Izglītības,
kultūras un zinātnes komisija Likumprojekts
otrajam lasījumam
(Nr.44/Lp9)
Pirmā lasījuma redakcija |
Pr. nr. |
Priekšlikumi otrajam lasījumam (60) |
Komisijas atzinums |
Komisijas atbalstītā redakcija |
Patentu likums |
|
|
|
Patentu likums
|
I
nodaļa Vispārīgie
noteikumi 1.pants.
Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas
iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdē saskaņā ar šā likuma prasībām; 2) nacionālais patents uz nacionālā patenta pieteikuma pamata
piešķirts Latvijas patents; 3) Parīzes konvencija 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija
par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā
redakcijā ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem); 4) Parīzes savienība Parīzes konvencijas dalībvalstu
savienība; 5) prioritāte prioritātes datums, kuru piešķir patenta pieteikumam
saskaņā ar Parīzes konvenciju; 6) Patentu kooperācijas līgums 1970.gada 19.jūnijā noslēgtais
līgums (ar 1979.gada 2.oktobrī un 1984.gada 3.februārī pieņemtajiem
grozījumiem); 7) starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts
saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu jebkurā šā līguma dalībvalstī; 8) Eiropas patentu konvencija konvencija, kurai Latvijas Republika
pievienojusies ar likumu "Par 1973.gada 5.oktobra Konvenciju par Eiropas patentu
piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija), 2000.gada 17.oktobra Vienošanos
par Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un
2000.gada 29.novembra Grozījumiem 1973.gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas
patentu piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija)"; 9) Eiropas patenta pieteikums patenta pieteikums, kas
iesniegts saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju; 10) Eiropas patents saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju uz
Eiropas patenta pieteikuma pamata Eiropas patentu iestādes piešķirts patents;
11) bioloģisks
materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats
vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā; 12) biotehnoloģiskie izgudrojumi izgudrojumi, kas attiecas uz
produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku
materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem bioloģisks materiāls tiek iegūts,
apstrādāts vai lietots; 13) mikrobioloģisks paņēmiens paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura
rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku
materiālu; 14) bioloģisks
paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no
dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija. |
|
|
|
I
nodaļa Vispārīgie
noteikumi 1.pants.
Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas
iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdē saskaņā ar šā likuma prasībām; 2) nacionālais patents uz nacionālā patenta pieteikuma pamata
piešķirts Latvijas patents; 3) Parīzes konvencija 1883.gada 20.marta Parīzes konvencija
par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967.gada 14.jūlijā Stokholmā pieņemtajā
redakcijā ar 1979.gada 28.septembrī pieņemtajiem grozījumiem); 4) Parīzes savienība Parīzes konvencijas dalībvalstu
savienība; 5) prioritāte prioritātes datums, kuru piešķir patenta pieteikumam
saskaņā ar Parīzes konvenciju; 6) Patentu kooperācijas līgums 1970.gada 19.jūnijā noslēgtais
līgums (ar 1979.gada 2.oktobrī un 1984.gada 3.februārī pieņemtajiem
grozījumiem); 7) starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts
saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu jebkurā šā līguma dalībvalstī; 8) Eiropas patentu konvencija konvencija, kurai Latvijas Republika
pievienojusies ar likumu "Par 1973.gada 5.oktobra Konvenciju par Eiropas patentu
piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija), 2000.gada 17.oktobra Vienošanos
par Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un
2000.gada 29.novembra Grozījumiem 1973.gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas
patentu piešķiršanu (Eiropas patentu Konvencija)"; 9) Eiropas patenta pieteikums patenta pieteikums, kas
iesniegts saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju; 10) Eiropas patents saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju uz
Eiropas patenta pieteikuma pamata Eiropas patentu iestādes piešķirts patents;
11) bioloģisks
materiāls materiāls, kas satur ģenētisku informāciju un ir spējīgs pats
vairoties vai ko var pavairot bioloģiskā sistēmā; 12) biotehnoloģiskie izgudrojumi izgudrojumi, kas attiecas uz
produktiem, kuri sastāv no bioloģiska materiāla vai satur bioloģisku
materiālu, vai uz paņēmieniem, ar kuriem
bioloģisks materiāls tiek iegūts,
apstrādāts vai lietots; 13) mikrobioloģisks paņēmiens paņēmiens, kurā iesaistīts vai kura
rezultātā rodas mikrobioloģisks materiāls, vai kurš veikts ar mikrobioloģisku
materiālu; 14) bioloģisks
paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no
dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija. |
2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt izgudrotāju
darbību un valsts rūpniecisko attīstību, nodrošinot izgudrotāja un patenta
īpašnieka tiesību aizsardzību. |
|
|
|
2.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt izgudrotāju
darbību un valsts rūpniecisko attīstību, nodrošinot izgudrotāja un patenta
īpašnieka tiesību aizsardzību. |
3.pants. Tiesisko attiecību regulējums patentu jomā (1) Likuma noteikumi par patentiem
attiecas arī uz izgudrojumu starptautisko pieteikumu un Eiropas patentu
pieteikumu iesniegšanu, kā arī uz tiesībām, kas saistītas ar Eiropas
patentiem, to spēkā esību, izmantošanu un aizsardzību, ciktāl Eiropas patentu
konvencijas un Patentu kooperācijas līguma noteikumi vai šā likuma XI un
XII nodaļā minētie īpašie noteikumi par starptautisko patentu pieteikumu
iesniegšanu, Eiropas patenta pieteikumu un Eiropas patentu neparedz citādi. (2) Persona ir tiesīga patentēt,
izmantot un aizsargāt izgudrojumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu
normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem. (3) Ja Latvijai saistošos
starptautiskos nolīgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma
normām, piemērojami starptautisko nolīgumu noteikumi. |
|
|
|
3.pants. Tiesisko attiecību regulējums patentu jomā (1) Likuma noteikumi par patentiem
attiecas arī uz izgudrojumu starptautisko pieteikumu un Eiropas patentu
pieteikumu iesniegšanu, kā arī uz tiesībām, kas saistītas ar Eiropas
patentiem, to spēkā esību, izmantošanu un aizsardzību, ciktāl Eiropas patentu
konvencijas un Patentu kooperācijas līguma noteikumi vai šā likuma XI un
XII nodaļā minētie īpašie noteikumi par starptautisko patentu pieteikumu
iesniegšanu, Eiropas patenta pieteikumu un Eiropas patentu neparedz citādi. (2) Persona ir tiesīga patentēt,
izmantot un aizsargāt izgudrojumus citās valstīs saskaņā ar šo valstu
normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem. (3) Ja Latvijai saistošos starptautiskos
nolīgumos paredzēti noteikumi, kas atšķiras no šā likuma normām, piemērojami
starptautisko nolīgumu noteikumi. |
II nodaļa Patentaizsardzības
priekšnoteikumi 4.pants. Izgudrojuma patentspēja Izgudrojums ir aizsargājams ar patentu
jebkurā tehnikas jomā, ja izgudrojums ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis
un tas ir rūpnieciski izmantojams. |
|
|
|
II nodaļa Patentaizsardzības
priekšnoteikumi 4.pants. Izgudrojuma patentspēja Izgudrojums ir aizsargājams ar patentu
jebkurā tehnikas jomā, ja izgudrojums ir jauns, tam ir izgudrojuma līmenis
un tas ir rūpnieciski izmantojams. |
5.pants. Novitāte (1) Izgudrojumu uzskata par jaunu,
ja tas nav tehnikas līmeņa daļa. (2) Tehnikas līmenis satur jebkuras
zināšanas, kas ir publiski pieejamas rakstiski vai mutiski, ir publiski
lietotas vai izpaustas jebkurā citā veidā pirms patenta pieteikuma datuma
saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu vai pirms prioritātes datuma saskaņā
ar šā likuma 29.pantu. (3) Par tehnikas līmeņa daļu uzskata
arī nacionālos patentu pieteikumus, kuru pieteikuma datums saskaņā ar šā
likuma 29.pantu ir pirms šā panta otrajā daļā minētā datuma un kuri ir
publicēti šajā datumā vai pēc šā datuma. Šo nosacījumu attiecina arī uz
Eiropas patentu pieteikumiem ar agrāku prioritāti. (4) Šā panta otrās un trešās daļas
nosacījumi neliedz patentspēju vielām vai to kompozīcijām, kas ir zināmas no
tehnikas līmeņa, ja: 1) vielas vai to kompozīcijas
paredzēts lietot, izmantojot šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos
paņēmienus, un šī lietošana nav tehnikas līmeņa daļa; 2) vielas vai to kompozīcijas
paredzētas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto paņēmienu specifiskai
lietošanai, ja specifiskā lietošana nav tehnikas līmeņa daļa. |
|
|
|
5.pants. Novitāte (1) Izgudrojumu uzskata par jaunu, ja
tas nav tehnikas līmeņa daļa. (2) Tehnikas līmenis satur jebkuras
zināšanas, kas ir publiski pieejamas rakstiski vai mutiski, ir publiski
lietotas vai izpaustas jebkurā citā veidā pirms patenta pieteikuma datuma
saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu vai pirms prioritātes datuma saskaņā
ar šā likuma 29.pantu. (3) Par tehnikas līmeņa daļu uzskata
arī nacionālos patentu pieteikumus, kuru pieteikuma datums saskaņā ar šā
likuma 29.pantu ir pirms šā panta otrajā daļā minētā datuma un kuri ir
publicēti šajā datumā vai pēc šā datuma. Šo nosacījumu attiecina arī uz
Eiropas patentu pieteikumiem ar agrāku prioritāti. (4) Šā panta otrās un trešās daļas
nosacījumi neliedz patentspēju vielām vai to kompozīcijām, kas ir zināmas no
tehnikas līmeņa, ja: 1) vielas vai to kompozīcijas
paredzēts lietot, izmantojot šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos
paņēmienus, un šī lietošana nav tehnikas līmeņa daļa; 2) vielas vai to kompozīcijas
paredzētas šā panta ceturtās daļas 1.punktā minēto paņēmienu specifiskai
lietošanai, ja specifiskā lietošana nav tehnikas līmeņa daļa. |
6.pants. Publiskota informācija, kas nekaitē novitātei (1) Šā likuma 5.panta nosacījumus
nepiemēro, ja izgudrojuma publiskošana ir notikusi ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms patenta pieteikuma datuma un ja publiskošana: 1) ir negodprātība pret pieteicēju vai
tā tiesisko priekšteci; 2) ir bijusi pieteicēja vai viņa
tiesiskā priekšteča izgudrojuma demonstrēšana oficiālā starptautiskā izstādē
vai tai pielīdzinātā starptautiskā izstādē, kas organizēta saskaņā ar
1928.gada 22.novembrī Parīzē parakstīto Starptautisko izstāžu konvenciju un
tās 1972.gada 30.novembra grozījumiem. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta
nosacījumus piemēro vienīgi tad, ja pieteicējs, iesniedzot patenta pieteikumu,
deklarē, ka izgudrojums ir bijis demonstrēts šādā izstādē, un četru mēnešu
laikā no pieteikuma datuma iesniedz šo faktu apliecinošu dokumentu. |
|
|
|
6.pants. Publiskota informācija, kas nekaitē novitātei (1) Šā likuma 5.panta nosacījumus
nepiemēro, ja izgudrojuma publiskošana ir notikusi ne agrāk kā sešus mēnešus
pirms patenta pieteikuma datuma un ja publiskošana: 1) ir negodprātība pret pieteicēju vai
tā tiesisko priekšteci; 2) ir bijusi pieteicēja vai viņa
tiesiskā priekšteča izgudrojuma demonstrēšana oficiālā starptautiskā izstādē
vai tai pielīdzinātā starptautiskā izstādē, kas organizēta saskaņā ar
1928.gada 22.novembrī Parīzē parakstīto Starptautisko izstāžu konvenciju un
tās 1972.gada 30.novembra grozījumiem. (2) Šā panta pirmās daļas 2.punkta
nosacījumus piemēro vienīgi tad, ja pieteicējs, iesniedzot patenta
pieteikumu, deklarē, ka izgudrojums ir bijis demonstrēts šādā izstādē, un
četru mēnešu laikā no pieteikuma datuma iesniedz šo faktu apliecinošu
dokumentu. |
7.pants. Izgudrojuma līmenis (1) Izgudrojums tiek uzskatīts par
atbilstošu izgudrojuma līmenim, ja, ņemot vērā tehnikas līmeni, izgudrojums
nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā. (2) Ja tehnikas līmeni veido arī patentu
pieteikumi, kas minēti šā likuma 5.panta trešajā daļā, tad, vērtējot
izgudrojuma līmeni, tie netiek ņemti vērā. |
|
|
|
7.pants. Izgudrojuma līmenis (1) Izgudrojums tiek uzskatīts par
atbilstošu izgudrojuma līmenim, ja, ņemot vērā tehnikas līmeni, izgudrojums
nav acīmredzams lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā. (2) Ja tehnikas līmeni veido arī patentu
pieteikumi, kas minēti šā likuma 5.panta trešajā daļā, tad, vērtējot
izgudrojuma līmeni, tie netiek ņemti vērā. |
8.pants. Rūpnieciskā izmantošana (1) Izgudrojumu uzskata par rūpnieciski
izmantojamu, ja to var izgatavot vai lietot kādā rūpniecības nozarē,
lauksaimniecībā vai citā tautsaimniecības jomā. (2) Terapeitiskie vai ķirurģiskie
ārstēšanas paņēmieni un diagnostikas paņēmieni, kas tiek lietoti attiecībā uz
cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, nav uzskatāmi par rūpnieciski izmantojamiem.
Šis izņēmums neattiecas uz ierīcēm un vielām vai to kompozīcijām, kuras
izmanto, lietojot minētos paņēmienus. |
|
|
|
8.pants. Rūpnieciskā izmantošana (1) Izgudrojumu uzskata par rūpnieciski
izmantojamu, ja to var izgatavot vai lietot kādā rūpniecības nozarē,
lauksaimniecībā vai citā tautsaimniecības jomā. (2) Terapeitiskie vai ķirurģiskie
ārstēšanas paņēmieni un diagnostikas paņēmieni, kas tiek lietoti attiecībā uz
cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, nav uzskatāmi par rūpnieciski izmantojamiem.
Šis izņēmums neattiecas uz ierīcēm un vielām vai to kompozīcijām, kuras
izmanto, lietojot minētos paņēmienus. |
9.pants. Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti (1) Izgudrojuma objekts var būt
ierīce, paņēmiens, viela, vielu kompozīcija, bioloģisks materiāls. (2) Par izgudrojumiem šā likuma izpratnē
neuzskata: 1) atklājumus, zinātniskas
teorijas un matemātiskas metodes; 2) estētiskus risinājumus; 3) plānus, intelektuālās
darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumus un paņēmienus, kā arī
datorprogrammas; 4) informācijas sniegšanas
paņēmienus. (3) Šā panta otrajā daļā minēto objektu
patentēšana nav iespējama, ja tiek prasīta vienīgi pašu šo objektu
patentaizsardzība. (4) Patentu nepiešķir izgudrojumiem, kuru
publiskošana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai
sabiedrībā pieņemtajiem morāles principiem, tomēr lēmumu nepiešķirt patentu
nedrīkst pieņemt, pamatojoties tikai uz faktu, ka šāda izmantošana aizliegta
ar normatīvu aktu vai administratīvu aktu. |
|
|
|
9.pants. Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti (1) Izgudrojuma objekts var būt
ierīce, paņēmiens, viela, vielu kompozīcija, bioloģisks materiāls. (2) Par izgudrojumiem šā likuma izpratnē
neuzskata: 1) atklājumus, zinātniskas
teorijas un matemātiskas metodes; 2) estētiskus risinājumus; 3) plānus, intelektuālās
darbības, komercdarbības vai spēļu noteikumus un paņēmienus, kā arī
datorprogrammas; 4) informācijas sniegšanas
paņēmienus. (3) Šā panta otrajā daļā minēto objektu
patentēšana nav iespējama, ja tiek prasīta vienīgi pašu šo objektu
patentaizsardzība. (4) Patentu nepiešķir izgudrojumiem, kuru
publiskošana vai izmantošana ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību vai sabiedrībā
pieņemtajiem morāles principiem, tomēr lēmumu nepiešķirt patentu nedrīkst
pieņemt, pamatojoties tikai uz faktu, ka šāda izmantošana aizliegta ar
normatīvu aktu vai administratīvu aktu. |
10.pants. Biotehnoloģiskie izgudrojumi (1) Patentu piešķir izgudrojumiem
biotehnoloģijā, kas: 1) satur bioloģisku materiālu, kurš
izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat
ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā; 2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem,
ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai
dzīvnieku šķirni; 3) attiecas uz mikrobioloģisku vai
citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav
augu vai dzīvnieku šķirne. (2) Patentu nepiešķir augu vai dzīvnieku
šķirnēm vai pamatā bioloģiskiem augu vai dzīvnieku šķirņu iegūšanas
paņēmieniem. (3) Saskaņā ar šā likuma 9.panta ceturto
daļu patentu nepiešķir izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas attiecas uz: 1) cilvēka klonēšanu; 2) cilvēka ģenētiskās identitātes
modificēšanu dzimumšūnās; 3) cilvēka embrija izmantošanu
rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem; 4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes
modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku
medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas
iegūti ar šādiem paņēmieniem. (4) Cilvēka ķermenis dažādās tā
veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana,
ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams
izgudrojums. (5) Elements, kas izdalīts no cilvēka
ķermeņa vai citādi iegūts ar tehnisku paņēmienu, ieskaitot gēna sekvenci vai
daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa
struktūra ir identiska dabīgam elementam. (6) Par gēna sekvences vai daļējas
sekvences rūpniecisko izmantošanu jānorāda patenta pieteikumā. |
1. |
Juridiskais birojs Izteikt 10. panta sesto daļu šādā redakcijā: (6) Gēna sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā
izmantošana norādāma patenta pieteikumā. |
Atbalstīts
|
10.pants. Biotehnoloģiskie izgudrojumi (1) Patentu piešķir izgudrojumiem
biotehnoloģijā, kas: 1) satur bioloģisku materiālu, kurš
izdalīts no tā dabīgās vides vai iegūts ar tehniska paņēmiena palīdzību, pat
ja tas iepriekš ir bijis sastopams dabā; 2) attiecas uz augiem vai dzīvniekiem,
ja izgudrojuma tehniskā būtība neaprobežojas ar kādu konkrētu augu vai dzīvnieku
šķirni; 3) attiecas uz mikrobioloģisku vai
citu tehnisku paņēmienu vai ar šādu paņēmienu iegūtu produktu, ja tas nav
augu vai dzīvnieku šķirne. (2) Patentu nepiešķir augu vai
dzīvnieku šķirnēm vai pamatā bioloģiskiem augu vai dzīvnieku šķirņu iegūšanas
paņēmieniem. (3) Saskaņā ar šā likuma 9.panta ceturto
daļu patentu nepiešķir izgudrojumiem biotehnoloģijā, kas attiecas uz: 1) cilvēka klonēšanu; 2) cilvēka ģenētiskās identitātes
modificēšanu dzimumšūnās; 3) cilvēka embrija izmantošanu
rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem; 4) dzīvnieku ģenētiskās identitātes
modificēšanas paņēmieniem, kas tiem var sagādāt ciešanas, nedodot būtisku
medicīnisku labumu cilvēkiem vai dzīvniekiem, kā arī uz dzīvniekiem, kas
iegūti ar šādiem paņēmieniem. (4) Cilvēka ķermenis dažādās tā
veidošanās un attīstības stadijās un vienkārša kāda tā elementa atklāšana,
ieskaitot gēna sekvenci vai daļēju sekvenci, nevar būt patentējams
izgudrojums. (5) Elements, kas izdalīts no cilvēka
ķermeņa vai citādi iegūts ar tehnisku paņēmienu, ieskaitot gēna sekvenci vai
daļēju sekvenci, var būt patentējams izgudrojums, pat ja šā elementa
struktūra ir identiska dabīgam elementam. (6) Gēna
sekvences vai daļējas sekvences rūpnieciskā izmantošana norādāma patenta
pieteikumā. |
11.pants. Slepeni izgudrojumi (1) Ja izgudrojums skar valsts
aizsardzības intereses, tas ir slepens un to reģistrē Aizsardzības ministrija
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Slepena izgudrojuma izmantošanas
nosacījumus, īpaši kompensācijas par tā izmantošanu, nosaka savstarpēja
vienošanās starp izgudrotāju un Aizsardzības ministriju Ministru kabineta
noteiktā kārtībā. Ja pusēm neizdodas vienoties par kompensāciju, to nosaka
tiesa civilprocesuālā kārtībā. (3) Pieteikumu izgudrojumam, kurš minēts
šā panta pirmajā daļā, var iesniegt Patentu valdē pēc attiecīgas Aizsardzības
ministrijas atļaujas saņemšanas. |
2. |
Atbildīgā komisija Izteikt 11.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: Slepena izgudrojuma izmantošanas nosacījumus, kā arī
kompensācijas par tā izmantošanu nosaka savstarpēja vienošanās starp
izgudrotāju un Aizsardzības ministriju. |
Atbalstīts |
11.pants. Slepeni izgudrojumi (1) Ja izgudrojums skar valsts
aizsardzības intereses, tas ir slepens un to reģistrē Aizsardzības ministrija
Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (2) Slepena izgudrojuma izmantošanas
nosacījumus, kā arī kompensācijas par tā izmantošanu nosaka savstarpēja
vienošanās starp izgudrotāju un Aizsardzības ministriju. Ja pusēm neizdodas
vienoties par kompensāciju, to nosaka tiesa civilprocesuālā kārtībā. (3)
Pieteikumu izgudrojumam, kurš minēts šā panta pirmajā daļā, var iesniegt
Patentu valdē pēc attiecīgas Aizsardzības ministrijas atļaujas saņemšanas. |
III nodaļa Personas, kam ir tiesības uz
patentu 12.pants. Tiesību subjekti (1) Tiesības uz patentu ir izgudrotājam
vai viņa tiesību pārņēmējam. (2) Ja izgudrojumu radījušas divas
vai vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu. (3) Ja vairākas personas ir
radījušas izgudrojumu neatkarīgi viena no otras, tiesības uz patentu ir
personai, kuras pieteikumam ir agrāks pieteikuma datums, ja šis agrākais
pieteikums ir bijis publicēts. |
3. |
Juridiskais birojs Izslēgt 12. panta otrajā daļā vārdus divas vai. |
Atbalstīts
|
III nodaļa Personas, kam ir tiesības uz
patentu 12.pants. Tiesību subjekti (1) Tiesības uz patentu ir izgudrotājam
vai viņa tiesību pārņēmējam. (2) Ja izgudrojumu radījušas
vairākas personas kopīgi, tām ir kopīgas tiesības uz patentu. (3) Ja vairākas personas ir
radījušas izgudrojumu neatkarīgi viena no otras, tiesības uz patentu ir
personai, kuras pieteikumam ir agrāks pieteikuma datums, ja šis agrākais
pieteikums ir bijis publicēts. |
13.pants.
Tiesību atzīšana (1) Ja patenta pieteikumu iesniegusi
persona, kurai nebija tādu tiesību, vai ja patents jau piešķirts šādai
personai, persona, kurai saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir tiesības uz
patentu, kā arī ir pierādījumi, var iesniegt tiesā prasību atzīt un nodot tai
tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu. (2) Ja personai saskaņā ar šā likuma
12.panta otro daļu ir tiesības uz patentu kopīgi ar citu personu (personām)
un šīs tiesības nav ievērotas, minētā persona var šā panta pirmajā daļā
noteiktajā kārtībā prasīt, lai tā tiktu atzīta par patenta pieteicēju vai
patenta īpašnieku kopīgi ar citu personu vai personām. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minētās tiesības izmantojamas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienas, kad
paziņojums par patenta piešķiršanu ir publicēts Patentu valdes oficiālajā
izdevumā. Termiņa ierobežojumu nepiemēro, ja persona, kurai nebija tiesību uz
patentu, rīkojusies ļaunticīgi laikā, kad patenta pieteikums tika iesniegts
vai īpašumtiesības uz patentu tika nodotas šai personai. (4) Persona, kas iesniegusi tiesā prasību par tiesību
atzīšanu uz patenta pieteikumu vai patentu, nekavējoties par to paziņo
Patentu valdei. Ja prasība iesniegta pirms patenta pieteikuma publicēšanas
Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai patenta pieteikums ir citādi izpausts
sabiedrībai, Patentu valde, tiesa un lietas dalībnieki ievēro nepieciešamo
konfidencialitāti attiecībā uz patenta pieteikuma būtību. (5) Persona, kuras labā taisīts
tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, kas izmaiņas
īpašumtiesībās un citus grozījumus, kuri izriet no sprieduma, kas stājies
spēkā, ņem vērā, izskatot pieteikumu, vai, ja pieteikums jau publicēts,
ieraksta patentu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu Patentu valdes
oficiālajā izdevumā. |
4. |
Juridiskais birojs Izslēgt 13. panta otrajā daļā vārdu iekavās (personām)
un vārdus vai personām. |
Atbalstīts
|
13.pants.
