Likums

Likumprojekts

Grozījumi Kredītiestāžu likumā

Izdarīt Kredītiestāžu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 23.nr.; 1996, 9., 14., 23.nr.; 1997, 23.nr.; 1998, 13.nr.; 2000, 13.nr.; 2002, 10., 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2., 12., 23.nr.; 2005, 13., 14.nr.; 2006, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 63.panta pirmās daļas 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

"4) izmeklēšanas iestādēm – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz procesa virzītāja pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;

5) prokuratūrai – pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz prokurora pieprasījumu, ko apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis;".

2. Aizstāt 63.¹ panta otrajā daļā vārdus "izziņas iestāde" ar vārdiem "izmeklēšanas iestāde".

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta

“Grozījumi Kredītiestāžu likumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2005. gada 1. oktobrī, stājoties spēkā Kriminālprocesa likumam, tika mainīta iepriekš pastāvējusī terminoloģija, kāda tika lietota Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, taču atsevišķos likumam pakārtotos un ar to saistītos tiesību aktos terminoloģija netika grozīta, kas rada neatbilstību Kriminālprocesa likumam.

Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 4. punkts paredz, ka izziņas iestādēm kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas izsniedz pirmstiesas kriminālprocesā, pamatojoties uz izziņas iestādes vadītāja pieprasījumu, ko akceptējis rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis. Prasība, ka šādu ziņu saņemšanai nepieciešams izmeklēšanas iestādes vadītāja pieprasījums, neatbilst Kriminālprocesa likumam, kurš neizdala (izziņas) iestādes vadītāju no citiem procesa virzītājiem, lai paredzētu tam īpašas pilnvaras. Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 121. panta piekto daļu pirmstiesas procesā pieprasīt no kredītiestādēm to rīcībā esošās neizpaužamās ziņas vai dokumentus, kuri satur šādas ziņas, var tikai ar izmeklēšanas tiesneša atļauju.

Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka normatīvajos aktos lietotais termins "izziņas iestāde" turpmāk saprotams kā termins "izmeklēšanas iestāde", tādēļ Kredītiestāžu likumā nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Likumprojekts paredz izteikt 63. panta pirmās daļas 4. punktu jaunā redakcijā un izdarīt grozījumus 63.¹ panta otrajā daļā, tādējādi saskaņojot Kriminālprocesa likuma un Kredītiestāžu likuma terminoloģiju. Atbilstoši veiktajam grozījumam Kredītiestāžu likuma 63. panta pirmās daļas 4. punktā tiek precizēta terminoloģija arī 63. panta pirmās daļas 5. punktā.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Papildus normatīvie akti nav jāizdod.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Konsultācijas nav notikušas.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunu valsts institūciju veidošana nav nepieciešama, esošo institūciju funkcijas netiks paplašinātas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likums pēc tā pieņemšanas tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā „NAIS”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Tieslietu ministrs G. Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītājas p.i.	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona

M. Bičevskis	E. Šķibele	L. Popova	I. Gratkovska

02.12.2006. 09:07

733

R. Rācene

7036768, ruta.racene@tm.gov.lv