Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

“Jaunatnes likums”

(reģ.nr.85/Lp9)

Otrā lasījuma redakcija	Nr.	Priekšlikumi (34)	Komisijas atzinums	Komisijas atbalstītā redakcija
Jaunatnes likums				Jaunatnes likums
1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.				1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni.				2.pants. Likuma darbības joma (1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni.
(2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.				(2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.
3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir koordinējošā iestāde jaunatnes politikas jomā. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.	1. 2. 3.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā: „(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 3.panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā jo īpaši iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 3.panta trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.”	Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.3. Atbalstīts	3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu. (2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni. (3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.
4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome (1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību, kā arī jaunatnes organizāciju pārstāvjus.	4. 5. 6.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 4.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu pilnvarotas amatpersonas vienādā skaitā ar jaunatnes organizāciju deleģētiem pārstāvjiem.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 4.panta otro daļu šādā redakcijā: “(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās komisijas sastāva.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Papildināt likumprojekta 4.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: „(3) Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.5. Atbalstīts Atbalstīts	4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome (1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē. (2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās komisijas sastāva. (3) Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. (2) Pašvaldības savā darbībā iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas. (3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju, ieceļot jaunatnes lietu speciālistu, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. (4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists — persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, viņam jābūt apmācītam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, un jaunatnes organizāciju pārstāvjus.	7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pašvaldības savā darbībā jo īpaši iesaista jaunatnes organizācijas pirms jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.panta otro daļu šādā redakcijā: „(2) Pašvaldības savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 5.panta trešajā daļā pēc vārda „speciālistu” papildināt ar vārdiem „- personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.panta trešo daļu šādā redakcijā: “(3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 5.panta ceturtajā daļā pēc vārda „speciālists” izslēgt vārdus „‑ persona, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.panta ceturto daļu šādā redakcijā: “(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.” Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 5.panta piektajā daļā pēc vārdiem „jaunatnes organizāciju” papildināt ar vārdiem „vai jauniešu iniciatīvu grupu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 5.panta piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, pārstāvjus.”	Atbalstīts. Iekļauts komisijas. priekšlik. Nr.8. Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik Nr.10. Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.12. Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.14. Atbalstīts	5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā (1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā. (2) Pašvaldības savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas. (3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni. (4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, pārstāvjus.
6.pants. Jaunatnes organizācija Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos noteiktais darbības mērķis ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana; 2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši, kā arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir jaunieši; 3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.	15. 16.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 6.panta 2.punktā vārdu „kā” aizstāt ar vārdu „vai”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 6.panta tekstu šādā redakcijā: “Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos viens no noteiktajiem darbības mērķiem ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana; 2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši, vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši; 3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.”	Atbalstīts Atbalstīts	6.pants. Jaunatnes organizācija Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem: 1) biedrības statūtos viens no noteiktajiem darbības mērķiem ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana; 2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši, vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši; 3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.
7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: 1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā.	17. 18. 19.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 7.panta ievaddaļu šādā redakcijā: „Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā:”. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 7.pantā: uzskatīt esošā 7.panta redakciju par likumprojekta 7.panta pirmo daļu; papildināt ar otro daļu šādā redakcijā: „(2) Jaunieši līdzdarbojas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā arī citos veidos, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt likumprojekta 7.panta pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā: „6) iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.”	Atbalstīts Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.17.,19. Atbalstīts	7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: 1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; 2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; 3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; 4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; 5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā; 6) iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.
8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana				8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana
(1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.				(1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.
(2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.				(2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
(3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.				(3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.
9.pants. Brīvprātīgais darbs (1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu. (2) Brīvprātīgo darbu jaunieši veic bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās. (3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā. (4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi. (5) Jauniešu brīvprātīgais darbs nedrīkst kavēt jaunietim pamata un vispārējās izglītības iegūšanu.	20. 21. 22.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 9.panta nosaukumu šādā redakcijā: “9.pants. Jauniešu brīvprātīgais darbs”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likumprojekta 9.panta otrajā daļā vārdus “Brīvprātīgo darbu jaunieši veic” ar vārdiem “Jaunietis veic brīvprātīgo darbu”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt likumprojekta 9.panta piekto daļu.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts	9.pants. Jauniešu brīvprātīgais darbs (1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu. (2) Jaunietis veic brīvprātīgo darbu bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās. (3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā. (4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.
10.pants. Brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. (2) Brīvprātīgā darba organizētājs: 1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam. (3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.	23. 24.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 10.panta nosaukumu šādā redakcijā: “10.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 10.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: “(2) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs:”.	Atbalstīts Atbalstīts	10.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana (1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. (2) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs: 1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem; 2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām; 3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam. (3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.
11.pants. Jauniešu komercdarbība un pašnodarbinātība Valsts veicina jauniešu komercdarbību un pašnodarbinātību, it īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.	25. 26.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 11.panta nosaukumu šādā redakcijā: “11.pants. Jauniešu komercdarbības un nodarbinātības veicināšana”. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likumprojekta 11.panta ievaddaļā vārdu “pašnodarbinātību” ar vārdu “nodarbinātību”.	Atbalstīts Atbalstīts	11.pants. Jauniešu komercdarbības un nodarbinātības veicināšana Valsts veicina jauniešu komercdarbību un nodarbinātību, it īpaši: 1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos; 2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai; 3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.
12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām. (3) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem: 1) biedrībā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem; 2) biedrība veic darbību visos plānošanas reģionos; 3) biedrības darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par pieciem gadiem. (4) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni. (5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.	27. 28. 29. 30. 31.	Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 12.pantā: izteikt trešās daļas 1., 2. un 3.punktā vārdu „biedrība” attiecīgā locījumā ar vārdiem „jaunatnes organizācija” attiecīgā locījumā; Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Aizstāt likumprojekta 12.panta trešās daļas 3.punktā vārdu “pieciem” ar vārdu “trīs”. Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks Likumprojekta 12.pantā: papildināt trešo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā: „4) jaunatnes organizācija ir sabiedriskā labuma organizācija; 5) valsts budžeta finansējums nav vienīgais jaunatnes organizācijas finansējuma avots.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Papildināt likumprojekta 12.panta trešo daļu ar 4 un 5.punktu šādā redakcijā: „4) jaunatnes organizācija ir sabiedriskā labuma organizācija; 5) jaunatnes organizācij a nodrošina līdzfinansējumu projekta īstenošanai.” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 12.panta ceturto daļu kā 12.panta trešo daļu un attiecīgi 12.panta trešo daļu kā 12.panta ceturto daļu.	Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.30. Atbalstīts Atbalstīts	12.pants. Finansējuma piešķiršana (1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā. (2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām. (3) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni. (4) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem: 1) jaunatnes organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem; 2) jaunatnes organizācija veic darbību visos plānošanas reģionos; 3) jaunatnes organizācijas darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par trīs gadiem; 4) jaunatnes organizācija ir sabiedriskā labuma organizācija; 5) jaunatnes organizācija nodrošina līdzfinansējumu projekta īstenošanai. (5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.
13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana Bērnu un ģimenes lietu ministrija var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.	32.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likumprojekta 13.panta tekstu šādā redakcijā: “Bērnu un ģimenes lietu ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.”	Atbalstīts	13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana Bērnu un ģimenes lietu ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.
Pārejas noteikumi 1. Šā likuma 4.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 2. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus par jaunatnes lietu speciālistu apmācību. 3. Šā likuma 6.pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. 4. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.janvārim izdod šā likuma 12.panta piektajā daļā minētos noteikumus.	33.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izslēgt pārejas noteikumus.	Atbalstīts
	34.	Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija Izteikt likuma spēkā stāšanās nosacījumu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.”	Atbalstīts	Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Komisijas atbalstītā redakcija