Tiesību atzīšana (1) Ja patenta pieteikumu iesniegusi
persona, kurai nebija tādu tiesību, vai ja patents jau piešķirts šādai
personai, persona, kurai saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir tiesības uz
patentu, kā arī ir pierādījumi, var iesniegt tiesā prasību atzīt un nodot tai
tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu. (2) Ja personai saskaņā ar šā likuma
12.panta otro daļu ir tiesības uz patentu kopīgi ar citu personu un šīs
tiesības nav ievērotas, minētā persona var šā panta pirmajā daļā noteiktajā
kārtībā prasīt, lai tā tiktu atzīta par patenta pieteicēju vai patenta
īpašnieku kopīgi ar citu personu. (3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā
minētās tiesības izmantojamas ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienas, kad
paziņojums par patenta piešķiršanu ir publicēts Patentu valdes oficiālajā
izdevumā. Termiņa ierobežojumu nepiemēro, ja persona, kurai nebija tiesību uz
patentu, rīkojusies ļaunticīgi laikā, kad patenta pieteikums tika iesniegts
vai īpašumtiesības uz patentu tika nodotas šai personai. (4) Persona, kas iesniegusi tiesā
prasību par tiesību atzīšanu uz patenta pieteikumu vai patentu, nekavējoties
par to paziņo Patentu valdei. Ja prasība iesniegta pirms patenta pieteikuma
publicēšanas Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai patenta pieteikums ir
citādi izpausts sabiedrībai, Patentu valde, tiesa un lietas dalībnieki ievēro
nepieciešamo konfidencialitāti attiecībā uz patenta pieteikuma būtību. (5) Persona, kuras labā taisīts
tiesas spriedums, tā norakstu iesniedz Patentu valdē, kas izmaiņas
īpašumtiesībās un citus grozījumus, kuri izriet no sprieduma, kas stājies
spēkā, ņem vērā, izskatot pieteikumu, vai, ja pieteikums jau publicēts,
ieraksta patentu reģistrā un publicē attiecīgu paziņojumu Patentu valdes
oficiālajā izdevumā. |
14.pants. Izgudrotāja personiskās tiesības Izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir
patenta pieteikuma pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas
personiskās tiesības uz: 1) autorību tiesības tikt atzītam
par izgudrotāju; 2) vārdu tiesības tikt nosauktam
par izgudrotāju pieteikumā un visos ar izgudrojuma patentēšanu saistītajos
dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm tiesībām, rakstiski
pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu nosaukts. |
5. 6. |
Juridiskais birojs Aizstāt 14.panta 2.punktā vārdu nosauktam ar vārdu
norādītam. Juridiskais birojs Aizstāt 14.panta 2.punktā vārdus netiktu
nosaukts ar vārdiem netiktu norādīts. |
Atbalstīts Atbalstīts
|
14.pants. Izgudrotāja personiskās tiesības Izgudrotājam neatkarīgi no tā, kas ir
patenta pieteikuma pieteicējs vai patenta īpašnieks, ir neatsavināmas
personiskās tiesības uz: 1) autorību tiesības tikt atzītam
par izgudrotāju; 2) vārdu
tiesības tikt norādītam par izgudrotāju pieteikumā un visos ar izgudrojuma
patentēšanu saistītajos dokumentos un publikācijās vai arī atteikties no šīm
tiesībām, rakstiski pieprasot Patentu valdei, lai viņa vārds netiktu
norādīts. |
15.pants. Izgudrojumi, kas radīti darba tiesisko
attiecību ietvaros (1) Tiesības uz patentu pieder darba
devējam, ja izgudrojumu, uz kuru iesniegts patenta pieteikums, ir radījis
darbinieks, kura darba pienākumi ietver: 1) izgudrotājdarbību; 2) pētniecību, projektēšanu un
konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu. (2) Ja darbinieka pienākumi neietver
nosacījumus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, bet ir saistīti ar darba
devēja darbības jomu, tad tiesības uz patentu pieder izgudrotājam. Darba
devējam šajā gadījumā ir tiesības izmantot izgudrojumu vienkāršas licences
veidā bez tiesībām piešķirt licenci citām personām. Ja darba devēja uzņēmums
pāriet citas personas īpašumā, tiesības izmantot izgudrojumu pāriet darba
devēja tiesību pārņēmējam kopā ar uzņēmumu. Šo tiesību nodošana nav atļauta
nekādā citādā veidā. (3) Darbiniekam, kas radījis izgudrojumu
saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ir pienākums to
nekavējoties rakstiski paziņot darba devējam un iesniegt dokumentus, kas ļauj
novērtēt izgudrojumu. (4) Ja darba devējs atsakās no tiesībām
uz izgudrojumu vai triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu
šīs tiesības izmantot, tiesības uz izgudrojumu pāriet darbiniekam. (5) Pirms patenta pieteikuma iesniegšanas
Patentu valdē darba devējam un darbiniekam jāatturas no jebkādas izgudrojuma
būtības izpaušanas trešajām personām. (6) Darba devēja un darbinieka tiesiskās
attiecības par papildu atlīdzību šā panta pirmajā daļā minēto izgudrojumu
radīšanā un izmantošanā nosaka darba līgumā vai koplīgumā. (7) Ja par tiesībām uz patentu ir
noslēgts līgums, kura nosacījumi atšķiras no šā panta pirmajā vai otrajā daļā
minētajiem nosacījumiem, spēkā ir līguma nosacījumi. |
7. |
Juridiskais birojs Izteikt 15.panta septīto daļu šādā redakcijā: (7) Par tiesībām uz patentu var
noslēgt līgumu, kura nosacījumi atšķiras no šā panta pirmajā vai otrajā daļā
minētajiem nosacījumiem. |
Atbalstīts
|
15.pants. Izgudrojumi, kas radīti darba tiesisko
attiecību ietvaros (1) Tiesības uz patentu pieder darba
devējam, ja izgudrojumu, uz kuru iesniegts patenta pieteikums, ir radījis
darbinieks, kura darba pienākumi ietver: 1) izgudrotājdarbību; 2) pētniecību, projektēšanu un
konstruēšanu vai tehnoloģiskās izstrādnes sagatavošanu. (2) Ja darbinieka pienākumi neietver
nosacījumus, kas minēti šā panta pirmajā daļā, bet ir saistīti ar darba
devēja darbības jomu, tad tiesības uz patentu pieder izgudrotājam. Darba
devējam šajā gadījumā ir tiesības izmantot izgudrojumu vienkāršas licences
veidā bez tiesībām piešķirt licenci citām personām. Ja darba devēja uzņēmums
pāriet citas personas īpašumā, tiesības izmantot izgudrojumu pāriet darba
devēja tiesību pārņēmējam kopā ar uzņēmumu. Šo tiesību nodošana nav atļauta
nekādā citādā veidā. (3) Darbiniekam, kas radījis izgudrojumu
saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, ir pienākums to
nekavējoties rakstiski paziņot darba devējam un iesniegt dokumentus, kas ļauj
novērtēt izgudrojumu. (4) Ja darba devējs atsakās no tiesībām
uz izgudrojumu vai triju mēnešu laikā nepaziņo darbiniekam par savu nodomu
šīs tiesības izmantot, tiesības uz izgudrojumu pāriet darbiniekam. (5) Pirms patenta pieteikuma iesniegšanas
Patentu valdē darba devējam un darbiniekam jāatturas no jebkādas izgudrojuma
būtības izpaušanas trešajām personām. (6) Darba devēja un darbinieka tiesiskās
attiecības par papildu atlīdzību šā panta pirmajā daļā minēto izgudrojumu
radīšanā un izmantošanā nosaka darba līgumā vai koplīgumā. (7) Par
tiesībām uz patentu var noslēgt līgumu, kura nosacījumi atšķiras no šā panta
pirmajā vai otrajā daļā minētajiem nosacījumiem. |
IV
nodaļa No
patenta un patenta pieteikuma izrietošās tiesības 16.pants. Izņēmuma tiesības (1) Patents nodrošina tā īpašniekam
izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir
aizliegts: 1) patentēto produktu izgatavot,
piedāvāt pārdošanai, laist tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt
un glabāt minētajiem nolūkiem; 2) lietot patentēto paņēmienu; 3) piedāvāt pārdošanai, laist
tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem
produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto paņēmienu; 4) piegādāt vai piedāvāt piegādei
patentētā produkta būtiskos elementus, ja trešās personas zināja vai tām
attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka šādi elementi ir derīgi un
paredzēti izgudrojuma īstenošanai. (2) Šā panta pirmās daļas 4.punkta
nosacījumus nepiemēro, ja būtiskie elementi, kas svarīgi šā izgudrojuma
īstenošanai, ir komerciāli pamatprodukti, izņemot gadījumu, ja trešā persona ar
šādu piegādi mudina veikt šā panta pirmajā daļā minētās darbības. |
8. |
Juridiskais birojs Aizstāt 16.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā vārdus
laist tirgū ar vārdiem citādi izplatīt tirgū. |
Atbalstīts |
IV
nodaļa No
patenta un patenta pieteikuma izrietošās tiesības 16.pants. Izņēmuma tiesības (1) Patents nodrošina tā īpašniekam
izņēmuma tiesības. Bez patenta īpašnieka atļaujas trešajām personām ir
aizliegts: 1) patentēto produktu izgatavot,
piedāvāt pārdošanai, citādi izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt,
eksportēt un glabāt minētajiem nolūkiem; 2) lietot patentēto paņēmienu; 3) piedāvāt pārdošanai, citādi
izplatīt tirgū, lietot, kā arī importēt, eksportēt un glabāt minētajiem
nolūkiem produktu, kas ir tieši iegūts ar patentēto paņēmienu; 4) piegādāt vai piedāvāt piegādei
patentētā produkta būtiskos elementus, ja trešās personas zināja vai tām
attiecīgajos apstākļos vajadzēja zināt, ka šādi elementi ir derīgi un
paredzēti izgudrojuma īstenošanai. (2) Šā panta pirmās daļas 4.punkta
nosacījumus nepiemēro, ja būtiskie elementi, kas svarīgi šā izgudrojuma
īstenošanai, ir komerciāli pamatprodukti, izņemot gadījumu, ja trešā persona
ar šādu piegādi mudina veikt šā panta pirmajā daļā minētās darbības. |
17.pants. Izņēmuma tiesību apjoms (1) No patenta izrietošo izņēmuma
tiesību apjomu nosaka patenta pretenzijas. Pretenziju interpretācijai
var izmantot izgudrojuma aprakstu un zīmējumus. (2) Novērtējot no patenta izrietošo
tiesību apjomu patenta pārkāpuma gadījumā, ievēro arī pretenzijās minēto
pazīmju ekvivalentus, kuri ir analizējamā objekta elementi. Analizējamā
objekta elementu uzskata par ekvivalentu pretenzijās minētajai pazīmei, ja
patenta pārkāpuma laikā tas veic to pašu funkciju tādā pašā veidā un rada
tādu pašu rezultātu kā pretenzijās minētā pazīme un ja lietpratējam ir
redzams, ka, lietojot analizējamā objekta ekvivalento elementu, iespējams
sasniegt to pašu rezultātu. (3) Izgudrojuma apraksts un zīmējumi nav
izmantojami patenta pretenziju paplašinātam skaidrojumam. |
9. |
Juridiskais birojs Aizstāt 17.panta pirmajā daļā vārdu interpretācijai ar vārdu
skaidrojumam. |
Atbalstīts |
17.pants. Izņēmuma tiesību apjoms (1) No patenta izrietošo izņēmuma
tiesību apjomu nosaka patenta pretenzijas. Pretenziju skaidrojumam var
izmantot izgudrojuma aprakstu un zīmējumus. (2) Novērtējot no patenta izrietošo
tiesību apjomu patenta pārkāpuma gadījumā, ievēro arī pretenzijās minēto
pazīmju ekvivalentus, kuri ir analizējamā objekta elementi. Analizējamā
objekta elementu uzskata par ekvivalentu pretenzijās minētajai pazīmei, ja
patenta pārkāpuma laikā tas veic to pašu funkciju tādā pašā veidā un rada
tādu pašu rezultātu kā pretenzijās minētā pazīme un ja lietpratējam ir
redzams, ka, lietojot analizējamā objekta ekvivalento elementu, iespējams
sasniegt to pašu rezultātu. (3) Izgudrojuma apraksts un zīmējumi nav
izmantojami patenta pretenziju paplašinātam skaidrojumam. |
18.pants. Izņēmuma tiesību termiņi (1) Izņēmuma tiesības pilnībā stājas
spēkā ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanas dienu un beidzas ne
vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma datuma. (2) Laikposmā no dienas, kad šā likuma
35.pantā noteiktajā kārtībā tiek publiskots pieteikums, līdz patenta
piešķiršanas dienai izgudrojumam tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība.
Ja šajā laikposmā trešās personas izmanto patentējamo izgudrojumu bez
pieteicēja piekrišanas, patenta īpašnieks ir tiesīgs prasīt kompensāciju. (3) Nosakot kompensāciju, jāņem vērā
izgudrojumu izmantojušās personas labticība. |
|
|
|
18.pants. Izņēmuma tiesību termiņi (1) Izņēmuma tiesības pilnībā stājas
spēkā ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanas dienu un beidzas ne
vēlāk kā pēc 20 gadiem no pieteikuma datuma. (2) Laikposmā no dienas, kad šā likuma
35.pantā noteiktajā kārtībā tiek publiskots pieteikums, līdz patenta
piešķiršanas dienai izgudrojumam tiek piešķirta pagaidu tiesiskā aizsardzība.
Ja šajā laikposmā trešās personas izmanto patentējamo izgudrojumu bez
pieteicēja piekrišanas, patenta īpašnieks ir tiesīgs prasīt kompensāciju.
(3) Nosakot kompensāciju, jāņem vērā izgudrojumu izmantojušās
personas labticība. |
19.pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem
izgudrojumiem (1) Aizsardzība, ko patents piešķir
bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes,
attiecas uz bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā
materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas
pazīmes. (2) Aizsardzība, ko patents piešķir
paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma
rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas
tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru
iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai
atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes. (3) Aizsardzība, ko patents piešķir
produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas
informācijas, attiecas arī uz visu materiālu, izņemot šā likuma 10.panta
ceturtajā daļā minēto cilvēka ķermeni vai tā elementu, kurā iekļauts
produkts un kurš satur ģenētisko informāciju un veic savu funkciju. (4) Ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar
viņa piekrišanu pārdod vai kādā citādā veidā realizē lauksaimniekam augu
pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas nozīmē arī atļauju
lauksaimniekam izmantot iegūto ražas produkciju pavairošanai savā
saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar
tādiem nosacījumiem, kas atbilst Padomes 1994.gada 27.jūlija Regulas (EK)
Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.pantā vai Augu šķirņu
aizsardzības likuma 24.pantā noteiktajam. (5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu
nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai
citādā veidā realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai dzīvnieku
reproduktīvo materiālu, kas nozīmē arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar
patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver
dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu, lai veiktu
lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu komerciālai pavairošanai vai tās
mērķiem. Šo daļu nepiemēro apjomā un ar nosacījumiem, ko nosaka Ministru
kabinets. |
10. 11. |
Juridiskais birojs Izslēgt 19.panta trešajā daļā vārdus šā likuma 10.panta
ceturtajā daļā un papildināt daļu ar skaitļiem un vārdiem iekavās (10.panta
ceturtā daļa). Zemkopības
ministrijas parlamentārā sekretāre D.Lucaua Svītrot likumprojekta Patentu likums 19.panta 5.daļas teikumu Šo daļu nepiemēro apjomā un ar nosacījumiem, ko nosaka Ministru kabinets. |
Atbalstīts Atbalstīts |
19.pants. Izņēmuma tiesību apjoms biotehnoloģiskajiem
izgudrojumiem (1) Aizsardzība, ko patents piešķir
bioloģiskam materiālam, kuram izgudrojuma rezultātā piemīt īpašas pazīmes,
attiecas uz bioloģisko materiālu, kas iegūts no sākotnējā bioloģiskā
materiāla identiskā vai atšķirīgā pavairošanas ceļā un kam piemīt tās pašas
pazīmes. (2) Aizsardzība, ko patents piešķir
paņēmienam, kas ļauj apstrādāt bioloģisku materiālu, kuram izgudrojuma
rezultātā piemīt īpašas pazīmes, attiecas arī uz bioloģisku materiālu, kas
tieši iegūts ar šādu paņēmienu, un uz jebkuru citu bioloģisku materiālu, kuru
iegūst no tieši iegūtā bioloģiskā materiāla, pavairojot identiskā vai
atšķirīgā veidā, un kuram piemīt tās pašas pazīmes. (3) Aizsardzība, ko patents piešķir
produktam, kurā ietilpst ģenētiska informācija vai kurš sastāv no ģenētiskas
informācijas, attiecas arī uz visu materiālu, izņemot minēto cilvēka ķermeni
vai tā elementu, kurā iekļauts produkts un kurš satur ģenētisko informāciju
un veic savu funkciju (10.panta ceturtā daļa). (4) Ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar
viņa piekrišanu pārdod vai kādā citādā veidā realizē lauksaimniekam augu
pavairošanas materiālu lauksaimnieciskiem mērķiem, kas nozīmē arī atļauju
lauksaimniekam izmantot iegūto ražas produkciju pavairošanai savā
saimniecībā, šā panta pirmo, otro un trešo daļu nepiemēro tādā apjomā un ar
tādiem nosacījumiem, kas atbilst Padomes 1994.gada 27.jūlija Regulas (EK)
Nr.2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14.pantā vai Augu šķirņu aizsardzības
likuma 24.pantā noteiktajam. (5) Šā panta pirmo, otro un trešo daļu
nepiemēro, ja patenta īpašnieks vai kāds cits ar viņa piekrišanu pārdod vai
citādā veidā realizē lauksaimniekam vaislas dzīvniekus vai dzīvnieku
reproduktīvo materiālu, kas nozīmē arī atļauju lauksaimniekam izmantot ar
patentu aizsargātos mājdzīvniekus lauksaimnieciskiem mērķiem. Tas ietver
dzīvnieka vai cita dzīvnieku reproduktīvā materiāla piedāvāšanu, lai veiktu
lauksaimnieciskās darbības, bet ne pārdošanu komerciālai pavairošanai vai tās
mērķiem. |
20.pants. No patenta izrietošo izņēmuma tiesību
ierobežojumi Izņēmuma tiesības, kas izriet no patenta
aizsardzības, nevar īstenot attiecībā uz:
1) darbībām, ko veic privātām vajadzībām un nekomerciālos
nolūkos; 2) eksperimentālām vai
pētnieciskām darbībām; 3) patentēta izgudrojuma objekta
pārbaudi, kā arī uz patentētu vai ar papildu aizsardzības sertifikātu
aizsargātu zāļu vai augu ārstniecības līdzekļu izpēti, ko veic, lai iegūtu
atļauju to laišanai tirgū;
4) vienreizēju zāļu izgatavošanu aptiekā pēc ārsta receptes, kā
arī uz darbībām ar šādi gatavotām zālēm; 5) izmantošanu tāda ārvalsts
transportlīdzekļa konstrukcijā vai tā ekspluatācijā, kurš īslaicīgi vai
nejauši atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ja izgudrojumu izmanto tikai
transportlīdzeklim. |
|
|
|
20.pants. No patenta izrietošo izņēmuma tiesību
ierobežojumi Izņēmuma tiesības, kas izriet no patenta
aizsardzības, nevar īstenot attiecībā uz: 1) darbībām, ko veic privātām
vajadzībām un nekomerciālos nolūkos; 2) eksperimentālām vai
pētnieciskām darbībām; 3) patentēta izgudrojuma objekta
pārbaudi, kā arī uz patentētu vai ar papildu aizsardzības sertifikātu
aizsargātu zāļu vai augu ārstniecības līdzekļu izpēti, ko veic, lai iegūtu
atļauju to laišanai tirgū; 4) vienreizēju zāļu izgatavošanu
aptiekā pēc ārsta receptes, kā arī uz darbībām ar šādi gatavotām zālēm; 5) izmantošanu tāda ārvalsts
transportlīdzekļa konstrukcijā vai tā ekspluatācijā, kurš īslaicīgi vai nejauši
atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ja izgudrojumu izmanto tikai
transportlīdzeklim. |
21.pants. Tiesību izsmelšana (1) No patenta izrietošās tiesības
neattiecas uz darbībām ar patentēto produktu, kas veiktas Eiropas Ekonomikas
zonā, ja šo produktu laiž tirgū Eiropas Ekonomikas zonā pats patenta
īpašnieks va
i cita persona ar viņa piekrišanu, ja vien patenta īpašniekam nav
tiesiska pamata iebilst produkta turpmākai saimnieciskajai apritei. (2) Aizsardzība, kas minēta šā likuma
19.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, neattiecas uz bioloģisku materiālu,
kas iegūts, pavairojot tādu bioloģisko materiālu, kuru Eiropas Ekonomikas
zonā laidis tirgū pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa
piekrišanu, ja pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai
bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto materiālu pēc
tam neizmanto citai pavairošanai. |
12. 13. |
Juridiskais birojs Aizstāt 21.panta pirmajā daļā vārdus laiž tirgū ar vārdiem
iekļauj saimnieciskajā apritē. Juridiskais birojs Aizstāt 21.panta otrajā daļā vārdus laidis tirgū ar vārdiem
iekļāvis saimnieciskajā apritē. |
Atbalstīts Atbalstīts |
21.pants. Tiesību izsmelšana (1) No patenta izrietošās tiesības
neattiecas uz darbībām ar patentēto produktu, kas veiktas Eiropas Ekonomikas
zonā, ja šo produktu iekļauj saimnieciskajā apritē Eiropas Ekonomikas zonā
pats patenta īpašnieks vai cita persona ar viņa piekrišanu, ja vien patenta
īpašniekam nav tiesiska pamata iebilst produkta turpmākai saimnieciskajai
apritei. (2) Aizsardzība, kas minēta šā likuma
19.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, neattiecas uz bioloģisku materiālu,
kas iegūts, pavairojot tādu bioloģisko materiālu, kuru Eiropas Ekonomikas
zonā iekļāvis saimnieciskajā apritē pats patenta īpašnieks vai cita persona
ar viņa piekrišanu, ja pavairošana tieši izriet no tās izmantošanas, kurai
bioloģiskais materiāls tika pārdots, ar noteikumu, ka iegūto materiālu pēc
tam neizmanto citai pavairošanai. |
22.pants. Iepriekšlietojuma tiesības (1) Persona, kas Latvijas Republikas
teritorijā pirms patentētā izgudrojuma pieteikuma datuma vai prioritātes
datuma bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai
veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti
un nemaksājot atlīdzību patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot šo
izgudrojumu komerciālos nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu. (2) Iepriekšlietojuma tiesības var
nodot citai personai vienīgi kopā ar uzņēmumu vai uzņēmuma daļu, kurā
izgudrojums izmantots šā panta pirmās daļas izpratnē. |
|
|
|
22.pants. Iepriekšlietojuma tiesības (1) Persona, kas Latvijas Republikas
teritorijā pirms patentētā izgudrojuma pieteikuma datuma vai prioritātes
datuma bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai
veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti
un nemaksājot atlīdzību patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot šo
izgudrojumu komerciālos nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu. (2) Iepriekšlietojuma
tiesības var nodot citai personai vienīgi kopā ar uzņēmumu vai uzņēmuma daļu,
kurā izgudrojums izmantots šā panta pirmās daļas izpratnē. |
V nodaļa Patentu valde 23.pants. Patentu valde un tās
pamatfunkcijas (1) Patentu valde īsteno valsts
politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību
reģistrāciju un veicinot izpratni par šo tiesību aizsardzības nepieciešamību
valstī. (2) Patentu valde pieņem un izskata
juridisko un fizisko personu pieteikumus izgudrojumu, dizainparaugu, preču
zīmju, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības
sertifikātu tiesiskajai aizsardzībai, veic to ekspertīzi, piešķir tos
aizsargājošus patentus un izsniedz reģistrācijas apliecības, kā arī kārto
attiecīgos valsts reģistrus un izdod Patentu valdes oficiālo izdevumu. |
|
|
|
V nodaļa Patentu valde 23.pants. Patentu valde un tās
pamatfunkcijas (1) Patentu valde īsteno valsts
politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, nodrošinot rūpnieciskā īpašuma tiesību
reģistrāciju un veicinot izpratni par šo tiesību aizsardzības nepieciešamību
valstī. (2) Patentu valde pieņem un izskata
juridisko un fizisko personu pieteikumus izgudrojumu, dizainparaugu, preču
zīmju, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības sertifikātu
tiesiskajai aizsardzībai, veic to ekspertīzi, piešķir tos aizsargājošus
patentus un izsniedz reģistrācijas apliecības, kā arī kārto attiecīgos valsts
reģistrus un izdod Patentu valdes oficiālo izdevumu. |
24.pants. Prasības Patentu valdes darbiniekiem un viņu
pienākumi (1) Patentu
valdes darbinieki, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātu, patstāvīgi un
atbilstoši normatīvajiem aktiem rūpnieciskā īpašuma jomā Patentu valdes vārdā
pieņem lēmumu par patenta piešķiršanu vai preču zīmes, dizainparauga, pusvadītāju
izstrādājumu topogrāfijas vai papildu aizsardzības sertifikāta reģistrāciju
un paraksta to. (2) Patentu valdes darbinieki, kamēr viņi
strādā Patentu valdē, kā arī gadu pēc darba attiecību ar Patentu valdi
pārtraukšanas nav tiesīgi iesniegt patenta pieteikumu, kā arī tieši vai
netieši (izņemot mantošanu) iegūt patentu, ko piešķīrusi vai piešķirs Patentu
valde, vai arī iegūt kādas no patenta izrietošas tiesības. Šo personu patenta
pieteikumiem nepiešķir prioritātes tiesības, ja attiecīgais pieteikums
iesniegts gada laikā (pieteikumu datums) pēc tam, kad šīs personas
pārtraukušas darba attiecības ar Patentu valdi. |
14. |
Juridiskais birojs Izteikt 24. panta nosaukumu šādā redakcijā: 24. pants. Patentu valdes darbinieku pienākumi
un ierobežojumi. |
Atbalstīts |
24.pants. Patentu
valdes darbinieku pienākumi un ierobežojumi (1) Patentu
valdes darbinieki, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātu, patstāvīgi un
atbilstoši normatīvajiem aktiem rūpnieciskā īpašuma jomā Patentu valdes vārdā
pieņem lēmumu par patenta piešķiršanu vai preču zīmes, dizainparauga,
pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas vai papildu aizsardzības sertifikāta
reģistrāciju un paraksta to. (2) Patentu
valdes darbinieki, kamēr viņi strādā Patentu valdē, kā arī gadu pēc darba
attiecību ar Patentu valdi pārtraukšanas nav tiesīgi iesniegt patenta
pieteikumu, kā arī tieši vai netieši (izņemot mantošanu) iegūt patentu, ko
piešķīrusi vai piešķirs Patentu valde, vai arī iegūt kādas no patenta
izrietošas tiesības. Šo personu patenta pieteikumiem nepiešķir prioritātes
tiesības, ja attiecīgais pieteikums iesniegts gada laikā (pieteikumu datums)
pēc tam, kad šīs personas pārtraukušas darba attiecības ar Patentu valdi. |
25.pants. Apelācijas padome (1) Patentu valdes Apelācijas padome
ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota patentu, preču zīmju,
dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības
sertifikātu strīdu izskatīšanai un darbojas atbilstoši Ministru kabineta
apstiprinātam nolikumam. (2) Pēc Patentu valdes direktora
priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu
un uz trim gadiem ieceļ Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas
padomes locekļus. (3) Apelācijas padomes sastāvā ir
Patentu valdes pārstāvji un speciālisti zinātnē, tehnikā vai jurisprudencē. (4) Apelācijas padome, pamatojoties
uz rakstisku apelāciju vai iebildumu, izskata patentu, preču zīmju,
dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības
sertifikātu strīdus. Katru apelāciju un iebildumu izskata ne mazāk kā trīs
Apelācijas padomes locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. (5) Pieņemot lēmumus, Apelācijas
padomes locekļi ir neatkarīgi. Apelācijas padomes
sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas
Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai
ekspertīzi. (6) Apelācijas padome izskata
apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā
"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu
likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā
kārtībā. (7) Patentu
valde nodrošina Apelācijas padomi ar darba telpām, sakaru līdzekļiem,
atbilstošu materiāltehnisko bāzi un darba samaksu. |
|
|
|
25.pants. Apelācijas padome (1) Patentu valdes Apelācijas padome
ir koleģiāla lēmējinstitūcija, kas izveidota patentu, preču zīmju,
dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības
sertifikātu strīdu izskatīšanai un darbojas atbilstoši Ministru kabineta
apstiprinātam nolikumam. (2) Pēc Patentu valdes direktora
priekšlikuma tieslietu ministrs nosaka Apelācijas padomes locekļu kopskaitu
un uz trim gadiem ieceļ Apelācijas padomes priekšsēdētāju un Apelācijas
padomes locekļus. (3) Apelācijas padomes sastāvā ir
Patentu valdes pārstāvji un speciālisti zinātnē, tehnikā vai jurisprudencē. (4) Apelācijas padome, pamatojoties
uz rakstisku apelāciju vai iebildumu, izskata patentu, preču zīmju,
dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un papildu aizsardzības
sertifikātu strīdus. Katru apelāciju un iebildumu izskata ne mazāk kā trīs
Apelācijas padomes locekļi, turklāt vismaz vienam no viņiem jābūt juristam. (5) Pieņemot lēmumus, Apelācijas
padomes locekļi ir neatkarīgi. Apelācijas padomes
sastāvā apelācijas vai iebilduma izskatīšanai nedrīkst iekļaut personu, kas
Patentu valdē veikusi attiecīgā pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu vai
ekspertīzi. (6) Apelācijas padome izskata
apelācijas un iebildumus šajā likumā, likumā
"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm", Dizainparaugu
likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā noteiktajā
kārtībā. (7) Patentu
valde nodrošina Apelācijas padomi ar darba telpām, sakaru līdzekļiem,
atbilstošu materiāltehnisko bāzi un darba samaksu. |
26.pants. Pārstāvība (1) Juridisko vai fizisko personu, kuras
pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvija vai kurai tās
teritorijā nepieder uzņēmums, Patentu valdē pārstāv profesionāls
patentpilnvarotais. (2) Juridiskā vai fiziskā persona,
kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvija vai kurai tās
teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var būt pārstāvēta personiski vai
ar tās darbinieku, vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šim pārstāvim
nav obligāti jābūt profesionālam patentpilnvarotajam. (3) Patentu valde kārto profesionālo
patentpilnvaroto reģistru. Profesionālajam patentpilnvarotajam var būt
specializācija. Profesionālo patentpilnvaroto reģistrā izdarāmo ierakstu
saturu, kā arī kārtību, kādā tiek kārtots reģistrs, nosaka Ministru kabinets. (4) Profesionālo patentpilnvaroto
reģistrā var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona atbilst šādām
prasībām: 1) tā ir Latvijas vai citas
Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis; 2) tai ir akadēmiskā vai otrā
līmeņa augstākā profesionālā izglītība (ārvalstu augstāko izglītības iestāžu
izsniegtajiem diplomiem attiecīgajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijā); 3) tai ir vismaz triju gadu darba
pieredze rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, ieskaitot darbību
starptautiskajās vai nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs, un to
apstiprina atbilstoši dokumenti; 4) tā ir nokārtojusi
patentpilnvarotā kvalifikācijas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā; 5) sarakstei ar Patentu valdi tā
norāda adresi Latvijas Republikā. (5) Eiropas Savienības pilsonim,
kuram ir tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto citā Eiropas
Savienības dalībvalstī saskaņā ar šās valsts normatīvajiem aktiem, nepiemēro
šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu. Šī persona iesniedz dokumentus,
kas apliecina viņas tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto. (6) No profesionālo patentpilnvaroto
reģistra izslēdz personu: 1) kura iesniedz rakstisku lūgumu
izslēgt to no profesionālo patentpilnvaroto reģistra; 2) kura vairs nav Latvijas
Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis; 3) kura likumā noteiktajā kārtībā
atzīta par rīcībnespējīgu; 4) kura ir mirusi vai atzīta par
bezvēsts prombūtnē esošu; 5) kurai saskaņā ar tiesas spriedumu aizliegts darboties
par patentpilnvaroto; 6) kura nepatiesi norādījusi šā
panta ceturtās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās ziņas. (7) Profesionālo patentpilnvaroto
reģistrs glabājas Patentu valdē un ir pieejams jebkurai ieinteresētajai
personai. Patentu valde ne retāk kā divas reizes gadā publicē Patentu valdes
oficiālajā izdevumā profesionālo patentpilnvaroto sarakstu. |
|
|
|
26.pants. Pārstāvība (1) Juridisko vai fizisko personu, kuras
pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta nav Latvija vai kurai tās
teritorijā nepieder uzņēmums, Patentu valdē pārstāv profesionāls
patentpilnvarotais. (2) Juridiskā vai fiziskā persona,
kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvija vai kurai tās
teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var būt pārstāvēta personiski vai
ar tās darbinieku, vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Šim pārstāvim
nav obligāti jābūt profesionālam patentpilnvarotajam. (3) Patentu valde kārto profesionālo
patentpilnvaroto reģistru. Profesionālajam patentpilnvarotajam var būt
specializācija. Profesionālo patentpilnvaroto reģistrā izdarāmo ierakstu
saturu, kā arī kārtību, kādā tiek kārtots reģistrs, nosaka Ministru kabinets. (4) Profesionālo patentpilnvaroto
reģistrā var iekļaut tikai fizisko personu datus, ja persona atbilst šādām
prasībām: 1) tā ir Latvijas vai citas
Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis; 2) tai ir akadēmiskā vai otrā
līmeņa augstākā profesionālā izglītība (ārvalstu augstāko izglītības iestāžu
izsniegtajiem diplomiem attiecīgajās specialitātēs jābūt atzītiem Latvijā); 3) tai ir vismaz triju gadu darba
pieredze rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, ieskaitot darbību
starptautiskajās vai nacionālajās rūpnieciskā īpašuma iestādēs, un to apstiprina
atbilstoši dokumenti; 4) tā ir nokārtojusi
patentpilnvarotā kvalifikācijas eksāmenu Ministru kabineta noteiktajā
kārtībā; 5) sarakstei ar Patentu valdi tā
norāda adresi Latvijas Republikā. (5) Eiropas Savienības pilsonim,
kuram ir tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto citā Eiropas
Savienības dalībvalstī saskaņā ar šās valsts normatīvajiem aktiem, nepiemēro
šā panta ceturtās daļas 2., 3. un 4.punktu. Šī persona iesniedz dokumentus,
kas apliecina viņas tiesības darboties par profesionālo patentpilnvaroto. (6) No profesionālo patentpilnvaroto
reģistra izslēdz personu: 1) kura iesniedz rakstisku lūgumu
izslēgt to no profesionālo patentpilnvaroto reģistra; 2) kura vairs nav Latvijas
Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis; 3) kura likumā noteiktajā kārtībā
atzīta par rīcībnespējīgu; 4) kura ir mirusi vai atzīta par
bezvēsts prombūtnē esošu; 5) kurai saskaņā ar tiesas
spriedumu aizliegts darboties par patentpilnvaroto; 6) kura nepatiesi norādījusi šā panta ceturtās daļas 1., 2.
