Likums

2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7.nr.) šādus grozījumus:

1. Izslēgt 282.pantu.

2. Izslēgt 282.³pantu.

3. Izteikt 332. un 333.pantu šādā redakcijā:

"332.pants. Patvaļīga prombūtne

Par patvaļīgu prombūtni, tas ir, Nacionālo bruņoto spēku vienības vai dienesta vietas atstāšanu uz laiku, kā arī neierašanos bez attaisnojoša iemesla noteiktā laikā dienesta vietā, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas vai mobilizācijas gadījumā,–

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem.

333.pants. Dezertēšana

Par dezertēšanu, tas ir, dienesta vietas atstāšanu vai neierašanos dienesta vietā nolūkā izvairīties no aktīvā dienesta, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas vai mobilizācijas gadījumā, –

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz piecpadsmit gadiem."

4. 334.pantā:

aizstāt nosaukumā vārdu "militārā" ar vārdu "aktīvā";

aizstāt pirmajā daļā vārdus "obligātā militārā" ar vārdu "aktīvā".

Pārejas noteikumi

1. Izbeigt pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 282.panta, 282.³panta, 332.panta pirmās un otrās daļas (1998.gada 17.jūnija redakcijā) un 333.panta pirmās daļas (1998.gada 17.jūnija redakcijā), pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu.

2. Atbrīvot no soda izciešanas personas, kuras līdz 2007.gada 1.janvārim notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti šo pārejas noteikumu 1.punktā.

3. Grozīt spriedumus personām, kuras notiesātas par šo pārejas noteikumu 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ņemot vērā, ka šīs personas atbrīvojamas no visu veidu sodiem, kas tām noteikti par šo pārejas noteikumu 1.punktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Ņemot vērā apstākli, ka pēdējais ar Aizsardzības ministrijas 2004.gada 17.decembra pavēli Nr.367 „Par NBS vienību komplektēšanu ar OMD karavīriem 2005.gadā” apstiprinātais iesaukums obligātajā militārajā dienestā ir izpildīts 2005.gada 24.novembrī un Latvijas pilsoņu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā ir pārtraukta atbilstoši Saeimā 2003.gada 13.novembrī apstiprinātajai Valsts aizsardzības koncepcijai, kas paredz veidot darba tirgū konkurētspējīgus bruņotos spēkus, kā arī atbilstoši 2005.gada 18.maijā Ministru kabinetā akceptētajam Rīcības plānam pārejai uz profesionālu militāru dienestu, ir zudusi vairāku Krimināllikuma normu aktualitāte un Krimināllikumā ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā un izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas, kā arī nepieciešams veikt precizējumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā - patvaļīgu prombūtni, dezertēšanu un izvairīšanos no aktīvā dienesta, vienlaikus precizējot Krimināllikuma normu terminoloģiju atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumā lietotajai terminoloģijai.

Šobrīd spēkā esošajā redakcijā Krimināllikuma 333.pants un 334.pants attiecas tikai uz obligātā militārā dienesta karavīriem, taču, pārejot uz profesionāliem bruņotajiem spēkiem un izvērtējot šīs normas, secināms, ka pilnībā atteikties no šāda regulējums nevar un ir nepieciešams paredzēt atbildību aktīvā dienesta karavīriem minētajos gadījumos. Ņemot vērā, ka profesionālā dienesta karavīri kā valsts aizstāvji savas tiesības uz darbu realizēs, pildot militāro dienestu saskaņā ar noslēgto līgumu un, saskaņā ar zvērestu, bez ierunām pakļaujoties militārajai disciplīnai, kā arī to, ka atbilstoši Militārā dienesta likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajam, uz karavīru neattiecas darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti, jebkāda Nacionālo bruņoto spēku vienības vai dienesta vietas patvaļīga atstāšana vai neierašanās tajā, ko izdarījis aktīvā dienesta karavīrs, ir vērtējama kā prettiesiska rīcība, kas, atkarībā no vainīgās personas nolūka, kvalificējama kā patvaļīga prombūtne (332.pants, karavīra vēlme izvairīties no dienesta uz laiku) vai dezertēšana (333.pants, karavīra vēlme izvairīties no dienesta vispār).

