2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 92.pantu.

2. Izteikt 93. un 94.pantu šādā redakcijā:

"93.pants. Elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikto aprobežojumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām – līdz trīssimt latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.

94.pants. Elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšana aiz neuzmanības

Par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas bojāšanu aiz neuzmanības –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz divtūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem."

3. Izteikt 98.¹ pantu šādā redakcijā:

"98.¹ pants. Elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgs patēriņš

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes piegādes, tirdzniecības un lietošanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes lietotājiem – fiziskajām personām – līdz simt latiem, bet juridiskajām
personām – līdz trīssimt latiem.

Par elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes patvaļīgu patēriņu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām – no divsimt līdz četrsimt latiem."

4. Papildināt 215.⁸ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Konkurences padome šā kodeksa 166.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatē un administratīvo sodu uzliek ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē Reklāmas likuma pārkāpumu. Lēmumu noformē atbilstoši šā kodeksa 274.panta prasībām."

5. 250.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 166.¹³ panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Konkurences padome.";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu."

Ekonomikas ministrs

A.Štokenbergs

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Attiecībā uz Konkurences tiesību normām – Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – APK) 215.⁸ panta pirmā daļa piešķir Konkurences padomei tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kuri paredzēti APK 166.¹³ panta otrajā daļā. APK 166.¹³ pants nosaka atbildību par reklāmas noteikumu pārkāpšanu. Tomēr APK noteiktā kārtība nenodrošina tiesisku un efektīvu administratīvās atbildības piemērošanu par APK 166.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Reklāmas likuma (turpmāk tekstā – RL) noteiktajā kārtībā pieņemtais Konkurences padomes lēmums par normatīvo aktu prasībām neatbilstošas reklāmas izplatīšanas fakta konstatēšanu un tiesiskā pienākuma uzlikšanu satur pabeigtu tiesisku regulējumu. Tas ir iestādes gala lēmums (administratīvais akts), kuru var pārsūdzēt tiesā (RL 17.panta otrā daļa).

Pašreizējā kārtība nosaka, ka pēc minētā Konkurences padomes lēmuma pieņemšanas ir jāsastāda protokols un jāuzsāk atsevišķa APK 166.¹³ pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izskatīšanas lietvedība. Tas nozīmē, ka par vienām un tām pašām privātpersonas darbībām Konkurences padome īsteno divus administratīvos procesus. Pie pašreizējās situācijas lēmums par APK pārkāpuma konstatēšanu ir cēloniskā sakarībā (tiesiskā atkarībā) ar RL pārkāpumu konstatējošo lēmumu.

Tomēr atbilstoši APK noteikumiem, izskatot APK lietu, Konkurences padomei ir no jauna jāpierāda likuma pārkāpums, pie tam tagad jau APK noteiktajā kārtībā, kura būtiski atšķiras no RL noteiktās kārtības.

Konkurences padomes lēmums par RL pārkāpuma konstatēšanu var tikt pārsūdzēts tiesā ar visām no tā izrietošām sekām attiecībā uz APK noteiktajā kārtībā pieņemtā lēmuma tiesiskumu.

Atbilstoši vispārējiem tiesību principiem par vienu un to pašu pārkāpumu vienas un tās pašās personas darbībās nav pieļaujami divi administratīvie procesi.

Konkurences padomei noteiktās tiesības un uzliktos pienākumus Reklāmas likuma uzraudzības jomā tiesiski iespējams īstenot tikai tad, ja vienā un tai pašā administratīvajā procesā ar to pašu lēmumu (administratīvo aktu), ar kuru tiek konstatēts RL pārkāpums un uzlikts tiesisks pienākums, var uzlikt arī APK 166.¹³ paredzēto naudas sodu.

Attiecībā uz E nerģētikas nozares tiesību normām – AS „Latvenergo” regulāri atklāj elektroenerģijas patvaļīga patēriņa un pārvades un sadales sistēmas ļaunprātīgas bojāšanas gadījumus un konstatē, ka to skaits nesamazinās. Ņemot vērā, ka nelikumīga elektroenerģijas lietošana nodara AS „Latvenergo” mantiskus zaudējumus un ir tiesību un likumības pārkāpums, tad par elektroenerģijas nelikumīgu lietošanu spēkā esošās tiesību normas paredz administratīvu vai kriminālatbildību. AS „Latvenergo” darbinieku praksē gūtā pieredze liecina, ka esošās tiesību normas nav pietiekami efektīvas, lai nelikumīgas elektroenerģijas lietošanā vainīgās personas saņemtu atbilstošu sodu. Policijas darbinieki sadarbībā ar AS "Latvenergo" darbiniekiem 2005.gada laikā sastādīja vairāk kā 100 protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem pēc LAPK 98.¹panta, taču arī šīs aktivitātes nav bijušas pietiekami efektīvas, lai atturētu no pārkāpuma izdarīšanas. Jāpiezīmē, ka atsevišķu personu nodarījumiem elektroenerģijas patvaļīgā patēriņā ir liela atkārtotības tendence. Pēc AS "Latvenergo" iekšējās statistikas, katru gadu tiek sastādīti no 2000 līdz 2500 aktiem par patvaļīgi patērētu elektroenerģiju, kas saglabā stabilu tendenci nesamazināties. LAPK 93., 94. un 98.¹panta sankcijās noteiktie naudas sodu apmēri, kas tika noteikti vairāk kā pirms 10 gadiem, nespēj nodrošināt tiem paredzētās funkcijas, jo inflācijas un pārkāpēju ienākumu pieauguma rezultātā tie atpaliek no naudas sodu apmēriem, kas noteikti citu LAPK pantu sankcijās.

