Tiesu iekārtas likums

 

2006.gada 30.novembrī       nr.9/3 –

 

Saeimas Prezidijam

 

            Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

 

 

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                M.Segliņš

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts

 

Tiesu iekārtas likums

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā, objektīvā un kompetentā tiesā.

 

2.pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka rajona (pilsētas) tiesas (turpmāk – rajona tiesas), administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas organizatorisko struktūru un darbības principus, kā arī tiesneša apstiprināšanu amatā, atcelšanu no amata un tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbību.

(2) Tiesu sistēmai piederīgu personu – prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja darbību nosaka speciāli likumi.

 

3.pants. Tiesnešu skaits

(1) Kopējo tiesnešu skaitu rajona tiesās un apgabaltiesās (turpmāk arī – vispārējās jurisdikcijas tiesas), kā arī administratīvajās rajona tiesās un Administratīvajā apgabaltiesā pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Saeima. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka tieslietu ministrs.

(2) Kopējo tiesnešu skaitu Augstākajā tiesā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma nosaka Saeima.

 

4.pants. Tiesas sprieduma spēks

Tiesas spriedums, kas stājies spēkā, jārespektē un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Tiesas sprieduma izpildi nosaka likums un garantē valsts.

 

5.pants. Lietu sadales kārtība tiesās

Tiesas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi gadā, izvērtējot lietu daudzumu un tiesnešu skaitu tiesā, apstiprina lietu sadales kārtību, ievērojot nejaušības principu.

 

6.pants. Tiesu sistēmas finansēšana un budžets

(1) Valsts nodrošina tiesu sistēmu ar atbilstošu finansējumu tās funkciju veikšanai.

(2) Rajona tiesu, administratīvo rajona tiesu, apgabaltiesu un Administratīvās apgabaltiesas budžeta pieprasījumus apkopo Tiesu administrācija un iesniedz Tieslietu padomē viedokļa sniegšanai. Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu Tieslietu padomē viedokļa sniegšanai iesniedz Augstākā tiesa. Pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas rajona tiesu, administratīvo rajona tiesu, apgabaltiesu un Administratīvās apgabaltiesas budžeta pieprasījumus Tiesu administrācija iesniedz Tieslietu ministrijā. Pievienojot Tieslietu padomes viedokli, Tieslietu ministrija budžeta pieprasījumus iesniedz finanšu ministram. Augstākās tiesas budžeta pieprasījumu, pievienojot tam Tieslietu padomes viedokli, finanšu ministram iesniedz Augstākā tiesa.

(3) Tieslietu padomes atšķirīgais viedoklis par sastādīto budžeta pieprasījumu neaptur tā iesniegšanu Finanšu ministrijā.

 

II nodaļa

Tiesas

 

7.pants. Rajona tiesa un administratīvā rajona tiesa

(1) Rajona tiesa un administratīvā rajona tiesa kā pirmās instances tiesa izskata lietu pēc būtības.

(2) Rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu skaitu, atrašanās vietu un darbības teritoriju pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas nosaka Ministru kabinets.

(3) Rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas reorganizē vai likvidē Ministru kabinets.

 

8.pants. Apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa

(1) Rīgas apgabaltiesa, Kurzemes apgabaltiesa, Latgales apgabaltiesa, Vidzemes apgabaltiesa un Zemgales apgabaltiesa (turpmāk – apgabaltiesa), kā arī Administratīvā apgabaltiesa ir apelācijas instances tiesa.

(2) Apgabaltiesa un Administratīvā apgabaltiesa var būt pirmās instances tiesa likumā noteiktos gadījumos.

(3) Apgabaltiesu un Administratīvās apgabaltiesas atrašanās vietu un  darbības teritoriju pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants. Augstākā tiesa

(1) Augstākā tiesa kasācijas kārtībā izskata lietas jautājumā par likuma piemērošanu un interpretāciju, veicinot tiesību normu pareizu un vienveidīgu piemērošanu.

(2) Augstākā tiesa var būt pirmās instances tiesa vai apelācijas instances tiesa likumā noteiktos gadījumos.

(3) Augstākā tiesa atrodas Rīgā un aptver visu Latvijas Republikas teritoriju.

 

III nodaļa

Tiesneša pienākumi un tiesības

 

10.pants. Tiesneša pienākumi

(1) Tiesnesis, spriežot tiesu, nodrošina cilvēka tiesību, brīvību, goda un cieņas aizsardzību, ir taisnīgs un humāns.

(2) Tiesnesis nodrošina personas tiesības uz taisnīgu un objektīvu lietas iztiesāšanu likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā un saprātīgā termiņā.

(3) Tiesnesis nodrošina, lai tiesas piesēdētāji varētu iepazīties ar izskatāmajām lietām, spēkā esošajām tiesību normām un to piemērošanas praksi, kā arī savu pilnvaru īstenošanas kārtību.

(4) Tiesnesim nav tiesību izpaust tiesas apspriedes noslēpumu un neizpaužamās ziņas, kas iegūtas slēgtajā tiesas sēdē.

(5) Tiesnesis nedrīkst pieļaut ārpus tiesas sēdes sarunas (ex parte sarunas) par iesāktu vai ierosinātu procesu bez visu lietas dalībnieku klātbūtnes.

(6) Tiesnesis, lietas izskatīšanā atkāpjoties no pastāvošās judikatūras, pienācīgi argumentē savu viedokli.

(7) Tiesnesis ārpus tiesas izvairās no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un cieņu pret tiesnesi vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu, kā arī ievēro citas Tiesnešu ētikas kodeksa normas.

(8) Tiesneša pienākums ir regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

(9) Tiesneša pienākums ir regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados veikt veselības pārbaudes. Kārtību, kādā veic veselības pārbaudes tiesnešiem un tiesneša amata pretendentiem, kā arī tiesnešu veselības pirmstermiņa pārbaudes un to izdevumu segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Medicīniskās pretindikācijas tiesneša amata ieņemšanai nosaka Ministru kabinets.

 

11.pants. Tiesneša tiesības un to ierobežojumi

(1) Tiesneši var brīvi apvienoties biedrībās savu profesionālo tiesību aizsardzībai un nodrošināšanai.

(2) Tiesnesim ir tiesības uz amata pienākumu izpildei drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem.

(3) Tiesnesis izmanto savas tiesības un brīvības tā, lai neciestu uzticība tiesai un tiesnesim.

(4) Tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām organizācijām (partijām).

(5) Tiesneša amata savienošana ar amatu organizācijā, kas izveidota, lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā paredzētās tiesnešu tiesības, nav likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu pārkāpums.

 

12.pants. Tiesneša mantija un amata zīme

(1) Tiesneša mantija un amata zīme ir tiesu varas simboli. 

(2) Tiesnesis pilda amata pienākumus tiesas sēdēs, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

(3) Mantijas un amata zīmes paraugus ar kopīgu lēmumu apstiprina tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(4) Mantijas un amata zīmes lietošanas kārtību ar kopīgu lēmumu apstiprina tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

 

IV nodaļa

Tiesneša neatkarības garantijas

 

13.pants. Nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā

(1) Ikvienai institūcijai, amatpersonai, kā arī privātpersonai ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.

(2) Nav pieļaujama tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, tieši vai netieši draudi vai citāda prettiesiska iejaukšanās tiesas spriešanā neatkarīgi no tā, kādā nolūkā un ar kādu iemeslu tas tiktu darīts.

(3) Nevienam nav tiesību pieprasīt no tiesneša apspriedes laikā izteikto viedokļu izpaušanu, pārskatu vai paskaidrojumus par konkrētās lietas izskatīšanu.

 

14.pants. Tiesneša neaizskaramība

(1) Par Kriminālprocesa  uzsākšanu pret tiesnesi lemj ģenerālprokurors.

(2) Tiesnesi var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt ar Saeimas piekrišanu.

(3)  Lēmumu par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu pret tiesnesi pieņem Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais Augstākās tiesas tiesnesis un ģenerālprokurors.

(4) Tiesnesim nevar piemērot administratīvo sodu vai aizturēt viņu administratīvā kārtā. Par administratīvo pārkāpumu tiesnesi var saukt pie disciplināratbildības.

 

15.pants. Tiesas spriešanas rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana

(1) Tiesnesis nav mantiski atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies tiesas spriešanas rezultātā. Likumā, kas reglamentē tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(2) Valsts var prasīt zaudējumu atlīdzību no tiesneša, ja tiesnesis, spriežot tiesu, izdarījis noziedzīgu nodarījumu un viņa vaina konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

V nodaļa

Tiesneša amata pretendenti un tiesneša amata kandidāti

 

16.pants. Tiesneša amata pretendents

Tiesneša amata pretendents ir persona, kura pretendē uz tiesneša amata kandidāta statusu un ir pieteikusies uz tiesneša amata kandidātu atlasi.

 

17.pants. Tiesneša amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības

Tiesneša amata pretendents var būt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kura prot latviešu valodu;

4) kura saņēmusi valsts atzītu augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnē un ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē;

5) kuras veselības stāvoklis atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tiesneša amatam.

 

18.pants. Ierobežojumi pretendēšanai uz tiesneša amatu

Uz tiesneša amatu nevar pretendēt persona:

1) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura agrāk izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota;

3) kura saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) pret kuru uzsākts kriminālprocess;

5) kura ir vai ir bijusi PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, minēto institūciju aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs, un šis fakts ir konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

6) kura sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

7) kura atzīta par rīcībnespējīgu;

8) kura ir vai ir bijusi ar likumu, Augstākās padomes lēmumu vai tiesas nolēmumu aizliegto organizāciju dalībnieks (biedrs) pēc šo organizāciju aizliegšanas;

9) kura saskaņā ar veselības pārbaudes rezultātiem nevar pildīt tiesneša amata pienākumus.

 

19.pants. Tiesneša amata kandidāta vecums

Par rajona tiesas tiesnesi, administratīvās rajona tiesas tiesnesi, apgabaltiesas tiesnesi vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi personu var iecelt (apstiprināt), ja tā sasniegusi 30 gadu vecumu, bet par Augstākās tiesas tiesnesi – ja tā sasniegusi 35 gadu vecumu.

 

20.pants. Rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas tiesneša kandidātam izvirzāmās darba pieredzes prasības

Par rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas tiesnesi var iecelt personu, kura nostrādājusi vismaz:

1) trīs gadus prokurora, zvērināta advokāta vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amatā vai

2) piecus gadus valsts atzītas augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja, tiesas priekšsēdētāja palīga, tiesneša palīga, zvērināta advokāta palīga, zvērināta notāra palīga, zvērināta tiesu izpildītāja palīga amatā, valsts vai atvasinātas publiskas personas iestādes vadošā amatā vai juridiskajā dienestā, vai citā juridiskā specialitātē.

 

21.pants. Apgabaltiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata pretendentam izvirzāmās prasības

(1) Par apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kurai ir vismaz sešu gadu kopējais darba stāžs prokurora, zvērināta advokāta vai zemesgrāmatu tiesneša amatā.

(2) Par Augstākās tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kurai ir vismaz astoņu gadu kopējais darba stāžs prokurora, zvērināta advokāta vai zemesgrāmatu tiesneša amatā.

 

22.pants. Tiesneša amata kandidāts

(1) Tiesneša amata kandidāts ir tiesneša amata pretendents, kurš nokārtojis tiesneša amata kandidātu atlases pārbaudījumus, kā arī persona, kuru kandidēt uz tiesneša amatu šā likuma 25.panta kārtībā aicinājis Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Tiesneša amata kandidāts var kandidēt uz vakanto tiesneša amata vietu triju gadu laikā pēc kandidātu atlases pārbaudījumu nokārtošanas.

(3) Ja tiesneša amata kandidāts triju gadu laikā nav iecelts (apstiprināts) tiesneša amatā, viņš atkārtoti  kārto kandidātu atlases pārbaudījumus.

 

23.pants. Tiesneša amata kandidātu atlase

(1) Tiesneša amata kandidātu atlasi Tiesu administrācija izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlasi laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" izsludina Augstākā tiesa.

(2) Izsludinot atlasi, norāda tiesneša amata pretendentam izvirzāmās prasības, pieteikšanās termiņu, iesnieguma iesniegšanas vietu un laiku, pārbaudījuma laiku un vietu.

(3) Tiesneša amata pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

(4) Tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību un pārbaudījumu veidu nosaka Ministru kabinets.

(5) Saturu un vērtēšanas kritērijus atlases pārbaudījumiem rajona tiesu un apgabaltiesu, kā arī administratīvo rajona tiesu un Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlasei apstiprina tieslietu ministrs.

(6) Saturu un vērtēšanas kritērijus atlases pārbaudījumiem Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlasei pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina Augstākās tiesas plēnums.

 

VI nodaļa

Tiesneša pārcelšana un kandidāta iecelšana (apstiprināšana)

tiesneša amatā

 

24.pants. Pieteikšanās uz vakanto tiesneša amatu

(1) Atbrīvojoties rajona tiesas, apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata vietai, Tiesu administrācija uzaicina tiesnešus divu nedēļu laikā pieteikties uz vakanto tiesneša amatu.

(2) Atbrīvojoties Augstākās tiesas tiesneša amata vietai, Augstākā tiesa uzaicina tiesnešus divu nedēļu laikā pieteikties uz vakanto tiesneša amatu.

(3) Ja uz vakanto tiesneša amata vietu netiek virzīts neviens tiesnesis, attiecīgi Tiesu administrācija vai Augstākā tiesa uzaicina pieteikties uz vakanto tiesneša amatu tiesneša amata kandidātus. Uzaicinājumā nosaka pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu un laiku. Kandidātu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 20 dienām un garāks par 30 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

 

25.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja tiesības aicināt kandidēt uz vakanto tiesneša amatu

(1) Izņēmuma gadījumos Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz vakanto rajona tiesas tiesneša amatu, administratīvās rajona tiesas tiesneša amatu, apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatu var aicināt kandidēt citu personu, kas atbilst šā likuma 20. vai 21.panta pirmās daļas prasībām.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs uz vakanto Augstākās tiesas tiesneša amatu var aicināt kandidēt citu personu, kas atbilst šā likuma 21.panta otrās daļas prasībām.

 

26.pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša amatu

(1) Uz vakanto vispārējās jurisdikcijas rajona tiesas tiesneša amatu piesakoties citas vispārējās jurisdikcijas rajona tiesas vai apgabaltiesas tiesnesim, šo tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu var pārcelt tieslietu ministrs.

(2) Uz vakanto vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas tiesneša amatu piesakoties citas vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas tiesas tiesnesim, šo tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu var pārcelt tieslietu ministrs.

(3) Uz vakanto vispārējās jurisdikcijas rajona tiesas vai apgabaltiesas tiesneša amatu piesakoties Augstākās tiesas tiesnesim, šo tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu ar kopīgu lēmumu var pārcelt Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs.

