Intervāls starp kārtējām militārajām mācībām, kurās iesaista rezerves karavīru, nav mazāks par četriem gadiem.

(5) Rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt uz pārbaudes mācībām līdz 10 dienām gan no darba brīvajā, gan arī darba laikā. Šo laiku ieskaita militāro mācību kopējā laikā.

(6) Militāro mācību organizēšanu, to materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu, kā arī rezerves karavīra visu veidu apgādi militāro mācību laikā nosaka aizsardzības ministrs.

(7) Uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendāra gadā. Militāro mācību laikā rezerves karavīram saglabā darba vietu un amatu. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Uz militāro mācību laiku iesauktie rezerves karavīri ir pakļauti obligātajai valsts apdrošināšanai.

(8) Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

4) ja rezerves karavīrs dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs.

67.pants. Dienesta pakāpju piešķiršana rezerves karavīriem

(1) Rezerves karavīram, kas militāro mācību laikā apguvis atbilstošu mācību programmu un nokārtojis nepieciešamos pārbaudījumus, aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atbilstoši šā likuma prasībām piešķir kārtējo dienesta pakāpi, bet ne augstāku par kapteiņa (kapteiņleitnanta) dienesta pakāpi.

(2) Citas valsts bruņotajos spēkos dienējušam rezerves karavīram pielīdzināšanas kārtībā var piešķirt viņa dokumentāri pierādītajai dienesta pakāpei līdzīgu un militārajai sagatavotībai atbilstošu karavīra dienesta pakāpi šajā likumā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Rezerves karavīra un rezervista noņemšana no militārā dienesta uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

1) ja viņš ir sasniedzis aktīvajam dienestam noteikto maksimālo vecumu;

2) ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;

3) pieņemot profesionālajā dienestā;

4) ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;

5) ja viņš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu;

6) nāves gadījumā."

25. Papildināt pārejas noteikumus ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15. Dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaita tos rezerves karavīrus, kas līdz 2007.gada 1.janvārim atvaļināti no profesionālā dienesta militārā dienesta rezervē un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites."

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Aizsardzības ministra vietā –

veselības ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005.gada18.maijā Ministru kabinets ir akceptējis Rīcības plānu pārejai uz profesionālu militāru dienestu, atbilstoši kuram ar 2007.gada 1.janvāri tiek plānots pāriet uz profesionālu militāro dienestu.

Rīcības plānā pārejai uz profesionālu militāru dienestu ir arī paredzēts, ka ar 2006.gada 31.decembri spēku zaudēs Obligātā militārā dienesta likums un Ministru kabineta 2001.gada 25.septembra noteikumi Nr.411 „Militārā dienesta iesaukšanas centra nolikums” atbilstoši kuriem, Militārā dienesta iesaukšanas centrs pārbauda rezerves karavīru un rezervistu vispārējo piemērotību militārajam dienestam. Tā kā šo funkciju būs nepieciešams veikt arī turpmāk pēc Militārā dienesta iesaukšanas centra likvidācijas, normatīvajos aktos nepieciešams noteikt, kuras iestādes izpildīs attiecīgus pienākumus. Lai turpmāk nodrošinātu efektīvu Nacionālo bruņoto spēku rezerves sistēmas izveidi un uzturēšanu, likumprojektā ir noteikts, ka reģistrāciju rezervē un tās uzskaiti veiks Zemessardze.

Sakarā ar atteikšanos no obligātā militārā dienesta Militārā dienesta likumā tiek izslēgta norāde uz šo dienesta veidu un vienlaikus tiek ieviestas izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku rezerves sastāvā. Arī turpmāk militārajam dienestam derīgos Latvijas pilsoņus iedalīs rezerves karavīros un rezervistos. Rezerves karavīri pildīs dienestu rezervē, piedaloties militārajās mācībās, lai saglabātu un pilnveidotu kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību noteiktas militārās specialitātes uzdevumu izpildei kara laikā kādā no Nacionālo bruņoto spēku vienībām. Savukārt rezervisti dienestu rezervē nepildīs un miera laikā uz iepriekš minētajām mācībām iesaukti netiks. Turpmāk dienestam rezervē ieskaitīs un par rezerves karavīriem kļūs no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātie karavīri. Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku rezervju sistēmas nepārtrauktu funkcionēšanu, likumprojekta pārejas noteikumos ir paredzēts dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē ieskaitīt tos rezerves karavīrus, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atvaļināti no profesionālā dienesta militārā dienesta rezervē un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites.