vai 3.punktā minētās ziņas. (7)
Profesionālo patentpilnvaroto reģistrs glabājas Patentu valdē un ir pieejams
jebkurai ieinteresētajai personai. Patentu valde ne retāk kā divas reizes
gadā publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā profesionālo patentpilnvaroto
sarakstu. |
VI nodaļa Patenta piešķiršanas
procedūra 27.pants. Patenta pieteikums (1) Patenta pieteikumā ietver: 1) iesniegumu par patenta
piešķiršanu; 2) izgudrojuma aprakstu; 3) vienu vai vairākas
pretenzijas; 4) zīmējumus, ja aprakstā vai
pretenzijās ir atsauces uz tiem; 5) kopsavilkumu. (2) Patenta pieteikuma paraugu un saturu
nosaka Ministru kabinets. |
|
|
|
VI nodaļa Patenta piešķiršanas
procedūra 27.pants. Patenta pieteikums (1) Patenta pieteikumā ietver: 1) iesniegumu par patenta
piešķiršanu; 2) izgudrojuma aprakstu; 3) vienu vai vairākas
pretenzijas; 4) zīmējumus, ja aprakstā vai
pretenzijās ir atsauces uz tiem; 5) kopsavilkumu. (2) Patenta
pieteikuma paraugu un saturu nosaka Ministru kabinets. |
28.pants. Patenta pieteikuma iesniegšana un pieteikuma
datums (1) Persona, kas vēlas iegūt patentu uz
izgudrojumu, iesniedz Patentu valdē patenta pieteikumu. (2) Par patenta pieteikuma iesniegšanas
dienu (pieteikuma datumu) uzskata
dienu, kad Patentu valde saņēmusi vismaz: 1) iesniegumu par patenta piešķiršanu; 2) ziņas, kas ļauj identificēt
pieteicēju, un kontaktinformāciju; 3) pieteikuma daļu ar aprakstu vai
atsauci uz agrāku pieteikumu. (3) Ziņas, kas minētas šā panta otrās
daļas 1. un 2.punktā, iesniedzamas latviešu valodā, bet 3.punktā minētā
pieteikuma daļa pieteikuma datuma noteikšanai var būt citā valodā. (4) Atsaucē uz agrāk iesniegtu patenta
pieteikumu (šā panta otrās daļas 3.punkts) norāda agrākā pieteikuma datumu,
numuru un valsti, kurā tas iesniegts. (5) Patenta pieteikums iesniedzams
latviešu valodā. Ja pieteikuma datuma noteikšanai pieteikums iesniegts citā
valodā, pieteicējs triju mēnešu laikā iesniedz tā tulkojumu latviešu valodā.
Ja tulkojums minētajā termiņā nav iesniegts, pieteikumu uzskata par atsauktu.
Visa turpmākā ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu
valodā. (6) Pieteicējam mēneša laikā pēc
patenta pieteikuma iesniegšanas jāsamaksā pieteikuma valsts nodeva un
jāiesniedz dokuments, kas apliecina tās samaksu. Ja šis termiņš nokavēts,
pieteikumu uzskata par neiesniegtu. (7) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska
materiāla izmantošanu, kas nav publiski pieejams un kuru patenta pieteikumā
nevar aprakstīt tā, lai to varētu īstenot lietpratējs attiecīgajā nozarē,
kopā ar p
ieteikumu iesniedzama izziņa par bioloģiskā materiāla deponēšanu
starptautiski atzītā depozitārijā saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa
Līgumu par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas
procedūras vajadzībām. Ja bioloģiskais materiāls, kas deponēts, vairs nav
pieejams atzītajā depozitārija iestādē, materiālu atļauj deponēt vēlreiz ar
tiem pašiem nosacījumiem, kas ietverti šajā daļā minētajā līgumā. Izziņas iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
15. |
Juridiskais birojs Izteikt 28.panta sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: Pieteicējs mēneša laikā pēc patenta pieteikuma iesniegšanas
samaksā valsts nodevu un iesniedz dokumentu, kas apliecina tās samaksu. |
Atbalstīts |
28.pants. Patenta pieteikuma iesniegšana un pieteikuma
datums (1) Persona, kas vēlas iegūt patentu uz
izgudrojumu, iesniedz Patentu valdē patenta pieteikumu. (2) Par patenta pieteikuma iesniegšanas
dienu (pieteikuma datumu) uzskata
dienu, kad Patentu valde saņēmusi vismaz: 1) iesniegumu par patenta piešķiršanu; 2) ziņas, kas ļauj identificēt
pieteicēju, un kontaktinformāciju; 3) pieteikuma daļu ar aprakstu vai
atsauci uz agrāku pieteikumu. (3) Ziņas, kas minētas šā panta otrās
daļas 1. un 2.punktā, iesniedzamas latviešu valodā, bet 3.punktā minētā
pieteikuma daļa pieteikuma datuma noteikšanai var būt citā valodā. (4) Atsaucē uz agrāk iesniegtu patenta
pieteikumu (šā panta otrās daļas 3.punkts) norāda agrākā pieteikuma datumu,
numuru un valsti, kurā tas iesniegts. (5) Patenta pieteikums iesniedzams
latviešu valodā. Ja pieteikuma datuma noteikšanai pieteikums iesniegts citā
valodā, pieteicējs triju mēnešu laikā iesniedz tā tulkojumu latviešu valodā.
Ja tulkojums minētajā termiņā nav iesniegts, pieteikumu uzskata par atsauktu.
Visa turpmākā ar pieteikumu saistītā lietvedība un sarakste notiek latviešu
valodā. (6) Pieteicējs mēneša laikā pēc patenta
pieteikuma iesniegšanas samaksā valsts nodevu un iesniedz dokumentu, kas
apliecina tās samaksu. Ja šis termiņš nokavēts, pieteikumu uzskata par
neiesniegtu.
(7) Ja izgudrojums paredz tāda bioloģiska materiāla izmantošanu, kas
nav publiski pieejams un kuru patenta pieteikumā nevar aprakstīt tā, lai to
varētu īstenot lietpratējs attiecīgajā nozarē, kopā ar pieteikumu iesniedzama
izziņa par bioloģiskā materiāla deponēšanu starptautiski atzītā depozitārijā
saskaņā ar Budapeštas 1977.gada 28.aprīļa Līgumu par mikroorganismu
deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām. Ja
bioloģiskais materiāls, kas deponēts, vairs nav pieejams atzītajā depozitārija
iestādē, materiālu atļauj deponēt vēlreiz ar tiem pašiem nosacījumiem, kas
ietverti šajā daļā minētajā līgumā. Izziņas
iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. |
29.pants. Prioritātes tiesības (1) Personai vai šās personas tiesību
pārņēmējam, kas noteiktā kārtībā iesniedzis patenta pieteikumu vai lietderīgā
modeļa pieteikumu jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī, Pasaules
tirdzniecības organizācijas dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai
savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību
atzīšanu, 12 mēnešu laikā no pirmā pieteikuma datuma ir prioritātes
tiesības, iesniedzot Latvijā šā paša izgudrojuma patenta pieteikumu. (2) Nākamais patenta pieteikums uz to
pašu izgudrojumu, uz kuru attiecās iepriekšējais pirmais pieteikums,
prioritātes noteikšanai uzskatāms par pirmo pieteikumu, ja nākamā pieteikuma
iesniegšanas dienā iepriekšējais pieteikums ir bijis atsaukts, atstāts bez
virzības vai noraidīts, nav bijis publiskots, uz to nav saglabājušās nekādas
tiesības un ja tas vēl nav bijis par pamatu prioritātes tiesību
pieprasīšanai. Iepriekšējais pieteikums no šā brīža nevar būt par pamatu
prioritātes tiesību pieprasīšanai. (3) Pieteicējs, kas vēlas izmantot
prioritātes tiesības, prioritātes prasību iesniedz vienlaikus ar patenta
pieteikumu, norādot pieprasītās prioritātes pieteikuma datumu un valsti,
kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru. Prioritātes prasību var
iesniegt vai grozīt 16 mēnešu laikā pēc agrākās prioritātes datuma. Šo
prasību nevar iesniegt vai grozīt, ja pieteicējs iesniedzis pieprasījumu
saskaņā ar šā likuma 36.panta ceturto daļu. Dokuments, kas apliecina
tiesības uz prioritāti, ir agrākā pieteikuma kopija, kuras atbilstību
oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu pieņēmusi. Dokuments
iesniedzams Patentu valdē 16 mēnešu laikā pēc agrākās prioritātes
datuma. (4) Pieteicējs patenta pieteikumā var
pieprasīt tiesības uz vairākām prioritātēm. Ja ir pieprasītas vairākas
prioritātes, termiņi, kas sākas prioritātes datumā, sākas no agrākās pirmās
prioritātes datuma. (5) Ja patenta pieteikumam pieprasa vienu
vai vairākas prioritātes, prioritātes tiesības attiecas vienīgi uz tām
izgudrojuma pazīmēm, kuras satur patenta pieteikums vai pieteikumi, kuru
prioritāte tiek prasīta. (6) Ja kādas izgudrojuma pazīmes, kurām
tiek prasīta prioritāte, nav minētas agrākā pieteikuma pretenzijās,
prioritātes tiesības tomēr var piešķirt, ja agrākā pieteikuma dokumenti
kopumā nepārprotami atklāj šādas pazīmes. (7) Ja agrākais patenta pieteikums nav
iesniegts latviešu valodā un tam ir nozīme strīdā par vēlāk pieteiktā
izgudrojuma patentspēju, piemēro šā likuma 28.panta piektās daļas
nosacījumus. |
16. |
Juridiskais birojs Aizstāt 29. panta trešās daļas trešajā teikumā skaitli
36 ar skaitli 35. |
Atbalstīts |
29.pants. Prioritātes tiesības (1) Personai vai šās personas tiesību
pārņēmējam, kas noteiktā kārtībā iesniedzis patenta pieteikumu vai lietderīgā
modeļa pieteikumu jebkurā Parīzes savienības dalībvalstī, Pasaules
tirdzniecības organizācijas dalībvalstī vai jebkurā citā valstī vai
savienībā, ar kuru Latvija ir noslēgusi vienošanos par prioritātes tiesību
atzīšanu, 12 mēnešu laikā no pirmā pieteikuma datuma ir prioritātes
tiesības, iesniedzot Latvijā šā paša izgudrojuma patenta pieteikumu. (2) Nākamais patenta pieteikums uz to
pašu izgudrojumu, uz kuru attiecās iepriekšējais pirmais pieteikums,
prioritātes noteikšanai uzskatāms par pirmo pieteikumu, ja nākamā pieteikuma
iesniegšanas dienā iepriekšējais pieteikums ir bijis atsaukts, atstāts bez
virzības vai noraidīts, nav bijis publiskots, uz to nav saglabājušās nekādas
tiesības un ja tas vēl nav bijis par pamatu prioritātes tiesību
pieprasīšanai. Iepriekšējais pieteikums no šā brīža nevar būt par pamatu
prioritātes tiesību pieprasīšanai. (3)
Pieteicējs, kas vēlas izmantot prioritātes tiesības, prioritātes prasību
iesniedz vienlaikus ar patenta pieteikumu, norādot pieprasītās prioritātes
pieteikuma datumu un valsti, kurā tas iesniegts, kā arī pieteikuma numuru.
Prioritātes prasību var iesniegt vai grozīt 16 mēnešu laikā pēc agrākās
prioritātes datuma. Šo prasību nevar iesniegt vai grozīt, ja pieteicējs
iesniedzis pieprasījumu saskaņā ar šā likuma 35.panta ceturto daļu.
Dokuments, kas apliecina tiesības uz prioritāti, ir agrākā pieteikuma kopija,
kuras atbilstību oriģinālam apliecinājusi institūcija, kas šo pieteikumu
pieņēmusi. Dokuments iesniedzams Patentu valdē 16 mēnešu laikā pēc
agrākās prioritātes datuma. (4) Pieteicējs patenta pieteikumā var
pieprasīt tiesības uz vairākām prioritātēm. Ja ir pieprasītas vairākas
prioritātes, termiņi, kas sākas prioritātes datumā, sākas no agrākās pirmās
prioritātes datuma. (5) Ja patenta pieteikumam pieprasa vienu
vai vairākas prioritātes, prioritātes tiesības attiecas vienīgi uz tām
izgudrojuma pazīmēm, kuras satur patenta pieteikums vai pieteikumi, kuru
prioritāte tiek prasīta. (6) Ja kādas izgudrojuma pazīmes, kurām
tiek prasīta prioritāte, nav minētas agrākā pieteikuma pretenzijās,
prioritātes tiesības tomēr var piešķirt, ja agrākā pieteikuma dokumenti
kopumā nepārprotami atklāj šādas pazīmes. (7) Ja
agrākais patenta pieteikums nav iesniegts latviešu valodā un tam ir nozīme
strīdā par vēlāk pieteiktā izgudrojuma patentspēju, piemēro šā likuma
28.panta piektās daļas nosacījumus. |
30.pants. Izgudrojuma atklāšana, pretenzijas un
kopsavilkums (1) Izgudrojuma aprakstam jābūt tik
skaidram un pilnīgam, lai lietpratējs varētu izgudrojumu īstenot bez
izgudrotāja papildu informācijas. Izgudrojums nedrīkst būt pretrunā
zinātniski apstiprinātiem dabas likumiem. (2) Pretenzijas nosaka objektu, kuram
tiek lūgta patentaizsardzība, un izgudrojuma aizsardzības apjomu, izmantojot
izgudrojuma tehniskās pazīmes. Pretenzijām jābūt skaidrām, īsi formulētām un
aprakstā pamatotām. (3) Ja patenta pieteikumā ir vairāk par
10 pretenzijām, pieteicējs papildus pieteikuma valsts nodevai par
vienpadsmito un katru nākamo pretenziju maksā pretenziju nodevu. Pretenziju
valsts nodeva samaksājama mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja
pretenziju valsts nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, to var izdarīt
mēneša laikā pēc paziņojuma par termiņu neievērošanu saņemšanas. Pēc šā
termiņa pretenzijas, par kurām nav samaksāta pretenziju valsts nodeva, tiek
uzskatītas par neiesniegtām. (4) Kopsavilkums satur tikai tehnisku
informāciju, kuru neņem vērā citiem nolūkiem (piemēram, izgudrojuma
aizsardzības apjoma noteikšanai). |
|
|
|
30.pants. Izgudrojuma atklāšana, pretenzijas un kopsavilkums (1) Izgudrojuma aprakstam jābūt tik
skaidram un pilnīgam, lai lietpratējs varētu izgudrojumu īstenot bez
izgudrotāja papildu informācijas. Izgudrojums nedrīkst būt pretrunā
zinātniski apstiprinātiem dabas likumiem. (2) Pretenzijas nosaka objektu, kuram
tiek lūgta patentaizsardzība, un izgudrojuma aizsardzības apjomu, izmantojot
izgudrojuma tehniskās pazīmes. Pretenzijām jābūt skaidrām, īsi formulētām un
aprakstā pamatotām. (3) Ja patenta pieteikumā ir vairāk par
10 pretenzijām, pieteicējs papildus pieteikuma valsts nodevai par
vienpadsmito un katru nākamo pretenziju maksā pretenziju nodevu. Pretenziju
valsts nodeva samaksājama mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ja
pretenziju valsts nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, to var izdarīt
mēneša laikā pēc paziņojuma par termiņu neievērošanu saņemšanas. Pēc šā
termiņa pretenzijas, par kurām nav samaksāta pretenziju valsts nodeva, tiek
uzskatītas par neiesniegtām. (4)
Kopsavilkums satur tikai tehnisku informāciju, kuru neņem vērā citiem
nolūkiem (piemēram, izgudrojuma aizsardzības apjoma noteikšanai). |
31.pants. Izgudrojuma vienotība (1) Vienā patenta pieteikumā var
pieprasīt patentu tikai uz vienu izgudrojumu vai uz tādu izgudrojumu grupu,
kurus vieno viena kopīga izgudrotājiecere. (2) Izgudrojuma vienotības
nosacījums ir izpildīts, ja, pieprasot aizsardzību izgudrojumu grupai, šos
izgudrojumus vieno tehniska saistība, kas ietver vienu vai vairākas tās pašas
vai atbilstošas īpašas tehniskās pazīmes, kuras, aplūkojot izgudrojumu grupu
kopumā, nosaka katra ietvertā izgudrojuma atšķirību no esošā tehnikas līmeņa.
(3) Vai izgudrojumu grupu vieno
kopīga izgudrotājiecere, novērtē neatkarīgi no tā, vai katrs izgudrojums
ir formulēts atsevišķā pretenzijā vai arī kā alternatīva vienā pretenzijā. |
17. 18. |
Juridiskais birojs Aizstāt 31.panta pirmajā daļā vārdu izgudrotājiecere ar
vārdu iecere. Juridiskais birojs Aizstāt 31.panta trešajā daļā vārdus Vai izgudrojumu grupu
vieno kopīga izgudrotājiecere, novērtē ar vārdiem Izgudrojumu grupu vieno
kopīga iecere. |
Atbalstīts Atbalstīts |
31.pants. Izgudrojuma vienotība (1) Vienā patenta pieteikumā var
pieprasīt patentu tikai uz vienu izgudrojumu vai uz tādu izgudrojumu grupu,
kurus vieno viena kopīga iecere. (2) Izgudrojuma vienotības
nosacījums ir izpildīts, ja, pieprasot aizsardzību izgudrojumu grupai, šos
izgudrojumus vieno tehniska saistība, kas ietver vienu vai vairākas tās pašas
vai atbilstošas īpašas tehniskās pazīmes, kuras, aplūkojot izgudrojumu grupu
kopumā, nosaka katra ietvertā izgudrojuma atšķirību no esošā tehnikas līmeņa.
