2006.gada
30.novembrī nr.9/3
Saeimas Prezidijam
Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:
1) Dzīvokļa īpašumu likums (reģ.nr.1235);
2) Grozījums Krimināllikumā (reģ.nr.1658);
3) Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1659);
4) Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā (reģ.nr.1684);
5) Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums (reģ.nr.1689);
6) Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums
(reģ.nr.1690);
7) Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums (reģ.nr.1691);
8) Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums (reģ.nr. 1692);
9) Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums (reģ.nr.1693);
10) Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1701);
11) Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ.nr.1710);
12) Grozījumi Kriminālprocesa likumā (reģ.nr.1717);
13) Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.1718);
14) Grozījums Civillikumā (reģ.nr.1725);
15) Grozījumi Bezvalstnieku likumā (reģ.nr.1743);
16) Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums (reģ.nr.1785);
17) Grozījumi Satversmes tiesas likumā (reģ.nr.1799);
18) Grozījums Zemesgrāmatu likumā (reģ.nr.1802);
19) Tiesu iekārtas likums (reģ.nr.1810);
20) Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.1811);
21) Maksātnespējas likums (reģ.nr.1817);
22) Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.1819);
23) Grozījumi Civilprocesa likumā (reģ.nr.1820);
24) Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1821);
25) Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā (reģ.nr.1822);
26) Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1826);
27) Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (reģ.nr.1899);
28) Grozījumi Krimināllikumā (reģ.nr.1901);
29) Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome bezatlīdzības lietošanā (reģ.nr.1906);
30) Grozījums Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likumā (reģ.nr.1910);
31) Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai (reģ.nr.1913).
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš
Grozījumi Krimināllikumā
Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 12., 13.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 11., 16., 22., 23.nr.; 2003, 10., 15.nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13.nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21.nr.; 2006, 1., 7.nr.) šādus grozījumus:
1. 55.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās";
papildināt otro daļu aiz vārdiem "tiesas uzliktos" ar vārdiem "un kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos";
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Pārbaudes termiņš sākas no tiesas sprieduma pasludināšanas dienas neatkarīgi no tā pārsūdzēšanas.";
izteikt sestās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;";
izteikt devīto daļu šādā redakcijā:
"(9) Ja nosacīti notiesātais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa pēc tās iestādes iesnieguma, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu notiesātajam vai pārbaudes termiņa pagarināšanu līdz vienam gadam."
2. 58.1 pantā:
papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:
"Pārbaudes termiņš sākas ar prokurora lēmuma pieņemšanas dienu.";
papildināt ceturto daļu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;";
izteikt ceturtās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;".
3. 61.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdus "ja
notiesātais nav izdarījis pārkāpumus" ar vārdiem "ja notiesātajai
personai nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību
pārkāpumiem";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Tiesa, atbrīvojot notiesāto nosacīti pirms termiņa no soda, var viņam uz neizciesto soda laiku uzlikt šā likuma 55.pantā noteiktos pienākumus. Ja nosacīti pirms termiņa atbrīvotais bez attaisnojoša iemesla nepilda tiesas uzliktos vai kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus vai atkārtoti izdara administratīvo pārkāpumu, par ko viņam uzlikts administratīvais sods, tiesa, pamatojoties uz tās iestādes iesniegumu, kurai uzdots kontrolēt notiesātā uzvedību, var pieņemt lēmumu par neizciestās soda daļas izpildīšanu. Neizciestās soda daļas termiņš sākas ar tiesas lēmuma pieņemšanas dienu."
Likums stājās spēkā 2006.gada 1.jūlijā.