Likumprojektā ir paredzēts grozīt likuma 21.panta septīto daļu, nosakot, ka turpmāk karavīru atbrīvo no amata, ja viņam nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina tās derīguma termiņu. Par karavīra turpmāko dienesta gaitu lemj Augstākā atestācijas komisija. Grozījums ir izstrādāts saistībā ar Militārā dienesta likumā noteikto profesionālā dienesta karavīru rotācijas kārtību, atbilstoši kurai ne retāk kā reizi piecos gados karavīru pārceļ citā viņa pakāpei atbilstošā amatā, ko nav iespējams realizēt attiecībā uz tiem karavīriem, kuriem ir atteiktas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikāti darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju.

Ievērojot nepieciešamību veikt profesionālajā dienestā pieņemtā karavīra atbilstības pārbaudi noteiktajam amatam izvirzītajām drošības prasībām, Militārā dienesta likuma 19. panta sestajā daļā pārbaudes termiņš ir pagarināts līdz sešiem mēnešiem.

Vairāki Militārā dienesta likuma panti (skat. 32.¹ un 33.pantu) satur atsauces uz karavīriem noteiktajām militārās izglītības prasībām attiecīgu kursu veidā, paredzot šo kursu atbilstības noteikšanu Nacionālo bruņoto spēku nepieciešamajām attiecīgā līmeņa personāla kvalifikācijas prasībām pielīdzināšanas veidā. Tomēr likums neparedz deleģējumu kādai konkrētai institūcijai noteikt šādas pielīdzināšanas kārtību. Tāpēc likumprojektā ir paredzēts papildināt likuma 33.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka militārās izglītības kursu pielīdzināšanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

2. Normatīvā akta būtība

Likumprojekts nosaka Nacionālo bruņoto spēku rezerves izveides un dienesta rezervē nosacījumus un kārtību. Nacionālo bruņoto spēku rezervi veidos rezerves karavīri un rezervisti. Turpmāk rezerves karavīri pildīs dienestu Nacionālo bruņoto spēku rezervē, piedaloties militārajās mācībās, saglabājot un pilnveidojot kaujas zinības un iemaņas. Dienestam rezervē ieskaitīs no profesionālā dienesta rezervē atvaļinātos karavīrus. Pārējie 18 gadu vecumu sasniegušie militārajam dienestam derīgie Latvijas pilsoņi tiks ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē kā rezervisti. Rezervisti netiks iesaukti uz militārajām mācībām miera lakā. Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu militārajā dienestā turpmāk nodrošinās Zemessardze.

Vienlaikus likumprojektā ir arī noteikts, ka karavīru atbrīvo no amata, ja viņam nepiešķir vai anulē speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam vai drošības sertifikātu darbam ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informāciju, vai nepagarina tās derīguma termiņu.

Likumprojekts paredz papildināt likuma 33.pantu ar piekto daļu, nosakot, ka militārās izglītības kursu pielīdzināšanas kārtību noteiks aizsardzības ministrs.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Likumprojekta realizācija 2007.gadā un turpmākajos gados notiks Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros”.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Saistībā ar pāreju uz profesionālu militāro dienestu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta ir izstrādāti šādi likumprojekti:

1.”Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”;

2. ‘Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”;

3. „Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”;

4. „Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”;

5. „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

6. „Grozījumi Krimināllikumā”;

7. Grozījumi Mobilizācijas likumā;

8. Grozījumi likumā „Par izņēmuma stāvokli”.

Papildus būs nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektus, nosakot rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijas, uzskaites un iesaukšanas militārajā dienestā kārtību, kā arī informācijas pieprasīšanas kārtību no attiecīgajām valsts iestādēm, veicot iepriekš minētos pienākumus. Vienlaikus būs nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, nosakot uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem piešķiramo kompensāciju izmaksas kārtību.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas nav notikušas.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas. Paplašinās Zemessardzes pienākumi. Zemessardze turpmāk veiks reģistrāciju rezervēs un to uzskaiti.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktores v.i.

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā persona

E.Rinkēvičs

A.Rimša

I.Kalna

S.Vistiņa

29/09/2006 1:38:00 PM

1430

V.Upeniece, 7335247

Vita.Upeniece@mod.gov.lv

S.Vistiņa, 7335249

Sanda.Vistina@mod.gov.lv