(3) Izgudrojumu grupu vieno kopīga
iecere neatkarīgi no tā, vai katrs izgudrojums ir formulēts
atsevišķā pretenzijā vai arī kā alternatīva vienā pretenzijā. |
32.pants. Pārstāvības pilnvarojums (1) Ja patenta pieteikumu iesniedz
ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina
pārstāvja pilnvarojumu. Pilnvarojuma kārtību nosaka Ministru kabinets. (2) Ārvalsts pieteicējs iesniedz
patenta pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu
valdē un Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā
starpniecību atbilstoši šā likuma 26.pantam. (3) Pārstāvja pilnvarojuma dokumentu
iesniedz vienlaikus ar patenta pieteikumu vai triju mēnešu laikā pēc
paziņojuma saņemšanas par tā trūkumu. Ja pārstāvja pilnvarojuma dokuments nav
iesniegts noteiktajā termiņā, uzskata, ka pārstāvis nav pilnvarots un viņa
veiktās darbības nav notikušas, izņemot pieteikuma materiālu iesniegšanu. |
|
|
|
32.pants. Pārstāvības pilnvarojums (1) Ja patenta pieteikumu iesniedz
ar pārstāvja starpniecību, pieteikumam pievieno dokumentu, kas apliecina
pārstāvja pilnvarojumu. Pilnvarojuma kārtību nosaka Ministru kabinets. (2) Ārvalsts pieteicējs iesniedz
patenta pieteikumu, kārto saraksti un veic visas turpmākās darbības Patentu
valdē un Apelācijas padomē tikai ar profesionāla patentpilnvarotā
starpniecību atbilstoši šā likuma 26.pantam. (3) Pārstāvja
pilnvarojuma dokumentu iesniedz vienlaikus ar patenta pieteikumu vai triju
mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par tā trūkumu. Ja pārstāvja
pilnvarojuma dokuments nav iesniegts noteiktajā termiņā, uzskata, ka
pārstāvis nav pilnvarots un viņa veiktās darbības nav notikušas, izņemot pieteikuma
materiālu iesniegšanu. |
33.pants. Patenta pieteikuma datuma noteikšana (1) Patentu valde pārbauda, vai
iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma 28.panta nosacījumiem. Ja iesniegtie
dokumenti atbilst šā likuma 28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas
prasībām, Patentu valde nosaka pieteikuma datumu un paziņo to pieteicējam. (2) Ja pieteikums neatbilst šā likuma
28.panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām vai atbilst tikai daļēji,
Patentu valde par to paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību, un nosaka
divu mēnešu termiņu norādīto trūkumu novēršanai. (3) Ja, pārbaudot iesniegtos dokumentus,
Patentu valde secina, ka patenta pieteikumā trūkst apraksta daļas vai
zīmējumu, uz kuriem ir atsauces aprakstā vai pretenzijās, Patentu valde nosūta
pieteicējam paziņojumu, kurā lūdz trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumus
iesniegt divu mēnešu laikā. (4) Ja trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus iesniedz pēc pieteikuma datuma, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā
pēc pieteikuma datuma vai pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma
nosūtīšanas, Patentu valde par pieteikuma datumu nosaka dienu, kad ir
saņemtas trūkstošās daļas vai zīmējumi, ja vien tie netiek atsaukti mēneša
laikā pēc iesniegšanas. (5) Ja trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus iesniedz šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un patenta
pieteikumā ir pieprasītas agrāka pieteikuma prioritātes tiesības, tad par
pieteikuma datumu (pieņemot, ka trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumi
pilnībā ir atrodami agrākajā pieteikumā) saglabā datumu, kad izpildītas šā
likuma 28.panta otrajā daļā minētās prasības, ja vien pieteicējs izsaka šādu
lūgumu un iesniedz agrākā pieteikuma kopiju. Ja kopija nav latviešu valodā,
tad noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu iesniedz termiņā, kas minēts šā likuma
28.panta piektajā daļā. (6) Ja
pieteicējs noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus, jebkuras atsauces uz šīm apraksta daļām vai zīmējumiem tiek
uzskatītas par neesošām. |
|
|
|
33.pants. Patenta pieteikuma datuma noteikšana
(1) Patentu valde pārbauda, vai iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma
28.panta nosacījumiem. Ja iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma 28.panta
otrās, trešās un ceturtās daļas prasībām, Patentu valde nosaka pieteikuma
datumu un paziņo to pieteicējam.
(2) Ja pieteikums neatbilst šā likuma 28.panta otrās, trešās un
ceturtās daļas prasībām vai atbilst tikai daļēji, Patentu valde par to paziņo
pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību, un nosaka divu mēnešu termiņu norādīto
trūkumu novēršanai. (3) Ja, pārbaudot iesniegtos dokumentus,
Patentu valde secina, ka patenta pieteikumā trūkst apraksta daļas vai
zīmējumu, uz kuriem ir atsauces aprakstā vai pretenzijās, Patentu valde
nosūta pieteicējam paziņojumu, kurā lūdz trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus iesniegt divu mēnešu laikā. (4) Ja trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus iesniedz pēc pieteikuma datuma, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā
pēc pieteikuma datuma vai pēc šā panta trešajā daļā minētā paziņojuma
nosūtīšanas, Patentu valde par pieteikuma datumu nosaka dienu, kad ir
saņemtas trūkstošās daļas vai zīmējumi, ja vien tie netiek atsaukti mēneša
laikā pēc iesniegšanas. (5) Ja trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus iesniedz šā panta ceturtajā daļā minētajā termiņā un patenta
pieteikumā ir pieprasītas agrāka pieteikuma prioritātes tiesības, tad par
pieteikuma datumu (pieņemot, ka trūkstošās apraksta daļas vai zīmējumi
pilnībā ir atrodami agrākajā pieteikumā) saglabā datumu, kad izpildītas šā
likuma 28.panta otrajā daļā minētās prasības, ja vien pieteicējs izsaka šādu
lūgumu un iesniedz agrākā pieteikuma kopiju. Ja kopija nav latviešu valodā,
tad noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu iesniedz termiņā, kas minēts šā
likuma 28.panta piektajā daļā. (6) Ja
pieteicējs noteiktajā termiņā neiesniedz trūkstošās apraksta daļas vai
zīmējumus, jebkuras atsauces uz šīm apraksta daļām vai zīmējumiem tiek
uzskatītas par neesošām. |
34.pants. Formālo nosacījumu pārbaude (1) Kad patenta pieteikumam ir
noteikts pieteikuma datums, Patentu valde pārbauda, vai iesniegtais
pieteikums atbilst šā likuma 6.panta otrajā daļā, 28.panta piektajā, sestajā
un septītajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 32.pantā
noteiktajām prasībām. Pārbaude veicama triju mēnešu laikā no dienas, kad
pieteikums iesniegts Patentu valdē. Šajā termiņā Patentu valde kopsavilkumu
sagatavo publicēšanai. (2) Ja patenta pieteikums atbilst
noteiktajām prasībām, Patentu valde paziņo pieteicējam par formālo nosacījumu
pārbaudes pabeigšanu un informē par pieteikuma publicēšanas datumu. (3) Ja patenta pieteikums neatbilst
noteiktajām prasībām vai atbilst tām tikai daļēji, Patentu valde par to
paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu
norādīto trūkumu novēršanai un savu apsvērumu izteikšanai.
(4) Ja pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus,
pieteikumu noraida. Pieteicējam par to paziņo rakstiski. |
19. |
Juridiskais birojs Aizstāt 34.panta nosaukumā vārdus Formālo nosacījumu ar
vārdiem Pieteikuma formālo prasību. |
Atbalstīts |
34.pants. Pieteikuma formālo prasību pārbaude (1) Kad patenta pieteikumam ir
noteikts pieteikuma datums, Patentu valde pārbauda, vai iesniegtais
pieteikums atbilst šā likuma 6.panta otrajā daļā, 28.panta piektajā, sestajā
un septītajā daļā, 29.panta trešajā daļā, 30.panta trešajā daļā un 32.pantā
noteiktajām prasībām. Pārbaude veicama triju mēnešu laikā no dienas, kad
pieteikums iesniegts Patentu valdē. Šajā termiņā Patentu valde kopsavilkumu
sagatavo publicēšanai. (2) Ja patenta pieteikums atbilst
noteiktajām prasībām, Patentu valde paziņo pieteicējam par formālo nosacījumu
pārbaudes pabeigšanu un informē par pieteikuma publicēšanas datumu. (3) Ja patenta pieteikums neatbilst
noteiktajām prasībām vai atbilst tām tikai daļēji, Patentu valde par to
paziņo pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu
norādīto trūkumu novēršanai un savu apsvērumu izteikšanai. (4) Ja
pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus, pieteikumu
noraida. Pieteicējam par to paziņo rakstiski. |
35.pants. Pieteikuma publiskošana (1) Patentu valde patenta pieteikumu
publisko iespējami īsā laikā pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma vai,
ja pieprasīta prioritāte, no pieteikuma pirmās agrākās prioritātes
datuma. (2) Publiskošana ietver: 1) paziņojuma publicēšanu par
patenta pieteikumu Patentu valdes oficiālajā izdevumā; 2) tiesības jebkurai personai
iepazīties ar patenta pieteikuma materiāliem Patentu valdē, kā arī saņemt
attiecīgā izgudrojuma pieteikuma materiālu kopiju, samaksājot Ministru
kabineta noteikto maksu. (3) Publikācija Patentu valdes
oficiālajā izdevumā satur: 1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš
nav atteicies no tiesībām tikt minētam), pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir); 2) izgudrojuma nosaukumu; 3) starptautiskās patentu
klasifikācijas indeksus; 4) patenta pieteikuma numuru,
datumu, pieteikuma publicēšanas datumu un publikācijas numuru; 5) ziņas par prioritāti; 6) pieteikuma kopsavilkumu. (4) Pēc pieteicēja pieprasījuma
patenta pieteikumu var publiskot pirms 18 mēnešu termiņa, bet ne agrāk
par paziņojuma par formālo nosacījumu pārbaudes pabeigšanu datumu. |
20. |
Juridiskais birojs Izteikt 35.panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: (3) Publikācijā ietver:. |
Atbalstīts |
35.pants. Pieteikuma publiskošana (1) Patentu valde patenta pieteikumu
publisko iespējami īsā laikā pēc 18 mēnešiem no pieteikuma datuma vai,
ja pieprasīta prioritāte, no pieteikuma pirmās agrākās prioritātes
datuma. (2) Publiskošana ietver: 1) paziņojuma publicēšanu par
patenta pieteikumu Patentu valdes oficiālajā izdevumā; 2) tiesības jebkurai personai
iepazīties ar patenta pieteikuma materiāliem Patentu valdē, kā arī saņemt
attiecīgā izgudrojuma pieteikuma materiālu kopiju, samaksājot Ministru
kabineta noteikto maksu. (3) Publikācijā ietver: 1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš
nav atteicies no tiesībām tikt minētam), pieteicēju un pārstāvi (ja tāds ir); 2) izgudrojuma nosaukumu; 3) starptautiskās patentu
klasifikācijas indeksus; 4) patenta pieteikuma numuru,
datumu, pieteikuma publicēšanas datumu un publikācijas numuru; 5) ziņas par prioritāti; 6) pieteikuma kopsavilkumu. (4) Pēc
pieteicēja pieprasījuma patenta pieteikumu var publiskot pirms 18 mēnešu
termiņa, bet ne agrāk par paziņojuma par formālo nosacījumu pārbaudes
pabeigšanu datumu. |
36.pants. Grozījumi pieteikumā un tā sadalīšana (1) Līdz Patentu valdes paziņojuma
publicēšanai par patenta piešķiršanu pieteicējam ir tiesības vienreiz pēc
savas iniciatīvas izdarīt pieteikumā grozījumus, ja tie nemaina izgudrojuma
būtību un nepaplašina pretenziju apjomu. Šādus grozījumus var izdarīt arī pēc
Patentu valdes pieprasījuma. Abos gadījumos attiecīgi tiek pagarināts patenta
pieteikuma izskatīšanas termiņš. Ja pieteicējs izdara grozījumus pēc savas
iniciatīvas, viņš maksā valsts nodevu par grozījumu izdarīšanu. Pieļaujamo
grozījumu nosacījumus nosaka Ministru kabinets. (2) Līdz Patentu valdes paziņojuma
publicēšanai par patenta piešķiršanu saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmo daļu
pieteicējs, nepārsniedzot pieteikuma apjomu, to var sadalīt divos vai
vairākos pieteikumos, katram saglabājot sākotnējā pieteikuma datumu un
prioritāti. Katram izdalītajam pieteikumam piemērojamas šā panta, 27.panta,
28.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 30., 31. un 32.panta prasības. Ja
triju mēnešu laikā pēc dienas, kad Patentu valde saņēmusi lūgumu par
pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis noteiktos dokumentus un
materiālus, kas attiecas uz izdalīto patenta pieteikumu, vai nav samaksājis
noteikto valsts nodevu, izdalīto pieteikumu uzskata par atsauktu. |
|
|
|
36.pants. Grozījumi pieteikumā un tā sadalīšana (1) Līdz Patentu valdes paziņojuma
publicēšanai par patenta piešķiršanu pieteicējam ir tiesības vienreiz pēc
savas iniciatīvas izdarīt pieteikumā grozījumus, ja tie nemaina izgudrojuma
būtību un nepaplašina pretenziju apjomu. Šādus grozījumus var izdarīt arī pēc
Patentu valdes pieprasījuma. Abos gadījumos attiecīgi tiek pagarināts patenta
pieteikuma izskatīšanas termiņš. Ja pieteicējs izdara grozījumus pēc savas
iniciatīvas, viņš maksā valsts nodevu par grozījumu izdarīšanu. Pieļaujamo
grozījumu nosacījumus nosaka Ministru kabinets. (2) Līdz
Patentu valdes paziņojuma publicēšanai par patenta piešķiršanu saskaņā ar šā
likuma 38.panta pirmo daļu pieteicējs, nepārsniedzot pieteikuma apjomu, to
var sadalīt divos vai vairākos pieteikumos, katram saglabājot sākotnējā
pieteikuma datumu un prioritāti. Katram izdalītajam pieteikumam piemērojamas
šā panta, 27.panta, 28.panta pirmās, piektās un sestās daļas, 30., 31. un
32.panta prasības. Ja triju mēnešu laikā pēc dienas, kad Patentu valde
saņēmusi lūgumu par pieteikuma sadalīšanu, pieteicējs nav iesniedzis
noteiktos dokumentus un materiālus, kas attiecas uz izdalīto patenta
pieteikumu, vai nav samaksājis noteikto valsts nodevu, izdalīto pieteikumu
uzskata par atsauktu. |
37.pants. Pieteikuma izskatīšana pēc būtības (1) Patentu valde pārbauda, vai patenta
pieteikums atbilst šā likuma 8.panta otrās daļas, 9. un 10.panta, 30.panta
pirmās un otrās daļas, 31. un 36.panta prasībām. Patentu valde pieteikuma
izskatīšanas procesā neveic izgudrojuma patentspējas ekspertīzi atbilstoši šā
likuma 5. un 7.panta un 8.panta pirmās daļas prasībām. (2) Ja pieteicējs nav izpildījis šā
likuma 31.panta prasības par izgudrojuma vienotību, turpmākā patenta
pieteikuma lietvedība kārtojama tikai attiecībā uz pieteikuma pirmo
pretenziju, ja vien pieteicējs, atbildot uz Patentu valdes paziņojumu par
minētā panta prasību neievērošanu, nav informējis Patentu valdi par
pieteikuma sadali vai arī nav lūdzis izskatīt tikai tās pretenzijas, kuras
attiecas uz izgudrojumu vai izgudrojumu grupu un atbilst prasībām par
izgudrojuma vienotību. Izdalītā patenta pieteikuma iesniegšanas kārtību
nosaka Ministru kabinets. (3) Ja patenta pieteikums neatbilst vai
daļēji atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde par to paziņo
pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu norādīto
trūkumu novēršanai. (4) Ja pieteicējs nav novērsis Patentu
valdes norādītos trūkumus, Patentu valde pieņem lēmumu par patenta pieteikuma
noraidīšanu. Pieteicējam to paziņo rakstiski. |
|
|
|
37.pants. Pieteikuma izskatīšana pēc būtības (1) Patentu valde pārbauda, vai patenta
pieteikums atbilst šā likuma 8.panta otrās daļas, 9. un 10.panta, 30.panta
pirmās un otrās daļas, 31. un 36.panta prasībām. Patentu valde pieteikuma
izskatīšanas procesā neveic izgudrojuma patentspējas ekspertīzi atbilstoši šā
likuma 5. un 7.panta un 8.panta pirmās daļas prasībām. (2) Ja pieteicējs nav izpildījis šā
likuma 31.panta prasības par izgudrojuma vienotību, turpmākā patenta
pieteikuma lietvedība kārtojama tikai attiecībā uz pieteikuma pirmo
pretenziju, ja vien pieteicējs, atbildot uz Patentu valdes paziņojumu par
minētā panta prasību neievērošanu, nav informējis Patentu valdi par
pieteikuma sadali vai arī nav lūdzis izskatīt tikai tās pretenzijas, kuras
attiecas uz izgudrojumu vai izgudrojumu grupu un atbilst prasībām par
izgudrojuma vienotību. Izdalītā patenta pieteikuma iesniegšanas kārtību
nosaka Ministru kabinets. (3) Ja patenta pieteikums neatbilst vai
daļēji atbilst šā panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde par to paziņo
pieteicējam, izskaidrojot neatbilstību un nosakot triju mēnešu termiņu
norādīto trūkumu novēršanai. (4) Ja
pieteicējs nav novērsis Patentu valdes norādītos trūkumus, Patentu valde
pieņem lēmumu par patenta pieteikuma noraidīšanu. Pieteicējam to paziņo
rakstiski. |
38.pants. Patenta piešķiršana,
reģistrācija un publikācija (1) Ja patenta pieteikums atbilst šā
likuma 37.panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde pieņem lēmumu par
patenta piešķiršanu. Lēmumu rakstiski paziņo pieteicējam, kā arī nosaka triju
mēnešu termiņu valsts nodevas samaksai par patenta publikāciju un
reģistrāciju patentu reģistrā. Ja valsts nodeva ir samaksāta, Patentu valde iespējami
īsā laikā paziņojumu par patenta piešķiršanu publicē Patentu valdes
oficiālajā izdevumā. Vienlaikus Patentu valde sagatavo patenta pilnu
publikāciju, kas ietver patenta bibliogrāfisko izziņu, izgudrojuma
kopsavilkumu, izgudrojuma aprakstu, pretenzijas un, ja nepieciešams,
zīmējumus. (2) Paziņojums par patenta piešķiršanu
satur: 1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš
nav atteicies no tiesībām tikt minētam), īpašnieku un pārstāvi (ja tāds ir); 2) izgudrojuma nosaukumu; 3) starptautiskās patentu
klasifikācijas indeksus; 4) patenta pieteikuma numuru,
datumu, pieteikuma publiskošanas datumu un patenta numuru (publikācijas numurs
saskaņā ar šā panta 35.panta trešās daļas 4.punktu); 5) ziņas par prioritāti; 6) patenta pretenzijas. (3) Paziņojumu par patenta pie
šķiršanu
publicē vienlaikus ar patenta pieteikuma publicēšanu, ja lēmums par patenta
piešķiršanu pieņemts pirms šā likuma 35.panta pirmajā un ceturtajā daļā
minētā termiņa beigām. (4) Patentu reģistrē patentu reģistrā
vienlaikus ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Patentu valdes
oficiālajā izdevumā. Patentu valde patenta īpašniekam izsniedz patentu.
Patenta paraugu nosaka Ministru kabinets. (5) Patentu nepiešķir, ja pieteicējs noteiktajā termiņā nav samaksājis
valsts nodevu par patenta publikāciju un reģistrāciju patentu reģistrā
saskaņā ar šā panta pirmo daļu. |
21. 22. 23. |
Juridiskais birojs Aizstāt 38.panta pirmajā daļā vārdus iespējami īsā laikā ar
vārdiem iespējami īsā laikposmā. Juridiskais birojs Izteikt 38.panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā: (2) Paziņojumā ietver:. Juridiskais birojs Aizstāt 38.panta otrās daļas ceturtajā punktā vārdu panta ar
vārdu likuma. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
38.pants. Patenta
piešķiršana, reģistrācija un publikācija (1) Ja patenta pieteikums atbilst šā
likuma 37.panta pirmās daļas prasībām, Patentu valde pieņem lēmumu par
patenta piešķiršanu. Lēmumu rakstiski paziņo pieteicējam, kā arī nosaka triju
mēnešu termiņu valsts nodevas samaksai par patenta publikāciju un
reģistrāciju patentu reģistrā. Ja valsts nodeva ir samaksāta, Patentu valde iespējami
īsā laikposmā paziņojumu par patenta piešķiršanu publicē Patentu
valdes oficiālajā izdevumā. Vienlaikus Patentu valde sagatavo patenta pilnu
publikāciju, kas ietver patenta bibliogrāfisko izziņu, izgudrojuma kopsavilkumu,
izgudrojuma aprakstu, pretenzijas un, ja nepieciešams, zīmējumus. (2) Paziņojumā
ietver: 1) ziņas par izgudrotāju (ja viņš
nav atteicies no tiesībām tikt minētam), īpašnieku un pārstāvi (ja tāds ir); 2) izgudrojuma nosaukumu; 3) starptautiskās patentu
klasifikācijas indeksus; 4) patenta pieteikuma numuru,
datumu, pieteikuma publiskošanas datumu un patenta numuru (publikācijas
numurs saskaņā ar šā likuma 35.panta trešās daļas 4.punktu); 5) ziņas par prioritāti; 6) patenta pretenzijas. (3) Paziņojumu par patenta piešķiršanu
publicē vienlaikus ar patenta pieteikuma publicēšanu, ja lēmums par patenta
piešķiršanu pieņemts pirms šā likuma 35.panta pirmajā un ceturtajā daļā
minētā termiņa beigām. (4) Patentu reģistrē patentu reģistrā
vienlaikus ar paziņojuma par patenta piešķiršanu publicēšanu Patentu valdes
oficiālajā izdevumā. Patentu valde patenta īpašniekam izsniedz patentu.
Patenta paraugu nosaka Ministru kabinets. (5) Patentu nepiešķir, ja pieteicējs noteiktajā termiņā nav samaksājis
valsts nodevu par patenta publikāciju un reģistrāciju patentu reģistrā
saskaņā ar šā panta pirmo daļu. |
39.pants. Apelācijas
iesniegšana Ja
pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (patenta īpašnieks,
bijušais īpašnieks, īpašumtiesību pārņēmējs, licenciāts) pilnībā vai daļēji
nepiekrīt patenta pieteikuma izskatīšanas rezultātiem vai Patentu valdes
lēmumam, kas pieņemts citā ar patenta piešķiršanu saistītā procedūras posmā,
viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas, samaksāt
attiecīgu valsts nodevu un iesniegt Patentu valdē pamatotu rakstisku
apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi. |
24. |
Juridiskais birojs Aizstāt 39.panta pirmajā teikumā vārdus
samaksāt attiecīgu valsts nodevu un iesniegt Patentu valdē pamatotu
rakstisku apelāciju ar vārdiem samaksājot attiecīgu valsts nodevu, iesniegt
Patentu valdē motivētu rakstveida apelāciju. |
Atbalstīts |
39.pants. Apelācijas
iesniegšana Ja
pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts (patenta īpašnieks,
bijušais īpašnieks, īpašumtiesību pārņēmējs, licenciāts) pilnībā vai daļēji
nepiekrīt patenta pieteikuma izskatīšanas rezultātiem vai Patentu valdes
lēmumam, kas pieņemts citā ar patenta piešķiršanu saistītā procedūras posmā,
viņš ir tiesīgs triju mēnešu laikā pēc lēmuma saņemšanas dienas, samaksājot
attiecīgu valsts nodevu, iesniegt Patentu valdē motivētu rakstveida
apelāciju. Apelācijas iesniegšana aptur Patentu valdes lēmuma izpildi. |
40.pants. Apelācijas virzība (1) Patentu valde nekavējoties atceļ
vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par
pamatotu. (2) Ja lēmuma atcelšana vai
grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai divu
nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā
panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod
izskatīšanai Apelācijas padomē. (3) Ja Patentu valde atcēlusi vai
grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju
apmierina, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā valsts
nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (4) Ja Patentu valde grozījusi savu
iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš
triju mēnešu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas par to paziņo Patentu valdei.
Patentu valde apelāciju nekavējoties nodod izskatīšanai Apelācijas padomē. (5) Līdz apelācijas izskatīšanai
Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju
precizēt vai papildināt. |
|
|
|
40.pants. Apelācijas virzība (1) Patentu valde nekavējoties atceļ
vai groza attiecīgo lēmumu, ciktāl tā atzīst iesniegto apelāciju par
pamatotu. (2) Ja lēmuma atcelšana vai
grozīšana var skart trešās personas tiesības vai tiesiskās intereses vai divu
nedēļu laikā pēc apelācijas iesniegšanas lēmums nav atcelts vai grozīts šā
panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, Patentu valde apelāciju nodod
izskatīšanai Apelācijas padomē. (3) Ja Patentu valde atcēlusi vai
grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju
apmierina, viņš atsauc apelāciju. Par apelācijas iesniegšanu samaksātā valsts
nodeva atmaksājama Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (4) Ja Patentu valde grozījusi savu
iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesniedzēju neapmierina, viņš
triju mēnešu laikā pēc šā lēmuma saņemšanas par to paziņo Patentu valdei.