(4) Ja uz vakanto tiesneša amatu pieteikušies vairāki tiesneši, priekšroka ir tiesnesim, kuram ir labāki darba rezultāti, ņemot vērā arī tiesneša  darba stāžu.

(5) Ja tiesneša pārcelšana no augstākas instances tiesas uz zemākas instances tiesu notiek, lai nodrošinātu tiesas darbu, viņam piešķirtā darba atestācijas piemaksa un iepriekš noteiktā amatalga tiek saglabāta.

 

27.pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatu

(1) Uz vakanto administratīvās rajona tiesas tiesneša amatu piesakoties citas administratīvās rajona tiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim, šo tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu var pārcelt tieslietu ministrs.

(2) Uz vakanto Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amatu piesakoties Augstākās tiesas tiesnesim, šo tiesnesi uz vakanto tiesneša amatu ar kopīgu lēmumu var pārcelt Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs.

(3) Ja uz vakanto tiesneša amatu pieteikušies vairāki tiesneši, priekšroka ir tiesnesim, kuram ir labāki darba rezultāti, ņemot vērā arī tiesneša darba stāžu.

(4) Ja tiesneša pārcelšana no augstākas instances tiesas uz zemākas instances tiesu notiek, lai nodrošinātu tiesas darbu, viņam piešķirtā darba atestācijas piemaksa un iepriekš noteiktā amatalga tiek saglabāta.

 

28.pants. Tiesneša kandidēšana apstiprināšanai citas tiesas tiesneša amatā

Uz tiesnesi, kas pieteicies uz vakanto augstākas instances tiesas tiesneša amatu, kā arī uz vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnesi, kas pieteicies uz vakanto administratīvās tiesas tiesneša amatu, un uz administratīvās tiesas tiesnesi, kas pieteicies uz vakanto vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša amatu, attiecināmi šā likuma 29.panta nosacījumi par tiesneša amata kandidātu izvērtēšanu un virzīšanu apstiprināšanai amatā.

 

29.pants. Tiesnešu amata kandidāta izvērtēšana

(1) Kandidāta atbilstību vakantajam tiesneša amatam izvērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu un pārbaudot kandidāta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus (personas lietu).

(2) Kvalifikācijas eksāmena apjomu un saturu pēc saskaņošanas Tieslietu padomē apstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izvēlas vairākus rajona tiesas tiesneša amata, administratīvās rajona tiesas tiesneša amata, apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesneša amata kandidātus un, pamatojot savu izvēli, iesaka viņus tieslietu ministram.

(4) Tieslietu ministrs izvērtē kandidātu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ieteikumu un pieņem lēmumu par izvēlētā kandidāta virzīšanu iecelšanai (apstiprināšanai) attiecīgās tiesas tiesneša amatā.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izvēlas vairākus Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātus un, pamatojot savu izvēli, iesaka viņus Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtē kandidātu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas ieteikumu un pieņem lēmumu par izvēlētā kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Augstākās tiesas tiesneša amatā.

 

30.pants. Iecelšana un apstiprināšana rajona tiesas vai administratī­vās rajona tiesas tiesneša amatā

(1) Tiesneša amata kandidātu rajona tiesas tiesneša vai administratīvās rajona tiesas tiesneša amatā uz trijiem gadiem ieceļ Saeima.

(2) Pēc trim amatā nostrādātiem gadiem rajona tiesas tiesneša vai administratīvās rajona tiesas tiesneša darbu šā likuma 37.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā izvērtē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija un sniedz savu atzinumu tieslietu ministram. Pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, tieslietu ministrs virza rajona tiesas vai administratīvās rajona tiesas tiesnesi apstiprināšanai amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums ir negatīvs, tieslietu ministrs tiesneša kandidatūru apstiprināšanai amatā nevirza.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā triju gadu termiņā netiek ieskaitīts laiks, kamēr tiesnesis atrodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, bērna kopšanas atvaļinājumā, atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, kā arī ilglaicīgā prombūtnē slimības dēļ, ja slimošanas kopējais laiks triju gadu laikā pārsniedz trīs mēnešus.

(4) Rajona tiesas vai administratīvās rajona tiesas tiesnesi amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma apstiprina Saeima.

 

31.pants. Apgabaltiesas, Administratīvās apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas kārtība

(1) Apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi pēc tieslietu ministra priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(2) Augstākās tiesas tiesnesi pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma apstiprina amatā Saeima bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

 

32.pants. Tiesneša zvērests

(1) Tiesnesis pēc iecelšanas (apstiprināšanas) tiesneša amatā dod zvērestu:

"Es,___, zvēru būt uzticīgs(-a) Latvijas tautai un Satversmē noteiktajai demokrātiskajai valsts iekārtai, būt godīgs(-a) un spriest tiesu taisnīgi atbilstoši likumam un vispārējiem tiesību principiem."

(2) Tiesneša zvērestu pieņem Valsts prezidents.

(3) Tiesnesis var spriest tiesu pēc zvēresta došanas.

 

VII nodaļa

Tiesneša pārcelšana uz laiku darbā citā tiesā un

tiesnešu aizstāšanas kārtība

 

33.pants. Tiesneša pārcelšana uz laiku

(1) Izvērtējot lietu daudzumu un tiesnešu skaitu tiesās, tiesnesi var pārcelt uz laiku līdz diviem gadiem darbā citā tiesā. Ja nepieciešams, amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par tiesneša pārcelšanu uz laiku, minēto termiņu var pagarināt vēl par vienu termiņu, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu.

(2) Rajona tiesas tiesnesi ar viņa piekrišanu var pārcelt uz citas rajona tiesas tiesneša amatu, kā arī augstākas instances tiesas tiesneša amatu. Apgabaltiesas tiesnesi ar viņa piekrišanu var pārcelt uz citas apgabaltiesas, kā arī zemākas vai augstākas instances tiesas tiesneša amatu. Augstākās tiesas tiesnesi ar viņa piekrišanu var pārcelt uz apgabaltiesas vai rajona tiesas tiesneša amatu.

(3) Izņēmuma gadījumos tiesu darbības nodrošināšanai rajona tiesas tiesnesi bez viņa piekrišanas var pārcelt uz laiku līdz vienam gadam darbā blakus rajona (rajona, ar ko robežojas) tiesā, izņemot tiesnesi, kam ir bērns pirmsskolas vecumā, un grūtnieci.

(4) Vispārējās jurisdikcijas rajona tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi pārceļot uz administratīvo tiesu, kā arī administratīvās rajona tiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi pārceļot uz vispārējās jurisdikcijas tiesu, nepieciešams pozitīvs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums.

(5) Tiesnesi ar viņa piekrišanu pārceļot no augstākas instances tiesas uz zemākas instances tiesu, viņam piešķirtā darba atestācijas piemaksa un iepriekš noteiktā amatalga tiek saglabāta.

(6) Rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi darbā uz citu rajona tiesu vai apgabaltiesu pārceļ ar tieslietu ministra rīkojumu.

(7) Augstākās tiesas tiesnesi darbā uz administratīvo vai vispārējās jurisdikcijas rajona tiesu vai apgabaltiesu, kā arī zemākas instances tiesas tiesnesi darbā uz Augstāko tiesu ar kopīgu lēmumu pārceļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs.

 

34.pants. Rajona tiesas tiesneša vai administratīvās rajona tiesas tiesneša aizstāšana

Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, uzdot pildīt rajona tiesas tiesneša pienākumus vai administratīvās rajona tiesas tiesneša pienākumus citas rajona tiesas vai apgabaltiesas tiesnesim vai goda tiesnesim, ja šī persona devusi rakstisku piekrišanu.

 

35.pants. Apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesneša aizstāšana

(1) Vakances vai tiesneša pagaidu prombūtnes gadījumā tieslietu ministrs var uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, uzdot pildīt apgabaltiesas tiesneša vai Administratīvās apgabaltiesas tiesneša pienākumus citas apgabaltiesas tiesnesim vai goda tiesnesim, ja šī persona devusi rakstisku piekrišanu.

(2) Apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi pagaidu prombūtnes laikā pēc attiecīgās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma tieslietu ministrs var uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, uzdot aizstāt rajona tiesas tiesnesim vai administratīvās rajona tiesas tiesnesim, ja šī persona devusi rakstisku piekrišanu.

 

36.pants. Augstākās tiesas tiesneša aizstāšana

Augstākās tiesas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saskaņojot ar tieslietu ministru, var uzdot uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, Augstākās tiesas tiesnesi aizstāt apgabaltiesas, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim vai goda tiesnesim, ja šī persona devusi rakstisku piekrišanu.

 

VIII nodaļa

Tiesneša karjera

 

37.pants. Tiesneša darba atestācijas piemaksa

(1) Tiesnesim par amatā nostrādātajiem gadiem pēc atestācijas nosaka darba atestācijas piemaksu.

(2) Darba atestācijas piemaksas nosaka šādā secībā un apmērā:

1)  7 procenti no mēneša amatalgas – pēc trim amatā nostrādātiem gadiem;

2)  14 procenti no mēneša amatalgas – pēc sešiem amatā nostrādātiem gadiem;

3)  21 procents no mēneša amatalgas – pēc desmit amatā nostrādātiem gadiem;

4)  28 procenti no mēneša amatalgas – pēc piecpadsmit amatā nostrā­dātiem gadiem;

5)  35 procenti no mēneša amatalgas – pēc divdesmit amatā nostrādātiem gadiem;

6)  42 procenti no mēneša amatalgas – pēc divdesmit pieciem un vairāk amatā nostrādātiem gadiem.

(3)  Tiesnesim nosaka atestācijas piemaksu šā panta otrajā daļā paredzētajā secībā un apmērā, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu lēmumu par darba atestāciju, kuru pieņemot tiek izvērtētas atsauksmes no tiesas priekšsēdētāja un augstākas instances tiesas priekšsēdētāja, disciplinārsodāmība, regulāra zināšanu papildināšana, tiesneša pieņemto lēmumu statistika par attiecīgo atestācijas periodu un cita informācija, ko Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija uzskata par nepieciešamu.

(4) Ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzīst, ka tiesnesis nav izturējis kārtējo darba atestāciju, tā nosaka attiecīgajam tiesnesim darba papildu ates­tāciju.

 

38.pants. Darba papildu atestācija

(1) Tiesnesim var tikt noteikta darba papildu atestācija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā:

1) pēc Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas iniciatīvas, veicot kārtējo atestāciju, saskaņā ar šā likuma 37.panta trešo un ceturto daļu;

2) uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārkomisijas lēmuma pamata šā likuma 72.panta otrās daļas 6.punktā minētajā gadījumā;

3) uz tiesas priekšsēdētaja vai augstāka līmeņa tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma pamata, ņemot vērā tiesneša darba rezultātus un tiesnešu regulāro apmācību apmeklējumu.

(2) Papildu atestācijas apjomu nosaka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija katrā konkrētā gadījumā, par to informējot tiesnesi ne vēlāk kā piecas dienas pirms Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes.

(3) Tiesnesim, kas nenokārto saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu noteikto darba papildu atestāciju, tiek saglabāta iepriekšējā darba atestācijas piemaksa.

(4) Tiesnesim, kas nenokārto saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2. un 3.punktu noteikto darba papildu atestāciju, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija var samazināt noteiktās darba atestācijas piemaksas apmēru par vienu pakāpi un noteikt atkārtotu darba papildu atestāciju. Atkārtoto darba papildu atestāciju tiesnesis kārto ne agrāk kā pēc trijiem mēnešiem un ne vēlāk kā pēc gada. Ja gada laikā tiesnesis nav nokārtojis atkārtoto papildu atestāciju, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija par to informē attiecīgi tieslietu ministru vai Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs vēršas ar iesniegumu Tiesnešu disciplinārkolēģijā par ties­neša atbrīvošanu no amata sakarā ar neatbilstību amatam.

 

39.pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus

(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu uz laiku līdz trim gadiem var pārcelt darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, vai starptautiskā organizācijā.

(2) Tiesnesis, veicot darbu Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, vai starptautiskā organizācijā, saņem tiesneša amatalgu un šajā likumā noteiktās piemaksas, ja vien šī institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu.

(3) Tiesneša darbu Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, vai starptautiskā organizācijā ieskaita tiesneša darba stāžā.

(4) Rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, vai starptautiskā organizācijā pārceļ ar tieslietu ministra rīkojumu.

(5) Augstākās tiesas tiesnesi darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā, vai starptautiskā organizācijā ar kopīgu lēmumu pārceļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tieslietu ministrs.

 

IX nodaļa

Tiesneša atbrīvošana no amata, atstādināšana un atcelšana

 

40.pants. Tiesneša atbrīvošana no amata

(1) Tiesnesi no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) beidzoties pilnvaru termiņam;

3) sasniedzot likumā noteikto maksimālo tiesneša pienākumu pildīšanas vecumu;

4) ievēlot vai ieceļot tiesnesi amatā, kas nav savienojams ar tiesneša amatu.

(2) Tiesnesi no amata var atbrīvot:

1) sakarā ar tiesnešu skaita samazināšanu;

2) ja tiesnesis gada laikā slimojis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas vai astoņus mēnešus kalendāra gada laikā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tiesneša veselības stāvoklis neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tiesneša amatam, kā arī ja tiesnesis noteiktā kārtībā nav iesniedzis atbilstošu veselības stāvokli apliecinošu dokumentu;

4) sakarā ar neatbilstību tiesneša amatam šā likuma 38.panta ceturtajā daļā paredzētajā gadījumā.

(3) Šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnesi no amata atbrīvo ar tieslietu ministra rīkojumu, savukārt Augstākās tiesas tiesnesi – ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā minētajos gadījumos tiesnesi no amata atbrīvo Saeima, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu.

(5) Ja šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā minētie apstākļi iestājas vai tiek konstatēti saistībā ar rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas vai Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi, tieslietu ministrs vēršas ar iesniegumu Tiesnešu disciplinārkolēģijā, lai izlemtu jautājuma par tiesneša atbrīvošanas no amata pamatotību. Ja šā panta pirmās daļas 4.punktā un otrajā daļā minētie apstākļi iestājas vai tiek konstatēti saistībā ar Augstākās tiesas tiesnesi, ar iesniegumu Tiesnešu disciplinārkolēģijā vēršas Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(6) Vienlaikus ar iesnieguma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesnieguma norakstu nosūta tiesnesim, par kura atbrīvošanas pamatotību Tiesnešu disciplinārkolēģija lems, un informē par tiesībām divu nedēļu laikā vērsties Tiesnešu disciplinārkolēģijā ar rakstisku paskaidrojumu un lūgumiem.

(7) Tiesnešu disciplinārkolēģija tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja iesniegumu izskata mēneša laikā no tā saņemšanas. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesnesis var apstrīdēt Disciplinārkomisijā. Disciplinārkomisijas lēmums nav pārsūdzams.

