2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā

               Izdarīt Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002., 23.nr.; 2004., 2.nr.; 2005., 15.nr.; 2006., 1.nr., 14.nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 42.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Valsts un pašvaldību kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, pašvaldību, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā. Valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā. Lēmumu par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā katrā atsevišķā gadījumā pieņem Ministru kabinets.”

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Slakteris

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Kalna

I.Alkšere

22.09.2006 12:21

114

I.Alkšere,

e-pasts: ilze.alksere@mod.gov.lv

tālr.: 7017771; fakss: 7017798

Likumprojekta

“Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Šobrīd Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums neparedz iespēju valsts un pašvaldību kustamo mantu nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizācijām, kaut gan līdz 2006.gada 11.jūlijam Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešā daļa paredzēja iespēju valsts un pašvaldību kustamo mantu ar Valsts kontroles piekrišanu bez atlīdzības nodot arī sabiedrisko organizāciju, biedrību un nodibinājumu īpašumā.

2004.gada 1.oktobrī spēkā stājās Sabiedriskā labuma organizāciju likums. Likuma 3.pants par sabiedriskā labuma organizācijām atzīst biedrības un nodibinājumus, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes, kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus, ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojums. Savukārt par sabiedriskā labuma darbību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2.panta pirmā daļa nosaka tādu darbību, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu. Sabiedriskā labuma organizācijas statusu piešķir Finanšu ministrija saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteikto kārtību. Ņemot vērā minēto, secināms, ka sabiedriskā labuma organizāciju darbība ir sabiedrībai nozīmīga. Paredzot valsts iestādēm i espēju bez atlīdzības nodot kustamo mantu sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, tiek noteikts un sekmēts valsts atbalsts šādu organizāciju darbībai un sabiedriskā labuma mērķu sasniegšanai.

Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 42.panta trešā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, pašvaldību, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā. Minētā likuma 43.¹panta pirmā daļa paredz, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības ārvalstu valdību un starpvalstu organizāciju īpašumā. Minētā likuma 42.panta ceturtā daļa paredz, ka valsts un pašvaldību kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos. Šobrīd neviens likums neparedz gadījumus, kad valsts un pašvaldību kustamo mantu var bez atlīdzības nodot sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumu Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā un paredzēt, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, ja katrā atsevišķā gadījumā par to ir lēmis Ministru kabinets.

2. Normatīvā akta būtība

Likumprojekts nosaka, ka valsts kustamo mantu var nodot bez atlīdzības arī sabiedriskā labuma organizāciju īpašumā, ja par šādu nodošanu katrā atsevišķā gadījumā lēmumu pieņēmis Ministru kabinets.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta valsts institūciju esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība gūs informāciju par likuma grozījuma spēkā stāšanos oficiālajā publikācijā „Latvijas Vēstnesī”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Satversmes tiesas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Aizsardzības ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A. Slakteris

E.Rinkēvičs

S.Araslanova

I.Kalna

I.Alkšere

22.09.2006 12:20

1069

I.Alkšere,

e-pasts: ilze.alksere@mod.gov.lv

tālr.: 7017771; fakss: 7017798