Patentu valde apelāciju nekavējoties nodod izskatīšanai Apelācijas padomē. (5) Līdz apelācijas izskatīšanai
Apelācijas padomē apelācijas iesniedzējs ir tiesīgs iesniegto apelāciju
precizēt vai papildināt. |
41.pants. Iebildums pret patenta piešķiršanu (1) Jebkura persona deviņu mēnešu
laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu, samaksājot
attiecīgu valsts nodevu, var iesniegt Patentu valdē iebildumu pret patenta
piešķiršanu. Iebildums iesniedzams rakstiski. Tajā norāda iebilduma
iesniedzēja argumentus un atsauces uz likumu. Pēc minētā termiņa beigām
iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt (paplašināt) iebilduma
sākotnējo tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai
viņš var iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē)
faktus, uz kuriem pamatots iebildums. (2) Iebildumu pret patenta piešķiršanu
var iesniegt, pamatojoties uz šā likuma 8., 9. un 10.pantu, 30.panta pirmo un
otro daļu vai 36.panta pirmo daļu. (3) Patenta piešķiršanu, pamatojoties uz
citām šajā likumā noteiktajām prasībām, var apstrīdēt tiesā civilprocesuālā
kārtībā. (4) Apelācijas padome iepazīstina
patenta īpašnieku ar iesniegto iebildumu un nosaka triju mēnešu termiņu
atbildes iesniegšanai. (5) Ja šā panta pirmajā daļā
noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, patenta piešķiršanu var apstrīdēt
tiesā civilprocesuālā kārtībā. |
25. |
Juridiskais birojs Aizstāt 41.panta pirmās daļas ceturtajā teikumā vārdus nav
tiesīgs grozīt (paplašināt) ar vārdiem nav tiesīgs grozīt paplašinot. |
Atbalstīts |
41.pants. Iebildums pret patenta piešķiršanu (1) Jebkura persona deviņu mēnešu
laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu, samaksājot
attiecīgu valsts nodevu, var iesniegt Patentu valdē iebildumu pret patenta
piešķiršanu. Iebildums iesniedzams rakstiski. Tajā norāda iebilduma
iesniedzēja argumentus un atsauces uz likumu. Pēc minētā termiņa beigām
iebilduma iesniedzējs nav tiesīgs grozīt paplašinot iebilduma sākotnējo
tiesisko pamatojumu, bet līdz Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanai viņš var
iesniegt papildu dokumentus un materiālus, kas apstiprina (precizē) faktus,
uz kuriem pamatots iebildums. (2) Iebildumu pret patenta
piešķiršanu var iesniegt, pamatojoties uz šā likuma 8., 9. un 10.pantu,
30.panta pirmo un otro daļu vai 36.panta pirmo daļu. (3) Patenta piešķiršanu, pamatojoties uz
citām šajā likumā noteiktajām prasībām, var apstrīdēt tiesā civilprocesuālā
kārtībā. (4) Apelācijas padome iepazīstina
patenta īpašnieku ar iesniegto iebildumu un nosaka triju mēnešu termiņu
atbildes iesniegšanai. (5) Ja šā panta pirmajā daļā
noteiktajā termiņā iebildums nav iesniegts, patenta piešķiršanu var apstrīdēt
tiesā civilprocesuālā kārtībā. |
42.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana (1) Saskaņā ar šā likuma 39.pantu iesniegtās apelācijas
un saskaņā ar šā likuma 41.panta otro daļu iesniegtos iebildumus izskata
Apelācijas padome. (2) Apelāciju izskata triju mēnešu
laikā pēc tās saņemšanas Patentu valdē. (3) Iebildumus izskata triju mēnešu
laikā pēc apstrīdētā patenta īpašnieka atbildes saņemšanas vai atbildes
iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. (4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā
izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju
vai viņa pārstāvi, bet, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu,
arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata
iebildumus pret patenta piešķiršanu, uzaicina iebilduma iesniedzēju (viņa
pārstāvi) un apstrīdētā patenta īpašnieku (viņa pārstāvi). Minētās
personas ir tiesīgas iesniegt nepieciešamos dokumentus un materiālus un
sniegt mutiskus paskaidrojumus. (5) Apelācijas padome pieņem lēmumu
par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ar
šo lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā attiecīgo Patentu valdes
lēmumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas
padome var pieņemt lēmumu par patenta pieteikuma atkārtotu izskatīšanu. (6) Apelācijas padome pieņem lēmumu
par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tā noraidīšanu,
turklāt apstrīdēto patentu ar šo lēmumu var atzīt par spēkā neesošu no
patenta pieteikuma datuma, atzīt par spēkā esošu grozītā veidā vai atzīt par
spēkā esošu negrozītā veidā. (7) Apelācijas padome pieņem lēmumu,
citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā,
bet pamatotu rakstisku lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā
minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas
dalībniekiem, jebkurš no tiem sešu mēnešu laikā pēc lēmuma noraksta
saņemšanas var lēmumu pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa kārtībā. (8) Pieteikuma iesniegšana tiesā
aptur Apelācijas padomes lēmuma darbību. (9)
Ieinteresētā persona var civilprocesa kārtībā apstrīdēt piešķirto patentu
neatkarīgi no tā, vai par Apelācijas padomes lēmumu ir iesniegts pieteikums
tiesā. Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par
Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības
izspriešanai. |
26. 27. 28. 29. |
Juridiskais birojs Izslēgt 42.panta
ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus iekavās (viņa pārstāvi). Juridiskais birojs Izslēgt 42.panta sestajā daļā vārdus negrozītā veidā. Atbildīgā komisija Izteikt 42.panta sesto daļu šādā
redakcijā: (6) Apelācijas
padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par
tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto patentu ar šo lēmumu var atzīt par spēkā
neesošu no patenta pieteikuma datuma, atzīt par spēkā esošu vai atzīt par
spēkā esošu grozītā veidā. Juridiskais birojs Aizstāt 42.panta devītās daļas otrajā
teikumā vārdus prasības izspriešanai ar vārdiem prasības izskatīšanai. |
Atbalstīts Atbalstīts, iekļauts komisijas
priekšlikumā Nr.28 Atbalstīts Atbalstīts
|
42.pants. Apelāciju un iebildumu izskatīšana (1) Saskaņā ar šā likuma 39.pantu iesniegtās apelācijas
un saskaņā ar šā likuma 41.panta otro daļu iesniegtos iebildumus izskata
Apelācijas padome. (2) Apelāciju izskata triju mēnešu
laikā pēc tās saņemšanas Patentu valdē. (3) Iebildumus izskata triju mēnešu
laikā pēc apstrīdētā patenta īpašnieka atbildes saņemšanas vai atbildes
iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. (4) Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā
izskata apelāciju pret Patentu valdes lēmumu, uzaicina apelācijas iesniedzēju
vai viņa pārstāvi, bet, ja Apelācijas padomes lēmums var skart trešo personu,
arī šo personu vai tās pārstāvi. Uz Apelācijas padomes sēdi, kurā izskata
iebildumus pret patenta piešķiršanu, uzaicina iebilduma iesniedzēju un
apstrīdētā patenta īpašnieku. Minētās personas ir tiesīgas iesniegt
nepieciešamos dokumentus un materiālus un sniegt mutiskus paskaidrojumus. (5) Apelācijas padome pieņem lēmumu
par apelācijas pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās noraidīšanu. Ar
šo lēmumu var atcelt, grozīt vai atstāt spēkā attiecīgo Patentu valdes
lēmumu. Ja sakarā ar apelāciju atklājušies jauni lietas apstākļi, Apelācijas
padome var pieņemt lēmumu par patenta pieteikuma atkārtotu izskatīšanu. (6) Apelācijas
padome pieņem lēmumu par iebilduma pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par
tā noraidīšanu, turklāt apstrīdēto patentu ar šo lēmumu var atzīt par spēkā
neesošu no patenta pieteikuma datuma, atzīt par spēkā esošu vai atzīt par
spēkā esošu grozītā veidā. (7) Apelācijas padome pieņem lēmumu,
citām personām klāt neesot. Lēmuma rezolutīvo daļu paziņo sēdes noslēgumā,
bet pamatotu rakstisku lēmumu mēneša laikā nosūta šā panta ceturtajā daļā
minētajām personām. Ja Apelācijas padomes lēmums neapmierina kādu no lietas
dalībniekiem, jebkurš no tiem sešu mēnešu laikā pēc lēmuma noraksta
saņemšanas var lēmumu pārsūdzēt tiesā administratīvā procesa kārtībā. (8) Pieteikuma iesniegšana tiesā
aptur Apelācijas padomes lēmuma darbību. (9) Ieinteresētā persona var civilprocesa kārtībā apstrīdēt piešķirto patentu
neatkarīgi no tā, vai par Apelācijas padomes lēmumu ir iesniegts pieteikums
tiesā. Ja šāda prasība iesniegta, pirms izskatīta administratīvā lieta par
Apelācijas padomes lēmumu, administratīvo tiesvedību aptur līdz prasības izskatīšanai. |
43.pants. Patenta
uzturēšana spēkā (1) Par patenta uzturēšanu spēkā jāmaksā
gada valsts nodeva. Gada valsts nodeva maksājama par katru gadu,
kas seko gadam, kad saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmo daļu publicēts
paziņojums par patenta piešķiršanu. Par katra gada sākumu uzskata patenta
pieteikuma publicēšanas gadadienu. Gada valsts nodevu par
patenta uzturēšanu spēkā uzskata par samaksātu, ja tā samaksāta līdz kārtējā
maksājuma gada tā mēneša beigām, kurā iekrīt pieteikuma datuma gadadiena. Ja gada
valsts nodeva noteiktajā termiņā nav samaksāta, bet patenta īpašnieks gada
valsts nodevu kopā ar papildnodevu samaksā turpmāko sešu mēnešu laikā,
patentu uzskata par uzturētu spēkā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā
papildnodeva ir 25 % no gada valsts nodevas, par kuru nav veikts
maksājums. |
30. 31. 32. 33. 34. 35. |
Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus jāmaksā
gada valsts nodeva ar vārdiem maksājama ikgadēja valsts nodeva. Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdus Gada
valsts nodeva ar vārdiem Valsts nodeva. Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdu
publicēšanas ar vārdu datuma. Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas ceturtajā teikumā vārdus Gada
valsts nodevu ar vārdiem Valsts nodevu. Juridiskais birojs Aizstāt 43.panta pirmās daļas piektajā teikumā vārdus gada
valsts nodeva (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem valsts nodeva (attiecīgajā
locījumā). Juridiskais birojs Izslēgt 43.panta otrajā daļā vārdu gada. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
43.pants. Patenta
uzturēšana spēkā (1) Par patenta uzturēšanu spēkā maksājama
ikgadēja valsts nodeva. Valsts nodeva maksājama
par katru gadu, kas seko gadam, kad saskaņā ar šā likuma 38.panta pirmo daļu
publicēts paziņojums par patenta piešķiršanu. Par katra gada sākumu uzskata
patenta pieteikuma datuma gadadienu. Valsts nodevu par patenta uzturēšanu
spēkā uzskata par samaksātu, ja tā samaksāta līdz kārtējā maksājuma gada tā
mēneša beigām, kurā iekrīt pieteikuma datuma gadadiena. Ja valsts nodeva
noteiktajā termiņā nav samaksāta, bet patenta īpašnieks valsts nodevu kopā ar
papildnodevu samaksā turpmāko sešu mēnešu laikā, patentu uzskata par uzturētu
spēkā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētā
papildnodeva ir 25 % no valsts nodevas, par kuru nav veikts maksājums. |
44.pants. Termiņu
pagarināšana (1) Patentu valde ir tiesīga pagarināt šajā
likumā noteiktos termiņus uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja šāds
lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa beigām un ir samaksāta
valsts nodeva par termiņa pagarināšanu. (2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz
termiņiem, kas noteikti šā likuma 6.panta pirmajā daļā, 28.panta piektajā
daļā, 29.panta pirmajā un trešajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā daļā,
43.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā, 46.panta otrajā daļā, 70.panta
otrajā un trešajā daļā, 75.panta pirmajā daļā minētās regulas 7.pantā un
otrajā daļā minētās regulas 7.pantā. |
|
|
|
44.pants. Termiņu
pagarināšana (1) Patentu valde ir tiesīga pagarināt
šajā likumā noteiktos termiņus uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ja
šāds lūgums Patentu valdē saņemts pirms attiecīgā termiņa beigām un ir
samaksāta valsts nodeva par termiņa pagarināšanu. (2) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz
termiņiem, kas noteikti šā likuma 6.panta pirmajā daļā, 28.panta piektajā
daļā, 29.panta pirmajā un trešajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā daļā,
43.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā, 46.panta otrajā daļā, 70.panta
otrajā un trešajā daļā, 75.panta pirmajā daļā minētās regulas 7.pantā un
otrajā daļā minētās regulas 7.pantā. |
45.pants. Lietvedības
turpināšana pēc termiņu neievērošanas (1) Pieteicējs, kurš nav ievērojis šajā
likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē, var prasīt lietvedības
turpināšanu. (2) Lūgumu par lietvedības turpināšanu
iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Patentu valdes paziņojuma par termiņu
neievērošanu vai paziņojuma par tiesību zaudēšanu saņemšanas, ja ir
izpildītas neievērotajā termiņā paredzētās darbības un samaksāta valsts
nodeva par lietvedības turpināšanu. Ja paredzētās darbības nav veiktas vai
valsts nodeva par lietvedības turpināšanu nav samaksāta, uzskata, ka lūgums
ir atsaukts. (3) Ja lūgums par lietvedības turpināšanu
tiek apmierināts, termiņa neievērošanai nav nekādu juridisko seku. (4)
Lietvedības turpināšanu nevar prasīt, ja nav ievērots šā panta otrajā daļā
minētais termiņš, apelācijas un iebildumu iesniegšanas termiņš, gada valsts
nodevas maksājuma termiņš, Eiropas patenta pretenziju tulkojuma latviešu
valodā iesniegšanas termiņš vai ja iesniegts lūgums par tiesību atjaunošanu
vai par prioritātes grozīšanu vai pievienošanu, vai par prioritātes tiesību
atjaunošanu. |
|
|
|
45.pants. Lietvedības
turpināšana pēc termiņu neievērošanas (1) Pieteicējs, kurš nav ievērojis šajā
likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē, var prasīt lietvedības
turpināšanu. (2) Lūgumu par lietvedības turpināšanu
iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Patentu valdes paziņojuma par termiņu
neievērošanu vai paziņojuma par tiesību zaudēšanu saņemšanas, ja ir
izpildītas neievērotajā termiņā paredzētās darbības un samaksāta valsts
nodeva par lietvedības turpināšanu. Ja paredzētās darbības nav veiktas vai
valsts nodeva par lietvedības turpināšanu nav samaksāta, uzskata, ka lūgums
ir atsaukts. (3) Ja lūgums par lietvedības turpināšanu
tiek apmierināts, termiņa neievērošanai nav nekādu juridisko seku. (4) Lietvedības
turpināšanu nevar prasīt, ja nav ievērots šā panta otrajā daļā minētais
termiņš, apelācijas un iebildumu iesniegšanas termiņš, gada valsts nodevas
maksājuma termiņš, Eiropas patenta pretenziju tulkojuma latviešu valodā
iesniegšanas termiņš vai ja iesniegts lūgums par tiesību atjaunošanu vai par
prioritātes grozīšanu vai pievienošanu, vai par prioritātes tiesību
atjaunošanu. |
46.pants.
Tiesību atjaunošana (Restitutio in integrum) (1) Ja pieteicējs vai patenta
īpašnieks nav ievērojis šajā likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē
un termiņu neievērošanas tiešas sekas ir patenta pieteikuma noraidīšana vai
patenta pieteikuma uzskatīšana par atsauktu, vai patenta anulēšana, vai citu
tiesību zaudēšana, pieteicējs vai patenta īpašnieks var prasīt attiecīgo
tiesību atjaunošanu, iesniedzot lūgumu Patentu valdē. (2) Lūgumu tiesību atjaunošanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu
iesniedz divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir novērsts iemesls, kādēļ nav
ievērots termiņš, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc neievērotā pamattermiņa
beigām. Lūgumu atjaunot tiesības saskaņā ar šā likuma 29.panta pirmo daļu
iesniedz divu mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām. Lūgumu par tiesību
atjaunošanu uzskata par iesniegtu ar brīdi, kad ir samaksāta valsts nodeva
par tiesību atjaunošanu. (3) Ja apstiprinājušies attaisnojoši
iemesli, kādēļ nav ievēroti termiņi, šā panta pirmajā daļā paredzētajos
gadījumos un ir ievērotas šā panta otrās daļas prasības, Patentu valde
atjauno pieteicēja vai īpašnieka tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu.
(4) Pirms lūguma par tiesību atjaunošanu pilnīgas vai daļējas
noraidīšanas Patentu valde rakstiski paziņo pieteicējam vai patenta
īpašniekam pilnīgā vai daļējā noraidījuma iemeslus un uzaicina triju mēnešu
laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt paskaidrojumus attiecībā uz
noraidījuma iemesliem. (5) Tiesību atjaunošanu nevar prasīt, ja
nav ievērots termiņš: 1) lūguma par tiesību atjaunošanu
iesniegšanai (šā panta otrā daļa); 2) patenta pieteikuma valsts nodevas
samaksai (28.panta sestā daļa); 3) agrākā pieteikuma kopijas
iesniegšanai (29.panta trešā daļa); 4) lūguma par prioritātes grozīšanu vai pievienošanu
iesniegšanai (29.panta trešā daļa); 5) apelācijas iesniegšanai (39.pants); 6) iebilduma iesniegšanai (40.pants); 7) lūguma par lietvedības turpināšanu
iesniegšanai (45.panta otrā daļa). (6) Persona,
kas Latvijas teritorijā pēc publiskota patenta pieteikuma laikposmā starp
tiesību zaudēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un publikāciju par tiesību
atjaunošanu bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai
veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, līdz dienai, kad
Patentu valdes oficiālajā izdevumā tiek publicēts paziņojums par tiesību
atjaunošanu, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta
pieteicējam vai īpašniekam arī turpmāk izmantot šo izgudrojumu komerciālos
nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu. |
36. 37. |
Juridiskais birojs Aizstāt 46.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus pēc
neievērotā pamattermiņa ar vārdiem pēc noteiktā termiņa. Juridiskais birojs Aizstāt 46.panta piektās daļas 6.punktā skaitli 40 ar
skaitli 41. |
Atbalstīts Atbalstīts |
46.pants.
Tiesību atjaunošana (Restitutio in integrum) (1) Ja pieteicējs vai patenta
īpašnieks nav ievērojis šajā likumā noteiktos termiņus darbībām Patentu valdē
un termiņu neievērošanas tiešas sekas ir patenta pieteikuma noraidīšana vai
patenta pieteikuma uzskatīšana par atsauktu, vai patenta anulēšana, vai citu
tiesību zaudēšana, pieteicējs vai patenta īpašnieks var prasīt attiecīgo
tiesību atjaunošanu, iesniedzot lūgumu Patentu valdē. (2) Lūgumu tiesību atjaunošanai saskaņā ar šā panta pirmo daļu
iesniedz divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir novērsts iemesls, kādēļ nav
ievērots termiņš, bet ne vēlāk kā gada laikā pēc noteiktā termiņa beigām.
Lūgumu atjaunot tiesības saskaņā ar šā likuma 29.panta pirmo daļu iesniedz
divu mēnešu laikā pēc attiecīgā termiņa beigām. Lūgumu par tiesību
atjaunošanu uzskata par iesniegtu ar brīdi, kad ir samaksāta valsts nodeva
par tiesību atjaunošanu. (3) Ja apstiprinājušies attaisnojoši
iemesli, kādēļ nav ievēroti termiņi, šā panta pirmajā daļā paredzētajos
gadījumos un ir ievērotas šā panta otrās daļas prasības, Patentu valde
atjauno pieteicēja vai īpašnieka tiesības uz patenta pieteikumu vai patentu.
(4) Pirms lūguma par tiesību atjaunošanu pilnīgas vai daļējas
noraidīšanas Patentu valde rakstiski paziņo pieteicējam vai patenta
īpašniekam pilnīgā vai daļējā noraidījuma iemeslus un uzaicina triju mēnešu
laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt paskaidrojumus attiecībā uz
noraidījuma iemesliem. (5) Tiesību atjaunošanu nevar prasīt, ja
nav ievērots termiņš: 1) lūguma par tiesību atjaunošanu
iesniegšanai (šā panta otrā daļa); 2) patenta pieteikuma valsts nodevas
samaksai (28.panta sestā daļa); 3) agrākā pieteikuma kopijas
iesniegšanai (29.panta trešā daļa); 4) lūguma par prioritātes grozīšanu vai pievienošanu
iesniegšanai (29.panta trešā daļa); 5) apelācijas iesniegšanai (39.pants); 6) iebilduma iesniegšanai (41.pants); 7) lūguma par lietvedības turpināšanu
iesniegšanai (45.panta otrā daļa). (6) Persona,
kas Latvijas teritorijā pēc publiskota patenta pieteikuma laikposmā starp
tiesību zaudēšanu saskaņā ar šā panta pirmo daļu un publikāciju par tiesību
atjaunošanu bija labticīgi komerciālos nolūkos izmantojusi izgudrojumu vai
veikusi šādai izmantošanai nepieciešamos priekšdarbus, līdz dienai, kad
Patentu valdes oficiālajā izdevumā tiek publicēts paziņojums par tiesību
atjaunošanu, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta
pieteicējam vai īpašniekam arī turpmāk izmantot šo izgudrojumu komerciālos
nolūkos saskaņā ar priekšdarbu laikā plānoto apjomu. |
47.pants. Patentu
reģistrs (1) Patentu reģistrs tiek uzturēts
patentu reģistra grāmatu veidā. Patentu reģistru kārto Patentu valde.
Ierakstam patentu reģistra grāmatās ir publiska ticamība. (2) Patentu reģistrā ir iekļautas trīs
patentu reģistra grāmatas: 1) pirmajā grāmatā reģistrē patentu pieteikumus pēc to
publiskošanas un uz to pamata piešķirtos patentus; 2) otrajā grāmatā
reģistrē Eiropas patentus pēc to spēkā stāšanās Latvijas
Republikā; 3) trešajā grāmatā
reģistrē papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumus un
papildu aizsardzības sertifikātus, kas piešķirti pēc to publiskošanas. (3) Patentu reģistra uzturēšanas kārtību
un prasības patentu reģistra grāmatās iekļaujamām ziņām nosaka Ministru
kabinets. |
|
|
|
47.pants. Patentu
reģistrs (1) Patentu reģistrs tiek uzturēts
patentu reģistra grāmatu veidā. Patentu reģistru kārto Patentu valde.
Ierakstam patentu reģistra grāmatās ir publiska ticamība. (2) Patentu reģistrā ir iekļautas trīs
patentu reģistra grāmatas: 1) pirmajā grāmatā reģistrē patentu pieteikumus pēc to
publiskošanas un uz to pamata piešķirtos patentus; 2) otrajā grāmatā
reģistrē Eiropas patentus pēc to spēkā stāšanās Latvijas
Republikā; 3) trešajā grāmatā
reģistrē papildu aizsardzības sertifikātu pieteikumus un
papildu aizsardzības sertifikātus, kas piešķirti pēc to publiskošanas. (3) Patentu
reģistra uzturēšanas kārtību un prasības patentu reģistra grāmatās
iekļaujamām ziņām nosaka Ministru kabinets. |
48.pants.
Pieteikumu un patentu reģistra ziņu publiskums (1) Pirms patenta pieteikuma
publicēšanas pieteikuma materiāli trešajām personām pieejami tikai ar
pieteicēja rakstisku piekrišanu. (2) Patentu valde ar patenta
pieteikuma lietas dokumentiem un materiāliem bez patenta pieteicēja vai
īpašnieka piekrišanas ļauj iepazīties personai, kas sniedz ziņas par to, ka
no patenta piešķiršanas izrietošās tiesības var skart šās personas tiesības
vai saistības. Ziņas ir pierādījumi, ka pieteicējs vai īpašnieks veic
pasākumus, lai izmantotu savas tiesības pret minēto personu, vai ka tai ir
tiesības uz patentu saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo, otro vai trešo daļu. (3) Pēc pieteikuma publiskošanas patenta
piešķiršanas lietas dokumenti un materiāli ir pieejami jebkurai personai, kas
iesniegusi attiecīgu lūgumu.
(4) Atļaujot iepazīties ar pieteikuma un reģistrācijas lietu
saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai trešo daļu, Patentu valde ir tiesīga
liegt pieeju atsevišķiem dokumentiem un materiāliem, kuru izpaušana var
nodarīt kaitējumu patenta pieteicēja vai īpašnieka tiesiskajām interesēm, ja
vien viņš pats nav atļāvis iepazīties ar tiem. Lietā esošie Patentu valdes
iekšējie dokumenti, lēmumprojekti un to sagatavošanas materiāli uzskatāmi par
ierobežotas pieejamības informāciju. (5) Jebkurai personai ir tiesības
iepazīties ar patentu reģistra grāmatām. Pēc rakstiska pieprasījuma
iesniegšanas jebkurai personai ir tiesības saņemt izrakstu no patentu reģistra.
Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizību apliecina ar Patentu valdes
amatpersonas parakstu un zīmogu un norāda izraksta izsniegšanas datumu. (6) Patentu valde izsniedz patentu
reģistrā iekļauto ziņu izrakstus, kā arī dokumentu un materiālu kopijas, ja
samaksāta valsts nodeva par ziņu saņemšanu. |
|
|
|
48.pants.
Pieteikumu un patentu reģistra ziņu publiskums (1) Pirms patenta pieteikuma
publicēšanas pieteikuma materiāli trešajām personām pieejami tikai ar
pieteicēja rakstisku piekrišanu. (2) Patentu valde ar patenta
pieteikuma lietas dokumentiem un materiāliem bez patenta pieteicēja vai
īpašnieka piekrišanas ļauj iepazīties personai, kas sniedz ziņas par to, ka
no patenta piešķiršanas izrietošās tiesības var skart šās personas tiesības
vai saistības. Ziņas ir pierādījumi, ka pieteicējs vai īpašnieks veic
pasākumus, lai izmantotu savas tiesības pret minēto personu, vai ka tai ir
tiesības uz patentu saskaņā ar šā likuma 12.panta pirmo, otro vai trešo daļu. (3) Pēc pieteikuma publiskošanas patenta
piešķiršanas lietas dokumenti un materiāli ir pieejami jebkurai personai, kas
iesniegusi attiecīgu lūgumu.
(4) Atļaujot iepazīties ar pieteikuma un reģistrācijas lietu
saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai trešo daļu, Patentu valde ir tiesīga
liegt pieeju atsevišķiem dokumentiem un materiāliem, kuru izpaušana var
nodarīt kaitējumu patenta pieteicēja vai īpašnieka tiesiskajām interesēm, ja
vien viņš pats nav atļāvis iepazīties ar tiem. Lietā esošie Patentu valdes
iekšējie dokumenti, lēmumprojekti un to sagatavošanas materiāli uzskatāmi par
ierobežotas pieejamības informāciju. (5) Jebkurai personai ir tiesības
iepazīties ar patentu reģistra grāmatām. Pēc rakstiska pieprasījuma
iesniegšanas jebkurai personai ir tiesības saņemt izrakstu no patentu reģistra.
Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta pareizību apliecina ar Patentu valdes
amatpersonas parakstu un zīmogu un norāda izraksta izsniegšanas datumu. (6) Patentu
valde izsniedz patentu reģistrā iekļauto ziņu izrakstus, kā arī dokumentu un
materiālu kopijas, ja samaksāta valsts nodeva par ziņu saņemšanu. |
49.pants.
Valsts nodevas par darbībām Patentu valdē (1) Valsts nodevas apmēru, kas maksājama
par izgudrojumu aizsardzību, un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. (2) Valsts nodeva maksājama šā likuma
28.panta sestajā daļā, 30.panta trešajā daļā, 36.panta pirmajā daļā, 38.panta
pirmajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā daļā, 43.panta pirmajā daļā,
44.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā, 46.panta otrajā daļā, 48.panta
sestajā daļā, 52.panta ceturtajā daļā, 70.panta otrajā un trešajā daļā,
73.panta otrajā daļā un 75.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajos
gadījumos un noteiktajā kārtībā. |
38. |
Juridiskais birojs Papildināt 49.panta otrajā daļā pēc skaitļa un vārdiem 48.panta
sestajā daļā ar skaitli un vārdiem 51.panta ceturtajā daļā. |
Atbalstīts |
49.pants.
Valsts nodevas par darbībām Patentu valdē (1) Valsts nodevas apmēru, kas maksājama
par izgudrojumu aizsardzību, un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. (2) Valsts
nodeva maksājama šā likuma 28.panta sestajā daļā, 30.panta trešajā daļā,
36.panta pirmajā daļā, 38.panta pirmajā daļā, 39.pantā, 41.panta pirmajā
daļā, 43.panta pirmajā daļā, 44.panta pirmajā daļā, 45.panta otrajā daļā,
46.panta otrajā daļā, 48.panta sestajā daļā, 51.panta ceturtajā daļā,
52.panta ceturtajā daļā, 70.panta otrajā un trešajā daļā, 73.panta otrajā
daļā un 75.panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos un
noteiktajā kārtībā. |
VII
nodaļa Patents
kā īpašumtiesību objekts 50.pants. Patenta īpašumtiesību būtība (1) Tiesības uz izgudrojumu, kas
pamatojas uz patentu vai tā pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas
tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē. Uz minētajām tiesībām
attiecināmas vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem,
ciktāl šis likums neparedz citādi. Ar patentiem un patenta pieteikumiem
saistītās mantiskās tiesības var pārdot, dāvināt vai citādi iekļaut
privāttiesiskajā apgrozībā, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības
kārtībā, tās var būt par ķīlas priekšmetu vai citādi pakļautas lietu
tiesībām, kā arī uz tām var vērst piedziņu saskaņā ar tiesas izpildrakstu
maksātnespējas un citos gadījumos. (2) Divu vai vairāku personu kopīpašumu
uz patentu vai pieteikumu nosaka to savstarpēji noslēgtajā līgumā. Ja līgums
nav noslēgts, katrs kopīpašnieks var izmantot patentu vai pieteikumu pēc
saviem ieskatiem. Visu patentu vai pieteikumu, kā arī savu patenta vai
pieteikuma domājamo daļu var atsavināt vai piešķirt licenci citai personai,
tikai visiem kopīpašniekiem vienojoties vai ar tiesas spriedumu. (3) Ar patentu saistītie darījumi
trešajām personām kļūst saistoši pēc to reģistrācijas Patentu valdē un
publikācijas Patentu valdes oficiālajā izdevumā.