trešajam lasījumam

Jaunatnes likums

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir uzlabot jauniešu — personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem — dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē un darbam ar jaunatni.

(2) Šā likuma izpratnē darbs ar jaunatni ir uz jauniešiem orientēts plānotu praktisku pasākumu kopums, kas nodrošina viņu dzīves kvalitātes uzlabošanos.

3.pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence jaunatnes politikas jomā

(1) Bērnu un ģimenes lietu ministrija nodrošina vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes jomā un tās koordinētu īstenošanu.

(2) Valsts pārvaldes iestādes, atbilstoši savai kompetencei īstenojot jaunatnes politiku, izvērtē attiecīgās nozares politikas ietekmi uz jaunatni.

(3) Valsts pārvaldes iestādes savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

4.pants. Jaunatnes konsultatīvā padome

(1) Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(2) Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus. Jaunatnes organizāciju deleģētie pārstāvji veido vismaz pusi no Jaunatnes konsultatīvās komisijas sastāva.

(3) Jaunatnes konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Pašvaldības kompetence jaunatnes politikas jomā

(1) Pašvaldība, pildot savas funkcijas, piedalās valsts jaunatnes politikas īstenošanā. Pašvaldība var izstrādāt arī vietēja līmeņa dokumentus jaunatnes politikas jomā.

(2) Pašvaldības savā darbībā nodrošina jaunatnes organizācijām un jauniešu iniciatīvu grupām iespēju iesaistīties jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu apspriešanā pirms to pieņemšanas.

(3) Pašvaldība var izveidot institucionālu sistēmu, lai nodrošinātu darbu ar jaunatni, nosakot atbildīgo institūciju vai ieceļot jaunatnes lietu speciālistu — personu, kas plāno, veic un koordinē darbu ar jaunatni, izveidojot jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju vai paredzot citu kārtību, kādā veicams darbs ar jaunatni.

