Likumprojekts otrajam lasījumam

Rīgā, 2007.gada 24.maijā

Nr.9/3 –

 

Saeimas Prezidijam

 

 

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (Nr.64/Lp9)  izskatīšanai trešajā lasījumā.

 

 

Pielikumā: likumprojekts uz      .lpp.

 

 

Ar cieņu,

 

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs                                            M.Segliņš  

 

 

 

 

 

 

 

Juridiskā komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

 

Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (Nr.64/Lp9)

 

1.

Otrā lasījuma redakcija

2.

Nr.

3.

Priekšlikumi (8)

4.

Komisijas atzinums

5.

Komisijas atbalstītā redakcija

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

 1) Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome – Latvijas Republikas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība;

2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze – reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

3) statūti – Rīgas ebreju reliģiskās draudzes (turpmāk – Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4) Draudzes vadītājs – persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

5) Draudzes rabīns – Draudzes garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks;

6) dievnams – celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

1.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 1. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktu izteikt attiecīgi kā 1. panta otrās daļas 4., 5.,6., 2., 3. un 1. punktu.

Neatbalstīts

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Reliģisko organizāciju likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

 1) Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome – Latvijas Republikas biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība;

2) Rīgas ebreju reliģiskā draudze – reliģiska organizācija, kāda tā ir šā likuma spēkā stāšanās brīdī;

3) statūti – Rīgas ebreju reliģiskās draudzes (turpmāk – Draudze) statūti, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēti reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

4) Draudzes vadītājs – persona, kas stājusies amatā un vada Draudzi saskaņā ar statūtos noteikto kārtību;

5) Draudzes rabīns – Draudzes garīdznieku sarakstā iekļautais garīdznieks;

6) dievnams – celtne, kas ir būvēta vai pielāgota dievkalpojumu noturēšanai.

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Draudzes kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā un ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un  noteikt valsts  un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.

 

 

 

2.pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides  attīstību.  

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99.panta noteikumam, ievērojot Draudzes kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu Latvijas teritorijā, respektējot tās uzticību garīgajām un morālajām vērtībām, kā arī ievērojot to, ka ebreju reliģiskās draudzes nav izveidojušas reliģisku savienību Latvijā un ka Draudzes īpašumā atrodas nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums,  regulēt valsts un Draudzes tiesiskās attiecības un  noteikt valsts  un Draudzes kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā un kultūras jomā.

3.pants. Draudzes statuss

(1) Draudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.

(3) Draudze pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tajos noteiktajiem kanoniem.

(4) Draudzes pilns nosaukums ir “Rīgas ebreju reliģiskā draudze”. Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Draudzes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

 

 

 

3.pants. Draudzes statuss

(1) Draudzei ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Draudze savā darbībā ievēro Latvijas Republikas Satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Draudzes statūtus.

(3) Draudze pilnā apmērā realizē tiesības uz pašvaldību un pašnoteikšanos saskaņā ar statūtiem un tajos noteiktajiem kanoniem.

(4) Draudzes pilns nosaukums ir “Rīgas ebreju reliģiskā draudze”. Draudzes nosaukumu drīkst lietot vienīgi Draudze, kā arī tās dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un citu tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Draudzes nosaukuma.

(5) Draudze var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Draudzei nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Draudzes lēmumi kanoniskajos jautājumos nav pārsūdzami valsts iestādēs.

4.pants. Draudzes vadītājs

(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā  pilnvarot citas  personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.

 

 

 

4.pants. Draudzes vadītājs

(1) Draudzes vadītājs pārstāv Draudzi attiecībās ar valsti.

(2) Draudzes vadītājs statūtos noteiktajā kārtībā un gadījumos var rakstveidā  pilnvarot citas  personas darboties Draudzes vārdā attiecībās ar valsti.

5.pants. Draudzes īpašums

(1) Draudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Draudzes nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana) iespējamas tikai ar Draudzes vadītāja rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

2.

Juridiskais birojs

Ierosinām 5.panta otrajā daļā aiz vārda “apgrūtināšana” papildināt ar vārdiem “ar lietu tiesībām”.