(4) Patenta nodošana citai personai (51.pants) un licences
piešķiršana (52.pants) neietekmē licences, kas pirms tam piešķirtas trešajām
personām. Ja persona tiesā sniedz prasību par tiesību atzīšanu uz patentu
(13.pants), tā var prasīt, lai agrāk piešķirtās licences un citi patenta
apgrūtinājumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem no tiesas sprieduma par
tiesību atjaunošanu uz patentu spēkā stāšanās dienas, ciktāl tie neattiecas
uz tiesību pārņēmēju vai uzliek tam attiecīgos apstākļos neattaisnotas
saistības. |
|
|
|
VII
nodaļa Patents
kā īpašumtiesību objekts 50.pants. Patenta īpašumtiesību būtība (1) Tiesības uz izgudrojumu, kas
pamatojas uz patentu vai tā pieteikumu, tiesiskā režīma ziņā pielīdzināmas
tiesībām uz kustamu mantu Civillikuma izpratnē. Uz minētajām tiesībām attiecināmas
vispārīgās normas par kustamo mantu un mantiskajiem darījumiem, ciktāl šis
likums neparedz citādi. Ar patentiem un patenta pieteikumiem saistītās
mantiskās tiesības var pārdot, dāvināt vai citādi iekļaut privāttiesiskajā
apgrozībā, tās var mantot vai iegūt tiesību pēctecības kārtībā, tās var būt
par ķīlas priekšmetu vai citādi pakļautas lietu tiesībām, kā arī uz tām var
vērst piedziņu saskaņā ar tiesas izpildrakstu maksātnespējas un citos
gadījumos. (2) Divu vai vairāku personu kopīpašumu
uz patentu vai pieteikumu nosaka to savstarpēji noslēgtajā līgumā. Ja līgums
nav noslēgts, katrs kopīpašnieks var izmantot patentu vai pieteikumu pēc
saviem ieskatiem. Visu patentu vai pieteikumu, kā arī savu patenta vai
pieteikuma domājamo daļu var atsavināt vai piešķirt licenci citai personai,
tikai visiem kopīpašniekiem vienojoties vai ar tiesas spriedumu. (3) Ar patentu saistītie darījumi
trešajām personām kļūst saistoši pēc to reģistrācijas Patentu valdē un
publikācijas Patentu valdes oficiālajā izdevumā. (4) Patenta nodošana citai personai
(51.pants) un licences piešķiršana (52.pants) neietekmē licences, kas pirms
tam piešķirtas trešajām personām. Ja persona tiesā sniedz prasību par tiesību
atzīšanu uz patentu (13.pants), tā var prasīt, lai agrāk piešķirtās licences
un citi patenta apgrūtinājumi tiktu atzīti par spēku zaudējušiem no tiesas
sprieduma par tiesību atjaunošanu uz patentu spēkā stāšanās dienas, ciktāl
tie neattiecas uz tiesību pārņēmēju vai uzliek tam attiecīgos apstākļos
neattaisnotas saistības. |
51.pants.
Patenta un patenta pieteikuma nodošana citām personām (1) Patenta īpašniekam ir tiesības
nodot patentu citai personai kopā ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmanto šo
patentu, vai neatkarīgi no tā. (2) Pēc tam kad saņemts attiecīgs
iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un valsts nodevas samaksu
apliecinošs dokuments, Patentu valde ziņas par patenta īpašnieka maiņu
ieraksta patentu reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā
arī nosūta patenta īpašniekam (īpašniekiem) paziņojumu par patentu
reģistrā izdarīto ierakstu. (3) Par patenta īpašnieku uzskatāma
persona, kas ierakstīta patentu reģistrā. Līdz patenta īpašnieka maiņas
ierakstīšanai patentu reģistrā tiesību pārņēmējs nevar izmantot no patenta
iegūšanas izrietošās tiesības pret trešajām personām.
(4) Pirms Patentu valde ir pieņēmusi lēmumu par patenta
piešķiršanu, patenta pieteikumu var nodot citai personai, ja saņemts
attiecīgs iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un valsts nodevas
samaksu apliecinošs dokuments. Patenta pieteikuma izskatīšanu turpina
attiecībā uz jauno pieteicēju. (5) Kārtību, kādā patentu un patenta pieteikumu nodod citai personai,
nosaka Ministru kabinets. |
39. |
Juridiskais birojs Izslēgt 51.panta otrajā daļā vārdu iekavās (īpašniekiem). |
Atbalstīts |
51.pants.
Patenta un patenta pieteikuma nodošana citām personām (1) Patenta īpašniekam ir tiesības
nodot patentu citai personai kopā ar uzņēmumu vai tā daļu, kas izmanto šo
patentu, vai neatkarīgi no tā. (2) Pēc tam kad saņemts attiecīgs
iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un valsts nodevas samaksu
apliecinošs dokuments, Patentu valde ziņas par patenta īpašnieka maiņu
ieraksta patentu reģistrā un publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā, kā
arī nosūta patenta īpašniekam paziņojumu par patentu reģistrā izdarīto
ierakstu. (3) Par patenta īpašnieku uzskatāma
persona, kas ierakstīta patentu reģistrā. Līdz patenta īpašnieka maiņas
ierakstīšanai patentu reģistrā tiesību pārņēmējs nevar izmantot no patenta
iegūšanas izrietošās tiesības pret trešajām personām. (4) Pirms Patentu valde ir pieņēmusi
lēmumu par patenta piešķiršanu, patenta pieteikumu var nodot citai personai,
ja saņemts attiecīgs iesniegums, tiesību pāreju apliecinošs dokuments un
valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments. Patenta pieteikuma izskatīšanu
turpina attiecībā uz jauno pieteicēju. (5) Kārtību, kādā patentu un patenta pieteikumu nodod citai personai,
nosaka Ministru kabinets. |
52.pants.
Licences līgums (1) Patenta īpašniekam ir tiesības ar
licences līgumu piešķirt citai personai patenta izmantošanas tiesības pilnā
apjomā vai daļēji. Atbilstoši licences līguma veidam (izņēmuma licence vai
vienkārša licence) patenta izmantošanas tiesību izdevējpuse (licenciārs) un
saņēmējpuse (licenciāts) uzņemas noteiktas tiesības un saistības. (2) Licences līgums ir izņēmuma
licence, ja licenciāts iegūst izņēmuma tiesības uz izgudrojuma
izmantošanu saskaņā ar licences līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet
licenciārs saglabā tiesības izmantot izgudrojumu tiktāl, ciktāl šīs tiesības
nav pārgājušas licenciātam. (3) Licences līgums ir vienkārša
licence, ja licenciārs, piešķirot citai personai izgudrojuma izmantošanas
tiesības, saglabā tiesības izmantot šo izgudrojumu pats, kā arī piešķirt
vienkāršu licenci šā paša izgudrojuma izmantošanai trešajām personām. (4) Licences līgums attiecībā pret
trešajām personām stājas spēkā pēc tā reģistrācijas Patentu valdē. Par
licences līguma reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva. |
40. 41. 42. 43. |
Juridiskais birojs Izteikt 52.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā: Atbilstoši licences līgumam var izsniegt izņēmuma licenci vai
vienkāršo licenci. Juridiskais birojs Aizstāt 52.panta otrajā daļā vārdus Licences līgums ir
izņēmuma licence, ja licenciāts ar vārdiem Licenci atzīst par izņēmuma
licenci, ja licenciāts (saņēmējpuse). Juridiskais birojs Aizstāt 52.panta trešajā daļā vārdus Licences līgums ir
vienkārša licence, ja licenciārs ar vārdiem Licenci atzīst par vienkāršu
licenci, ja licenciārs (izdevējpuse). Juridiskais birojs Aizstāt 52.panta ceturtās daļas otrajā
teikumā vārdu jāmaksā ar vārdu maksājama. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
52.pants.
Licences līgums (1) Patenta īpašniekam ir tiesības ar
licences līgumu piešķirt citai personai patenta izmantošanas tiesības pilnā
apjomā vai daļēji. Atbilstoši licences līgumam var izsniegt
izņēmuma licenci vai vienkāršo licenci. (2) Licenci
atzīst par izņēmuma licenci, ja licenciāts (saņēmējpuse) iegūst izņēmuma tiesības uz izgudrojuma izmantošanu saskaņā ar licences
līgumā paredzētajiem noteikumiem, bet licenciārs saglabā tiesības izmantot
izgudrojumu tiktāl, ciktāl šīs tiesības nav pārgājušas licenciātam. (3) Licenci
atzīst par vienkāršu licenci, ja licenciārs (izdevējpuse), piešķirot citai personai izgudrojuma izmantošanas tiesības, saglabā
tiesības izmantot šo izgudrojumu pats, kā arī piešķirt vienkāršu licenci šā
paša izgudrojuma izmantošanai trešajām personām. (4) Licences līgums attiecībā pret
trešajām personām stājas spēkā pēc tā reģistrācijas Patentu valdē. Par
licences līguma reģistrāciju maksājama valsts nodeva. |
53.pants.
Atklātā licence (1) Patenta īpašnieks ir tiesīgs paziņot
Patentu valdei par gatavību piešķirt izgudrojuma izmantošanas tiesības
jebkurai ieinteresētajai personai (atklātā licence). Patentu valde paziņojumu
publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc paziņojuma publicēšanas
kārtējā gada valsts nodevu par patenta uzturēšanu spēkā samazina par
50 procentiem. Ja patenta īpašniekam un ieinteresētajai personai
neizdodas vienoties par atklātās licences nosacījumiem, šos nosacījumus
nosaka tiesa civilprocesuālā kārtībā. (2) Ja saskaņā ar šā likuma 51.pantu
īpašumtiesības pilnībā pāriet citai personai, paziņojums par gatavību
piešķirt atklāto licenci tiek uzskatīts par atsauktu ar dienu, kad veiktas
izmaiņas patentu reģistrā un Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicēts
paziņojums par atklātās licences piešķiršanu. (3) Paziņojumu par atklāto licenci var
atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot lūgumu Patentu valdē, ar nosacījumu, ka
patenta īpašnieks nav informēts par vēlmi izmantot izgudrojumu. Atsaukums
stājas spēkā ar brīdi, kad Patentu valde paziņojumu par lūgumu publicē
Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Par 50 procentiem samazinātā kārtējā
gada valsts nodeva samaksājama pilnā apmērā mēneša laikā no licences
atsaukšanas dienas. Ja kārtējā gada valsts nodeva mēneša laikā nav samaksāta,
sākas sešu mēnešu termiņš saskaņā ar šā likuma 43.panta otro daļu. (4) Paziņojumu par gatavību piešķirt
atklāto licenci nevar iesniegt, ja patentu reģistrā ir ieraksts par izņēmuma
licenci vai Patentu valde ir saņēmusi lūgumu reģistrēt izņēmuma licenci. |
44. |
Juridiskais birojs Aizstāt 53.panta pirmās daļas ceturtajā teikumā vārdus
licences nosacījumiem ar vārdiem licences līguma nosacījumiem. |
Atbalstīts |
53.pants.
Atklātā licence (1) Patenta īpašnieks ir tiesīgs paziņot
Patentu valdei par gatavību piešķirt izgudrojuma izmantošanas tiesības
jebkurai ieinteresētajai personai (atklātā licence). Patentu valde paziņojumu
publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Pēc paziņojuma publicēšanas
kārtējā gada valsts nodevu par patenta uzturēšanu spēkā samazina par
50 procentiem. Ja patenta īpašniekam un ieinteresētajai personai
neizdodas vienoties par atklātās licences līguma nosacījumiem, šos nosacījumus
nosaka tiesa civilprocesuālā kārtībā. (2) Ja
saskaņā ar šā likuma 51.pantu īpašumtiesības pilnībā pāriet citai personai,
paziņojums par gatavību piešķirt atklāto licenci tiek uzskatīts par atsauktu
ar dienu, kad veiktas izmaiņas patentu reģistrā un Patentu valdes oficiālajā
izdevumā publicēts paziņojums par atklātās licences piešķiršanu. (3) Paziņojumu par atklāto licenci var
atsaukt jebkurā laikā, iesniedzot lūgumu Patentu valdē, ar nosacījumu, ka
patenta īpašnieks nav informēts par vēlmi izmantot izgudrojumu. Atsaukums
stājas spēkā ar brīdi, kad Patentu valde paziņojumu par lūgumu publicē
Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Par 50 procentiem samazinātā kārtējā
gada valsts nodeva samaksājama pilnā apmērā mēneša laikā no licences
atsaukšanas dienas. Ja kārtējā gada valsts nodeva mēneša laikā nav samaksāta,
sākas sešu mēnešu termiņš saskaņā ar šā likuma 43.panta otro daļu. (4) Paziņojumu par gatavību piešķirt
atklāto licenci nevar iesniegt, ja patentu reģistrā ir ieraksts par izņēmuma
licenci vai Patentu valde ir saņēmusi lūgumu reģistrēt izņēmuma licenci. |
54.pants.
Piespiedu licence (1) Ja četru gadu laikā pēc pieteikuma
datuma vai triju gadu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta
piešķiršanu patentētais izgudrojums Latvijas Republikā nav izmantots vai ir
izmantots nepietiekamā apjomā, jebkura persona var iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu ar lūgumu piešķirt tai atļauju
(piespiedu licenci) izmantot patentēto izgudrojumu atbilstoši noteikumiem,
kurus nosaka šis likums un tiesa. Šo noteikumu nepiemēro, ja patenta
īpašnieks tiesai pierāda, ka izgudrojuma neizmantošanai vai nepietiekamai izmantošanai
ir bijuši dibināti iemesli. (2) Ja biotehnoloģiska izgudrojuma
patenta īpašnieks nevar to izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu
šķirni, viņš var pieteikties, lai saņemtu piespiedu licenci tās augu šķirnes
izmantošanai, kuru aizsargā minētās tiesības, un maksāt īpašniekam tiesas
noteiktu kompensāciju. Šādas licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes
īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem nosacījumiem,
lai izmantotu aizsargāto izgudrojumu. (3) Atbilstoši šā panta pirmajai un
otrajai daļai patentētā izgudrojuma piespiedu licenci var iegūt, ja: 1) patentētajam objektam vai ar
patentēto paņēmienu iegūtajam produktam ir vitāli svarīga nozīme Latvijas
Republikas iedzīvotāju labklājības, aizsardzības vai ekonomisko interešu
nodrošināšanā; 2) izgudrojumu, kam ir īpaši svarīga
saimnieciska nozīme, nevar izmantot bez cita agrāk patentēta izgudrojuma
izmantošanas. (4) Tiesa piespiedu licenci piešķir, ja
prasības pieteicējs saprātīgā laikposmā pūlējies no patenta īpašnieka
iegūt licenci ar pieņemamiem komerciāliem nosacījumiem, bet šīs pūles ir
bijušas nesekmīgas. (5) Ja valstī ir noteikts ārkārtas
stāvoklis, Ministru kabinets var piešķirt piespiedu licenci. (6) Tiesa šā panta trešās daļas 1.punktā
paredzētajā gadījumā, izskatot lietas apstākļus par piespiedu licences
piešķiršanu, papildus ievēro šādus nosacījumus: 1) patenta izmantošanas apjomu un
termiņu ierobežo, ņemot vērā nolūku, kādam piespiedu licence piešķirta; 2) piespiedu licence pielīdzināma
vienkāršai licencei; 3) piespiedu licenci nevar nodot citai
personai, izņemot, ja to nodod kopā ar uzņēmuma daļu, kas tieši saistīts ar
attiecīgā patenta izmantošanu; 4)
piespiedu licenci piešķir izmantošanai Latvijas Republikas iekšējā tirgū. (7) Tiesa šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, izskatot
lietas apstākļus par piespiedu licences piešķiršanu, papildus ievēro šādus
nosacījumus: 1) agrāk piešķirtā (pirmā) patenta
īpašnieks var pieprasīt pretlicenci uz saprātīgiem noteikumiem vēlāka patenta
īpašnieka izgudrojuma izmantošanai; 2) licenci uz pirmo patentu nedrīkst
nodot tālāk, ja vien to nenodod kopā ar tiesībām uz vēlāko patentu. (8) Tiesa var lemt par piespiedu licences
termiņa izbeigšanu, ja šā panta pirmajā daļā vai trešās daļas 1.punktā
minētie apstākļi vairs nepastāv un to atkārtota iestāšanās ir maz ticama. (9) Piespiedu licences turētājs maksā
patenta īpašniekam kompensāciju, kuras apmēru nosaka tiesa, ievērojot
licences ekonomisko vērtību, izgudrojuma izmantošanas apjomu un citus tā
īstenošanas apstākļus. |
45. 46. |
Juridiskais birojs Aizstāt 54.panta pirmās daļas pēdējā teikumā vārdus dibināti
iemesli ar vārdiem pamatoti iemesli. Juridiskais birojs Aizstāt 54.panta ceturtajā daļā vārdus pūlējies no patenta
īpašnieka iegūt licenci ar pieņemamiem komerciāliem nosacījumiem, bet šīs
pūles ir bijušas nesekmīgas ar vārdiem ir pūlējies iegūt, bet nav ieguvis
no patenta īpašnieka licenci ar pieņemamiem komerciāliem nosacījumiem. |
Atbalstīts Atbalstīts |
54.pants.
Piespiedu licence (1) Ja četru gadu laikā pēc pieteikuma
datuma vai triju gadu laikā pēc paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu
patentētais izgudrojums Latvijas Republikā nav izmantots vai ir izmantots
nepietiekamā apjomā, jebkura persona var iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu ar lūgumu piešķirt tai atļauju
(piespiedu licenci) izmantot patentēto izgudrojumu atbilstoši noteikumiem,
kurus nosaka šis likums un tiesa. Šo noteikumu nepiemēro, ja patenta
īpašnieks tiesai pierāda, ka izgudrojuma neizmantošanai vai nepietiekamai
izmantošanai ir bijuši pamatoti iemesli. (2) Ja biotehnoloģiska izgudrojuma
patenta īpašnieks nevar to izmantot, nepārkāpjot agrākas tiesības uz augu
šķirni, viņš var pieteikties, lai saņemtu piespiedu licenci tās augu šķirnes
izmantošanai, kuru aizsargā minētās tiesības, un maksāt īpašniekam tiesas
noteiktu kompensāciju. Šādas licences piešķiršanas gadījumā augu šķirnes
īpašniekam ir tiesības pretendēt uz pretlicenci ar pamatotiem nosacījumiem,
lai izmantotu aizsargāto izgudrojumu. (3) Atbilstoši šā panta pirmajai un
otrajai daļai patentētā izgudrojuma piespiedu licenci var iegūt, ja: 1) patentētajam objektam vai ar patentēto paņēmienu
iegūtajam produktam ir vitāli svarīga nozīme Latvijas Republikas iedzīvotāju
labklājības, aizsardzības vai ekonomisko interešu nodrošināšanā; 2) izgudrojumu, kam ir īpaši svarīga
saimnieciska nozīme, nevar izmantot bez cita agrāk patentēta izgudrojuma
izmantošanas. (4) Tiesa piespiedu licenci piešķir, ja
prasības pieteicējs saprātīgā laikposmā ir pūlējies iegūt, bet nav ieguvis
no patenta īpašnieka licenci ar pieņemamiem komerciāliem nosacījumiem. (5) Ja valstī ir noteikts ārkārtas
stāvoklis, Ministru kabinets var piešķirt piespiedu licenci. (6) Tiesa šā
panta trešās daļas 1.punktā paredzētajā gadījumā, izskatot lietas apstākļus
par piespiedu licences piešķiršanu, papildus ievēro šādus nosacījumus: 1) patenta izmantošanas apjomu un
termiņu ierobežo, ņemot vērā nolūku, kādam piespiedu licence piešķirta; 2) piespiedu licence pielīdzināma
vienkāršai licencei; 3) piespiedu licenci nevar nodot citai
personai, izņemot, ja to nodod kopā ar uzņēmuma daļu, kas tieši saistīts ar
attiecīgā patenta izmantošanu; 4) piespiedu licenci piešķir izmantošanai Latvijas
Republikas iekšējā tirgū. (7) Tiesa šā panta trešās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā, izskatot
lietas apstākļus par piespiedu licences piešķiršanu, papildus ievēro šādus
nosacījumus: 1) agrāk piešķirtā (pirmā) patenta
īpašnieks var pieprasīt pretlicenci uz saprātīgiem noteikumiem vēlāka patenta
īpašnieka izgudrojuma izmantošanai; 2) licenci uz pirmo patentu nedrīkst
nodot tālāk, ja vien to nenodod kopā ar tiesībām uz vēlāko patentu. (8) Tiesa var lemt par piespiedu licences
termiņa izbeigšanu, ja šā panta pirmajā daļā vai trešās daļas 1.punktā
minētie apstākļi vairs nepastāv un to atkārtota iestāšanās ir maz ticama. (9) Piespiedu licences turētājs maksā
patenta īpašniekam kompensāciju, kuras apmēru nosaka tiesa, ievērojot
licences ekonomisko vērtību, izgudrojuma izmantošanas apjomu un citus tā
īstenošanas apstākļus. |
VIII
nodaļa Patenta
atzīšana par spēkā neesošu 55.pants.
Patenta pirmstermiņa atzīšana par spēkā neesošu (1) Patentu atzīst par spēkā neesošu
pirms termiņa, ja: 1) patenta īpašnieks atsakās no
patenta, iesniedzot iesniegumu Patentu valdē; 2) saskaņā ar šā likuma 43.pantu nav
samaksāta gada valsts nodeva par patenta uzturēšanu spēkā; 3) patents nav spēkā atbilstoši šā
likuma 56.pantam. (2)
Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas
1.punktu iesniegums skar trešo personu tiesības, pamatojoties uz citu
normatīvo aktu nosacījumiem, citu iestāžu lēmumiem, licences līgumu vai
jebkuru citu līgumu, kurš reģistrēts patentu reģistrā, vai ja celta prasība
tiesā saistībā ar šo patentu, patentu nevar atzīt par spēkā neesošu bez
iesaistīto personu piekrišanas. |
47. |
Juridiskais birojs Izslēgt 55.panta pirmās daļas 2.punktā vārdu gada. |
Atbalstīts |
VIII
nodaļa Patenta
atzīšana par spēkā neesošu 55.pants.
Patenta pirmstermiņa atzīšana par spēkā neesošu (1) Patentu atzīst par spēkā neesošu
pirms termiņa, ja: 1) patenta īpašnieks atsakās no
patenta, iesniedzot iesniegumu Patentu valdē; 2) saskaņā ar šā likuma 43.pantu nav
samaksāta valsts nodeva par patenta uzturēšanu spēkā; 3) patents nav spēkā atbilstoši šā
likuma 56.pantam. (2) Ja saskaņā ar šā panta pirmās daļas
1.punktu iesniegums skar trešo personu tiesības, pamatojoties uz citu
normatīvo aktu nosacījumiem, citu iestāžu lēmumiem, licences līgumu vai
jebkuru citu līgumu, kurš reģistrēts patentu reģistrā, vai ja celta prasība
tiesā saistībā ar šo patentu, patentu nevar atzīt par spēkā neesošu bez
iesaistīto personu piekrišanas. |
56.pants.
Pamatojums patenta atzīšanai par spēkā neesošu Patentu atzīst par spēkā neesošu, ja: 1) patenta objekts neatbilst šā likuma
4., 5., 7., 8., 9. vai 10.panta prasībām; 2) izgudrojuma būtība patentā nav
atklāta tik skaidri un pilnīgi, lai lietpratējs izgudrojumu varētu īstenot
(šā likuma 30.panta pirmā daļa); 3) patenta objekts pārsniedz sākotnēji
iesniegtā patenta pieteikuma apjomus (šā likuma 36.panta pirmā daļa) vai, ja
patents piešķirts izdalītam pieteikumam, sākotnējā patenta pieteikuma
apjomus; 4) patents piešķirts personai, kurai
nebija tiesību to saņemt (šā likuma 12.pants). |
|
|
|
56.pants.
Pamatojums patenta atzīšanai par spēkā neesošu Patentu atzīst par spēkā neesošu, ja: 1) patenta objekts neatbilst šā likuma
4., 5., 7., 8., 9. vai 10.panta prasībām; 2) izgudrojuma būtība patentā nav
atklāta tik skaidri un pilnīgi, lai lietpratējs izgudrojumu varētu īstenot
(šā likuma 30.panta pirmā daļa); 3) patenta objekts pārsniedz sākotnēji
iesniegtā patenta pieteikuma apjomus (šā likuma 36.panta pirmā daļa) vai, ja
patents piešķirts izdalītam pieteikumam, sākotnējā patenta pieteikuma
apjomus; 4) patents piešķirts personai, kurai
nebija tiesību to saņemt (šā likuma 12.pants). |
57.pants.
Patenta atzīšana par spēkā neesošu (1) Pamatojoties uz šā likuma
56.panta nosacījumiem, patentu par spēkā neesošu atzīst tiesa civilprocesuālā
kārtībā. (2) Prasības pieteikumu patenta atzīšanai
par spēkā neesošu var iesniegt jebkura persona, ievērojot šā likuma 56.panta
1., 2. un 3.punkta nosacījumus. (3) Prasīt, lai patentu atzīst par spēkā
neesošu saskaņā ar šā likuma 56.panta 4.punktu, var persona, kurai ir tiesības
uz izgudrojumu atbilstoši šā likuma 12.pantam. (4) Prasības pieteikumu par patenta
atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt visā patenta spēkā esības laikā.
Patentu var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja prasības pieteikuma
iesniegšanas vai prasības izskatīšanas brīdī patenta spēkā esības termiņš ir
beidzies vai patents ir izslēgts no patentu reģistra pēc tā īpašnieka
iniciatīvas. |
|
|
|
57.pants.
Patenta atzīšana par spēkā neesošu (1) Pamatojoties uz šā likuma
56.panta nosacījumiem, patentu par spēkā neesošu atzīst tiesa civilprocesuālā
kārtībā. (2) Prasības pieteikumu patenta atzīšanai
par spēkā neesošu var iesniegt jebkura persona, ievērojot šā likuma 56.panta
1., 2. un 3.punkta nosacījumus. (3) Prasīt, lai patentu atzīst par spēkā
neesošu saskaņā ar šā likuma 56.panta 4.punktu, var persona, kurai ir
tiesības uz izgudrojumu atbilstoši šā likuma 12.pantam. (4) Prasības pieteikumu par patenta
atzīšanu par spēkā neesošu var iesniegt visā patenta spēkā esības laikā.