(8) Rajona tiesu likvidējot, šīs tiesas tiesnešiem tiek piedāvātas amata vietas tuvākajās konkrētā tiesu apgabala rajona pilsētu tiesās. Ja tiesnesis atsakās no piedāvātās amata vietas, Tiesu administrācija to reģistrē tiesnešu sarakstā, kas kandidē uz brīvajām tiesnešu amata vietām.  

 

41.pants. Tiesneša atstādināšana no amata pienākumu izpildes

(1) Ja attiecībā pret tiesnesi uzsākta kriminālvajāšana, Tiesnešu disciplinārkolēģija var atstādināt tiesnesi no amata pienākumu izpildes līdz dienai, kad stājas spēkā attaisnojošs tiesas spriedums vai kriminālprocess izbeigts uz reabilitējoša pamata.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija var atstādināt tiesnesi no amata pienākumu izpildes uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku, bet, ja ierosināts atcelt tiesnesi no amata, – līdz Saeimas lēmuma pieņemšanai.

(3) Atstādinātajam tiesnesim par laiku no atstādināšanas dienas līdz attiecīga lēmuma pieņemšanai maksā pusi no amatalgas. Tiesas priekšsēdētājs atstādinātajam tiesnesim uz atstādināšanas laiku uzdod veikt ar tiesas spriešanu nesaistītus pienākumus.

(4) Atstādināto tiesnesi atceļot no amata sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu vai pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, atalgojuma starpību par atstādināšanas laiku neizmaksā.

(5) Atstādināto tiesnesi tiesai attaisnojot vai Tiesnešu disciplinārkolēģijai nepieņemot lēmumu par tiesneša atcelšanu no amata, atstādinātajam tiesnesim izmaksā neizmaksāto darba samaksu par atstādināšanas laiku.

 

42.pants. Tiesneša atcelšana no amata

(1) Tiesnesi atceļ no amata:

1) sakarā ar spēkā stājušos nereabilitējošu galīgo nolēmumu krimināllietā;

2) pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārkomisijas lēmumu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā rajona tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atceļ Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, savukārt Augstākās tiesas tiesnesi – Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekš­likuma.

 

43.pants. Tiesneša pilnvaru termiņš

(1) Rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis amata pienākumus var pildīt līdz
65 gadu vecuma sasniegšanai, bet Augstākās tiesas tiesnesis – līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai.

(2) Tiesnesim sasniedzot šajā pantā noteikto maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

(3) Izņēmuma gadījumos tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kopīgu lēmumu var pagarināt rajona tiesas un apgabaltiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.

(4) Paziņojums par tiesneša amata pienākumu pildīšanas termiņa pagarināšanu tiek publicēts  laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

X nodaļa

Tiesneša sociālās garantijas

 

44.pants. Tiesneša darba samaksa

Tiesneša darba samaksa ietver mēneša amatalgu, darba atestācijas piemaksu un prēmijas.

 

45.pants. Tiesneša mēneša amatalga

(1) Rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, iepriekšējā gadā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 4,5.

(2) Apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas tiesneša mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā šā panta pirmajā daļā noteiktā ties­neša mēneša amatalga.

(3) Augstākās tiesas palātas tiesneša mēneša amatalga ir par 40 procentiem, savukārt Augstākās tiesas Senāta tiesneša mēneša amatalga – par 50 procentiem lielāka nekā šā panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amat­alga.

 

46.pants. Tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieka, kolēģijas priekšsēdētāja, Senāta departamenta priekšsēdētāja un Palātas priekšsēdētāja mēneša amatalga

(1) Rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 20 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

(2) Rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 10 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

(3) Apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 40 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

(4) Apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 30 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 100 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

(6) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka mēneša amatalga ir par 75 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga, Senāta departamenta priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 70 procentiem lielāka nekā 40.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga, savukārt Palātas priekšsēdētāja mēneša amatalga ir par 60 procentiem lielāka nekā 45.panta pirmajā daļā noteiktā tiesneša mēneša amatalga.

 

47.pants. Tiesneša prēmēšana

Tiesnesi var prēmēt atbilstoši darba ieguldījumam. Tiesnešu prēmēšanai izmanto finanšu līdzekļus līdz 15 procentiem no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda.

 

48.pants. Pabalsts tiesneša ievainojuma vai tiesneša ģimenes locekļa nāves gadījumā

(1) Tiesnesim, kas cietis nelaimes gadījumā, kā rezultātā iestājusies ilgstoša darba nespēja, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Tiesnesim sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

49.pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(1) Tiesnesim bērna piedzimšanas gadījumā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir tiesneši, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

(2) Tiesnesis pabalstu nesaņem, ja otram bērna vecākam, atrodoties  citā valsts dienestā, saskaņā ar citu likumu ir izmaksāts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā.

 

50.pants. Pārcelšanas pabalsts

Tiesnesim, kuru pēc tieslietu ministra ierosinājuma saskaņā ar šā likuma 33., 34. un 35.pantu pārceļ darbā uz citu apdzīvotu vietu, pamatojoties uz izdevumus attaisnojošiem dokumentiem, kompensē pārcelšanās izdevumus, kas ietver ceļa izdevumus un izdevumus par tiesneša un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

 

51.pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

Tiesnesim izmaksā pabalstu triju mēneša amatalgu apmērā, ja viņu atbrīvo no tiesneša amata sakarā ar tiesnešu skaita samazināšanu.

 

52.pants. Tiesneša dzīvības un veselības apdrošināšana

Valsts apdrošina tiesneša dzīvību un veselību 15 mēneša amatalgu apmērā.

 

53.pants. Mācību izdevumu kompensēšana

(1) Tiesnesim, kurš, lai papildinātu darbam nepieciešamās zināšanas, studē augstākās izglītības iestādē, pamatojoties uz attiecīgās tiesas priekšsēdētāja lēmumu, sedz pusi no mācību gada maksas.

(2) Tiesnesis, kuru atbrīvo no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās un kurš pēc mācību maksas kompensēšanas nostrādājis tiesneša amatā mazāk nekā piecus gadus, atmaksā saņemto kompensāciju. Saņemto kompensāciju par mācību maksas izdevumiem tiesnesis atmaksā arī tad, ja tiek eksmatrikulēts vai studiju programmas paredzētajā laikā neiegūst attiecīgu grādu. Par mācību maksas atmaksāšanas laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, tiesnesis vienojas ar Tiesu administrāciju. Augstākās tiesas tiesnesis attiecīgi vienojas ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

 

54.pants. Tiesneša ikgadējais atvaļinājums

(1) Tiesnesim piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ne īsāku par piecām kalendāra nedēļām.

(2) Tiesnesim pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem piešķir ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu – trīs darba dienas. Ik pēc pieciem tiesneša amatā nostrādātiem gadiem papildatvaļinājumu pagarina par trim dienām, bet nepārsniedzot divas kalendāra nedēļas.

(3) Tiesnesim, aizejot atvaļinājumā, izmaksā vienreizēju pabalstu mēneša amatalgas apmērā.

 

55.pants. Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas

Ja tiesnesim ir nepieciešams un darba apstākļi to atļauj, viņam var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

 

56.pants. Atlīdzība par piedalīšanos Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārkomisijas un Ētikas komisijas darbā

Par piedalīšanos katrā Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārkomisijas un Ētikas komisijas sēdē tiesnesis saņem atlīdzību trīs procentu apmērā no 45.panta pirmajā daļā noteiktās tiesneša mēneša amatalgas.

 

57.pants. Tiesnešu pensijas

Tiesneša izdienas pensijas piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību nosaka speciāls likums.

 

XI nodaļa

Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

 

58.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs

(1) Tiesneša amata kandidāta kvalifikācijas eksāmenu, tiesneša atestāciju un kvalifikācijas eksāmenu pieņem Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir:

1) viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta tiesnesis;

2) viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta tiesnesis;

3) viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis;

4) divi Augstākās tiesas palātu tiesneši;

5) divi apgabaltiesu tiesneši;

6) trīs rajonu tiesu tiesneši;

7) viens administratīvās rajona tiesas tiesnesis;

8) viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis;

9) viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas dalībniekus uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija reizi gadā iesniedz pārskatu par savu darbu Tieslietu padomei un Tiesnešu konferencei.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izstrādā un apstiprina kolēģijas reglamentu.

 

59.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu vada kolēģijas priekšsēdētājs.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.

 

60.pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu pieņemšana

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes sasauc un vada, kā arī tās darba kārtību nosaka kolēģijas priekšsēdētājs.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas dalībnieki.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes laiku un darba kārtību izziņo kolēģijas dalībniekiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms sēdes.

 

XII nodaļa

Tiesneša disciplinārā atbildība

 

61.pants. Pamats tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības

(1) Tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā;

2) darba pienākumu nepildīšanu vai lietas izskatīšanā pieļautu nolaidību vai rupju nevērību likuma piemērošanā;

3) necienīgu rīcību, it īpaši tiesnešu uzvedības (ētikas) normu rupju pārkāpumu;

4) administratīvu pārkāpumu;

5) atteikšanos pārtraukt savu piederību politiskajai organizācijai (partijai);

6) likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēto ierobežojumu pārkāpumu.

(2) Tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie disciplinārās atbildības tiesnesi, kas piedalījies tā pieņemšanā.

 

62.pants. Disciplinārlietas ierosināšana

(1) Disciplinārlietu ierosināt ir tiesīgs:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs – par visiem tiesnešiem šā likuma 61.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajos gadījumos;

2) tieslietu ministrs – par visiem tiesnešiem, izņemot Augstākās tiesas tiesnešus;

3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs – par visiem attiecīgā tiesu apgabala vispārīgās jurisdikcijas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem;

4) Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs – par visiem adminis­tratīvo rajona tiesu tiesnešiem;

5) tiesas priekšsēdētājs – par attiecīgās tiesas tiesnešiem;

6) zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks – par attiecīgās zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.

(2) Tiesnesim, kura rīcībā nonāk informācija par cita tiesneša acīmredzami pieļautu pārkāpumu, ir pienākums informēt par to amatpersonu, kurai saskaņā ar šo pantu ir tiesības ierosināt disciplinārlietu.

(3) Saņemot informāciju par iespējamo disciplinārpārkāpumu, amatpersona, kas tiesīga ierosināt disciplinārlietu, divu mēnešu laikā veic saņemtās informācijas vispusīgu iepriekšējo pārbaudi, pieprasot no tiesneša rakstveida paskaidrojumu, un, ja iepriekšējā pārbaudē konstatē pamatu disciplinārlietas ierosināšana i, pieņem lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

(4) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:

1) konstatētos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pārkāpuma izdarīšanas laiku;

2) pārkāpuma atklāšanas dienu;

3) disciplinārlietas ierosināšanas pamatu, norādot šā likuma 61.panta pirmās daļas punktu, pēc kura tiesnesis saucams pie disciplināratbildības.

(5) Lēmumu kopā ar iepriekšējās pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijai.

(6) Līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā persona, kas ierosinājusi disciplinārlietu, lēmumu par disciplinārlietas ierosinā­šanu, to motivējot, var atsaukt.

 

63.pants. Tiesneša tiesības iepazīties ar disciplinārlietas materiāliem

Vienlaikus ar ierosinātās disciplinārlietas materiālu nosūtīšanu izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā, disciplinārlietas ierosinātājs lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu kopiju nosūta tiesnesim, pret kuru disciplinārlieta ierosināta, un informē par tiesībām divu nedēļu laikā vērsties Tiesnešu disciplinārkolēģijā un iepazīties ar disciplinārlietas materiāliem, un pievienot tiem rakstiskus paskaidrojumus un lūgumus.

 

64.pants. Disciplinārsodi

Tiesnesim var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) darba atestācijas piemaksas samazināšanu 20 procentu apmērā uz laiku no trijiem mēnešiem līdz vienam gadam;

3) rājienu;

4) atcelšanu no amata.

 

65.pants. Disciplinārsoda piemērošanas vispārīgie principi

(1) Piemērojot disciplinārsodu, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā.

(2) Par katru pārkāpumu tiesnesim var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(3) Disciplinārsoda uzlikšana neatbrīvo tiesnesi no kriminālās un civiltiesiskās atbildības.

 

66.pants. Disciplinārsoda piemērošanas termiņi

Disciplinārsodu tiesnesim var piemērot triju mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

 

67.pants. Tiesnešu disciplinārkolēģija

(1) Lietas par tiesnešu saukšanu pie disciplināratbildības izskata Tiesnešu disciplinārkolēģija.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvā ir 11 dalībnieku, no kuriem sešus no tiesnešu vidus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference, vienu ieceļ Latvijas Tiesnešu biedrība, divus ieceļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs un divus ieceļ tieslietu ministrs. Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

(3) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties tieslietu ministrs un ģenerālprokurors vai viņu deleģētas personas.

(4) Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbību nodrošina Augstākā tiesa.

 

68.pants. Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģija no savu dalībnieku vidus.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs vada un organizē Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbu, sasauc Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

 

69.pants. Tiesnešu disciplinārkolēģijas darbība

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu izstrādā un apstiprina Tiesnešu disciplinārkolēģija.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(3) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes ir slēgtas, ja Tiesnešu disciplinārkolēģija nenolemj citādi.

 

70.pants. Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku pilnvaras

(1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieka pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras vai ja viņam uzlikts disciplinārsods.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija aptur tās dalībnieka darbību Tiesnešu disciplinārkolēģijā, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, līdz disciplinārlietas izskatīšanai vai kriminālprocesa pabeigšanai  uz reabilitējoša pamata.

(3) Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku, kas pusgada laikā nav apmeklējis vairāk kā pusi disciplinārkolēģijas sēžu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var izslēgt no Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāva.

(4) Tiesnešu konferences ievēlēta Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieka pilnvarām izbeidzoties, nākamā Tiesnešu konference uz atlikušo pilnvaru termiņu ievēlē jaunu Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku.

(5) Tieslietu ministra, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai Latvijas Tiesnešu biedrības iecelta Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieka pilnvarām izbeidzoties, Tiesnešu disciplinārkolēģija informē par to attiecīgo amatpersonu un lūdz uz atlikušo pilnvaru termiņu iecelt jaunu Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku.

 

71.pants. Disciplinārlietas izskatīšanas kārtība

(1) Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms disciplinārlietas izskatīšanas Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē par sēdes laiku un vietu paziņo personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, un tiesnesim, pret kuru tā ierosināta.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu izskata kolēģijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un ne mazāk kā piecu kolēģijas dalībnieku sastāvā. Ja disciplinārlietu pret tiesnesi ierosinājis kāds no Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībniekiem, šis Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieks attiecīgā lēmuma pieņemšanā nepiedalās.

(3) Disciplinārlietu izskata mēneša laikā pēc tās saņemšanas Tiesnešu disciplinārkolēģijā.

(4) Tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, piedalās Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē.

