2006.gada 30.novembrī nr.9/3 –

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina 9.Saeimā turpināt izskatīt šādus 8.Saeimā neizskatītos likumprojektus:

1) “Dzīvokļa īpašumu likums” (reģ.nr.1235);

2) “Grozījums Krimināllikumā” (reģ.nr.1658);

3) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1659);

4) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1684);

5) “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” (reģ.nr.1689);

6) “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likums” (reģ.nr.1690);

7) “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” (reģ.nr.1691);

8) “Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas likums” (reģ.nr. 1692);

9) “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” (reģ.nr.1693);

10) “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1701);

11) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1710);

12) “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (reģ.nr.1717);

13) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1718);

14) “Grozījums Civillikumā” (reģ.nr.1725);

15) “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” (reģ.nr.1743);

16) “Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likums” (reģ.nr.1785);

17) “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (reģ.nr.1799);

18) “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” (reģ.nr.1802);

19) “Tiesu iekārtas likums” (reģ.nr.1810);

20) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1811);

21) “Maksātnespējas likums” (reģ.nr.1817);

22) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1819);

23) “Grozījumi Civilprocesa likumā” (reģ.nr.1820);

24) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1821);

25) “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (reģ.nr.1822);

26) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1826);

27) “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģ.nr.1899);

28) “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ.nr.1901);

29) “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” bezatlīdzības lietošanā” (reģ.nr.1906);

30) “Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (reģ.nr.1910);

31) “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai” (reģ.nr.1913).

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Baznīca – Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ar visām tās draudzēm;

2) Baznīcas satversme – Baznīcas satversme, kas likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā;

3) Baznīcas galva –Baznīcas satversmē noteiktajā kārtībā ievēlēts Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps;

4) garīdznieki – Baznīcas garīdznieku sarakstā iekļautais garīgais personāls.

2. pants. Likuma mērķis un uzdevums

(1) Likuma mērķis ir sekmēt atklātas, tiesiskas un harmoniskas sabiedrības, kā arī kultūrvides attīstību.

(2) Likuma uzdevums ir atbilstoši konstitucionālajām tradīcijām un Latvijas Republikas Satversmes 99. panta noteikumam, ievērojot Baznīcas kā Latvijā tradicionālas reliģiskās organizācijas ilglaicīgu pastāvēšanu un izplatību Latvijas teritorijā, atzīstot tās ieguldījumu un bagāto pieredzi sabiedrības fiziskās un garīgās veselības, izglītības, kultūras, sociālās palīdzības un citās jomās, tostarp aktīvo līdzdalību valstiskuma veidošanas procesā, kā arī ievērojot to, ka Baznīcas valdījumā atrodas ievērojams nacionālas nozīmes kultūras un mākslas mantojums, regulēt valsts un Baznīcas tiesiskās attiecības un noteikt valsts un Baznīcas kopīgos uzdevumus sociālajā, tiesiskajā, izglītības un kultūras jomā.

3. pants. Baznīcas statuss

(1) Baznīcai ir juridiskās personas statuss un no tā izrietošās tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Baznīca savā darbībā ievēro Latvijas Republikas satversmi, šo likumu, Reliģisko organizāciju likumu, likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu un citus reliģisko organizāciju darbību reglamentējošus normatīvos aktus, kā arī Baznīcas Satversmi.

(3) Valsts atzīst Baznīcas tiesības interpretēt Bībeles Svētos Rakstus, formulēt savu mācību (doktrīnu) un to sludināt, veidot savu iekšējo dzīvi, savu organizatorisko struktūru un misiju.

(4) Baznīcas pilns nosaukums ir “Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca”. Baznīcas nosaukumu drīkst lietot vienīgi Baznīca un tās draudzes, kā arī Baznīcas dibinātās iestādes un institūcijas. Citu reliģisko organizāciju, biedrību, nodibinājumu un tiesību subjektu nosaukumi nepārprotami atšķiras no Baznīcas nosaukuma.

(5) Baznīca var prasīt tās nosaukuma prettiesiskas izmantošanas izbeigšanu, kā arī Baznīcai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu.

(6) Izstrādājot un pieņemot tiesību normas, kas skar Baznīcu, tiek noskaidrots Baznīcas viedoklis.

(7) Baznīcas kartotēkās esošā informācija par draudžu locekļiem tiek glabāta Baznīcas noteiktajā kārtībā, ievērojot likumā paredzētos vispārīgos personas datu apstrādes

principus.

4. pants. Baznīcas galva

(1) Baznīcas galva pārstāv Baznīcu attiecībās ar valsti.

(2) Baznīcas galva Baznīcas satversmē noteiktajos gadījumos un kārtībā var rakstveidā pilnvarot citas personas vai institūcijas darboties Baznīcas galvas vārdā attiecībās ar valsti.

5. pants. Baznīcas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

(1) Baznīcas īpašumā var būt kustamā un nekustamā manta.

(2) Baznīcas nekustamo īpašumu iegāde, atsavināšana, ieķīlāšana un citāda apgrūtināšana iespējama tikai ar Baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas rakstveida piekrišanu. Tā nav nepieciešama, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām”. Baznīcas īpašumā esošie dievnami un kapsētas nav atsavināmi.

(3) Dievnamus un rituāla priekšmetus aizliegts ieķīlāt, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditoru pieprasījuma.

(4) Ja kāda no Baznīcas draudzēm vai iestādēm izstājas no Baznīcas vai likvidējas, tās manta pāriet Baznīcas īpašumā.

(5) Baznīcai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem.