Patentu var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja prasības pieteikuma
iesniegšanas vai prasības izskatīšanas brīdī patenta spēkā esības termiņš ir
beidzies vai patents ir izslēgts no patentu reģistra pēc tā īpašnieka
iniciatīvas. |
58.pants.
Patenta ierobežošana (1) Patenta piešķirto tiesību apjomu var
ierobežot, ja: 1) tiesa, izskatot lietu par patenta
atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 57.pantu, atzīst patentu par
daļēji spēkā neesošu. Tiesa ierobežo patenta pretenzijas, ja šā likuma
56.panta 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi neattiecas uz patentu pilnā
apjomā; 2) patenta īpašnieks iesniedz
tiesā pieteikumu par patenta apjoma ierobežošanu, grozot tā pretenzijas,
aprakstu vai zīmējumus. (2) Pieteikumu saskaņā ar šā panta
pirmās daļas 2.punktu nevar iesniegt šā likuma 41.pantā noteiktā iebilduma
laikā vai tiesvedības laikā patenta atzīšanai par spēkā neesošu. (3)
Pieteikumu tiesā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu var iesniegt tikai
patenta īpašnieks. Ja patentu reģistrā ir iekļautas ziņas par licences
piešķiršanu, pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja patenta īpašnieks pierāda,
ka tam ir licenciāta piekrišana vai ka tas vismaz trīs mēnešus iepriekš ir
informējis licenciātu par savu nodomu ierobežot patentu. |
48. |
Juridiskais birojs Aizstāt 58.panta otrajā daļā vārdus iebilduma laikā ar
vārdiem iebilduma procedūras laikā. |
Atbalstīts |
58.pants.
Patenta ierobežošana (1) Patenta piešķirto tiesību apjomu var
ierobežot, ja: 1) tiesa, izskatot lietu par patenta
atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar šā likuma 57.pantu, atzīst patentu par
daļēji spēkā neesošu. Tiesa ierobežo patenta pretenzijas, ja šā likuma
56.panta 1., 2. un 3.punktā minētie apstākļi neattiecas uz patentu pilnā
apjomā; 2) patenta īpašnieks iesniedz
tiesā pieteikumu par patenta apjoma ierobežošanu, grozot tā pretenzijas,
aprakstu vai zīmējumus. (2) Pieteikumu saskaņā ar šā panta
pirmās daļas 2.punktu nevar iesniegt šā likuma 41.pantā noteiktā iebilduma
procedūras laikā vai tiesvedības laikā patenta atzīšanai par spēkā neesošu. (3)
Pieteikumu tiesā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu var iesniegt tikai
patenta īpašnieks. Ja patentu reģistrā ir iekļautas ziņas par licences
piešķiršanu, pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja patenta īpašnieks pierāda,
ka tam ir licenciāta piekrišana vai ka tas vismaz trīs mēnešus iepriekš ir
informējis licenciātu par savu nodomu ierobežot patentu. |
59.pants. Sekas patenta
atzīšanai par spēkā neesošu (1) Ja patents atzīts par spēkā
neesošu atbilstoši šā likuma 56. un 58.pantam, uzskata, ka izgudrojums zaudē
šajā likumā paredzēto tiesisko aizsardzību ar patenta pieteikuma datumu tādā
apjomā, kādā patents atzīts par spēkā neesošu. (2) Patenta atzīšana par spēkā neesošu
neietekmē: 1) jebkuru tiesas spriedumu par
patenta pārkāpumu, kurš jau ir izpildīts pirms nolēmuma pieņemšanas par
patenta atzīšanu par spēkā neesošu; 2) jebkuru līgumu, kurš
noslēgts pirms nolēmuma pieņemšanas par patenta atzīšanu par spēkā neesošu,
ja tas ir izpildīts pirms šā lēmuma. Tiesa var lemt par līgumā paredzēto jau
samaksāto summu atmaksāšanu tiktāl, ciktāl attiecīgajos apstākļos tas atbilst
taisnīguma principam. |
49. |
Juridiskais birojs Izslēgt 59.panta otrās daļas 1. un 2.punktā vārdu
jebkuru. |
Atbalstīts |
59.pants. Sekas patenta
atzīšanai par spēkā neesošu (1) Ja patents atzīts par spēkā
neesošu atbilstoši šā likuma 56. un 58.pantam, uzskata, ka izgudrojums zaudē
šajā likumā paredzēto tiesisko aizsardzību ar patenta pieteikuma datumu tādā
apjomā, kādā patents atzīts par spēkā neesošu. (2) Patenta atzīšana par spēkā neesošu
neietekmē: 1) tiesas
spriedumu par patenta pārkāpumu, kurš jau ir izpildīts pirms nolēmuma
pieņemšanas par patenta atzīšanu par spēkā neesošu; 2) līgumu, kurš noslēgts pirms
nolēmuma pieņemšanas par patenta atzīšanu par spēkā neesošu, ja tas ir
izpildīts pirms šā lēmuma. Tiesa var lemt par līgumā paredzēto jau samaksāto
summu atmaksāšanu tiktāl, ciktāl attiecīgajos apstākļos tas atbilst taisnīguma
principam. |
IX nodaļa Ar patentiem saistīto tiesību aizsardzība 60.pants.
Izgudrotāja tiesību aizsardzība Ja nepamatoti tiek
aizskarta izgudrotāja autorība vai citādi pārkāptas izgudrotāja tiesības saskaņā
ar šā likuma 12.pantu, izgudrotājs ir tiesīgs vērsties tiesā saskaņā ar
Civillikuma normām par personisku aizskārumu. |
50. |
Juridiskais birojs Aizstāt 60.pantā vārdus un skaitli
saskaņā ar šā likuma 12.pantu ar vārdu un skaitli iekavās (14.pants). |
Atbalstīts |
IX nodaļa Ar patentiem saistīto tiesību aizsardzība 60.pants.
Izgudrotāja tiesību aizsardzība Ja nepamatoti tiek
aizskarta izgudrotāja autorība vai citādi pārkāptas izgudrotāja tiesības (14.pants), izgudrotājs ir tiesīgs vērsties tiesā saskaņā ar
Civillikuma normām par personisku aizskārumu. |
61.pants. Brīdināšana par
izņēmuma tiesībām
(1) Patenta īpašniekam un ar viņa
piekrišanu licenciātam ir tiesības marķēt produktus, kuros izgudrojums
īstenots vai iekļauts, ar brīdinājuma apzīmējumu, norādot patenta numuru, vai
ar tekstu, kas brīdina par patenta pieteikuma esību. Brīdinājuma marķējumā
norāda patenta īpašnieka vārdu (nosaukumu) un patenta piešķiršanas vai
patenta pieteikuma datumu. (2) Brīdinājuma
marķējumu nedrīkst izvietot uz izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas patenta
aizsardzība. Nepatiess brīdinājums uzskatāms par negodīgas konkurences
izpausmi. (3) Ja patenta īpašniekam ir pamats
uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, viņš var brīdināt
to par iespējamo pārkāpumu. |
|
|
|
61.pants. Brīdināšana par
izņēmuma tiesībām
(1) Patenta īpašniekam un ar viņa
piekrišanu licenciātam ir tiesības marķēt produktus, kuros izgudrojums
īstenots vai iekļauts, ar brīdinājuma apzīmējumu, norādot patenta numuru, vai
ar tekstu, kas brīdina par patenta pieteikuma esību. Brīdinājuma marķējumā
norāda patenta īpašnieka vārdu (nosaukumu) un patenta piešķiršanas vai
patenta pieteikuma datumu. (2) Brīdinājuma
marķējumu nedrīkst izvietot uz izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas patenta
aizsardzība. Nepatiess brīdinājums uzskatāms par negodīgas konkurences
izpausmi. (3) Ja patenta īpašniekam ir pamats
uzskatīt, ka kāda persona pārkāpj viņa izņēmuma tiesības, viņš var brīdināt
to par iespējamo pārkāpumu. |
62.pants. Izgudrojuma
nelikumīga izmantošana (patenta pārkāpums)
(1) Par izgudrojuma nelikumīgu
izmantošanu uzskatāma patenta īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana
patenta izmantošana šā likuma 16.panta izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā
notikusi patenta spēkā esības laikā. (2) Patenta īpašnieks var civilprocesuālā
kārtībā iesniegt tiesā prasību par patenta nelikumīgu izmantošanu. Licenciāts
ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā par patenta nelikumīgu izmantošanu ar
patenta īpašnieka piekrišanu. Patenta īpašnieka piekrišana nav nepieciešama,
ja patenta īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī izņēmuma licences
licenciāts rakstiski uzaicinājis viņu to darīt. (3) Patenta īpašniekam ir tiesības
iestāties lietā, ja prasību tiesā par patenta nelikumīgu izmantošanu
iesniedzis licenciāts saskaņā ar šā panta otro daļu. (4) Licenciāts
ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam
radušies sakarā ar licencētā patenta nelikumīgu izmantošanu. |
|
|
|
62.pants. Izgudrojuma
nelikumīga izmantošana (patenta pārkāpums)
(1) Par izgudrojuma nelikumīgu
izmantošanu uzskatāma patenta īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpšana
patenta izmantošana šā likuma 16.panta izpratnē bez īpašnieka atļaujas, ja tā
notikusi patenta spēkā esības laikā. (2) Patenta īpašnieks var
civilprocesuālā kārtībā iesniegt tiesā prasību par patenta nelikumīgu
izmantošanu. Licenciāts ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā par patenta
nelikumīgu izmantošanu ar patenta īpašnieka piekrišanu. Patenta īpašnieka
piekrišana nav nepieciešama, ja patenta īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī
izņēmuma licences licenciāts rakstiski uzaicinājis viņu to darīt. (3) Patenta īpašniekam ir tiesības
iestāties lietā, ja prasību tiesā par patenta nelikumīgu izmantošanu
iesniedzis licenciāts saskaņā ar šā panta otro daļu. (4) Licenciāts
ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam
radušies sakarā ar licencētā patenta nelikumīgu izmantošanu. |
63.pants.
Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par patenta nelikumīgu
izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 62.pantam ir pierādīts patenta
pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir prasītāja (patenta īpašnieka vai
licenciāta) pienākums. (2) Ja patenta objekts ir jauna
produkta iegūšanas paņēmiens, uzskata, ka tāds pats produkts ir iegūts ar
patentēto paņēmienu bez patenta īpašnieka atļaujas. Šajā gadījumā patenta
pārkāpuma neesības pierādīšana ir atbildētāja pienākums. Tiesvedības laikā
jāņem vērā atbildētāja likumīgās tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. (3) Persona, pret kuru celta prasība par
patenta nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, pamatojoties
tikai uz to, ka patents netiek izmantots vai tā darbība pārtraucama citu
iemeslu dēļ. Atbilstoši šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punktam atbildētājs
var celt pretprasību par patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā
patenta pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl patents tiek atzīts par spēkā
esošu. (4) Ja patenta pārkāpuma fakts ir
pierādīts, tiesa atkarībā no pārkāpēja vainas pakāpes un pārkāpuma sekām
spriedumā var noteikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem (sankcijām): 1) izgudrojuma nelikumīgas
izmantošanas pārtraukšanu un nelikumīgas izmantošanas aizliegumu; 2) zaudējumu atlīdzināšanu, kas
radušies, nelikumīgi izmantojot izgudrojumu; 3) tiesāšanās izdevumu segšanu,
ietverot likumā paredzētos lietas vešanas izdevumus, kā arī pārstāvja
honorāru. (5) Šā panta ceturtās daļas 2.punktā
minētos zaudējumus nosaka: 1) ievērojot cietušajai pusei
radītās negatīvās ekonomiskās sekas, arī neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi
gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus faktorus, piemēram, tiesību
īpašniekam pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu; 2) kā vienreizēju maksājumu,
ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu
prasījis vienkāršo licenci attiecīgā patenta izmantošanai. (6) Tiesa spriedumā par patenta
pārkāpumu turpmāko novēršanu var noteikt pasākumus, kas veicami par pārkāpēja
līdzekļiem (ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt): 1) atsaukt vai pilnībā izņemt no
tirdzniecības pretlikumīgos produktus; 2) pretlikumīgos produktus
iznīcināt vai atdot par pašizmaksas vērtību patenta īpašniekam vai
licenciātam, ja viņš tam piekrīt; 3) iznīcināt ierīces un
materiālus, kas izmantoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo produktu
izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai tam no lietas apstākļiem bija
skaidrs, ka šīs ierīces un materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku
darbību veikšanai. (7) Pēc prasītāja lūguma tiesa
patenta pārkāpumu lietās var piemērot likumā noteiktos prasības
nodrošināšanas līdzekļus arī tad, ja prasībai nav mantiska rakstura (nav
prasīta zaudējumu atlīdzība). (8) Nosakot atbildības apjomu par
patenta nelikumīgu izmantošanu, var ņemt vērā šā likuma 61.panta trešajā daļā
minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. |
51. |
Juridiskais birojs Izslēgt 63.panta ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.
Uzskatīt astoto daļu par panta ceturto daļu. |
Atbalstīts |
63.pants.
Atbildība par patenta nelikumīgu izmantošanu (1) Atbildība par patenta nelikumīgu
izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 62.pantam ir pierādīts patenta
pārkāpuma fakts. Pierādīt pārkāpuma faktu ir prasītāja (patenta īpašnieka vai
licenciāta) pienākums. (2) Ja patenta objekts ir jauna
produkta iegūšanas paņēmiens, uzskata, ka tāds pats produkts ir iegūts ar
patentēto paņēmienu bez patenta īpašnieka atļaujas. Šajā gadījumā patenta
pārkāpuma neesības pierādīšana ir atbildētāja pienākums. Tiesvedības laikā
jāņem vērā atbildētāja likumīgās tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. (3) Persona, pret kuru celta prasība par
patenta nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, pamatojoties
tikai uz to, ka patents netiek izmantots vai tā darbība pārtraucama citu
iemeslu dēļ. Atbilstoši šā likuma 56.panta 1., 2. un 3.punktam atbildētājs
var celt pretprasību par patenta atzīšanu par spēkā neesošu. Šajā gadījumā
patenta pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl patents tiek atzīts par spēkā
esošu. (4) Nosakot atbildības apjomu par
patenta nelikumīgu izmantošanu, var ņemt vērā šā likuma 61.panta trešajā daļā
minētā brīdinājuma saņemšanas faktu. |
|
52. |
Juridiskais birojs Papildināt likumu ar jaunu 64.pantu šādā redakcijā: 64. pants. Zaudējumu atlīdzības un
morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība (1) Ja personas vainas dēļ notikusi
patenta nelikumīga izmantošana, šā likuma 62. panta otrajā daļā minētie
tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma
atlīdzību. (2) Zaudējumu atlīdzības un morālā
kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu. Nosakot zaudējumu apmēru,
var ņemt vērā arī tās personas, kura prettiesiski izmantojusi patentu,
negodīgi gūto peļņu. (3) Ja
faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru grūti noteikt, zaudējumu atlīdzības
apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt patenta īpašnieks par
patenta izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam. Vienlaikus mainīt turpmāko pantu numerāciju. |
Atbalstīts |
64. pants.
Zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmēra noteikšanas kārtība (1) Ja personas vainas dēļ notikusi
patenta nelikumīga izmantošana, šā likuma 62. panta otrajā daļā minētie
tiesību subjekti ir tiesīgi prasīt radītā zaudējuma un morālā kaitējuma
atlīdzību. (2) Zaudējumu
atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu.
Nosakot zaudējumu apmēru, var ņemt vērā arī tās personas, kura prettiesiski
izmantojusi patentu, negodīgi gūto peļņu. (3) Ja
faktisko zaudējumu atlīdzības apmēru grūti noteikt, zaudējumu atlīdzības
apmērs ir atbilstošs tai summai, kuru varētu saņemt patenta īpašnieks par
patenta izmantošanas tiesību nodošanu licenciātam. |
X
nodaļa Strīdu izskatīšana tiesā 64.pants.
Tiesu piekritība (1) Strīdus par izņēmuma tiesībām un
citām uz patentu vai šo likumu pamatotām tiesībām tiesa izskata tādā pašā
kārtībā, kādā tiek izskatīti strīdi, attiecībā uz kuriem paredzēta
civiltiesiskā atbildība saskaņā ar Civillikuma normām par kustamo mantu, ja
šis likums vai citi spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādi. (2) Rīgas apgabaltiesa kā pirmās
instances tiesa civilprocesuālā kārtībā izskata šādas lietas, kas saistītas
ar izgudrojumu tiesisko aizsardzību: 1) par tiesību atjaunošanu uz
patentu; 2) par patenta atzīšanu par spēkā
neesošu;
3) par patenta ierobežošanu pēc patenta īpašnieka lūguma; 4) par iepriekšlietošanas tiesībām; 5) par patenta nelikumīgu
izmantošanu (patenta pārkāpumu); 6) par patenta pārkāpuma neesības
fakta konstatēšanu; 7) par licences piešķiršanu,
licences līguma noteikumiem vai to izpildi; 8) par tiesībām uz kompensāciju sakarā
ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu. (3) Citu strīdu piekritību nosaka
saskaņā ar Civilprocesa likumu. |
|
|
|
X
nodaļa Strīdu izskatīšana tiesā 65.pants.
Tiesu piekritība (1) Strīdus par izņēmuma tiesībām un
citām uz patentu vai šo likumu pamatotām tiesībām tiesa izskata tādā pašā
kārtībā, kādā tiek izskatīti strīdi, attiecībā uz kuriem paredzēta
civiltiesiskā atbildība saskaņā ar Civillikuma normām par kustamo mantu, ja
šis likums vai citi spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādi. (2) Rīgas apgabaltiesa kā pirmās
instances tiesa civilprocesuālā kārtībā izskata šādas lietas, kas saistītas
ar izgudrojumu tiesisko aizsardzību: 1) par tiesību atjaunošanu uz
patentu; 2) par patenta atzīšanu par spēkā
neesošu;
3) par patenta ierobežošanu pēc patenta īpašnieka lūguma; 4) par iepriekšlietošanas tiesībām; 5) par patenta nelikumīgu
izmantošanu (patenta pārkāpumu); 6) par patenta pārkāpuma neesības fakta konstatēšanu; 7) par licences piešķiršanu,
licences līguma noteikumiem vai to izpildi; 8) par tiesībām uz kompensāciju sakarā
ar neiespējamību atklāti izmantot izgudrojumu. (3) Citu strīdu piekritību nosaka
saskaņā ar Civilprocesa likumu. |
65.pants.
Atzinumi patentu lietās Patentu valde sniedz tiesai informāciju
vai atzinumus, ja tādi nepieciešami lēmuma pieņemšanai par izgudrojuma
atbilstību šā likuma 5. un 7.panta prasībām, lietās, kas saistītas ar
patentiem un patenta apjoma ierobežošanu saskaņā ar šā likuma 58.panta pirmo
daļu. |
|
|
|
66.pants.
Atzinumi patentu lietās Patentu valde
sniedz tiesai informāciju vai atzinumus, ja tādi nepieciešami lēmuma
pieņemšanai par izgudrojuma atbilstību šā likuma 5. un 7.panta prasībām,
lietās, kas saistītas ar patentiem un patenta apjoma ierobežošanu saskaņā ar
šā likuma 58.panta pirmo daļu. |
66.pants.
Termiņi prasību iesniegšanai (1) Strīdos par patentiem termiņš
prasības iesniegšanai tiesā ir trīs gadi, skaitot no brīža, kad cietusī
persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par savu tiesību pārkāpuma faktu. (2) Prasību sakarā ar strīdu par
piešķirtā patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 57.pants), licences
piešķiršanu vai licences līguma noteikumiem var iesniegt tiesā visā patenta
spēkā esības laikā. |
|
|
|
67.pants.
Termiņi prasību iesniegšanai (1) Strīdos par patentiem termiņš
prasības iesniegšanai tiesā ir trīs gadi, skaitot no brīža, kad cietusī
persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par savu tiesību pārkāpuma faktu. (2) Prasību sakarā ar strīdu par
piešķirtā patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 57.pants), licences
piešķiršanu vai licences līguma noteikumiem var iesniegt tiesā visā patenta
spēkā esības laikā. |
XI
nodaļa Starptautiskie
pieteikumi saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu 67.pants.
Starptautiskie pieteikumi (1) Patentu valde darbojas kā
saņēmējiestāde Patentu kooperācijas līguma ietvaros. (2) Patentu valde pieņem starptautisko
pieteikumu, ja to iesniedz Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais
iedzīvotājs, vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. (3) Starptautisko pieteikumu iesniedz
latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja pieteikums iesniegts
latviešu valodā, tā tulkojums angļu, franču, krievu vai vācu valodā atkarībā
no pieteicēja izvēlētās starptautiskās patentmeklējumu institūcijas un
starptautiskās pirmējās ekspertīzes institūcijas Patentu valdē iesniedzams
Patentu kooperācijas līgumā, Patentu kooperācijas līguma reglamentā un
Patentu kooperācijas līguma administratīvajā instrukcijā noteiktajā termiņā. (4) Par starptautiskā pieteikuma
iesniegšanu Patentu valdē maksājama pieteikuma pārsūtīšanas maksa. Maksājuma
termiņus nosaka Patentu kooperācijas līgumā. (5) Patentu valdē iesniegtajiem
starptautiskajiem pieteikumiem starptautisko patentmeklējumu un
starptautisko pirmējo ekspertīzi atkarībā no pieteicēja izvēles veic Patentu
kooperācijas līgumā noteiktās institūcijas. (6) Latvijas Republikas norādīšanu vai izraudzīšanu
starptautiskajā pieteikumā saskaņā ar Patentu kooperācijas līguma 2(viii)
pantu uzskata par vēlmi iegūt Eiropas patentu, kurš darbojas Latvijas
Republikā saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju. |
|
|
|
XI
nodaļa Starptautiskie
pieteikumi saskaņā ar Patentu kooperācijas līgumu 68.pants.
Starptautiskie pieteikumi (1) Patentu valde darbojas kā
saņēmējiestāde Patentu kooperācijas līguma ietvaros. (2) Patentu valde pieņem starptautisko
pieteikumu, ja to iesniedz Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais
iedzīvotājs, vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. (3) Starptautisko pieteikumu iesniedz
latviešu, angļu, franču, krievu vai vācu valodā. Ja pieteikums iesniegts
latviešu valodā, tā tulkojums angļu, franču, krievu vai vācu valodā atkarībā
no pieteicēja izvēlētās starptautiskās patentmeklējumu institūcijas un
starptautiskās pirmējās ekspertīzes institūcijas Patentu valdē iesniedzams
Patentu kooperācijas līgumā, Patentu kooperācijas līguma reglamentā un
Patentu kooperācijas līguma administratīvajā instrukcijā noteiktajā termiņā. (4) Par starptautiskā pieteikuma
iesniegšanu Patentu valdē maksājama pieteikuma pārsūtīšanas maksa. Maksājuma
termiņus nosaka Patentu kooperācijas līgumā. (5) Patentu valdē iesniegtajiem starptautiskajiem
pieteikumiem starptautisko patentmeklējumu un starptautisko pirmējo
ekspertīzi atkarībā no pieteicēja izvēles veic Patentu kooperācijas līgumā
noteiktās institūcijas. (6) Latvijas Republikas norādīšanu vai
izraudzīšanu starptautiskajā pieteikumā saskaņā ar Patentu kooperācijas
līguma 2(viii) pantu uzskata par vēlmi iegūt
Eiropas patentu, kurš darbojas
Latvijas Republikā saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju. |
XII
nodaļa Eiropas
patenta pieteikums un Eiropas patents 68.pants.
Eiropas patenta pieteikums (1) Eiropas patenta pieteikumu, izņemot
izdalīto pieteikumu, var iesniegt Patentu valdē. Pieteikumu var iesniegt
jebkurā valodā, kas minēta Eiropas patentu konvencijas 14.panta pirmajā un
otrajā daļā. (2) Eiropas patenta pieteikumiem attiecībā
uz izgudrojumiem, kuri skar valsts aizsardzības intereses, piemēro šā likuma
11.panta nosacījumus. |
|
|
|
XII
nodaļa Eiropas
patenta pieteikums un Eiropas patents 69.pants.
Eiropas patenta pieteikums (1) Eiropas patenta pieteikumu, izņemot
izdalīto pieteikumu, var iesniegt Patentu valdē. Pieteikumu var iesniegt
jebkurā valodā, kas minēta Eiropas patentu konvencijas 14.panta pirmajā un
otrajā daļā. (2) Eiropas patenta pieteikumiem
attiecībā uz izgudrojumiem, kuri skar valsts aizsardzības intereses, piemēro
šā likuma 11.panta nosacījumus. |
69.pants.
Eiropas patenta pieteikuma tiesiskais spēks Latvijā (1) Eiropas patenta pieteikums, kuram
Eiropas patentu iestāde piešķīrusi pieteikuma datumu, kā arī prioritātes
datumu (ja ir bijusi pieprasīta prioritāte), neatkarīgi no tā izskatīšanas
rezultāta Eiropas patentu iestādē pielīdzināms Patentu valdē iesniegtam un
saskaņā ar šo likumu noformētam patenta pieteikumam. (2) Kad Eiropas patenta pieteikums
publicēts saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 67.pantu, izgudrojumam
atbilstoši šā likuma 18.panta otrās daļas nosacījumiem tiek piešķirta pagaidu
tiesiskā aizsardzība, sākot ar dienu, kad pieteicējs dara zināmu personai,
kura Latvijā izmanto izgudrojumu (nosūtot tai publicētā Eiropas patenta
pieteikuma pretenziju tulkojumu latviešu valodā), vai kad to pēc pieteicēja
lūguma publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Eiropas patenta
pieteikumam nav šajā pantā minēto seku ar pieteikuma datumu, ja pieteikums
tiek atsaukts vai uzskatāms par atsauktu. (3) Patentu valde publicē Eiropas patenta
pieteikuma pretenzijas latviešu valodā saskaņā ar šā panta otro daļu, ja
pieteicējs samaksā par pretenziju publicēšanu. |
|
|
|
70.pants.