(5) Ja tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir atvaļinājumā, viņam ir pārejoša darbnespēja vai citi būtiski iemesli, izskatīšanu atliek uz attiecīgu laikposmu, kas netiek ieskaitīts šā likuma 66.pantā paredzētajā termiņā disciplinārsoda uzlikšanai.

(6) Ja tiesnesis uz sēdi neierodas bez attaisnojoša iemesla, Tiesnešu disciplinārkolēģija var disciplinārlietu izskatīt, viņam klāt neesot.

(7) Disciplinārlietas izskatīšanā tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesības pieaicināt pārstāvi. 

(8) Disciplinārlietas izskatīšanā var piedalīties un izteikt savu viedokli persona, kas ierosinājusi šo lietu, vai tās pārstāvis.

(9) Līdz lietas izskatīšanas sākumam tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, var pieteikt Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībniekiem noraidījumu. Noraidījumu izskata Tiesnešu disciplinārkolēģija.

(10) Disciplinārlietas izskatīšana sākas ar sēdes priekšsēdētāja vai Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieka ziņojumu. Pēc tam Tiesnešu disciplinārkolēģija noklausās tiesneša, pret kuru disciplinārlieta ierosināta, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta lietas materiālus un citus dokumentus.

(11) Tiesnesis, pret kuru disciplinārlieta ierosināta, jebkurā sēdes brīdī, pirms Tiesnešu disciplinārkolēģija aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, var sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(12) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēde tiek protokolēta vai fiksēta audioierakstā. Attiecīgais informācijas nesējs tiek pievienots lietai. Ja nepiecie­šams, pēc audioieraksta var sagatavot rakstisku protokolu.

 

72.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Pieņemot lēmumu disciplinārlietā, telpā drīkst atrasties tikai Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieki.

(2) Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietā var pieņemt šādus lēmumus:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) nosūtīt disciplinārlietas materiālus ģenerālprokuroram jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret tiesnesi;

3) ierosināt tiesnesi atcelt no amata;

4) izbeigt disciplinārlietu;

5) nosūtīt tiesnesi pirmstermiņa veselības pārbaudei, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiesnesim ir medicīniskas pretindikācijas tiesneša amata ieņemšanai;

6) nosūtīt tiesnesi darba atestācijas pārbaudei uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju.

(3) Tiesnešu disciplinārkolēģija izbeidz disciplinārlietu:

1) ja disciplinārlieta ierosināta nepamatoti;

2) ja beidzies šā likuma 66.pantā paredzētais disciplinārsoda piemērošanas termiņš.

(4) Tiesnešu disciplinārkolēģijai, izskatot disciplinārlietu, ir tiesības izskaidrot tiesnesim viņa rīcības nepareizību, neuzliekot disciplinārsodu.

 

73.pants. Lēmuma pieņemšanas kārtība un tā saturs

(1) Disciplinārlietā lēmumu pieņem ar to Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieku balsu vairākumu, kuri piedalījušies lietas izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdes priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstiski. Lēmumu paraksta sēdes priekšsēdētājs un Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieki. Lēmumu paraksta arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībnieks, kurš palicis pie atsevišķām domām un balsojis pret lēmumu. Savas atsevišķās domas viņš var formulēt rakstiski un pievienot disciplinārlietai. 

(2) Disciplinārlietā pieņemtajā lēmumā norāda:

1) Tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu;

2) lietas izskatīšanas vietu un laiku;

3) pie disciplinārās atbildības sauktā tiesneša vārdu, uzvārdu un amatu;

4) pārkāpuma izdarīšanas apstākļus un pamatu tiesneša saukšanai pie disciplinārās atbildības;

5) tiesneša paskaidrojumus un ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā;

6) pieņemtā lēmuma motivējumu, pamatojoties uz pierādījumiem;

7) Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma rezolutīvo daļu;

8) lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

(3) Disciplinārlietā pieņemtā lēmuma rezolutīvo daļu pasludina Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē.

 

74.pants. Lēmuma noraksta izsniegšana

Ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas tā norakstu izsniedz vai nosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu. Lēmuma norakstu pievieno tiesneša personas lietai.

 

75.pants. Lēmuma apstrīdēšana

(1) Disciplinārlietā pieņemto lēmumu tiesnesis septiņu dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas var apstrīdēt Disciplinārkomisijā.

(2) Šā likuma 72.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minētie lēmumi nav apstrīdami.

 

76.pants. Disciplinārkomisija

(1) Disciplinārkomisijas sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš vienlaikus ir Disciplinārkomisijas priekšsēdētājs, un četri Augstākās tiesas tiesneši, kurus Augstākās tiesas plēnums ievēlē uz četriem gadiem.

(2) Disciplinārkomisijas dalībnieka pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras vai ja viņam uzlikts disciplinārsods. Šajā gadījumā kārtējais Augstākās tiesas plēnums ievēlē jaunu Disciplinārkomisijas dalībnieku uz atlikušo Disciplinārkomisijas pilnvaru termiņa laiku.

(3) Disciplinārkomisijas dalībnieks aptur darbību Disciplinārkomisijā, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, līdz disciplinārlietas izskatīšanai vai  kriminālprocesa pabeigšanai  uz reabilitējoša pamata.

(4) Disciplinārkomisijas dalībnieks nevar vienlaikus būt Tiesnešu discip­linārkolēģijas dalībnieks.

 

77.pants. Sūdzības izskatīšanas kārtība Disciplinārkomisijā

(1) Sūdzību par disciplinārlietā pieņemto lēmumu Disciplinārkomisija izskata slēgtā sēdē, ja Disciplinārkomisija nenolemj citādi.

(2) Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms sūdzības par disciplinārlietā pieņemto lēmumu izskatīšanas Disciplinārkomisijas sēdē par sēdes laiku un vietu paziņo tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

(3) Disciplinārkomisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās ne mazāk kā trīs komisijas dalībnieki.

(4) Tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, piedalās Disciplinārkomisijas sēdē.

(5) Ja tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir atvaļinājumā, viņam ir pārejoša darbnespēja vai citi būtiski iemesli,  sūdzības izskatīšanu atliek uz attiecīgu laikposmu, kas netiek ieskaitīts šā likuma 66.pantā paredzētajā termiņā disciplinārsoda uzlikšanai.

(6) Ja tiesnesis uz sēdi neierodas bez attaisnojoša iemesla, Disciplinārkomisija var sūdzību izskatīt, viņam klāt neesot.

(7) Sūdzības izskatīšanā tiesnesim, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, ir tiesības pieaicināt pārstāvi. 

(8) Sūdzības izskatīšanā var piedalīties un izteikt savu viedokli persona, kas ierosinājusi disciplinārlietu, vai tās pārstāvis.

(9) Līdz sūdzības izskatīšanas sākumam tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, var pieteikt Disciplinārkomisijas dalībniekiem noraidījumu. Noraidījumu izskata Disciplinārkomisija.

(10) Sūdzības izskatīšana sākas ar sēdes priekšsēdētāja vai Disciplinārkomisijas dalībnieka ziņojumu. Pēc tam Disciplinārkomisija noklausās tiesneša, kas pārsūdzējis disciplinārlietas lēmumu, kā arī, ja nepieciešams, citu uz sēdi uzaicināto personu paskaidrojumus, izpēta disciplinārlietas materiālus un citus dokumentus.

(11) Tiesnesis, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, jebkurā sēdes brīdī, pirms Disciplinārkomisija aiziet apspriesties lēmuma pieņemšanai, var sniegt paskaidrojumus un pieteikt lūgumus.

(12) Disciplinārkomisijas sēde tiek protokolēta vai fiksēta audioierakstā. Attiecīgais informācijas nesējs tiek pievienots lietai. Ja nepieciešams, pēc audioieraksta var sagatavot rakstisku protokolu.

(13) Disciplinārkomisija lēmumu par sūdzību pieņem ar to Disciplinārkomisijas dalībnieku balsu vairākumu, kuri piedalījušies sūdzības izskatīšanā. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir Disciplinārkomisijas priekšsēdētāja balss. Lēmumu noformē rakstiski. Lēmumu paraksta Disciplinārkomisijas priekšsēdētājs un Disciplinārkomisijas dalībnieki. Lēmumu paraksta arī Disciplinārkomisijas dalībnieks, kurš palicis pie atsevišķām domām un balsojis pret to. Savas atsevi šķās domas viņš var formulēt rakstiski un pievienot disciplinārlietai. 

(14) Izskatot sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu disciplinārlietā, Disciplinārkomisija var:

1) atstāt lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) grozīt lēmumu un pieņemt citu šā likuma 72.panta otrajā daļā minēto lēmumu;

3) atcelt lēmumu un izbeigt disciplinārlietu.

(15) Par sūdzību pieņemtā lēmuma norakstu triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas nosūta tiesnesim, par kuru tas pieņemts, personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu, un Tiesnešu disciplinārkolēģijai. Lēmuma norakstu pievieno tiesneša personas lietai.

(16) Disciplinārkomisijas lēmums nav pārsūdzams.

 

78.pants. Disciplinārlietas atkārtotas izskatīšanas kārtība

(1)  Saeimai nobalsojot pret tiesneša atcelšanu no amata vai ģenerālprokuroram atzīstot, ka nav pamata krimināllietas ierosināšanai, disciplinārlietu nodod atpakaļ attiecīgi Tiesnešu disciplinārkolēģijai vai Disciplinārkomisijai disciplinārlietas atkārtotai izskatīšanai.

(2) Laiks no disciplinārlietas nosūtīšanas Saeimai vai ģenerālprokuroram līdz tās atdošanai atpakaļ Tiesnešu disciplinārkolēģijai vai Disciplinārkomisijai netiek ieskaitīts šā likuma 66.pantā paredzētajā termiņā disciplinārsoda uzlikšanai.

 

79.pants. Disciplinārsodāmība

Tiesnesis uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas viņam netiek uzlikts jauns disciplinārsods. Lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu noraksts tiek izņemts no tiesneša personas lietas.

 

80.pants. Tiesneša atzīšana par disciplināri nesodītu pirms termiņa

(1) Pēc disciplinārlietu ierosinājušās personas priekšlikuma vai pēc tiesas priekšsēdētāja lūguma Tiesnešu disciplinārkolēģija tiesnesi var atzīt par disciplināri nesodītu pirms termiņa, bet ne agrāk par sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

(2) Jautājumu par tiesneša atzīšanu par disciplināri nesodītu pirms termiņa Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata ne vēlāk kā divu nedēļu laikā no dienas, kad saņemts attiecīgs priekšlikums vai lūgums. Par šā jautājuma izlemšanas laiku un vietu paziņo tiesnesim, kuram uzlikts disciplinārsods, un personai, kas ierosinājusi disciplinārlietu.

 

XIII nodaļa

Ētikas komisija

 

81.pants. Ētikas komisija

Ētikas komisija ir koleģiāla tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras pamatmērķis ir skaidrot un aktualizēt tiesnešu ētikas normas.

 

82.pants. Ētikas komisijas funkcijas

Ētikas komisijas funkcijas ir:

1) pēc savas iniciatīvas vai tiesnešu lūguma skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem;

2) apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu;

3) pēc disciplinārlietas ierosinātāja, kā arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārkomisijas pieprasījuma sniegt atzinumus un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;

4) sniegt priekšlikumu par nepieciešamību ierosināt disciplinārlietu;

5) apspriest lietas par ētikas normu pārkāpumiem.

 

83.pants. Ētikas komisijas sastāvs

(1) Ētikas komisijas sastāvā ir desmit dalībnieku, no kuriem septiņus no tiesnešu vidus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference, divus ieceļ Augstākās tiesas priekšsēdētājs un vienu – Tiesnešu biedrība.

(2) Par Ētikas komisijas dalībnieku var iecelt vai ievēlēt personu, kurai ir laba reputācija un izpratne par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem, kā arī kuras personiskās īpašības un līdzšinējā pieredze atbilst amata nozīmīgumam.

(3) Ētikas komisijas dalībnieku pilnvaru termiņš ir četri gadi.

(4) Tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšana neizbeidz attiecīgā tiesneša Ētikas komisijas dalībnieka pilnvaras. Šādā gadījumā attiecīgajam Ētikas komisijas dalībniekam līdz tā pilnvaru termiņa beigām turpina maksāt šā likuma 56.pantā paredzēto atlīdzību.

 

84.pants. Ētikas komisijas darbība

(1) Ētikas komisija darbojas saskaņā ar reglamentu. Reglamentu izstrādā un apstiprina Ētikas komisija.

(2) Ētikas komisija reizi gadā sniedz pārskatu par savu darbu Tiesnešu konferencei.

(3) Ētikas komisija var pieaicināt piedalīties tās sēdē ar padomdevēja tiesībām ētikas speciālistu.

 

XIV nodaļa

Rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas un Administratīvās apgabaltiesas struktūra

 

85.pants. Rajona tiesas, apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona tiesas, apgabaltiesas, administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas administratīvo darbu līdztekus tiesneša pienākumiem vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Tiesas priekšsēdētāju pēc saskaņošanas ar Tieslietu padomi ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata tieslietu ministrs.

 

86.pants. Tiesas priekšsēdētāja kompetence

(1) Tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka darbinieku pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas kā efektīvas iestādes funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu izstrādē);

4) pārstāv tiesas iestādi;

5) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

6) sastāda ikgadējo tiesas iestādes finanšu vajadzību sarakstu un iesniedz to Tiesu administrācijai finanšu pieprasījuma sastādīšanai;

7) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;

8) pilda citas likumos noteiktās funkcijas.

(2) Tiesas priekšsēdētājs var dot rīkojumus tiesnesim tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

(3) Rajona tiesas priekšsēdētājs norīko tiesnesi, kurš veic izmeklēšanas tiesneša pienākumus. Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus var norīkot uz laiku līdz trijiem gadiem.

 

87.pants. Tiesas priekšsēdētāja vietnieks

(1) Tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks.

(2) Tiesas priekšsēdētāja vietnieka kompetenci nosaka tiesas priekšsēdētājs.

(3) Tiesas priekšsēdētāja vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata šā likuma 85.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

88.pants. Tiesas iestādes struktūrvienības

(1) Tiesas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru tiesas darba procesa optimizācijai var izveidot kolēģijas pēc tiesnešu specializācijas.

(2) Kolēģijas priekšsēdētājs līdztekus tiesneša pienākumiem organizatoriski vada kolēģiju.

(3) Kolēģijas priekšsēdētāju ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata tiesas priekšsēdētājs.

(4) Ja kolēģijā ir vairāk par piecpadsmit tiesnešiem, var izveidot divas attiecīgā nosaukuma kolēģijas.

 

89.pants. Tiesas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un kolēģijas priekšsēdētāja atbrīvošana pirms pilnvaru termiņa beigām

(1) Tiesas priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai kolēģijas priekšsēdētāju var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, ja netiek regulāri pildīti pienākumi vai ir pieļauti rupji pārkāpumi to izpildē.