Tieslietu ministrs
G.Grīnvalds
Likumprojekta
Grozījumi Krimināllikumā
ANOTĀCIJA
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
|
1. Pašreizējās situācijas raksturojums |
Spēkā esošā Krimināllikuma 55.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa var notiesāt personu nosacīti, nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās. Ar vārdiem ,,nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās minētā norma tika papildināta 2004.gada 12.decembrī un stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī. Jau šobrīd prakse ir pierādījusi, ka šāds normas formulējums nav veiksmīgs. Turklāt likumprojektā ,,Grozījumi Latvijas Sodu
izpildes kodeksā ir paredzēts, ka jebkurai nosacīti notiesātai personai būs
pienākums ierasties reģistrēties Valsts probācijas dienestā un attiecīgi
Valsts probācijas dienesta amatpersona, veicot noteiktas darbības, noteiks,
cik intensīva uzraudzība ir nepieciešama konkrētai personai. Šobrīd Krimināllikuma 55.pants nosaka, ka nosacīti
notiesājot tiesa nosaka pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem,
Krimināllikuma 58.1 pants nosaka, ka prokurors nosacīti atbrīvojot
no kriminālatbildības nosaka pārbaudes laiku no trīs līdz astoņpadsmit
mēnešiem. Taču Krimināllikumā nav noteikts, no kura brīža tiek uzsākta
pārbaudes laika skaitīšana. Praksē šobrīd pārbaudes laiks tiek skaitīts no
tiesas nolēmuma pasludināšanas dienas, līdz ar to arī personas uzraudzība ir
jāuzsāk no šī brīža. Šobrīd nevienā normatīvajā aktā nav precīzi
definēti nosacīti notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas
pienākumi. Likumprojektā ,,Grozījumi
Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir paredzēts definēt, kādi ir nosacīti
notiesātās un nosacīti pirmstermiņa atbrīvotās personas pienākumi, tādēļ
Krimināllikumā, reglamentējot nosacītas notiesāšanas un nosacītas
pirmstermiņa atbrīvošanas noteikumu neievērošanas tiesiskās sekas, ir
jānorāda, ka šādas sekas var iestāties arī tad, ja nosacīti notiesātais vai
nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvotais nepildīs kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. 2003.gada
18.decembrī tika pieņemts likums ,,Grozījumi Krimināllikumā, kurš stājās
spēkā 2004.gada 1.janvārī. Šī likuma 1. un 2. pants, saskaņā ar pārejas
noteikumiem, stājās spēkā 2006.gada 1.janvārī. Minētā
likuma 1.pantā ir izdarītas izmaiņas Krimināllikuma 55.panta sestās daļas
3.punktā un likuma 2.pantā ir izdarītas izmaiņas Krimināllikuma 58.1 panta
ceturtās daļas 3.punktā un tās nosaka, ka viens no pienākumiem, kuru tiesa
var uzlikt nosacīti notiesātajam (vai prokurors nosacīti atbrīvojot no
kriminālatbildības), ir periodiski reģistrēties Valsts probācijas dienestā un
piedalīties probācijas programmās. Kā
jau minēts, tad reģistrēšanās Valsts probācijas dienestā ir paredzēta kā
uzraugāmā obligātais pienākums likumprojektā ,,Grozījumi Latvijas Sodu
izpildes kodeksā, taču Latvijas Sodu izpildes kodeksa normas nav saistošas
personām, kuras tiek nosacīti atbrīvotas no kriminālatbildības. Savukārt
probācijas programmās uzraugāmais varēs piedalīties tikai saskaņā ar Valsts
probācijas dienesta norādījumiem, jo probācijas programmu realizācija notiks
tikai ar Valsts probācijas dienesta starpniecību (vai nu VPD pats realizēs šo
programmu, vai nu arī nosūtīs uz programmu, kuru iepērk vai līdzfinansē). Krimināllikuma
61.panta otrā daļa nosaka, ka viens no kritērijiem, lai varētu noteikt
nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ir tas, ka persona soda izciešanas
laikā nav izdarījusi pārkāpumus. Faktiskā situācija liecina, ka,
interpretējot attiecīgo tiesību normu, brīvības atņemšanas iestādes
administratīvās komisijas arī pēc režīma pārkāpuma noilguma (1 gads)
iestāšanās neierosina notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa pat tad, ja
viņam ir bijis tikai viens pārkāpums. Tas ir pretrunā ar soda progresīvās
izpildes sistēmas mērķi un neveicina notiesātā labu uzvedību. |
|
Likumprojektā
paredzēts: 1. Krimināllikuma 55.panta pirmajā
daļā svītrot vārdus ,,nosakot notiesātā uzvedības kontroli vai bez tās. Attiecīgais labojums
tiesas kompetenci neietekmē, jo soda izpildes intensitātes noteikšanai nav
jābūt tiesas kompetencei, bet gan soda izpildes institūcijas kompetencei.
Šāda prakse pastāv un veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs. Krimināllikuma 55.panta trešo daļu papildināt ar otru teikumu,
kurā tiek noteikta pārbaudes laika uzskaite.
Krimināllikuma 55.panta sestās daļas 3.punktu izteikt citā redakcijā,
nosakot, ka tiesa varēs uzlikt pienākumu piedalīties probācijas programmās
saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem un svītrot šīs normas daļu
par reģistrēšanos Valsts probācijas dienestā.