To, ka nozagtās elektroenerģijas apjoms nesamazinās, apstiprina arī energoapgādes komersanta aprēķinātā elektroenerģijas komerczudumu statistika.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Attiecībā uz Konkurences tiesību normām – Likumprojekta mērķis ir novērst APK esošās nepilnības attiecībā uz Konkurences padomes tiesībām piemērot administratīvo sodu par RL pārkāpumiem. Projekts paredz:

Noteikt, ka Konkurences padome sodu par APK 166.¹³ panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu piemēro ar to pašu lēmumu, ar kuru konstatē RL pārkāpumu. Protokolu šādā gadījumā nesastāda.

Attiecībā uz Enerģētikas nozares tiesību normām – Likumprojekts paredz palielināt piemērojamās sankcijas par elektrotīklu aizsardzību noteikumu vai aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem tiesību normās noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām līdz trīssimt latiem un, ja to izdara atkārtoti - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem; par elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas tīklu bojāšanu - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz diviem tūkstošiem latu. Likumprojektā paredzēts noteikt soda zemāko robežu par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem, jo līdz šim bieži vien pašvaldību administratīvās komisijas administratīvo sodu nepiemēroja vispār. Tāpat, ņemot vērā spēkā stājušos grozījumus citos LAPK pantos, administratīvo atbildību paredzēts noteikt arī juridiskām personām, kuru izdarītie pārkāpumi, salīdzinot ar fizisko personu pārkāpumiem, parasti rada lielākus zaudējumus.

Paredzēts precizēt arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā lietoto terminoloģiju, saskaņojot to ar enerģētikas nozari regulējošos normatīvajos aktos lietoto, un izslēgt 92. pantu, kas paredz atbildību amatpersonām par izšķērdīgu elektroenerģijas un siltumenerģijas lietošanu, jo šobrīd normatīvie akti neparedz ierobežojumus elektroenerģijas vai siltumenerģijas izmantošanai jebkādu telpu apsildīšanai, apgaismošanai vai enerģiju izmantojošo iekārtu darbināšanai jebkurā darbības režīmā.

3. Cita informācija

Nav.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Likuma grozījumi ļaus nodrošināt tiesiskumu administratīvās atbildības par RL pārkāpumiem piemērošanas jomā.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojekta ietekme netieša – nelikumīgas elektroenerģijas lietošanā vainīgās personas saņems atbilstošu sodu.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Papildus izdevumi nav paredzēti.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Nav aprēķināms.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Sagatavots likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, ar kuru Krimināllikuma 182.pantā tiek precizēti atbildības priekšnoteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes patvaļīgā patēriņā, kā arī paredzēts noteikt lielāku sodu. Tāpat Krimināllikumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību par nodarījumiem ar kuriem mantkārīgos nolūkos tiek radīta iespēja citām personām patērēt elektroenerģiju bez komercuzskaites.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas, atzinumi u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Atbilstības pakāpe (atbilst, neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

Nav.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Akciju sabiedrība "Latvenergo".

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Atbalsta.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšana veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Paredzams, ka par šiem likumprojektiem sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Nav nepieciešams radīt jaunas institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrības informēšana par sagatavotā likumprojekta normām, kas attiecas uz Enerģētikas nozari, ir veikta ar masu mēdiju palīdzību, kas ziņoja par šī likumprojekta būtību likumprojekta iesniegšanas laikā Valsts sekretāru sanāksmē. Masu mēdiju interese par likumprojektu paredzama arī tā virzīšanas un izskatīšanas laikā gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijās. Tāpat paredzams, ka par šo likumprojektu sabiedrību informēs arī komersanti, kas veic elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas piegādi, kā arī elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu. Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), kā arī tiks ievietots Konkurences padomes Interneta mājas lapā: http://www.competition.lv/.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

No šī likuma izrietošos administratīvos aktus iespējams apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Atbilstoši LAPK 280.pantā noteiktajam pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt) administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav.

Ekonomikas ministrs A. Štokenbergs

Ekonomikas ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktores vietniece

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Štokenbergs

K.Gerhards

J.Rimjane

I.Vanaga

I.Heldorfa

01.08.2006. 16:10

1476

R.Bērziņš

7013230, Reinis.Berzins@em.gov.lv