(2) Tiesas priekšsēdētāja, tiesas priekšsēdētāja vietnieka vai kolēģijas priekšsēdētāja pilnvaras izbeidzas, ja izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras.

 

XV nodaļa

Augstākās tiesas struktūra

 

90.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs līdztekus tiesneša pienākumiem vada Augstākās tiesas darbu.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētāju no Augstākās tiesas tiesnešu vidus apstiprina amatā uz septiņiem gadiem un atbrīvo no amata Saeima, izvērtējot Augstākās tiesas plēnuma un Tieslietu padomes viedokli.

 

91.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar Augstākajai tiesai nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka darbinieku pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas kā efektīvas iestādes funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu izstrādē);

4) pārstāv Augstāko tiesu;

5) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

6) sastāda ikgadējo Augstākās tiesas finanšu pieprasījumu un iesniedz to Tieslietu padomei;

7) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;

8) iesniedz Saeimai priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu, kā arī īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu, atstādināšanu vai atlaišanu no amata;

9) nodrošina tiesu prakses vispārināšanu un tās nodošanu publiskošanai.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var vadīt jebkura Senāta departamenta sēdi.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs var dot rīkojumus tiesnešiem tikai ar amata pienākumu pildīšanu saistītos organizatoriskos jautājumos.

 

92.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētājam var būt vietnieks.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieka kompetenci nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma ieceļ amatā uz septiņiem gadiem un atbrīvo no amata Augstākās tiesas plēnums.

 

93.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka atbrīvošana pirms pilnvaru termiņa beigām

Augstākās tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām, ja tas regulāri nepilda savus pienākumus vai pieļāvis rupju pārkāpumu to izpildē, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas.

 

94.pants. Augstākās tiesas Senāts

(1) Augstākās tiesas Senāta sastāvā ir Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.

(2) Augstākās tiesas tiesnesi var ievēlēt tikai viena departamenta sastāvā. Ja nepieciešams, tiesnesis var piedalīties cita departamenta sēdēs.

(3) Augstākās tiesas Senāta departamenta priekšsēdētāju uz septiņiem gadiem ievēlē Augstākās tiesas plēnums.

(4) Ja Augstākās tiesas Senāta departamenta priekšsēdētājs sistemātiski nepilda savus pienākumus vai pieļauj rupju pārkāpumu to izpildē, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, Augstākās tiesas plēnums pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma Augstākās tiesas Senāta departamenta priekšsēdētāju var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

 

95.pants. Augstākās tiesas palātas un to kompetence

(1) Augstākās tiesas palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

(2) Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās tiesas tiesneši.

(3) Augstākās tiesas palātas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ievēlē Augstākās tiesas plēnums. Ja Augstākās tiesas palātas priekšsēdētājs sistemātiski nepilda savus pienākumus vai pieļāvis rupju pārkāpumu to izpildē, kā dēļ iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, Augstākās tiesas plēnums pēc Augstākās tiesas priekšsē dētāja priekšlikuma Augstākās tiesas palātas priekšsēdētāju var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām.

(4) Tiesu palāta lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

 

96.pants. Augstākās tiesas plēnums

(1) Augstākās tiesas plēnums ir Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulce. Plēnuma sastāvā ir Augstākās tiesas tiesneši.

(2) Augstākās tiesas plēnums ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no Augstākās tiesas tiesnešiem.

(3) Augstākās tiesas plēnumu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ja plēnuma dalībnieki nav ievēlējuši citu plēnuma vadītāju.

(4) Augstākās tiesas plēnums lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

97.pants. Augstākās tiesas plēnuma sasaukšanas un darbības kārtība

(1) Augstākās tiesas plēnumu sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

(2) Paziņojumu par Augstākās tiesas plēnuma sasaukšanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosūta visiem tiesnešiem ne vēlāk kā nedēļu pirms plēnuma.

(3) Paziņojumā norāda Augstākās tiesas plēnuma norises vietu un laiku, darba kārtību, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme plēnuma sasaukšanā un norisē.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc plēnumu, ja to rakstveidā pieprasa vismaz viena trešdaļa no tiesnešiem. Šādā pieprasījumā norāda darba kārtību.

(5) Augstākās tiesas plēnumu, kurā izlemjams jautājums par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru, sasauc Tieslietu padome. Augstākās tiesas plēnumu vada Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks vai plēnuma ievēlēts vadītājs.

 

98.pants. Augstākās tiesas plēnuma kompetence

Augstākās tiesas plēnums:

1) izsaka Saeimai priekšlikumus par Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidatūru;

2) ievēlē Tieslietu padomes dalībnieku un atsauc to;

3) ievēlē Centrālās vēlēšanu komisijas dalībnieku no Augstākās tiesas tiesnešu vidus un atsauc to;

4) izsaka Augstākās tiesas priekšsēdētājam priekšlikumus par Augstākās tiesas darba organizāciju;

5) dod atzinumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbrīvošanas no amata vai ģenerālprokurora atlaišanas pamatotību;

6) izvirza divus kandidātus Satversmes tiesneša amatam;

7) pilda citus likumā noteiktos uzdevumus.

 

99.pants. Augstākās tiesas Administrācija

(1) Augstākās tiesas Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kas organizē tiesas administratīvo darbu.

(2) Augstākās tiesas Administrācijas vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(3) Augstākās tiesas Administrācija:

1) veic finanšu vadību;

2) gādā par materiāltehnisko nodrošinājumu;

3) kārto lietvedību;

4) organizē personālvadību un mācības;

5) nodrošina saziņu ar sabiedrību;

6) veic starptautisko sadarbību.

 

XVI nodaļa

Tiesu darbinieki

 

100.pants. Tiesas darbinieku amati

Tiesas darbinieku amatu sarakstu un darba tipveida aprakstus apstiprina Tiesu administrācijas direktors.

 

101.pants. Tiesu darbinieku pieņemšana un atlaišana no darba

Ar tiesu darbiniekiem darba tiesiskās attiecības pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas priekšsēdētāju atbilstoši Darba likuma nosacījumiem nodibina un izbeidz Tiesu administrācija.

 

102.pants. Tiesu darbinieku darba samaksa

Tiesu darbinieku darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā nosaka Tiesu administrācijas direktors.

 

103.pants. Augstākās tiesas darbinieki

Attiecībā uz Augstākās tiesas darbiniekiem šā likuma 100., 101. un 102.pantā minēto Tiesu administrācijas uzdevumu izpildi nodrošina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

 

XVII nodaļa

Tiesnešu konference

 

104.pants. Tiesnešu konference un tās kompetence

(1) Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija. Tās darbā piedalās visi tiesneši.

(2) Tiesnešu konference:

1) apspriež būtiskus tiesnešu darba jautājumus, kā arī jautājumus, kas saistīti ar tiesnešu materiālo un sociālo nodrošināšanu;

2) izsaka priekšlikumus, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju;

3) izskata aktuālus tiesu prakses jautājumus;

4) aizklāti balsojot, ievēlē sešus Tieslietu padomes dalībniekus;

5) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju;

6) aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu disciplinārkolēģijas dalībniekus;

7) aizklāti balsojot, ievēlē Ētikas komisijas dalībniekus;

8) pieņem Tiesnešu ētikas (uzvedības) kodeksu.

(3) Tiesnešu konference darbojas saskaņā ar nolikumu. Konferences nolikumu apstiprina Tieslietu padome.

(4) Tiesnešu konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vismaz puse no tiesnešiem.

(5) Tiesnešu konferenci atklāj Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Tiesnešu konferenci vada konferences dalībnieku ievēlēts konferences vadītājs.

(6) Tiesnešu konference lēmumus pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.

 

105.pants. Tiesnešu konferences sasaukšana

(1) Kārtējo tiesnešu konferenci Tieslietu padomes uzdevumā reizi gadā sasauc Tiesu administrācija. Konferences darba kārtību un izskatāmos jautājumus nosaka Tieslietu padome.

(2) Paziņojumu par tiesnešu konferences sasaukšanu Tiesu administrācija nosūta visiem tiesnešiem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konferences. Paziņojumā norāda tiesnešu konferences norises vietu un laiku, darba kārtību un izskatāmos jautājumus, kā arī citas ziņas, kurām ir nozīme konferences sasaukšanā un norisē.

(3) Tiesu administrācija sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci, ja to rakstiski pieprasa vismaz viena piektdaļa tiesnešu. Šādā pieprasījumā norāda apspriežamos darba kārtības jautājumus.

 

XVIII nodaļa

Tieslietu padome

 

106.pants. Tieslietu padome

(1) Tieslietu padome atbilstoši šajā likumā noteiktajai kompetencei ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kura piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas attīstībā un tiesu sistēmas darba pilnveidošanā.

(2) Iekšējās darbības un kārtības noteikšanai Tieslietu padome izstrādā un apstiprina reglamentu.

 

107.pants. Tieslietu padomes sastāvs

(1) Tieslietu padomes sastāvā ir:

1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs;

3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;

4) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs;

5) Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus;

6) Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis;

7) seši Tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

(2) Tieslietu padomes darbā ar padomdevēja tiesībām piedalās ģenerālprokurors, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs vai viņu pilnvarots pārstāvis, kā arī Tiesu administrācijas direktors un Valsts cilvēktiesību biroja direktors.

 

108.pants. Vēlēta Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaru termiņš

(1) Vēlēta Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi.

(2) Rektoru padome var jebkurā laikā atsaukt savu pārstāvi un tā vietā deleģēt citu.

(3) Ja Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaras kāda iemesla dēļ izbeidzas pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām, attiecīgā institūcija ievēlē amatā citu Tieslietu padomes dalībnieku.

 

109.pants. Ierobežojumi Tieslietu padomes dalībniekiem un to kandi­dātiem

(1) Par Tieslietu padomes dalībnieku var ievēlēt tiesnesi, kurš ir nostrādājis tiesneša amatā ne mazāk kā piecus gadus.

(2) Par Tieslietu padomes dalībnieka kandidātu neizvirza tiesnesi:

1) pret kuru ierosināta, bet vēl nav izskatīta disciplinārlieta vai kriminālprocess;

2) kuram uzlikts disciplinārsods un sodāmība nav noņemta.

 

110.pants. Vēlētā Tieslietu padomes dalībnieka atstādināšana

Tieslietu padomes dalībnieku – tiesnesi – Tieslietu padome atstādina no Tieslietu padomes dalībnieka pienākumu pildīšanas, ja pret viņu ierosināta disciplinārlieta vai uzsākts kriminālprocess, līdz disciplinārlietas izskatīšanai vai kriminālprocesa pabeigšanai uz reabilitējoša pamata.

 

111.pants. Vēlētā Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaru izbeigšanās

(1) Vēlētā Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzas viņa Tieslietu padomes dalībnieka pilnvaru termiņš;

2) izbeidzas viņa tiesneša pilnvaras;

3) viņš atsakās no Tieslietu padomes dalībnieka pienākumu pildīšanas, par to rakstiski paziņojot Tieslietu padomes priekšsēdētājam;

4) stājies spēkā lēmums par disciplinārsoda uzlikšanu;

5) stājies spēkā nereabilitējošs galīgais nolēmums kriminālprocesā.

(2) Tieslietu padome var izslēgt padomes dalībnieku, ja viņš sistemātiski nepilda savus pienākumus. Lēmums par Tieslietu padomes dalībnieka izslēgšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no padomes dalībnieku skaita.

 

112.pants. Tieslietu padomes priekšsēdētājs

(1) Tieslietu padomes priekšsēdētājs ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Tieslietu padomes priekšsēdētājs:

1) vada Tieslietu padomes darbu;

2) sasauc Tieslietu padomes sēdes un nosaka to darba kārtību;

3) pārstāv Tieslietu padomi un paraksta Tieslietu padomes vārdā tās lēmumus un citus dokumentus.

 

113.pants. Tieslietu padomes līdzpriekšsēdētājs

(1) Tieslietu padomes līdzpriekšsēdētāju ievēlē padome no tās dalībnieku vidus.

(2) Tieslietu padomes līdzpriekšsēdētājs aizvieto Tieslietu padomes priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā, kā arī Tieslietu padomes priekšnieka uzdevumā veic citus uzdevumus.

 

114.pants. Tieslietu padomes sēdes sasaukšana un tiesiskums

(1) Tieslietu padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs.

(2) Priekšsēdētājs sasauc Tieslietu padomes sēdi, ja to pieprasa vismaz četri padomes dalībnieki.

(3) Tieslietu padome ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tās dalībnieki.

(4) Tieslietu padomes sēdes laiku un darba kārtību izziņo padomes dalībniekiem ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms sēdes.

(5) Darba kārtībai pievieno padomes sēdē izskatāmo jautājumu dokumentu kopijas.

 

115.pants. Tieslietu padomes lēmumu pieņemšana

Tieslietu padome pieņem lēmumu balsojot. Lēmumu pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.

116.pants. Goda tiesneša nosaukuma piešķiršana

Tieslietu padome tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību, var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu.

 

XIX nodaļa

Tiesu administrācija

 

117.pants. Tiesu administrācijas statuss

(1) Tiesu administrācija ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizatoriski nodrošināt tiesu darbu.

 

118.pants. Tiesu administrācijas funkcijas

(1) Tiesu administrācija:

1) nodrošina tiesnešu un tiesas darbinieku apmācību, kā arī kvalifikācijas celšanas organizēšanu;

2) slēdz līgumus, kas saistīti ar tiesu administrēšanas nodrošināšanu;

3) plāno tiesu budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī veic ekonomisko rādītāju analīzi;

4) sastāda tāmes un finansēšanas plānus, veic finanšu plūsmas kontroli, kā arī tiesu budžeta izpildes kontroli;

5) atbild par elektroniskās zemesgrāmatas sistēmas uzturēšanu un lietošanu;

6) organizē tiesu darba statistikas apkopošanu;

7) sniedz sabiedrībai informāciju par tiesu lietām, to gaitu, Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pieņemtajiem lēmumiem;

8) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

9) apstiprina tiesu darbinieku amata tipveida aprakstus;

10) sagatavo dokumentus, kas saistīti ar tiesneša pienākumu izpildes uzsākšanu, pēc saskaņošanas ar tiesas priekšsēdētāju izdod rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem, komandējumiem un citos gadījumos, kā arī organizē tiesnešu personas lietu kārtošanu;

11) apstiprina tiesas darbinieku amatu sarakstu;

12) pieņem darbā un atlaiž no darba tiesu darbiniekus, izdod rīkojumus par tiesas darbinieku atvaļinājumiem, komandējumiem un citos gadījumos, organizē tiesu darbinieku personas lietu kārtošanu;

13) organizē tiesas darbības materiālo nodrošinājumu (piemēram, tiesu aprīkojums, kancelejas preces, juridiskā literatūra);

14) organizē un kontrolē tiesas grāmatvedības uzskaiti un tiesas finanšu pārskatu sastādīšanu;

15) gādā par atalgojuma izmaksu tiesnešiem un tiesas darbiniekiem.