Atbalstīts

5.pants. Draudzes īpašums

(1) Draudzes īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Visu veidu darbības ar Draudzes nekustamiem īpašumiem (t.sk. ieķīlāšana, atsavināšana, apgrūtināšana ar lietu tiesībām) iespējamas tikai ar Draudzes vadītāja rakstveida piekrišanu. Šāda piekrišana nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Draudzes īpašumā esošie dievnami un kapsētas piespiedu kārtībā nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

6.pants. Ceremonijas kapsētās

(1) Draudzei  piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši  Draudzes noteiktajai kārtībai.

(2) Draudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

 

 

 

6.pants. Ceremonijas kapsētās

(1) Draudzei  piederošajās kapsētās ceremonijas notiek atbilstoši  Draudzes noteiktajai kārtībai.

(2) Draudze reliģiskās apbedīšanas ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem  normatīvajiem  aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu  pieejamību sabiedrības apskatei  Draudzes noteiktajā kārtībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Draudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā  un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un  restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības  piedalīties  saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

 

 

 

7.pants. Kultūras pieminekļu aizsardzība un pieejamība

(1) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem  normatīvajiem  aktiem.

(2) Draudze nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu  pieejamību sabiedrības apskatei  Draudzes noteiktajā kārtībā.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēto finanšu līdzekļu apmērā valsts piedalās Draudzes īpašumā vai valdījumā esošo kultūras pieminekļu izpētes finansēšanā  un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un  restaurācijā. Pašvaldībai ir tiesības  piedalīties  saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijā un restaurācijā.

8.pants. Draudzes rabīna tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Draudzes rabīni, kuriem Draudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā  laulāttiesīgo Draudzes rabīnu sarakstā.

 

 

 

8.pants. Draudzes rabīna tiesības salaulāt

Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā salaulāt ir tiesīgi tie Draudzes rabīni, kuriem Draudze devusi atļauju un kuri ierakstīti Tieslietu ministrijai iesniegtajā  laulāttiesīgo Draudzes rabīnu sarakstā.

9.pants.  Informācijas aizsargātība

 (1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.

 

 

 

9.pants.  Informācijas aizsargātība

 (1) Draudzes rabīnu nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž savas garīgās darbības rezultātā uzzinātās ziņas, pat tad, ja šis rabīns ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt Draudzes rabīnu.

10.pants.  Draudze un militārais dienests

Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi un piedalīties Draudzes dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

 

 

 

10.pants.  Draudze un militārais dienests

Nacionālajos bruņotajos spēkos personām ir tiesības saņemt Draudzes rabīna garīgo aprūpi un piedalīties Draudzes dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

11.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas  Mozus ticīgā (jūdaista)  pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes  pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Draudzes atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa jūdaista pārliecības dēļ.

 

 

 

11.pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas  Mozus ticīgā (jūdaista)  pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Draudzes  pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams, izprasa Draudzes atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu viņa jūdaista pārliecības dēļ.

 

3.

Deputāts V.Buzajevs

Papildināt likumprojektu ar jaunu 12.pantu šādā redakcijā:

"12. pants. Sabats

(1) Darba devējs pēc darbinieka lūguma sabatā, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam, vienojoties ar darbinieku, piešķir brīvdienu. Sestdienas laikā nenostrādātās darba stundas jāatstrādā svētdienā vai citā darba dienā, bez jebkādas virsstundu kompensācijas.

(2) Valsts iestāžu un privāto uzņēmumu darba devējam jāpiešķir pēc sava ieskata apmaksāta vai neapmaksāta brīvdiena ticīgajam darbiniekam ebreju svētkos (Pesahs, Roš Ašana, Jom Kipurs), ja viņš to ir lūdzis ne vēlāk kā 7 dienas pirms svētkiem. Tas attiecas arī uz ticīgajiem studentiem.

(3) Studējošo un skolnieku kavējumi šā panta pirmajā daļā norādītajās dienās var tikt attaisnoti. Skolēnu skolas kavējumi var tikt attaisnoti, pamatojoties uz vecāku vai likumīgo aizbildņu savlaicīgi iesniegtu lūgumu.

(4) Veidojot eksāmenu laika sarakstus, kompetentās amatpersonas, vienojoties ar Baznīcu, cenšas panākt, lai eksāmeni nesakrīt ar sabata dienām.”;

attiecīgi mainot esošo pantu numerāciju.