(4) Ja pašvaldībā darbu ar jaunatni nodrošina jaunatnes lietu speciālists, viņš ir apmācāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Ja pašvaldība izveido jaunatnes lietu konsultatīvo komisiju, kas veicina vietējās jaunatnes politikas sa skaņotu izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, tās sastāvā iekļauj pašvaldības speciālistus, kuri veic darbu ar jaunatni, jaunatnes organizāciju, jauniešu iniciatīvu grupu vai citu biedrību un nodibinājumu, kas veic darbu ar jaunatni, pārstāvjus.

6.pants. Jaunatnes organizācija

Jaunatnes organizācija ir Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība, kas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) biedrības statūtos viens no noteiktajiem darbības mērķiem ir darbs ar jaunatni, jauniešu iniciatīvu un līdzdalības lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē veicināšana;

2) biedrībā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši, vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši;

3) biedrības pārvaldes institūcijās ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, un šīs līdzdalības kārtība noteikta attiecīgās biedrības statūtos.

7.pants. Jauniešu līdzdalība jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā

Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā:

1) iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu;

2) darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs;

3) izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas;

4) piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā;

5) iesaistoties valsts un pašvaldību jaunatnes politiku ietekmējošu lēmumu pieņemšanas procesā;

6) iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

8.pants. Brīvā laika lietderīga izmantošana

(1) Valsts un pašvaldības veicina jauniešu neformālo izglītību, brīvprātīgo darbu, fiziskās aktivitātes un iesaistīšanos kultūras dzīvē kā būtiskus brīvā laika lietderīgas izmantošanas veidus.

(2) Neformālā izglītība papildina formālo izglītību; neformālās izglītības mērķis ir sniegt zināšanas, veidot prasmes, iemaņas un attieksmes, kā arī veicināt jauniešu vispusīgu attīstību un aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

(3) Valsts un pašvaldības pēc iespējas atbalsta jauniešu brīvā laika lietderīgai izmantošanai nepieciešamās vides attiecīgu pielāgošanu.

9.pants. Jauniešu brīvprātīgais darbs

(1) Jauniešu brīvprātīgais darbs ir orientēts uz sabiedriskā labuma darbību un veicina viņu zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju attīstību, kā arī brīvā laika lietderīgu izmantošanu.

(2) Jaunietis veic brīvprātīgo darbu bez atlīdzības, nestājoties ar brīvprātīgā darba organizētāju darba tiesiskajās attiecībās.

(3) Jauniešu brīvprātīgo darbu nedrīkst izmantot brīvprātīgā darba organizētāja vai trešās personas peļņas gūšanas nolūkā.

(4) Uz jauniešu brīvprātīgo darbu attiecināmi darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktie aizliegumi un ierobežojumi.

10.pants. Jauniešu brīvprātīgā darba organizēšana

(1) Jauniešu brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes.

(2) Jauniešu brīvprātīgā darba organizētājs:

1) atbild par drošiem un jaunieša veselībai nekaitīgiem brīvprātīgā darba apstākļiem;

2) pēc jaunieša pieprasījuma izsniedz rakstveida apliecinājumu par brīvprātīgajā darbā pavadīto laiku, pienākumiem, iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām;

3) ir tiesīgs pieprasīt, lai jaunietis, uzsākot brīvprātīgo darbu, uzrāda ārsta izsniegtu izziņu par savu veselības stāvokli, tādējādi pārliecinoties par jaunieša piemērotību paredzētajam brīvprātīgajam darbam.

(3) Pēc brīvprātīgā darba organizētāja vai jaunieša paša iniciatīvas par brīvprātīgo darbu slēdzams rakstveida līgums, norādot veicamo darbu un tā izpildes termiņu.

11.pants. Jauniešu komercdarbības un nodarbinātības veicināšana

Valsts veicina jauniešu komercdarbību un nodarbinātību, it īpaši:

1) jauniešu apmācību komercdarbības uzsākšanas jautājumos;

2) atbalstu jauniešu komercdarbības uzsākšanai;

3) atbalstu jauniešu, īpaši sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu, nodarbinātības veicināšanas projektiem.

12.pants. Finansējuma piešķiršana

(1) Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā.

(2) Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām.

(3) Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.

(4) Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem, ja tās atbilst šādiem kritērijiem:

1) jaunatnes organizācijā ir apvienojušies ne mazāk kā 500 biedru vai jaunatnes organizācijas ar kopējo biedru skaitu, kas nav mazāks par 500 biedriem;

2) jaunatnes organizācija veic darbību visos plānošanas reģionos;

3) jaunatnes organizācijas darbības ilgums, veicot darbu ar jaunatni, nav mazāks par trīs gadiem;

4) jaunatnes organizācija ir sabiedriskā labuma organizācija;

5) jaunatnes organizācija nodrošina līdzfinansējumu projekta īstenošanai.

(5) Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.

13.pants. Valsts pārvaldes iestāžu uzdevumu deleģēšana

Bērnu un ģimenes lietu ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni.

Likums stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.