(2) Tiesu administrācija pilda Tieslietu padomes un Tiesnešu konferences sekretariāta funkcijas.

 

XX nodaļa

Zemesgrāmatu nodaļas

 

119.pants. Zemesgrāmatu nodaļa

(1) Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas.

(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

 

120.pants. Tiesnešu skaits zemesgrāmatu nodaļās

Kopējo tiesnešu skaitu zemesgrāmatu nodaļās pēc tieslietu ministra priekšlikuma nosaka Saeima. Tiesnešu skaitu katrā zemesgrāmatu nodaļā pēc saskaņošanas ar Tieslietu padomi nosaka tieslietu ministrs.

 

121.pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks

(1) Zemesgrāmatu nodaļā ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneši un nodaļas priekšnieks. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks savus pienākumus veic līdztekus zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumiem.

(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona tiesu tiesnešiem noteiktajam tiesiskajam statusam, bet priekšnieka statuss – rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieka statusam.

 

122.pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka iecelšana

Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku uz pieciem gadiem amatā ieceļ tieslietu ministrs.

 

123.pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša zvērests un amata zīme

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis dod tiesneša zvērestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā.

 

124.pants. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konference

Nekustamo īpašumu reģistrēšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai tieslietu ministrs var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.

 

125.pants. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga

(1) Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalgu aprēķina, iepriekšējā gadā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajai valstī strādājošo vidējai mēneša bruto darba samaksai, kas noapaļota latos, piemērojot koeficientu 2,5.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka mēneša amatalga ir par 15 procentiem lielāka nekā zemesgrāmatu nodaļas tiesneša mēneša amatalga.

 

126.pants. Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka funkcijas zemesgrāmatu nodaļas administrēšanā

(1)  Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks atbild par nodaļas ikdienas darbu.

(2) Nodaļas priekšnieks:

1) administrē nodaļas darbu;

2) sadala pienākumus starp nodaļas tiesnešiem;

3) veic citus uzdevumus, kas saistīti ar nodaļas ikdienas darba organizēšanu, ja tie nav tiesas priekšsēdētāja kompetencē.

 

XXI nodaļa

Kārtības nodrošināšana tiesā

 

127.pants. Kārtības nodrošināšana tiesā

(1) Valsts policija atbilstoši kompetencei nodrošina kārtību tiesu iestādēs.

(2) Valsts policija, veicot tai uzticētos uzdevumus:

1) pilda tiesas norādījumus, kas saistīti ar tiesas izmeklēšanas darbību veikšanu un apsūdzētā meklēšanu;

2) apsargā un konvojē aizturētās un apcietinātās personas, pēc tiesas pieprasījuma nogādā šīs personas uz tiesas sēdi, kur tās apsargā;

3) izpilda tiesneša un tiesas lēmumus par to personu piespiedu atvešanu uz tiesu, kuras izvairās no ierašanās tiesā pēc izsaukuma;

4) pilda citus tiesu nolēmumus atbilstoši kompetencei.

(3)  Kārtības nodrošināšanai rajona tiesās, administratīvajās rajona tiesās, apgabaltiesās un Administratīvajā apgabaltiesā Tiesu administrācija, bet Augstākajā tiesā – Augstākā tiesa – ir tiesīga slēgt līgumus arī ar apsardzes uzņēmumiem vai attiecīgi sertificētiem individuāli nodarbinātiem apsargiem.

 

XXII nodaļa

Informācijas pieejamība

 

128.pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, satur vispārpieejamu informāciju ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, – ar tā sastādīšanas brīdi.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju izsniedz ar norādi par tiesas nolēmuma spēkā esību.

 

129.pants. Lietas materiālu pieejamība

(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir ierobežotas pieejamības informācija un ir pieejami saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Lietas materiāli līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas galīgais nolēmums šajā lietā, ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos.

(3) Citām valsts institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams institūciju funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tiesas sēdē izskatītajām lietām likumā paredzēto aizsardzību.

 

130.pants. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiālu pieejamība

(1) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms šajā pantā paredzētā termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas likumā.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

(3) Tās lietas materiāli, kura slēgtā tiesas sēdē izskatīta valsts noslēpuma saglabāšanas interesēs, kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju, izbeidzoties lietā esošās informācijas slepenības termiņam.

(4) Slēgtā tiesas sēdē izskatītajā lietā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, laulības šķiršanu vai neesamību un personas atzīšanu par rīcībnespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 75 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā.

 

 

131.pants. Informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

Tiesas atteikumu izsniegt pieprasīto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

132.pants. Tiesu informatīvā sistēma

(1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas Republika.

(2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.

(3) Tiesu informatīvās sistēmas turētāja ir Tieslietu ministrija.

(4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.

(5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu.

(7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datu bāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.

 

XXIII nodaļa

Tiesas piesēdētāji

 

133.pants. Tiesas piesēdētāju institūta mērķis

Tiesas piesēdētāju institūta mērķis ir veicināt aktīvu sabiedrības līdzdalību tiesas spriešanā, lietas izskatīšanā pēc būtības sekmējot lietas faktisko apstākļu objektīvu izvērtēšanu no taisnīguma un samērīguma principu viedokļa. Vienlaikus tiesas piesēdētāju institūta mērķis ir sabiedrības specifiska iekšēja kontrole pār tiesu varu.

 

134.pants. Tiesas piesēdētāju kompetence

Tiesas piesēdētāju kompetenci un ierobežojumus tiesas spriešanā nosaka procesuālo tiesību normatīvie akti.

 

135.pants. Tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšana

Pildīt ievēlēta tiesas piesēdētāja pienākumu ir pilntiesīga pilsoņa pienākums, kurš ir ievēlēts par tiesas piesēdētāju.

 

136.pants. Tiesas piesēdētāju skaits

Tiesas piesēdētāju minimālo skaitu tiesā nosaka Tiesu administrācija.

 

137.pants. Tiesas piesēdētājam izvirzāmās prasības

(1) Par tiesas piesēdētāju var būt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kas ir vecāka par 30 gadiem;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kura prot latviešu valodu.

(2) Uz tiesas piesēdētāju attiecināmi šā likuma 18.pantā noteiktie ierobežojumi.

(3) Tiesas piesēdētājs amata pienākumus var pildīt līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Ja tiesas piesēdētājs sasniedz maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

 

138.pants. Kandidātu izvirzīšana tiesas piesēdētāju vēlēšanām

Tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus, tostarp arī savu kandidatūru, ir jebkuram pilntiesīgam Latvijas Republikas pilsonim. Tiesības izvirzīt tiesas piesēdētāju kandidātus ir arī jebkurai Latvijas Republikas pilsoņu apvienībai.

 

139.pants. Tiesas piesēdētāju kandidātu pieteikšana

Lai pieteiktu tiesas piesēdētāja kandidātu, pašvaldībā iesniedz Tiesu administrācijas apstiprināta parauga iesniegumu, kurš ietver  tiesas piesēdētāja kandidāta pašrocīgi parakstītu apliecinājumu par piekrišanu kandidēt par tiesas piesēdētāju.

 

140.pants. Tiesas piesēdētāju apstiprināšana

(1) Tiesas piesēdētājus no pieteiktajiem kandidātiem uz pieciem gadiem ievēlē pašvaldība. Ievēlot tiesas piesēdētājus, nav pieļaujama nekāda veida diskriminācija pēc dzimuma, rases, ādas krāsas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

(2) Attiecīgā pašvaldība pārbauda pieteikto kandidātu atbilstību likuma prasībām.

(3) Par tiesas piesēdētāju apstiprina kandidātu, kurš ieguvis pašvaldības deputātu balsu vairākumu.

 

141.pants. Tiesas piesēdētāju saraksti

Lēmumu par tiesas piesēdētāja apstiprināšanu attiecīgā pašvaldība nekavējoties nosūta tiesai, kuras darbības rajonā ir šī pašvaldība.

 

142.pants. Tiesas piesēdētāju uzaicināšana uz tiesu

(1) Tiesas piesēdētāju uzaicina izpildīt savus pienākumus tiesā pēc nejaušības principa ne ilgāk kā 30 dienas gadā.

(2) Ja nepieciešams pabeigt ar tiesas piesēdētāja līdzdalību sāktās tiesas lietas izskatīšanu, piesēdētāja pienākumu pildīšanas laiks turpinās līdz lietas izskatīšanai.

(3) Tiesas piesēdētāja izsaukums uz tiesu ir obligāts tiesas piesēdētājam, kā arī tā darba devējam vai mācību iestādes administrācijai. Par izsaukuma ignorēšanu personas ir atbildīgas likumā noteiktajā kārtībā.

 

143.pants. Tiesas piesēdētāja pienākumi

(1) Tiesas piesēdētājam ir šā likuma 10.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktie tiesneša pienākumi.

(2) Tiesas piesēdētājam ir pienākums iepazīties ar izskatāmo lietu, spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas nepieciešami šīs lietas iztiesāšanā, un to piemērošanas praksi, kā arī savu pilnvaru īstenošanas kārtību.

 

144.pants. Tiesas piesēdētāja garantijas

(1) Valsts atlīdzina tiesas piesēdētājam izdevumus, kas saistīti ar pienākumu pildīšanu tiesā.

(2) Atlīdzības apmēru, kā arī izdevumus, kas saistīti ar pienākumu pildīšanu tiesā, un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

145.pants. Tiesas piesēdētāja zvērests

(1) Piesēdētājs, pirmo reizi stājoties pie pienākumu pildīšanas, dod zvērestu:

"Es,__, pildot tiesas piesēdētāja(-as) pienākumus, zvēru būt uzticīgs(-a) Latvijas tautai un Satversmē noteiktajai demokrātiskajai valsts iekārtai, būt godīgs(-a) un spriest tiesu taisnīgi, atbilstoši likumam un vispārējiem tiesību principiem."

(2) Tiesas piesēdētāja zvērestu pieņem attiecīgās tiesas priekšsēdētājs.

 

146.pants. Tiesas piesēdētāja neaizskaramība

(1) Tiesas piesēdētājs ir neaizskarams ar tiesas spriešanu saistīto pienākumu izpildes laikā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā laikā tiesas piesēdētāju var saukt pie kriminālatbildības vai apcietināt ar tās pašvaldības piekrišanu, kura viņu ievēlējusi.

 

147.pants. Tiesas piesēdētāja atbrīvošana un atcelšana no piesēdētāja pienākumu pildīšanas

(1) Pašvaldība atbrīvo tiesas piesēdētāju no pienākumu pildīšanas sakarā ar maksimālā tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas vecuma sasniegšanu.

(2) Pašvaldība var atbrīvot personu no tiesas piesēdētāja pienākumu pildīšanas pēc paša vēlēšanās, ja tiesas piesēdētājs par to vismaz mēnesi iepriekš rakstiski paziņojis attiecīgajai tiesai un pašvaldībai.

(3) Pamatojoties uz tiesas priekšsēdētāja iesniegumu, pašvaldība lemj jautājumu par tiesas piesēdētāja atcelšanu no piesēdētāja pienākumu pildīšanas:

1) sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar tīšu likumpārkāpumu, kas saistīts ar tiesas spriešanu;

3) sakarā ar apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesas piesēdētāja statusu;

4) ja piesēdētāja darbības laikā radies kāds no šā likuma 18.pantā minētajiem ierobežojumiem. 

 

Pārejas noteikumi

 

1. Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par tiesu varu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.);

2) Tiesnešu disciplinārās atbildības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1997, 14.nr.; 1998, 23.nr.);

3) likums "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.).

3. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai procesuālajos likumos, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gadam apgabaltiesas turpina izskatīt lietas kā pirmās instances tiesas, bet Augstākā tiesa – kā apelācijas instances tiesa.

4. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai procesuālajos likumos, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gadam Augstākajā tiesā turpina darboties tiesu palātas.

5. Augstākās tiesas plēnumu Disciplinārkomisijas izveidošanai sasauc triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

6. Tiesas piesēdētāji, kas ievēlēti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, turpina darbu līdz savu pilnvaru termiņa beigām.

7. Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc tiesnešu ārkārtas konferenci triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās. Augstākās tiesas priekšsēdētājs plēnumu Tieslietu padomes dalībnieku ievēlēšanai sasauc triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

8. Pirmo Tieslietu padomes sēdi tās priekšsēdētājs sasauc ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc Tieslietu padomes dalībnieku ievēlēšanas dienas.

9. Līdzšinējā Tiesnešu disciplinārkolēģija un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija turpina darbu līdz kārtējās tiesnešu konferences sanākšanai.

10. Šā likuma 10.panta devītā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.septembrim izdod šā likuma 10.panta devītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

11. Šā likuma 17.panta 4.punktā ietvertais nosacījums "un ieguvusi maģistra grādu tiesību zinātnē" attiecībā uz personām, kuras ieguvušas otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības diplomu ar jurista kvalifikāciju vai bakalaura grādu tiesību zinātnēs vismaz četru gadu studiju programmā, piemērojams sākot ar 2012.gadu.

12. Līdz 2009.gada 1.janvārim šā likuma 45.panta pirmajā daļā noteikto tiesneša mēneša amatalgu piesaista 2006.gadā aprēķinātajai tiesneša mēneša amatalgas pamatbāzei (Ls 178), kurai piemēro koeficientu 4,5.

13. Tiesnesim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā noteiktā procentuālā piemaksa par kvalifikācijas klasi atbilst darba atestācijas procentuālajai piemaksai, kāda šim tiesnesim pienāktos pēc amatā nostrādātajiem gadiem atbilstoši šā likuma 37.panta otrās daļas nosacījumiem, kvalifikācijas klase tiek pielīdzināta attiecīgajai darba atestācijas piemaksas pakāpei. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums šajā gadījumā nav nepieciešams.

14. Tiesnesim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā par kvalifikācijas klasi noteiktā procentuālā piemaksa ir augstāka nekā procentuālā darba atestācijas piemaksa, kas šim tiesnesim pienāktos atbilstoši šā likuma 37.panta otrajai daļai, tiek saglabāta procentuālā piemaksa tādā apmērā, kādā tā bija noteikta par kvalifikācijas klasi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmums šajā gadījumā nav nepieciešams. Tiesnesim tiesības pretendēt uz nākamo darba atestācijas procentuālās piemaksas pakāpi rodas pēc tam, kad tiesneša amatā nostrādāti tik gadi, cik prasīti kā priekšnoteikums attiecīgajai darba atestācijas procentuālajai piemaksai.

15. Tiesnesim, kuram šā likuma spēkā stāšanās dienā par kvalifikācijas klasi noteiktā procentuālā piemaksa ir zemāka nekā procentuālā darba atestācijas piemaksa, uz kādu šim tiesnesim ir tiesības pretendēt atbilstoši šā likuma 37.panta otrajai daļai, attiecīgā darba atestācijas procentuālā piemaksa tiek noteikta, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas lēmumu.