Neatbalstīts

 

12.pants  Draudzes attiecības ar darbiniekiem

 Draudze darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes  mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles, uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā  jūdaismam.

 

 

 

12.pants  Draudzes attiecības ar darbiniekiem

 Draudze darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Draudzes  < /span>mācību (doktrīnu), kā arī uz morāles, uzvedības  normu, principu un  ideālu kopumu, kas ir pamatā  jūdaismam.

 

13.pants. Pārskats  par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sagatavo likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

 

 

 

13.pants. Pārskats  par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Draudzei piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Draudze sagatavo likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

14.pants. Draudzes rabīnu saraksts

(1) Draudze rakstveidā  iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā   likuma 1.panta 5.punktā minēto Draudzes rabīnu statusam un kuras ir tiesīgas veikt  8.pantā minētās darbības,  kā arī  ziņas par šīm personām.

(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Draudze divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo  Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu  apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un   termiņus nosaka  Ministru kabinets.

(4) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.

4.

Juridiskais birojs

Ierosinām 14.panta pirmajā daļā aizstāt vārdus “1.panta 5. punktā“ ar vārdiem “1. panta 3. punktā”.

Neatbalstīts

14.pants. Draudzes rabīnu saraksts

(1) Draudze rakstveidā  iesniedz Tieslietu ministrijai to personu sarakstu, kuras atbilst šā likuma 1.panta 5.punktā minēto Draudzes rabīnu statusam un kuras ir tiesīgas veikt  8.pantā minētās darbības,  kā arī  ziņas par šīm personām.

(2) Par izmaiņām šā panta pirmajā daļā sniegtajās ziņās Draudze divu nedēļu laikā rakstveidā paziņo  Tieslietu ministrijai.

(3) Tieslietu ministrijai iesniedzamo ziņu  apjomu, to iesniegšanas un aktualizācijas kārtību un   termiņus nosaka  Ministru kabinets.

(4) Tieslietu ministrijai iesniegtās ziņas ir publiski pieejamas.

15.pants.  Atsevišķu Draudzes lēmumu pieņemšanas kārtība

Šā likuma 5.panta otrajā daļā, 8.pantā un 14. panta pirmajā un otrajā  daļā  paredzētajos gadījumos Draudze kā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes locekle pieņem lēmumu, ievērojot Draudzes statūtos  noteikto kārtību, ja vien šī kārtība nav pretrunā ar šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

5.

Juridiskais birojs

Ierosinām likumprojekta 15.pantā aizstāt vārdus  “Draudzes statūtos noteikto kārtību” ar vārdiem “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes statūtos  noteikto kārtību”.

Atbalstīts

15.pants.  Atsevišķu Draudzes lēmumu pieņemšanas kārtība

Šā likuma 5.panta otrajā daļā, 8.pantā un 14. panta pirmajā un otrajā  daļā  paredzētajos gadījumos Draudze kā Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes locekle pieņem lēmumu, ievērojot Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes statūtos  noteikto kārtību, ja vien šī kārtība nav pretrunā ar šā likuma un citu normatīvo aktu noteikumiem.

 

Pārejas noteikumi

1.Līdz 2007. gada 1. jūlijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, attiecīgi tos grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2.Draudze līdz 2007.gada 1.aprīlim paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 14.panta pirmajā daļā  minētos datus.

6.

 

 

 

 

 

7.

Juridiskais birojs

Ierosinām Pārejas noteikumu 2. punktā aizstāt vārdus “līdz 2007. gada 1. aprīlim” ar vārdiem “līdz 2008. gada  1.janvārim“.

Juridiskā komisija

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

“Pārejas noteikumi

1.Līdz 2008. gada 1.maijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2.Draudze līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 14. panta pirmajā daļā minētos datus.”

Daļēji atbalstīts (iekļauts komisijas priekš.nr.7)

 

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1.Līdz 2008. gada 1.maijam Draudze saskaņo statūtus ar šo likumu, izdarot statūtos attiecīgus grozījumus, apstiprinot tos jaunā redakcijā un iesniedzot Tieslietu ministrijā reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.

2.Draudze līdz 2008.gada 1.jūnijam paziņo Tieslietu ministrijai šā likuma 14. panta pirmajā daļā minētos datus.

 

8.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2008.gada 1.maijā.

Juridiskās komisijas konsultante

K.Vītola