Krimināllikuma 332.pantā un 333.pantā ir nepieciešami redakcionāli labojumi, precizējot patvaļīgas prombūtnes un dezertēšanas jēdzienu (izslēdzot kritērijus, kuru uzskaitījums līdz šim nav bijis izsmeļošs, kā arī izslēdzot kriminālatbildību par patvaļīgu prombūtni un dezertēšanu miera laikā, kad aktīvā dienesta karavīri pilda dienestu uz līguma pamata (pusēm vienojoties) un par šādiem pārkāpumiem ir saucami pie disciplinārās atbildības) un kriminālatbildības par dezertēšanu subjektu. Krimināllikuma 332.pants ir jāizsaka jaunā redakcijā, tādējādi precizējot norādi uz nolūku izvairīties no aktīvā dienesta uz laiku, ja tas izdarīts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas vai mobilizācijas gadījumā. Krimināllikuma 333.pants ir jāizsaka jaunā redakcijā, tādējādi norādot uz nolūku izvairīties no aktīvā dienesta (ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā, militārajam dienestam pakļauto personu militārās mācības) vispār un to, ka kriminālatbildības subjekts, ja dezertēšana izdarīta kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, kaujas apstākļos, bruņota konflikta gadījumā izsludinātās ārkārtējās situācijas vai mobilizācijas gadījumā, ir ikviena persona, kura tieši pilda aktīvo dienestu karavīra statusā, tostarp arī rezerves karavīri militāro mācību laikā. Abos pantos (332.pantā un 333.pantā) tiek izslēgtas līdzšinējās daļas, kuras paredzēja atbildību par patvaļīgas prombūtnes un dezertēšanas izdarīšanu miera laikā, ņemot vērā apstākli, ka aktīvā dienesta karavīri par šādiem pārkāpumiem ir saucami pie disciplinārās atbildības saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 28.marta noteikumiem Nr.231 „Karavīru militārās disciplīnas reglaments”. Ņemot vērā šo apstākli, likumprojektā ir iekļauti pārejas noteikumi, kas nosaka kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas kvalificēti pēc iepriekš minētajiem pantiem, izbeigšanas kārtību.

Atbilstoši iepriekš minētajam, redakcionāli labojumi nepieciešami arī Krimināllikuma 334.pantā.

2. Normatīvā akta būtība

Sakarā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta Krimināllikumā ir nepieciešams veikt grozījumus, izslēdzot normas, kas paredz atbildību par izvairīšanos no iesaukuma obligātajā militārajā dienestā un izvairīšanos no alternatīvā dienesta pildīšanas, kā arī nepieciešams veikt precizējumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā - patvaļīgu prombūtni, dezertēšanu un izvairīšanos no aktīvā dienesta. Vienlaikus Krimināllikumā lietotā terminoloģija tiek precizēta atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumā lietotajai terminoloģijai.

3. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5.Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatī-vā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Saistībā ar pāreju uz profesionālu militāru dienestu un atteikšanos no obligātā militārā dienesta ir izstrādāti šādi likumprojekti:

1.Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā;

2. Par Obligātā militārā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu;

3. Par Alternatīvā dienesta likuma atzīšanu par spēku zaudējušu;

4. Grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”;

5. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā;

6. Grozījumi Mobilizācijas likumā;

7. Grozījumi likumā „Par izņēmuma stāvokli”;

8. Grozījumi Militārā dienesta likumā.

2. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

Konsultācijas ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesori V.Liholaju.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Likumprojekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Indivīds savas tiesības varēs aizstāvēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktores p.i.

Par kontroli atbildīgā persona

Atbildīgā persona

E.Rinkēvičs

A.Rimša

I.Kalna

R.Dreiškena-Lāce

22.09.2006. 13:02

1353

R.Dreiškena-Lāce, 7335148

Rita.Dreiskena-Lace@mod.gov.lv