16. Līdz 2008.gada 1.janvārim par administratīvās rajona tiesas tiesnesi var apstiprināt personu, kura atbilst šā likuma 17.panta prasībām un kurai ir vismaz triju gadu kopējais darba stāžs juridiskajā specialitātē vai ierēdņa amatā.

17. Rajona tiesu, administratīvo rajona tiesu, apgabaltiesu un Administratīvās apgabaltiesas tiesu darbinieku personas lietas tiesu priekšsēdētāji nodod Tiesu administrācijai triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

18. Triju mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets izdod šā likuma 48.pantā un 49.panta pirmajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

 

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

 

 

 

Tiesu iekārtas likumprojekta

anotācija

 

 

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

 

 

  Pašreiz tiesu iekārtu, proti, tiesu organizatorisko struktūru, darbības principus, tiesnešu apstiprināšanu amatā, karjeru, sociālās garantijas, atcelšanu no amata un tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbību regulē 1992.gada 15.decembrī pieņemtais un vairākkārt grozītais likums „Par tiesu varu”.

           Stipra, neatkarīga un uzticama tiesu vara ir katras tiesiskas valsts stūrakmens. Vienota tiesu prakse un pamatoti, motivēti un saprotami spriedumi ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas veicina tiesas lomu un uzticamību sabiedrības acīs.

Spēkā esošajā likumā noteiktā tiesnešu atlases kārtība, kvalifikācijas klašu piešķiršanas kārtība un tiesneša karjeras gaita pašlaik nenodrošina pietiekami skaidrus tiesnešu atlases un „pašattīrīšanās” principus, neparedz tiesnešu kandidātu rezervju veidošanu un nerada pietiekami elastīgu un tajā pašā laikā konkrētu kārtību tiesnešu aizstāšanai un pārcelšanai no vienas tiesas uz otru, kas būtu nepieciešams tiesu slodzes izlīdzināšanai.

Tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības paredz atsevišķs likums – Tiesnešu disciplinārās atbildības likums. Arī tiesas piesēdētāju institūta regulējums daļēji iekļauts atsevišķā likumā – likumā „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”.

Turklāt, ievērojot, ka spēkā esošais likums ir spēkā kopš 1993.gada 1.janvāra, vairāki tā panti ir izslēgti, lielākā daļa pantu tikuši grozīti, turklāt atsevišķās tā normās ietverti jēdzieni, kuri, attīstoties tiesību izpratnei, atzīstami par novecojušiem, kā, piemēram, likuma „Par tiesu varu” 1.panta pirmā daļa paredz, ka Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Atbilstoši tagadējai valsts tiesību izpratnei nepastāv trīs atsevišķas valsts varas - valsts vara ir viena un vienota un tā iedalās varas atzaros – likumdevējvarā, izpildvarā un tiesu varā. Minētā dēļ likums no juridiskās tehnikas viedokļa satur vairākas normas, kuras redakcionāli būtu jāgroza.

Tādējādi,

 ņemot vērā, ka spēkā esošajā likumā „Par tiesu varu” ietverto regulējumu daļā būtu nepieciešams grozīt un uzlabot konceptuāli, daļā redakcionāli, turklāt no pārskatāmības un uztveramības viedokļa būtu vēlams tiesnešu disciplinārās atbildības jautājumus un tiesu piesēdētāju ievēlēšanas kārtību integrēt likumā, kas regulē tiesu iekārtu,

turklāt, vadoties no 2004.gada 1.decembrī apstiprinātajā Valdības deklarācijā, kā arī Valdības rīcības plānā ietvertā uzdevuma – jauna tiesu iekārtu regulējoša likuma - Tiesu iekārtas likuma izstrāde un iesniegšana Saeimā –

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Tiesu iekārtas likumprojektu, kas aizstātu pašreiz spēkā esošo likumu „Par tiesu varu”, Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu un likumu „Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām”. 

 

2. Normatīvā akta projekta būtība

 

            Tieslietu ministrijas izstrādātā Tiesu iekārtas likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Šā mērķa sasniegšanai likumprojektā ietvertais regulējums salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesu iekārtas regulējumu paredz šādas būtiskākās izmaiņas:

1) likumprojekts paredz izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju – Tieslietu padomi, kas piedalītos valsts tiesu sistēmas politikas un stratēģijas attīstībā un tiesu sistēmas darba pilnveidošanā. No varas dalīšanas principa viedokļa, kā to skaidroja arī Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis E.Levita kungs Augstākās tiesas dzimšanas dienai par godu sarīkotajā konferencē, neatkarīgas Tieslietu padomes izveidošanai nav principiālas nozīmes – būtiskākais ir nodrošināt, lai funkcionāli (proti, spriežot tiesu) tiesu vara būtu pilnīgi un absolūti neatkarīga no jebkādas ietekmes. Tādējādi likumprojekts paredz, ka tiesu darbu organizatoriski un materiāltehniski nodrošinās Tieslietu ministrijas padotības iestāde Tiesu administrācija, savukārt Tieslietu padome lems par tiesu sistēmas politikas un attīstības jautājumiem un sniegs savu viedokli Tieslietu ministrijai, kuras kompetencē būs tiesu sistēmas politikas izstrāde un stratēģiskās attīstības nodrošināšana.

Tieslietu padomes sastāvā būs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu ministrijas pārstāvis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, augstskolu Rektoru padomes deleģēts pārstāvis no tieslietu doktoru vidus, Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši. Šāda sistēma, proti, Tieslietu padomes kā konsultatīvas institūcijas iesaistīšanās tiesu varai aktuālu jautājumu izskatīšanā, nodrošinās plašāku skatījumu uz problemātiskajiem jautājumiem tiesu sistēmā un to vēlamajiem risinājumiem.

2) lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamāko un aktuālajai situācijai atbilstošāko rajona tiesu izvietojumu un nepieciešamo rajona tiesu skaitu, paredzēts, ka rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu skaitu un atrašanās vietu nosaka, kā arī rajona un administratīvās rajona tiesas reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas. Tādējādi, analizējot un vērtējot tiesu noslogotību ilgtermiņā, būs iespējams elastīgāk noteikt rajona tiesu skaitu un atrašanās vietu;

3) lai nodrošinātu, ka tiesneša amata vakances gadījumā ir iespējams ātri un efektīvi vakanto tiesneša amata vietu aizpildīt, likumprojektā paredzēta tiesneša amata kandidātu rezervju veidošana, kā arī elastīga tiesnešu aizstāšanas un pārcelšanas kārtība;

4) saprotami, pamatoti un pienācīgi motivēti spriedumi ir obligāts nosacījums, lai varētu runāt par objektīvu un taisnīgu tiesu. Spriedumu kvalitāte ir cieši saistīta ar tiesnešu kvalifikāciju un zināšanām.

Šā iemesla dēļ likumprojekts paredz detalizētu tiesnešu atlases kārtību, kas nodrošinās ievērojami stingrāku un objektīvāku tiesnešu atlases procedūru. Proti, ir paredzēts, ka pretendenti, kas pieteiksies uz tiesneša amata kandidātu atlasi, kārtos atlases pārbaudījumus, kuru procedūru noteiks Ministru kabinets, savukārt saturu un vērtēšanas kritērijus attiecīgi tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas plēnums pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Persona, kas nokārtojusi atlases pārbaudījumus, iegūs tiesneša amata kandidāta statusu. Tiesneša amata kandidāta atbilstību tiesneša amatam vērtēs Tiesnešu pašpārvaldes institūcija – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena apjomu un saturu pēc saskaņošanas Tieslietu padomē noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs;

 

5) saskaņā ar vienlīdzības principu tiesai, pastāvot analogiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, jāpieņem analogi nolēmumi. No minētā izriet neapšaubāms tiesas pienākums, izlemjot lietu, ņemt vērā tiesu praksi līdzīgās lietās. Šā iemesla dēļ likumprojektā paredzēts papildināt tiesnešu pienākumus, nosakot, ka atkāpe no pastāvošās judikatūras analogā lietā pieļaujama vienīgi to pienācīgi motivējot;

6) lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu tiesnešu karjeras attīstību, likumprojekts paredz tiesnešu karjeras attīstības sistēmas reformu, līdz šim praksē formāli piešķirtās kvalifikācijas klases aizstājot ar izdienas stāžu un regulāru atestāciju;

7) likumprojektā paredzēts tiesnešu pienākums regulāri, bet ne retāk kā reizi piecos gados, veikt veselības pārbaudes. Veselības pārbaudes veikšana kā priekšnoteikums izvirzīts arī personām, kas piesakās uz tiesneša amata kandidātu atlasi. Paredzēts, ka kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes tiesnešiem un tiesneša amata pretendentiem, tiesnešu veselības pirmstermiņa pārbaudes un to izdevumu segšanas kārtību, kā arī  medicīniskās pretindikācijas tiesneša amata ieņemšanai noteiks Ministru kabinets;

8) likumprojektā paredzēts, ka tiesnesi atbrīvot no amata pēc paša vēlēšanās, beidzoties pilnvaru termiņam vai sasniedzot likumā noteikto maksimālo tiesneša pienākumu pildīšanas vecumu varēs attiecīgi ar tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.

Turklāt paredzēts, ka tiesnesi no amata varēs atbrīvot arī gadījumos, kad tas ievēlēts vai iecelts amatā, kas nav savienojams ar tiesneša amatu, sakarā ar tiesnešu skaita samazināšanu, veselības stāvokļa dēļ, kā arī sakarā ar neatbilstību tiesneša amatam, ja tas nav nokārtojis tiesneša darba atestācijas pārbaudi, papildpārbaudi un atkārtoto papildpārbaudi. Šajos gadījumos tiesnesi no amata varēs atbrīvot Saeima, pamatojoties uz Disciplinārkolēģijas vai Disciplinārkomisijas lēmumu;

9) likumprojektā iekļauta nodaļa par tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības. Tajā cita starpā paredzēta divu instanču disciplinārlietu izskatīšana, proti – Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus varēs apstrīdēt Tiesnešu Disciplinārkomisijā – tiesnešu pašpārvaldes institūcijā, kuras sastāvā būtu Augstākās tiesas priekšsēdētājs un četri Augstākās tiesas tiesneši, kurus Augstākās tiesas plēnums ievēlē uz četriem gadiem;

10) lai veicinātu ētikas lomu tiesnešu darbā  un tiesnešu izpratni par ētikas normu saturu un nozīmi, likumprojektā paredzēta jaunas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Ētikas komisijas izveide, kuras pamatmērķis būs skaidrot un aktualizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas un galvenās funkcijas - skaidrot un analizēt Tiesnešu ētikas kodeksa normas, konsultēt tiesnešus par tiesnešu ētikas jautājumiem; apkopot un sagatavot publicēšanai atziņas un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un piemērošanu; kā arī sniegt atzinumus un skaidrojumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem;

 11) likumprojektā paredzēts tiesu piesēdētāju institūta regulējums;

12) likumprojekts paredz vadlīnijas pārejai uz tiesu sistēmu, kurā lietas pirmajā instancē skata rajona tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas un kasācijas instancē – Augstākā tiesa – proti, likuma pārejas noteikumos atrunāts, ka aptuveni desmit gadu laikā – pēc attiecīgu grozījumu izdarīšanas procesuālajos likumos, bet ne vēlāk kā līdz 2016.gadam, Augstākajā tiesā darbosies tiesu palātas. 

           

3. Cita informācija

 Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Likumprojektā ietvertie grozījumi ir vērsti uz sabiedrībai pieejamākas tiesu sistēmas izveidošanu – tiesnešu atlases kārtība, tiesneša amata kandidātu rezervju veidošana un tiesnešu karjeras attīstības reforma veicinās tiesas nolēmumu kvalitāti, kas līdztekus jau noteiktajam tiesas nolēmumu pieejamības regulējumam veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā. 

4. Ietekme uz vidi

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija                                            Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1

2006

2007

2008

2009

6

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos 

 

17496,2

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

 

17496,2

2442,7

2616,7

12534,7

5864,7

3. Finansiālā ietekme

 

0

-2442,7

-2616,7

-12534,7

-5864,7

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

 

 

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

 

Resursi izdevumu segšanai

Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem

 

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

t.sk.

 

1) Tiesnešu darba samaksa

(37.p., no 44.p. līdz 47.p.; 54.p.)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Rajonu (pilsētu) tiesas (254 tiesneši; detalizēts aprēķins 1.-6.pielikumā)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Tiesnešu atalgojums

Tiesneša darba atestācijas piem.

Atvaļinājuma pabalsts

Piemaksas

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

Apgabaltiesas (114 tiesneši;

detalizēts aprēķins 1.,2.,3.,7.,8.pielikumā)

 

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Tiesnešu atalgojums

Tiesneša darba atestācijas piem.

Atvaļinājuma pabalsts

Piemaksas

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

Zemesgrāmatu nodaļas

(76 tiesneši; detalizēts aprēķins 1.,2.,10.,11.,12.pielikumā)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Tiesnešu atalgojums

Tiesneša darba atestācijas piem.

Atvaļinājuma pabalsts

Piemaksas

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

Administratīvās tiesas

(49 tiesneši; detalizēts aprēķins 1.,2.,9.pielikumā)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Tiesnešu atalgojums

Tiesneša darba atestācijas piem.

Atvaļinājuma pabalsts

Piemaksas

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

Augstākā tiesa (47 tiesneši; detalizēts aprēķins 15.pielikumā)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Tiesnešu atalgojums un

tiesneša darba atestācijas piem.