Eiropas patenta pieteikuma tiesiskais spēks Latvijā (1) Eiropas patenta pieteikums, kuram
Eiropas patentu iestāde piešķīrusi pieteikuma datumu, kā arī prioritātes
datumu (ja ir bijusi pieprasīta prioritāte), neatkarīgi no tā izskatīšanas
rezultāta Eiropas patentu iestādē pielīdzināms Patentu valdē iesniegtam un
saskaņā ar šo likumu noformētam patenta pieteikumam. (2) Kad Eiropas patenta pieteikums
publicēts saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 67.pantu, izgudrojumam
atbilstoši šā likuma 18.panta otrās daļas nosacījumiem tiek piešķirta pagaidu
tiesiskā aizsardzība, sākot ar dienu, kad pieteicējs dara zināmu personai,
kura Latvijā izmanto izgudrojumu (nosūtot tai publicētā Eiropas patenta
pieteikuma pretenziju tulkojumu latviešu valodā), vai kad to pēc pieteicēja
lūguma publicē Patentu valdes oficiālajā izdevumā. Eiropas patenta pieteikumam
nav šajā pantā minēto seku ar pieteikuma datumu, ja pieteikums tiek atsaukts
vai uzskatāms par atsauktu. (3) Patentu valde publicē Eiropas patenta
pieteikuma pretenzijas latviešu valodā saskaņā ar šā panta otro daļu, ja
pieteicējs samaksā par pretenziju publicēšanu. |
70.pants.
Eiropas patenta tiesiskais spēks (1) Eiropas patents, kurā Latvijas
Republika ir norādītā valsts, piešķir tādas pašas tiesības kā nacionālais
patents, sākot ar dienu, kad publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums par
patenta piešķiršanu. (2) Triju mēnešu laikā pēc Eiropas
patentu iestādes paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu Eiropas
patentu iestādes oficiālajā izdevumā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas
64.pantu patenta īpašnieks iesniedz Patentu valdē Eiropas patenta pretenziju
tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu par publikāciju. Kārtību,
kādā iesniedzami tulkojumi, nosaka Ministru kabinets. (3) Ja, izskatot Eiropas patentu
iestādē iesniegto iebildumu pret patenta piešķiršanu, Eiropas patents tiek
uzturēts spēkā ar grozītām pretenzijām, patenta īpašnieks triju mēnešu laikā
pēc lēmuma publicēšanas par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā iesniedz Patentu
valdē grozīto pretenziju tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu
par publikāciju. Šā likuma 41.panta nosacījumi netiek piemēroti attiecībā uz
iebildumiem pret Eiropas patenta piešķiršanu. (4) Ja pretenzijas satur atsauces uz
zīmējumiem, šos zīmējumus pievieno tulkojumam, kas minēts šā panta otrajā un
trešajā daļā. Tekstu zīmējumos (ja tāds ir) tulko latviešu valodā. (5) Patentu valde iespējami īsā laikā
Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicē tulkojumu, kas iesniegts
atbilstoši šā panta otrajai, trešajai vai ceturtajai daļai. (6) Ja šā panta otrajā daļā minētajā termiņā
nav iesniegts šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētais tulkojums
vai nav samaksāta valsts nodeva par publikāciju, Eiropas patents Latvijas
Republikā tiek uzskatīts par spēkā neesošu ar patenta pieteikuma iesniegšanas
dienu (ab initio). (7) Eiropas patentam Latvijas Republikā nav šajā nodaļā
paredzētā tiesiskā spēka ar pieteikuma iesniegšanas dienu (ab initio),
ja Eiropas patentu iestāde pēc saņemtā iebilduma izskatīšanas pret patenta
piešķiršanu atzīst attiecīgo patentu par spēkā neesošu. |
53. |
Juridiskais birojs Aizstāt 70.panta piektajā daļā vārdus iespējami īsā laikā ar
vārdiem iespējami īsā laikposmā. |
Atbalstīts |
71.pants.
Eiropas patenta tiesiskais spēks (1) Eiropas patents, kurā Latvijas
Republika ir norādītā valsts, piešķir tādas pašas tiesības kā nacionālais
patents, sākot ar dienu, kad publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums
par patenta piešķiršanu. (2) Triju mēnešu laikā pēc Eiropas
patentu iestādes paziņojuma publicēšanas par patenta piešķiršanu Eiropas
patentu iestādes oficiālajā izdevumā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas
64.pantu patenta īpašnieks iesniedz Patentu valdē Eiropas patenta pretenziju
tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu par publikāciju. Kārtību,
kādā iesniedzami tulkojumi, nosaka Ministru kabinets. (3) Ja, izskatot Eiropas patentu
iestādē iesniegto iebildumu pret patenta piešķiršanu, Eiropas patents tiek
uzturēts spēkā ar grozītām pretenzijām, patenta īpašnieks triju mēnešu laikā
pēc lēmuma publicēšanas par Eiropas patenta uzturēšanu spēkā iesniedz Patentu
valdē grozīto pretenziju tulkojumu latviešu valodā un samaksā valsts nodevu
par publikāciju. Šā likuma 41.panta nosacījumi netiek piemēroti attiecībā uz
iebildumiem pret Eiropas patenta piešķiršanu. (4) Ja pretenzijas satur atsauces uz
zīmējumiem, šos zīmējumus pievieno tulkojumam, kas minēts šā panta otrajā un
trešajā daļā. Tekstu zīmējumos (ja tāds ir) tulko latviešu valodā. (5) Patentu valde iespējami īsā laikposmā
Patentu valdes oficiālajā izdevumā publicē tulkojumu, kas iesniegts
atbilstoši šā panta otrajai, trešajai vai ceturtajai daļai. (6) Ja šā panta otrajā daļā minētajā
termiņā nav iesniegts šā panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētais
tulkojums vai nav samaksāta valsts nodeva par publikāciju, Eiropas patents
Latvijas Republikā tiek uzskatīts par spēkā neesošu ar patenta pieteikuma
iesniegšanas dienu (ab initio). (7) Eiropas patentam Latvijas
Republikā nav šajā nodaļā paredzētā tiesiskā spēka ar pieteikuma iesniegšanas
dienu (ab initio), ja Eiropas patentu iestāde pēc saņemtā iebilduma
izskatīšanas pret patenta piešķiršanu atzīst attiecīgo patentu par spēkā
neesošu. |
71.pants. Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas
patenta autentiskais teksts (1) Eiropas patenta pieteikuma vai
Eiropas patenta teksts, kas sagatavots valodā, kas ir Eiropas patentu
iestādes procedūru valoda, ir autentisks teksts jebkurā tā izskatīšanas
stadijā Latvijas Republikā (Patentu valdē vai tiesā). (2) Atbilstoši šā likuma 70.panta
otrajai un trešajai daļai iesniegto Eiropas patenta tulkojumu uzskata par
autentisku, izņemot tulkojumu tiesas lietā, kura ir saistīta ar Eiropas
patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 56.pants) un kurā Eiropas
patenta pieteikuma vai Eiropas patenta pretenziju tulkojums piešķir šaurāku
aizsardzību salīdzinājumā ar Eiropas patenta pieteikumu vai Eiropas patentu
valodā, kas ir Eiropas patentu iestādes procedūru valoda. (3) Eiropas patenta pieteicējs vai
īpašnieks var iesniegt precizētu pretenziju tulkojumu visā Eiropas patenta
spēkā esības laikā. Precizētais tulkojums stājas spēkā pēc tā publicēšanas
Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai pēc tam, kad Eiropas patenta
pieteicējs vai īpašnieks to paziņo personai, kura izmanto izgudrojumu
Latvijas Republikā. (4) Persona, kas Latvijas Republikas
teritorijā pirms precizētā tulkojuma publicēšanas datuma, nepārkāpjot
sākotnēji publicētā patenta pieteikuma un patenta tulkojuma piešķirto
aizsardzības apjomu, labticīgos nolūkos izmantoja izgudrojumu savā uzņēmumā
vai uzņēmuma vajadzībām vai līdz minētajam datumam veica šādai izmantošanai
nepieciešamos priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību
patenta īpašniekam arī turpmāk izmantot attiecīgo izgudrojumu savā uzņēmumā
vai uzņēmuma vajadzībām, ja izgudrojuma izmantošanas apjoms netiek
paplašināts. |
|
|
|
72.pants. Eiropas patenta pieteikuma vai Eiropas
patenta autentiskais teksts (1) Eiropas patenta pieteikuma vai
Eiropas patenta teksts, kas sagatavots valodā, kas ir Eiropas patentu
iestādes procedūru valoda, ir autentisks teksts jebkurā tā izskatīšanas
stadijā Latvijas Republikā (Patentu valdē vai tiesā). (2) Atbilstoši šā likuma 70.panta
otrajai un trešajai daļai iesniegto Eiropas patenta tulkojumu uzskata par
autentisku, izņemot tulkojumu tiesas lietā, kura ir saistīta ar Eiropas
patenta atzīšanu par spēkā neesošu (šā likuma 56.pants) un kurā Eiropas
patenta pieteikuma vai Eiropas patenta pretenziju tulkojums piešķir šaurāku
aizsardzību salīdzinājumā ar Eiropas patenta pieteikumu vai Eiropas patentu
valodā, kas ir Eiropas patentu iestādes procedūru valoda. (3) Eiropas patenta pieteicējs vai
īpašnieks var iesniegt precizētu pretenziju tulkojumu visā Eiropas patenta
spēkā esības laikā. Precizētais tulkojums stājas spēkā pēc tā publicēšanas
Patentu valdes oficiālajā izdevumā vai pēc tam, kad Eiropas patenta
pieteicējs vai īpašnieks to paziņo personai, kura izmanto izgudrojumu
Latvijas Republikā. (4) Persona, kas Latvijas Republikas teritorijā
pirms precizētā tulkojuma publicēšanas datuma, nepārkāpjot sākotnēji
publicētā patenta pieteikuma un patenta tulkojuma piešķirto aizsardzības
apjomu, labticīgos nolūkos izmantoja izgudrojumu savā uzņēmumā vai uzņēmuma
vajadzībām vai līdz minētajam datumam veica šādai izmantošanai nepieciešamos
priekšdarbus, ir tiesīga netraucēti un nemaksājot atlīdzību patenta
īpašniekam arī turpmāk izmantot attiecīgo izgudrojumu savā uzņēmumā vai
uzņēmuma vajadzībām, ja izgudrojuma izmantošanas apjoms netiek paplašināts. |
72.pants. Maksa par
Eiropas patenta uzturēšanu spēkā (1) Par katru gadu, kas seko gadam, kurā
publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums par Eiropas patenta
piešķiršanu, Patentu valdei maksājama gada maksa par patenta uzturēšanu
spēkā. Maksājumi izdarāmi kārtībā, kāda saskaņā ar šā likuma 43.pantu
noteikta gada valsts nodevām par nacionālajiem patentiem. (2) Ja samaksa veicama divu mēnešu
laikā pēc paziņojuma par Eiropas patenta piešķiršanu publicēšanas Eiropas
patentu iestādes oficiālajā izdevumā, uzskata, ka samaksa, kura veikta šajā
laikposmā, ir veikta termiņā. Minētajā gadījumā šā likuma 43.pantā paredzētā
papildnodeva nav jāmaksā. (3) Atbilstoši Eiropas patentu
konvencijas 39.pantam daļu no gada maksas par patenta uzturēšanu spēkā Patentu
valde atmaksā Eiropas Patentu organizācijai Eiropas patentu konvencijā
noteiktajā kārtībā. |
54. |
Juridiskais birojs Aizstāt 72.panta pirmajā daļā vārdus gada valsts nodevām ar
vārdiem valsts nodevai. |
Atbalstīts |
73.pants. Maksa par
Eiropas patenta uzturēšanu spēkā (1) Par katru gadu, kas seko gadam, kurā
publicēts Eiropas patentu iestādes paziņojums par Eiropas patenta
piešķiršanu, Patentu valdei maksājama gada maksa par patenta uzturēšanu
spēkā. Maksājumi izdarāmi kārtībā, kāda saskaņā ar šā likuma 43.pantu
noteikta valsts nodevai par nacionālajiem patentiem. (2) Ja samaksa veicama divu mēnešu
laikā pēc paziņojuma par Eiropas patenta piešķiršanu publicēšanas Eiropas
patentu iestādes oficiālajā izdevumā, uzskata, ka samaksa, kura veikta šajā
laikposmā, ir veikta termiņā. Minētajā gadījumā šā likuma 43.pantā paredzētā
papildnodeva nav jāmaksā.
(3) Atbilstoši Eiropas patentu konvencijas 39.pantam daļu no gada
maksas par patenta uzturēšanu spēkā Patentu valde atmaksā Eiropas Patentu
organizācijai Eiropas patentu konvencijā noteiktajā kārtībā. |
73.pants.
Eiropas patenta pieteikuma konversija (pārveide) nacionālajā patenta
pieteikumā (1) Eiropas patenta pieteikumu, kurā
ir prasīta aizsardzība Latvijas Republikā, var konvertēt (pārveidot)
nacionālajā pieteikumā, ja Eiropas patenta pieteikums tiek uzskatīts par
atsauktu saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 75.panta piekto daļu vai ja
pieteikuma tulkojums, ievērojot Eiropas patentu konvencijas 14.panta otro
daļu, nav iesniegts noteiktajā laikā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas
90.panta trešo daļu. (2) Pieteicējs triju mēnešu laikā
samaksā valsts nodevu par patenta pieteikuma konversiju (pārveidi) un
iesniedz Patentu valdē pieteikuma tulkojumu latviešu valodā. |
|
|
|
74.pants.
Eiropas patenta pieteikuma konversija (pārveide) nacionālajā patenta
pieteikumā (1) Eiropas patenta pieteikumu, kurā
ir prasīta aizsardzība Latvijas Republikā, var konvertēt (pārveidot)
nacionālajā pieteikumā, ja Eiropas patenta pieteikums tiek uzskatīts par
atsauktu saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas 75.panta piekto daļu vai ja
pieteikuma tulkojums, ievērojot Eiropas patentu konvencijas 14.panta otro
daļu, nav iesniegts noteiktajā laikā saskaņā ar Eiropas patentu konvencijas
90.panta trešo daļu. (2) Pieteicējs triju mēnešu laikā
samaksā valsts nodevu par patenta pieteikuma konversiju (pārveidi) un
iesniedz Patentu valdē pieteikuma tulkojumu latviešu valodā. |
74.pants.
Vienlaicīgas aizsardzības neiespējamība Ja Eiropas
patents un nacionālais patents vienai un tai pašai personai vai tās tiesību
pārņēmējam piešķirts uz vienu un to pašu izgudrojumu ar to pašu patenta
pieteikuma datumu vai, ja pieprasīta prioritāte, ar to pašu prioritātes
datumu, tad, ja Eiropas Patentu iestāde nav saņēmusi Eiropas Patentu
konvencijas 99.panta pirmajā daļā minēto iebildumu pret patenta piešķiršanu,
nacionālā patenta darbība tiek pārtraukta ar dienu, kad beidzies iebildumu
iesniegšanas termiņš, bet, ja saņemti iebildumi, ar dienu, kad
attiecīgā iebilduma izskatīšana pabeigta un pieņemts galīgs lēmums par
Eiropas patenta uzturēšanu spēkā. |
|
|
|
75.pants.
Vienlaicīgas aizsardzības neiespējamība Ja Eiropas
patents un nacionālais patents vienai un tai pašai personai vai tās tiesību
pārņēmējam piešķirts uz vienu un to pašu izgudrojumu ar to pašu patenta
pieteikuma datumu vai, ja pieprasīta prioritāte, ar to pašu prioritātes
datumu, tad, ja Eiropas Patentu iestāde nav saņēmusi Eiropas Patentu
konvencijas 99.panta pirmajā daļā minēto iebildumu pret patenta piešķiršanu,
nacionālā patenta darbība tiek pārtraukta ar dienu, kad beidzies iebildumu
iesniegšanas termiņš, bet, ja saņemti iebildumi, ar dienu, kad
attiecīgā iebilduma izskatīšana pabeigta un pieņemts galīgs lēmums par
Eiropas patenta uzturēšanu spēkā. |
XIII nodaļa Papildu
aizsardzības sertifikāts 75.pants.
Papildu aizsardzības sertifikāta piešķiršanas noteikumi (1) Ja patents aizsargā zāles, papildu
aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu
(EEK) Nr.1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm. (2) Ja patents aizsargā augu aizsardzības
līdzekli, papildu aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr.1610/96 par papildu
aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem.
(3) Persona, kas vēlas iegūt papildu aizsardzības sertifikātu,
iesniedz pieteikumu Patentu valdē. Pieteicējs par pieteikumu maksā pieteikuma
valsts nodevu. Pieteikumam piemēro šā likuma 13.panta ceturtās un piektās
daļas un 32.panta nosacījumus. (4) Par papildu aizsardzības
sertifikāta uzturēšanu spēkā jāmaksā gada valsts nodeva. Šajā gadījumā
piemēro šā likuma 43.panta nosacījumus. Ja papildu aizsardzības sertifikāta
darbības pēdējais gads nav pilns, nodeva par to maksājama kā par pilnu gadu. |
55. |
Juridiskais birojs Aizstāt 75.panta ceturtajā daļā vārdus jāmaksā gada valsts
nodeva ar vārdiem maksājama ikgadēja valsts nodeva. |
Atbalstīts |
XIII
nodaļa Papildu
aizsardzības sertifikāts 76.pants.
Papildu aizsardzības sertifikāta piešķiršanas noteikumi (1) Ja patents aizsargā zāles, papildu
aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā Padomes 1992.gada 18.jūnija Regulu
(EEK) Nr.1768/92 par papildu aizsardzības sertifikāta izstrādi zālēm. (2) Ja patents aizsargā augu aizsardzības
līdzekli, papildu aizsardzības sertifikātu piešķir saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 1996.gada 23.jūlija Regulu (EK) Nr.1610/96 par papildu
aizsardzības sertifikāta ieviešanu attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem. (3) Persona, kas vēlas iegūt papildu
aizsardzības sertifikātu, iesniedz pieteikumu Patentu valdē. Pieteicējs par
pieteikumu maksā pieteikuma valsts nodevu. Pieteikumam piemēro šā likuma
13.panta ceturtās un piektās daļas un 32.panta nosacījumus. (4) Par papildu aizsardzības
sertifikāta uzturēšanu spēkā maksājama ikgadēja valsts nodeva. Šajā gadījumā
piemēro šā likuma 43.panta nosacījumus. Ja papildu aizsardzības sertifikāta
darbības pēdējais gads nav pilns, nodeva par to maksājama kā par pilnu gadu. |
Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku
zaudē 1995.gada 30.marta Patentu likums (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.). 2. Šā likuma XII nodaļas
noteikumi par Eiropas patenta pieteikumiem un Eiropas patentiem
piemērojami Eiropas patenta pieteikumiem, kas Eiropas patentu iestādē
iesniegti 2005.gada 1.jūlijā, proti, dienā, kad Latvijas Republikā stājās
spēkā 1973.gada 5.oktobra Konvencija par Eiropas patenta piešķiršanu, un pēc
šīs dienas. Eiropas patenta pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no
1995.gada 1.maija līdz 2005.gada 30.jūnijam, piemērojami 1995.gada 30.marta
Patentu likuma V nodaļas noteikumi. 3. Patentu pieteikumiem, kuri
Patentu valdē iesniegti pirms šā likuma spēkā stāšanās, piemērojama tā
patentu piešķiršanas kārtība un tie patentspējas un apstrīdēšanas
noteikumi, kas bija spēkā dienā, kurā iesniegts patenta pieteikums.
4. Patenti, kas piešķirti saskaņā ar 1995.gada 30.marta Patentu
likumu un ir spēkā, ar šā likuma spēkā stāšanās dienu izmantojami un
aizsargājami atbilstoši šajā likumā paredzētajiem noteikumiem. Šo patentu
tiesiskās aizsardzības apjomu un no patenta izrietošās tiesības, arī izņēmuma
tiesības, pielīdzina šajā likumā noteiktajam patentu aizsardzības apjomam un
tiesībām. 5. Latvijā tiek turpināta to Eiropas
patentu reģistrācija, par kuriem pieteikums Eiropas patentu iestādē iesniegts
līdz 1995.gada 1.maijam, ja: 1) patenta īpašnieks iesniedzis Patentu
valdei attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā gada laikā pēc Eiropas patenta
izsniegšanas; 2) iesniegumam pievienota
oficiāli apstiprināta patenta un izgudrojuma apraksta kopija, izgudrojuma
formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un zīmējumu piezīmju tulkojums latviešu
valodā; 3) samaksāta attiecīgā maksa; 4) izgudrojums ir patentspējīgs. 6. Reģistrētajam Eiropas patentam ir
tāds pats tiesiskais spēks un piemērojami tie paši likuma noteikumi, kādi
piemērojami Latvijas patentam, ar šādiem izņēmumiem: 1) izņēmuma tiesības, ko piešķir
patents, stājas spēkā ar dienu, kad Patentu valde publicē paziņojumu par
Eiropas patenta reģistrāciju, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no
dienas, kad Patentu valde saņēmusi iesniegumu par Eiropas patenta
reģistrāciju; 2) šā likuma 21.panta
noteikumi attiecībā uz reģistrēto Eiropas patentu piemērojami, ja, pirms
Patentu valdē saņemts iesniegums par Eiropas patenta reģistrāciju Latvijas
Republikā, ir sākusies izgudrojuma godprātīga izmantošana vai ir veikti
izmantošanai nepieciešamie priekšdarbi; 3) Eiropas patenta atzīšana par
spēkā neesošu vai tā spēkā esības pirmstermiņa pārtraukšana citā Eiropas
patentu konvencijas dalībvalstī nav uzskatāma par pamatu reģistrētā patenta
atzīšanai par spēkā neesošu Latvijas Republikā. 7. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu
spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.oktobrim ir
spēkā Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.309 "Noteikumi
par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts nodevu", ciktāl tie nav
pretrunā ar šo likumu. |
56. 57. 58. 59. |
Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus par Eiropas patenta
pieteikumiem un Eiropas patentiem piemērojami Eiropas patenta pieteikumiem,
kas Eiropas patentu iestādē iesniegti 2005.gada 1.jūlijā, proti, dienā, kad
Latvijas Republikā stājās spēkā 1973.gada 5.oktobra Konvencija par Eiropas
patenta piešķiršanu, un pēc šīs dienas ar vārdiem piemērojami Eiropas
patenta pieteikumiem, kas Eiropas patentu iestādē iesniegti, sākot ar
2005.gada 1.jūliju, kad Latvijas Republikā stājās spēkā 1973.gada 5.oktobra
Konvencija par Eiropas patenta piešķiršanu. Atbildīgā komisija Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktā vārdus un tie
patentspējas un apstrīdēšanas noteikumi. Juridiskais birojs Aizstāt pārejas noteikumu 6.punkta 2.apakšpunktā skaitli 21
ar skaitli 22.  
; Atbildīgā komisija Aizstāt pārejas noteikumu 7.punktā skaitļus un vārdus
2006.gada 1.oktobrim ar skaitļiem un vārdiem 2007.gada 1.septembrim. |
Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts Atbalstīts |
Pārejas
noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku
zaudē 1995.gada 30.marta Patentu likums (Latvijas Republikas Saeimas un
Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.). 2. Šā likuma XII nodaļas
noteikumi piemērojami Eiropas patenta pieteikumiem, kas Eiropas patentu
iestādē iesniegti, sākot ar 2005.gada 1.jūliju, kad Latvijas Republikā stājās
spēkā 1973.gada 5.oktobra Konvencija par Eiropas patenta piešķiršanu. Eiropas
patenta pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 1995.gada 1.maija līdz
2005.gada 30.jūnijam, piemērojami 1995.gada 30.marta Patentu likuma V nodaļas
noteikumi.
3. Patentu pieteikumiem, kuri Patentu valdē iesniegti pirms šā
likuma spēkā stāšanās, piemērojama tā patentu piešķiršanas kārtība, kas bija
spēkā dienā, kurā iesniegts patenta pieteikums. 4. Patenti, kas piešķirti saskaņā ar
1995.gada 30.marta Patentu likumu un ir spēkā, ar šā likuma spēkā stāšanās
dienu izmantojami un aizsargājami atbilstoši šajā likumā paredzētajiem
noteikumiem. Šo patentu tiesiskās aizsardzības apjomu un no patenta
izrietošās tiesības, arī izņēmuma tiesības, pielīdzina šajā likumā
noteiktajam patentu aizsardzības apjomam un tiesībām. 5. Latvijā tiek turpināta to Eiropas
patentu reģistrācija, par kuriem pieteikums Eiropas patentu iestādē iesniegts
līdz 1995.gada 1.maijam, ja: 1) patenta īpašnieks iesniedzis
Patentu valdei attiecīgu iesniegumu ne vēlāk kā gada laikā pēc Eiropas
patenta izsniegšanas; 2) iesniegumam pievienota
oficiāli apstiprināta patenta un izgudrojuma apraksta kopija, izgudrojuma
formulas, izgudrojuma kopsavilkuma un zīmējumu piezīmju tulkojums latviešu
valodā; 3) samaksāta attiecīgā maksa; 4) izgudrojums ir patentspējīgs. 6. Reģistrētajam Eiropas patentam ir
tāds pats tiesiskais spēks un piemērojami tie paši likuma noteikumi, kādi
piemērojami Latvijas patentam, ar šādiem izņēmumiem: 1) izņēmuma tiesības, ko piešķir
patents, stājas spēkā ar dienu, kad Patentu valde publicē paziņojumu par
Eiropas patenta reģistrāciju, un beidzas ne vēlāk kā pēc 20 gadiem no
dienas, kad Patentu valde saņēmusi iesniegumu par Eiropas patenta
reģistrāciju; 2) šā likuma 22.panta noteikumi
attiecībā uz reģistrēto Eiropas patentu piemērojami, ja, pirms Patentu valdē
saņemts iesniegums par Eiropas patenta reģistrāciju Latvijas Republikā, ir
sākusies izgudrojuma godprātīga izmantošana vai ir veikti izmantošanai
nepieciešamie priekšdarbi; 3) Eiropas patenta atzīšana par
spēkā neesošu vai tā spēkā esības pirmstermiņa pārtraukšana citā Eiropas
patentu konvencijas dalībvalstī nav uzskatāma par pamatu reģistrētā patenta
atzīšanai par spēkā neesošu Latvijas Republikā. 7. Līdz jaunu
Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz
2007.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta
noteikumi Nr.309 "Noteikumi par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības valsts
nodevu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. |
Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas
izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
1998.gada 6.jūlija Direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību
biotehnoloģijā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem
paredzētām zālēm. |
|
|
|
Informatīva
atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Likumā iekļautas tiesību normas, kas
izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes
1998.gada 6.jūlija Direktīvas 98/44/EEK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību
biotehnoloģijā; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes
2004.gada 31.marta Direktīvas 2004/27/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un
Padomes Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem
paredzētām zālēm. |
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
izsludināšanas. |
60. |
Juridiskais birojs Izteikt likumprojektā norādi par spēkā stāšanos šādā
redakcijā: Likums stājas spēkā 2007.gada 1.martā. |
Atbalstīts |
Likums
stājas spēkā 2007.gada 1.martā. |