Krimināllikuma 55.panta devīto daļu izteikt citā redakcijā, nosakot,
ka tiesa var pagarināt nosacīti notiesātajam pārbaudes laiku vai izpildīt
spriedumu, ja nosacīti notiesātais nepilda arī kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā noteiktos pienākumus. 2.
Krimināllikuma 581.panta trešo daļu papildināt ar otru teikumu,
kurā tiek noteikta pārbaudes laika uzskaite. Krimināllikuma
581.panta ceturto daļu papildināt ar jaunu 2.1 punktu,
paplašinot pienākumu uzskaitījumu, kurus var uzlikt prokurors nosacīti
atbrīvojot no kriminālatbildības. Krimināllikuma
581.panta ceturtās daļas 3.punktu papildināt, nosakot, ka prokurors
varēs uzlikt pienākumu piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts
probācijas dienesta norādījumiem. 3. Krimināllikuma 61.panta otrajā daļā
precizēt, ka viens no kritērijiem, kas izvērtējams, lemjot jautājumu par
nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, ir spēkā esošo režīma pārkāpumu nevis
vienkārši pārkāpumu neesamība vai esamība. Izteikt panta ceturto daļu citā
redakcijā, papildinot to ar normu, kas nosaka, ka nosacītas pirmstermiņa
atbrīvošanas no soda noteikumu neievērošanas tiesiskās sekas var iestāties
arī tad, ja persona nepilda pienākumus, kuri noteikti kriminālsodu izpildi
reglamentējošā likumā, kā arī ar normu par neizciestās soda daļas termiņa
uzskaiti. Pārejas
noteikums ir nepieciešams, lai novērstu pretrunas, kas var rasties, izlemjot
jautājumu par nosacītas notiesāšanas atcelšanu vai nosacītas pirmstermiņa
atbrīvošanas no soda atcelšanu, ja grozījumi Krimināllikumā un
Kriminālprocesa likumā netiek pieņemti vienlaicīgi. |
Normatīvā akta
projekts tiek virzīts kopā ar likumprojektu ,,Grozījumi Latvijas Sodu
izpildes kodeksā. |
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
|
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības
vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
|
3. Sociālo seku izvērtējums |
Likumprojekta normām nav tiešas vai netiešas ietekmes attiecībā uz dzimumu līdztiesību, jo tas vienādi attiecas gan uz vīriešiem, gan sievietēm. Likumprojekta normas veicinās efektīvu nosacīti notiesāto, nosacīti pirmstermiņa no soda atbrīvoto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības veikšanu, tādējādi veicinot sabiedrības drošību kopumā. |
4. Ietekme uz vidi |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
5. Cita informācija |
Nav. |
III. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem |
|||||
(tūkst.latu) |
|||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
1.Izmaiņas
budžeta ieņēmumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
2.Izmaiņas
budžeta izdevumos |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
3.Finansiālā
ietekme |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
4.Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
5.Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar |
6.Cita
informācija |
Nav. |
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
|
1. Kādi
normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un
vai ir sagatavoti to projekti Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem
(arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt |
Papildus ir jāizdara grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likumprojekts ir sagatavots. Papildus jāizdara grozījumi Kriminālprocesa likumā. Likumprojekts ir sagatavots. |
2. Cita informācija |
Nav. |
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām |
|||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
3.
Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem
starptautiskajiem līgumiem |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
1.tabula |
|||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju |
Normatīvā akta projekts šo jomu neskar. |
||
2.tabula |
|||
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|
|
|
|
5.Cita informācija |
Nav. |
VI. Kādas konsultācijas notikušas, |
|
Sabiedriskās politikas centrs ,,Providus. |
|
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju
pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts
formulējums |
Atbalsta. |
Sabiedrības informēšanas pasākumi netika veikti. |
|
Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem netika veiktas. |
|
Nav. |
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
|
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Normatīvā akta izpildei nav nepieciešama jaunu institūciju veidošana. |
2.Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Informācija tiks ievietota Valsts probācijas dienesta Interneta mājas lapā www.vpdp.gov.lv, Likums tiks publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Ikviens indivīds savas aizskartās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma normām. |
4.Cita informācija |
Nav. |
Tieslietu ministrs G.Grīnvalds
Valsts sekretārs |
Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
M.Bičevskis |
I.Nikuļceva |
L.Popova |
A.Dementjevs |
10.04.2006 9:30
1465
M.Papsujevičs
7021128, mihails.papsujevics@vpdp.gov.lv