Atvaļinājuma pabalsts

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

Prokuratūra (574 prokurori; detalizēts aprēķins 17.pielikumā)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojumi

Pārējie kārtējie

 

Prokuroru atalgojums

Atvaļinājuma pabalsts

Atalgojums kopā

VSAOI (24,09%)

 

2) Pabalsti

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

 

Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, administratīvās tiesas, zemesgrāmatu nodaļas

(13.pielikums)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

 

Pabalsti (48.pants; pabalsts mēneša amatalgas apmērā tiesneša ievainojuma gadījumā vai tiesneša ģimenes locekļa nāves gadījumā;15 gadījumi- atbilstoši faktiskiem rādītājiem 2004. un 2005.gadā) 15 reizes gadā

VSAOI (24,09%)

 

Pabalsti (49.pants; pabalsts triju mēneša amatalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā (10 gadījumi- atbilstoši faktiskajiem rādītājiem 2004. un 2005.gadā) 10 reizes gadā)

VSAOI (24,09%)

 

Pabalsti (50.pants; pārcelšanās izdevumu kompensācija 2 reizes gadā)

VSAOI (24,09%)

 

Augstākā tiesa (detalizēts aprēķins 15.pielikumā)

 

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Pabalsti (48.pants; 2 reizes gadā)

VSAOI (24,09%)

 

Pabalsti (49.pants; 2 reizes gadā)

VSAOI (24,09%)

 

Pabalsti (50.pants; 1 reize gadā)

VSAOI (24,09%)

 

 

3) Tiesnešu dzīvības un veselības apdrošināšana

(52.pants)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, administratīvās tiesas, zemesgrāmatu nodaļas

 

Augstākā tiesa

 

 

 

 

Prokuroru dzīvības un veselības apdrošināšana

 

4) Tiesnešu mācību izdevumu segšana

(53.pants - mācību izdevumu kompensēšana - 15 tiesneši x Ls 350 x 50% no vidējās mācību maksas maģistrantūrā Latvijas augstskolās; 13.pielikums)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, administratīvās tiesas, zemesgrāmatu nodaļas

 

Augstākā tiesa

 

5) Atlīdzība par piedalīšanos padomes, kvalifikācijas kolēģijas un disciplinār-kolēģijas darbā

(56.pants - piemaksa 3% apmērā no rajona tiesas tiesneša amatalgas par piedalīšanos sēdēs; 14. un 16.pielikums)

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

Apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas, administratīvās tiesas, zemesgrāmatu nodaļas

 

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

 

Kvalifik. kolēģija (8 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Disciplinārkolēģija (8 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Tieslietu padome (6 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Ētikas komisija (7 tiesneši)

VSAOI (24,09%)

 

 

Augstākā tiesa

 

Uzturēšanas izdevumi

Kārtējie izdevumi

t.sk. atalgojums

Pārējie kārtējie

 

Kvalifik. kolēģija (5 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Disciplinārkolēģija (4 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Disciplinārkomisija (5 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Tieslietu padome (2 tiesn.)

VSAOI (24,09%)

 

Ētikas komisija (3 tiesneši)

VSAOI (24,09%)

 

 

 

 

 

17496,2

17496,2

 

 

17496,2

17496,2

14006,9

3489,3

 

 

 

 

 

17335,9

17335,9

13970,4

3365,5

 

 

 

 

3980,8

3980,8

3208,0

772,8

 

2519,3

397,2

209,9

81,6

3208,0

772,8

 

 

 

 

 

2252,6

2252,6

1815,3

437,3

 

1336,1

321,5

111,3

46,3

1815,3

437,3

 

 

 

 

 

788,5

788,5

635,4

153,1

 

507,7

69,3

42,3

16,1

635,4

153,1

 

 

 

 

779,9

779,9

628,5

151,4

 

496,5

72,1

42,7

17,2

628,5

151,4

 

 

 

 

1387,3

1387,3

1118,0

269,3

 

 

1042,5

75,5

1118,0

269,3

 

 

 

 

8146,8

8146,8

6565,2

1581,6

 

6114,7

450,5

6565,2

1581,6

 

 

44,8

44,8

36,5

8,3

 

 

 

 

 

 

 

44,8

44,8

36,5

8,3

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12,0

2,4

 

 

 

 

 

24,0

 

5,8

 

 

0,5

 

0,1

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

109,5

109,5

0

109,5

 

 

 

 

62,9

 

4,6

 

 

 

 

 

42,0

 

 

 

 

 

 

 

 

6,0

6,0

0

6,0

 

 

 

6,0

 

 

0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 < o:p>

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2442,7

2442,7

 

 

2442,7

2442,7

1947,9

494,8

 

 

 

 

 

2382,1

2382,1

1919,6

462,5

 

 

 

 

515,4

515,4

415,4

100,0

 

0

51,7

0

363,7

415,4

100,0

 

 

 

 

 

296,7

296,7

239,1

57,6

 

0

32,0

0

207,1

239,1

57,6

 

 

 

 

 

149,4

149,4

120,4

29,0

 

33,7

7,4

2,8

76,5

120,4

29,0

 

 

 

 

127,7

127,7

102,9

24,8

 

15,9

14,4

0

72,6

102,9

24,8

 

 

 

 

16,3

16,3

13,1

3,2

 

 

12,2

0,9

13,1

3,2

 

 

 

 

1276,5

1276,5

1028,7

247,8

 

989,0

39,7

1028,7

247,8

 

 

8,0

8,0

6,5

1,5

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8,0

8,0

6,5

1,5

 

2,6

0,6

 

2,6

0,6

 

1,3

0,3

 

 

 

 

 

18,0

18,0

0

18,0

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

18,0

 

 

 

 

 

 

 

 

7,5

7,5

0

7,5

 

 

 

4,5

 

 

3,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27,1

27,1

21,8

5,3

 

 

 

 

 

16,5

16,5

13,3

3,2

 

 

3,8

0,9

 

3,8

0,9

 

1,7

0,4

 

4,0

1,0

 

 

 

 

10,6

10,6

8,5

2,1

 

2,4

0,6

 

1,9

0,5

 

1,9

0,5

 

0,6

0,1

 

1,7

0,4

 

 

 

 

2616,7

2616,7

 

 

2616,7

2616,7

2088,2

528,5

 

 

 

 

 

2556,1

2556,1

2059,9

496,2

 

 

 

 

561,5

561,5

452,5

109,0

 

0

84,0

0

368,5

452,5

109,0

 

 

 

 

 

316,6

316,6

255,1

61,5

 

0

46,0

0

209,2

255,1

61,5

 

 

 

 

 

255,9

255,9

206,2

49,7

 

93,8

17,5

7,8

87,1

206,2

49,7

 

 

 

 

127,7

127,7

102,9

24,8

 

15,9

14,4

0

72,6

102,9

24,8

 

 

 

 

17,9

17,9

14,4

3,5

 

 

13,4

1,0

14,4

3,5

 

 

 

 

1276,5

1276,5

1028,7

247,8

 

989,0

39,7

1028,7

247,8

 

 

8,0

8,0

6,5

1,5

 

 

 

 

 

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8,0

8,0

6,5

1,5

 

2,6

0,6

 

2,6

0,6

 

1,3

0,3

 

 

 

 

 

18,0

18,0

0

18,0

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

18,0

 

 

 

 

 

 

 

 

7,5

7,5

0

7,5

 

 

 

4,5

 

 

3,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

27,1

27,1

21,8

5,3

 

 

 

 

 

16,5

16,5

13,3

3,2

 

 

3,8

0,9

 

3,8

0,9

 

1,7

0,4

 

4,0

1,0

 

 

 

 

10,6

10,6

8,5

2,1

 

2,4

0,6

 

1,9

0,5

 

1,9

0,5

 

0,6

0,1

 

1,7

0,4

 

 

 

 

 

 

12534,7

12534,7

 

 

12534,7

12534,7

10080,6

2454,1

 

 

 

 

 

12432,4

12432,4

10018,8

2413,6

 

 

 

 

2975,9

2975,9

2398,2

577,7

 

1299,2

382,5

108,3

608,2

2398,2

577,7

 

 

 

 

 

1659,0

1659,0

1336,9

322,1

 

690,6

246,0

57,5

342,8

1336,9

322,1

 

 

 

 

 

390,1

390,1

314,4

75,7

 

142,0

59,9

11,8

100,7

314,4

75,7

 

 

 

 

487,1

487,1

392,5

94,6

 

280,6

-17,7

22,1

107,5

392,5

94,6

 

 

 

 

748,9

748,9

603,5

145,4

 

 

562,7

40,8

603,5

145,4

 

 

 

 

6171,4

6171,4

4973,3

1198,1

 

4680,2

293,1

4973,3

1198,1

 

 

35,6

35,6

28,6

7,0

 

 

 

 

 

 

 

23,1

23,1

18,6

4,5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6,2

1,5

 

 

 

 

 

12,4

 

3,0

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

12,5

12,5

10,0

2,5

 

4,0

1,0

 

4,0

1,0

 

2,0

0,5

 

 

 

 

 

18,0

18,0

0

18,0

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

18,0

 

 

 

 

 

 

 

 

7,5

7,5

0

7,5

 

 

 

4,5

 

 

3,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

41,2

41,2

33,2

8,0

 

 

 

 

 

25,2

25,2

20,3

4,9

 

 

5,8

1,4

 

5,8

1,4

 

2,6

0,6

 

6,1

1,5

 

 

 

 

16,0

16,0

12,9

3,1

 

3,6

0,9

 

2,9

0,7

 

2,9

0,7

 

0,9

0,2

 

2,6

0,6

 

 

 

 

 

5864,7

5864,7

 

 

5864,7

5864,7

4705,6

1159,1

 

 

 

 

 

5790,2

5790,2

4666,1

1124,1

 

 

 

 

1351,0

1351,0

1088,7

262,3

 

433,1

172,7

36,1

446,8

1088,7

262,3

 

 

 

 

 

757,4

757,4

610,4

147,0

 

230,2

108,0

19,2

253,0

610,4

147,0

 

 

 

 

 

265,2

265,2

213,7

51,5

 

89,8

28,2

7,5

88,1

213,7

51,5

 

 

 

 

247,5

247,5

199,5

48,0

 

104,1

3,7

7,4

84,3

199,5

48,0

 

 

 

 

261,0

261,0

210,3

50,7

 

 

196,1

14,2

210,3

50,7

 

 

 

 

2908,2

2908,2

2343,6

564,6

 

2219,4

124,2

2343,6

564,6

 

 

17,2

17,2

13,9

3,3

 

 

 

 

 

 

 

7,7

7,7

6,2

1,5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2,1

0,5

 

 

 

 

 

4,1

 

1,0

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

 

9,5

9,5

7,7

1,8

 

3,1

0,7

 

3,1

0,7

 

1,5

0,4

 

 

 

 

 

18,0

18,0

0

18,0

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

Likumprojekts šo jomu neskar

 

 

 

18,0

 

 

 

 

 

 

 

 

7,5

7,5

0

7,5

 

 

 

4,5

 

 

3,0

 

 

 

 

 

 

 

 

 

31,8

31,8

25,6

6,2

 

 

 

 

 

19,4

19,4

15,7

3,7

 

 

4,5

1,1

 

4,5

1,1

 

2,0

0,5

 

4,7

1,1

 

 

 

 

12,4

12,4

9,9

2,5

 

3,2

0,8

 

2,6

0,6

 

2,6

0,6

 

0,8

0,2

 

2,3

0,6

 

6. Cita informācija

 

Likumprojekta 57.pantā noteiktajai izdienas pensijai finansējums piešķirts 2006.gada budžetā saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likuma projektu Ls 118,4 apmērā.

 

Aprēķinot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atalgojumu par pamatu ņemta CSP noteiktā strādājošo vidējā darba samaksas prognoze sekojošā apjomā: 2007.gadam- Ls 225; 2008.gadam Ls 250.

Aprēķinot tiesnešu atalgojumu sākot ar 2009.gadu par pamatu ņemta CSP noteiktā strādājošo vidējā darba samaksas prognoze  Ls 270 apmērā.

 

Administratīvajām tiesām 2007.gadam aprēķināts papildus atalgojums tiesnešiem 2 mēnešiem (saskaņā ar 2006.gadam Ministru kabinetā apstiprināto prioritāti, administratīvajām tiesām no 01.03.2006. piešķirtas papildus 16 tiesnešu amata vietas).

Sakarā ar to, ka prokuroru atalgojums piesaistīts tiesnešu atalgojumam, anotācijā iekļauts finanšu aprēķins prokuroru atalgojumam.

 

Likumprojekta īstenošanai 2006.gadā papildus finansējums nav nepieciešams un jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados skatīt Ministru kabinetā vienlaicīgi ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

 

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

 

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nepieciešami grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Satversmes tiesas un Prokuratūras likumā.

 Grozījumi Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā ir nepieciešami, lai noteiktu lietu piekritību, sakarā ar apgabaltiesas veidošanu par apelācijas instances tiesu, bet Augstākās tiesas veidošanu par kasācijas instances tiesu (Augstākās tiesas palātu pakāpenisku likvidāciju). Grozījumi minētajos procesuālajos likumos tiks sagatavoti pakāpeniski, ievērojot likumprojekta Pārejas noteikumu  3.punktā ir paredzēto pārejas periodu līdz 2016.gadam.

Likumprojekta 7. un 8.pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu skaitu un atrašanās vietu, rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu darbības teritoriju, kā arī apgabaltiesu un Administratīvās apgabaltiesas darbības teritoriju.

Likumprojekta 10.panta devītā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veiktas veselības pārbaudes tiesnešiem un tiesneša amata pretendentiem, tiesnešu veselības pirmstermiņa pārbaudes un to izdevumu segšanas kārtību, kā arī medicīniskās pretindikācijas tiesneša amata ieņemšanai.

Likumprojekta 23.panta ceturtā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību – proti, procedūru un tostarp - nepieciešamo pārbaudījumu veidu (piemēram – zināšanu pārbaudījums, psiholoģiskais pārbaudījums u.tml.).

Likumprojekta 48. panta pirmā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiesnesim, kas cietis nelaimes gadījumā, kā rezultātā iestājusies ilgstoša darba nespēja, izmaksā vienreizēju pabalstu, bet šī panta otrā daļa paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiesnesim izmaksās pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi.

 

Likumprojekta 49.panta pirmā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiesnesim izmaksā pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā.

Likumprojekta 102.pants paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesu darbinieku darba samaksas apmēru un kārtību.

 

Likumprojekta 134.panta sestā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

 

Likumprojekta 146.panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt tiesas piesēdētāju atlīdzības apmēru, izdevumus, kas saistīti ar pienākumu pildīšanu tiesā un izmaksas kārtību.

 

2. Cita informācija                                             Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums                                                                                                       1.tabula      

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

 Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

 Tiesību akta projekts šo jomu neskar

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas notikušas ar Latvijas tiesnešu biedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Latvijas tiesnešu biedrība iebilst, ka apgabaltiesa tiek veidota tikai par apelācijas instances tiesu, bet Augstākā tiesa - tikai par kasācijas instances tiesu.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Vispārēja informācija par Tiesu iekārtas likumā ietverto regulējumu daļēji izskanējusi dažās konferencēs, tieslietu ministres runās (piemēram, tieslietu ministres uzrunā 2005.gada 4.novembra Tiesnešu konferencē), kā arī atspoguļota plašsaziņas līdzekļos saistībā ar tieslietu ministres sniegto informāciju intervijās un tml.

Tiesu iekārtas likumprojekts un anotācija ievietota Tieslietu ministrijas un www.tiesas.lv interneta mājas lapās.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

 

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiks sagatavota informācija Tieslietu ministrijas mājas lapā, normatīvais akts tiks iekļauts Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS) un publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Normatīvais akts indivīda tiesības neierobežo.

4. Cita informācija

Nav

 

 

Tieslietu ministrs                                                                                                G.Grīnvalds     

 

 

             

 Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

 

 

 

 

 

 

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

E.Stivriņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

09.05.2006.   10:19

3428

Ilgaža, 7036993

Inita.Ilgaza@tm.gov.lv