(6) Baznīca, tās draudzes un Baznīcai piederošās juridiskās personas, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dāvinājuma vai cita veida nodošanas rezultātā iegūtajiem īpašumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

(7) Baznīca un tās draudzes, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz atgūtajiem nekustamajiem īpašumiem, ir atbrīvotas no valsts nodevas.

6.pants. Dievnamu, kapliču un kapsētu ierīkošana un pārraudzība

(1) Baznīcas dievnamu, kapliču un kapsētu būvniecība (rekonstrukcija, renovācija, restaurācija, arī nojaukšana), kā arī kapsētu ierīkošana notiek ar Baznīcas augstākās pārvaldes institūcijas atļauju.

(2) Baznīcai piederošās kapsētas un tajās notiekošās ceremonijas atrodas Baznīcas pārziņā.

(3) Baznīca reliģiskās ceremonijas var veikt arī pašvaldību ierīkotajās kapsētās un krematorijās.

7.pants. Kultūras un mākslas mantojuma aizsardzība

(1) Baznīca nodrošina tās īpašumā vai valdījumā esošo kultūras un vēstures pieminekļu saglabāšanu.

(2) Valsts un pašvaldības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ikgadējā budžeta ietvaros piedalās Baznīcas īpašumā un valdījumā esošu kultūras un vēstures pieminekļu atjaunošanā un uzturēšanā.

(3) Baznīcai ir pienākums ievērot normatīvo aktu prasības par kultūras un mākslas mantojuma aizsardzību, nodrošinot tā pieejamību sabiedrības apskatei.

8. pants. Garīdznieka tiesības reģistrēt laulību

Baznīcas garīdzniekiem, kuriem Baznīcas augstākā pārvaldes institūcija izsniegusi attiecīgu atļauju, ir tiesības reģistrēt laulības Civillikumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9. pants. Grēksūdzes noslēpums

(1) Garīdznieku nedrīkst pratināt un nedrīkst pieprasīt, lai viņš izpauž grēksūdzē vai pastorālajā sarunā uzzinātas ziņas pat tad, ja šis garīdznieks ir liecinieks vai procesa dalībnieks tiesā.

(2) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem iegūt informāciju grēksūdzes vai pastorālās sarunas laikā.

(3) Nevienai iestādei vai amatpersonai nav atļauts vervēt garīdzniekus.

10. pants. Baznīca un militārais dienests

(1) Personām Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuras to vēlas, ir tiesības saņemt garīgo aprūpi un piedalīties Baznīcas dievkalpojumos, ja vien tas nekavē karadienesta pienākumu izpildi.

(2) Garīdznieki un garīgā personāla mācību iestāžu studenti nav pakļauti militārajam dienestam. Vispārējās mobilizācijas gadījumā minētās personas norīkojamas pasākumos, kur nav jālieto ieroči.

11. pants. Kapelānu dienests

(1) Kapelāns darbojas Nacionālajos bruņotajos spēkos, lidostās, ostās, sauszemes transporta stacijās, ārstniecības, medicīniskās aprūpes, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās un citur, kur nav pieejama parasta garīdznieka aprūpe atbilstoši Reliģisko organizāciju likumam.

(2) Kapelānu garīgo darbību pārrauga Baznīca.

(3) Normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos valsts sniedz nepieciešamo atbalstu kapelānu darbībai.

12. pants. Sadarbība patvēruma piešķiršanas procesā

(1) Patvēruma meklētājam, kurš baidās no vajāšanas savas luteriskās pārliecības dēļ, patvēruma piešķiršanas procesā ir tiesības uz Baznīcas pārstāvja klātbūtni pārrunu laikā.

(2) Valsts iestādes, ja nepieciešams izprasa Baznīcas atzinumu par patvēruma meklētāja iespējamo vajāšanu tā luteriskās pārliecības dēļ.

13. pants. Baznīcas attiecības ar darbiniekiem

Baznīca darba tiesisko attiecību nodibināšanā ar darbiniekiem, šo attiecību pastāvēšanā, grozīšanā un izbeigšanā ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz Baznīcas mācību (doktrīnu), kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu (ētosu), kas ir pamatā Baznīcas reliģiskajai pārliecībai.

14. pants. Baznīca un izglītība

(1) Baznīcai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pasniegt kristīgo un kristīgās ticības mācību, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu un ar Baznīcu saskaņotu mācību programmu.

(2) Kristīgo un kristīgās ticības mācību pasniedz likumā noteiktajā kārtībā Izglītības un zinātnes ministrijas atestēti pedagogi, kuriem ir Baznīcas izsniegtā kvalifikācijas apliecība. Ja šī apliecība tiek anulēta, tiek zaudētas tiesības pasniegt Baznīcas kristīgo un kristīgās ticības mācību.

(3) Baznīcas dibinātajās un vadītajās izglītības iestādēs izglītības saturu un mācību norisi nosaka Baznīca.

(4) Minētajām izglītības iestādēm ir tiesības uz šo iestāžu un to izglītības programmu licencēšanu un akreditāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(5) Baznīcas izglītības iestādes var saņemt finansiālu atbalstu no valsts.

(6) Baznīcai ir tiesības apmācīt visus savai reliģiskajai darbībai un aktivitātēm nepieciešamos darbiniekus.

15. pants. Pārskats par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu

Pārskatu par Baznīcai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu Baznīca sagatavo likumā “Par budžetu un finanšu vadību” noteiktajā kārtībā un iesniedz Finanšu ministrijai.

Pārejas noteikums

Baznīca līdz 2007. gada 1. decembrim saskaņo Baznīcas satversmi ar šo likumu, attiecīgi to grozot, apstiprinot jaunā redakcijā un iesniedzot Reliģisko lietu pārvaldē reģistrācijai Reliģisko organizāciju likumā noteiktajā kārtībā.