2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Likumprojekts

Grozījumi Bezvalstnieku likumā

Izdarīt Bezvalstnieku likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1.  6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bezvalstniekam ir tiesības Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā saņemt bezvalstnieka ceļošanas dokumentu.";

izslēgt trešo daļu.

2. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Bezvalstniekam, kas likumīgi uzturas Latvijas Republikā, ir 1954.gada 28.septembra Konvencijā par bezvalstnieka statusu noteiktās tiesības."

Iekšlietu ministrs

Dz.Jaundžeikars

Likumprojekta

“Grozījumi “Bezvalstnieku likumā”” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējā situācija			1999.gada 10.maijā Latvija pievienojās 1954.gada 28.septembra Konvencijai par bezvalstnieka statusu (likums „Par 1954.gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieka statusu”), atbilstoši kurai tika izstrādāts Bezvalstnieku likums, kas stājās spēkā 2004.gada 2.martā. Konvencijas par bezvalstnieku statusu (turpmāk – Konvencija) 28.pantā noteikts, ka līgumslēdzējas valstis izsniedz bezvalstniekiem, kas likumīgi atrodas to teritorijā, ceļošanas dokumentus, lai tie varētu ceļot ārpus šo valstu teritorijas, ja vien nopietni nacionālās drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumi nepieprasa pretējo. Konvencijas 28.pants arī paredz, ka līgumslēdzējas valstis var izdot ceļošanas dokumentus jebkuram to teritorijā esošam bezvalstniekam; īpaši labvēlīga nostāja valstīm ir jautājumā par ceļošanas dokumentu izsniegšanu tiem bezvalstniekiem, kuri atrodas to teritorijā un kuriem nav iespējams saņemt ceļošanas dokumentus valstī, kur tie likumīgi dzīvo. Ņemot vērā Konvencijas 28.panta noteikumus, Bezvalstnieku likuma 6.panta otrajā daļā paredzēts, ka bezvalstniekam, kas likumīgi uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā saņemt bezvalstnieka ceļošanas dokumentu. Bezvalstnieku likuma 6.panta trešajā daļā savukārt paredzēts, ka bezvalstniekam, kurš ieceļojis Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, var izsniegt bezvalstnieka ceļošanas dokumentu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem. Konvencijas 27.pantā noteikts, ka līgumslēdzējas valstis jebkuram bezvalstniekam savā teritorijā izsniedz personu apliecinošus dokumentus, ja viņam nav derīga ceļošanas dokumenta. Bezvalstniekiem, kuri likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, tiek iesniegts bezvalstnieka ceļošanas dokuments atbilstoši Bezvalstnieku likuma 6.panta otrajai daļai, Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta trešās daļas 2.punktam un 4.panta pirmās daļas 5.punktam. Savukārt bezvalstniekiem, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, bezvalstnieka ceļošanas dokuments var tikt izsniegts saskaņā ar Bezvalstnieku likuma 6.panta trešo daļu, t.i. saskaņā ar Konvencijas noteikumiem. Taču praksē bezvalstniekiem, kuri ieceļojuši Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, ceļošanas dokuments tiek izsniegts saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta trešās daļas 2.punktu, 4.panta pirmās daļas 5.punktu un 5.panta devīto daļu, jo Konvencija nenosaka bezvalstnieka ceļošanas dokumenta saturu, izsniegšanas kārtību, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību. Kopš 2004.gada 2.marta, kad stājās spēkā Bezvalstnieku likums, bezvalstniekiem, kuri nevar pierādīt, ka valstī uzturas likumīgi, ir izdoti 42 dokumenti. Būtisks bezvalstnieku skaita pieaugums nav prognozējams, tādejādi bezvalstnieku skaits varētu saglabāties iepriekšējā līmenī. Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likumu 2.panta trešās daļas 2.punktu un 4.panta pirmās daļas 5.punktu bezvalstnieka ceļošanas dokuments vienlaicīgi ir arī bezvalstnieka personu apliecinošs dokuments. Ņemot vērā minēto Bezvalstnieku likuma 6.panta bezvalstnieku dalījums: likumīgi uzturas Latvijas teritorijā un ieceļojuši Latvijas Republikā un nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas tajā, nav lietderīgs.
2. Normatīvā akta projekta būtība			Normatīvā akta projekts paredz grozījumus Bezvalstnieku likumā, nosakot, ka bezvalstniekam ceļošanas dokuments tiek izsniegts Personu apliecinošu dokumentu likuma noteiktajā kārtībā. Izsniedzot bezvalstniekam ceļošanas dokumentu, zudīs nepieciešamība ieviest papildus dokumenta veidu, kas būtu tikai personu apliecinošs (derīgs tikai Latvijas Republikas teritorijā), nevis ceļošanas dokuments. Tādejādi visiem bezvalstniekiem Latvijas Republikā tiks izsniegts vienāda parauga dokuments, kas vienlaicīgi būs personu apliecinošs un ceļošanas dokuments. Ar to visiem bezvalstniekiem tiks nodrošināta iespēja gan apliecināt savu identitāti, gan arī ceļot.
3. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldības budžetiem
			(tūkst.latu)
Rādītāji			Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi				Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1			2	3		4	5	6
1.Izmaiņas budžeta ieņēmumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Cita informācija			Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
V. Kādam Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		atbilst pilnībā 1954.gada 28.septembra Konvencijai par bezvalstnieka statusu.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības Pakāpe (atbilst/ neatbilst)			Komentāri
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, Sagatavojot normatīvā akta projektu
1.Ar kurām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas		Konsultācijas nav veiktas.
2. Kādi ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)		Konsultācijas nav veiktas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Projekts ievietots Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājas lapā.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas nav veiktas.
5. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldības puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas		Jaunas institūcijas netiks radītas, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu		Laikraksts “Latvijas Vēstnesis”, Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) un citi plašsaziņas līdzekļi un sistēmas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo		Indivīds varēs aizstāvēt savas tiesības Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija		Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktors	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Straume	M.Rāzna	T.Stragova	J.Rudzāts

28.03.2006 15:05

1039

V.Kadanere

7219168, vera.kadanere@pmlp.gov.lv