2006. gada 22.novembrī

9/5 –

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.panta otro daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt izskatīt 9.Saeimā šādus likumprojektus, kuru izskatīšana 8.Saeimā nav pabeigta:

1) “Grozījumi Autortiesību likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1713);

2) “Grozījumi Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1709);

3) “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr. 1711);

4) “Grozījumi Dizainparaugu likumā” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1714);

5) “Patentu likums” (8.Saeimas likumprojekta reģ.nr.1775).

Ar cieņu

J.Dukšinskis

Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijas priekšsēdētāja biedrs

Likumprojekts

Grozījumi likumā
"Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm"

Izdarīt likumā "Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.; 2001, 23.nr.; 2004, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 28.pantu šādā redakcijā:

"28.pants. Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu

(1) Atbildība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu iestājas, ja atbilstoši šā likuma 27.panta noteikumiem ir pierādīts preču zīmes pārkāpuma fakts. Atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt arī tad, ja konstatē, ka preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības var tikt pārkāptas vai tiks pārkāptas drīzumā (draudošs pārkāpums), jo atbildētājs pats vai ar citas personas (starpnieka) palīdzību ir veicis pasākumus, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai.

(2) Likumā paredzētos pierādījumu nodrošināšanas un prasības nodrošināšanas pasākumus var piemērot gan preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesību pārkāpuma, gan draudoša pārkāpuma gadījumā.

(3)  Prasību Rīgas apgabaltiesā par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var iesniegt preču zīmes īpašnieks (tā tiesību pārņēmējs). Licenciāts ar preču zīmes īpašnieka piekrišanu ir tiesīgs iesniegt prasību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu. Preču zīmes īpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja licenciātam tiesības izvirzīt prasību piešķirtas licences līgumā vai arī preču zīmes īpašnieks prasību neiesniedz, kaut arī licenciāts rakstveidā uzaicinājis viņu to darīt. Jebkurš attiecīgās preču zīmes licenciāts ir tiesīgs iestāties lietā un prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tam radušies sakarā ar licencētās preču zīmes nelikumīgu izmantošanu.

(4) Persona, pret kuru celta prasība par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, nevar iebilst pret prasību, atsaucoties tikai uz to, ka preču zīme netiek izmantota vai tās darbība pārtraucama citu iemeslu dēļ, taču atbilstoši šā likuma 31. vai 32.panta noteikumiem tā var celt pretprasību par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu vai tās atcelšanu. Šajā gadījumā preču zīmes pārkāpumu var konstatēt tiktāl, ciktāl tās reģistrācija netiek atzīta par spēkā neesošu vai atcelta.

(5) Lietās par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu jāievēro lietas dalībnieku tiesības uz komercnoslēpuma aizsardzību. Taču, ja to attaisno lietas apstākļi, pēc prasītāja motivēta lūguma tiesa var pieprasīt, lai informāciju par pārkāpuma preču vai pārkāpuma pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas kanāliem sniegtu atbildētājs vai persona:

1) kuras rīcībā ir preces ar nelikumīgu marķējumu (pārkāpuma preces) komerciālā mērogā;

2) kura izmantojusi pakalpojumus saistībā ar nelikumīgi izmantotu preču zīmi (pārkāpuma pakalpojumus) komerciālā mērogā;

3) kura komerciālā mērogā sniegusi pakalpojumus, kas izmantoti pārkāpuma darbībās;

4) kuru šīs daļas 1., 2. vai 3.punktā minētās personas norādījušas kā iesaistītu pārkāpuma preču ražošanā, izplatīšanā vai piedāvāšanā vai pārkāpuma pakalpojumu sniegšanā vai piedāvāšanā.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajai informācijai atkarībā no apstākļiem jāietver attiecīgo preču ražotāju, izplatītāju, piegādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vai attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un izplatītāju vārdi (nosaukumi) un adreses, ziņas par saražoto, izplatīto, saņemto vai pasūtīto preču vai sniegto vai pasūtīto pakalpojumu daudzumu, kā arī cena, kāda par tiem maksāta. Ja preču zīmes pārkāpuma fakts ir acīmredzams, cietusī persona minēto informāciju ir tiesīga saņemt arī pirms prasības celšanas tiesā Civilprocesa likumā noteiktās pierādījumu nodrošināšanas vai prasības nodrošināšanas procedūras ietvaros.

(7) Ja preču zīmes pārkāpums vai draudošs pārkāpums tiek pierādīts, pēc cietušās personas prasījuma tiesa samērīgi ar pārkāpuma raksturu vai pārkāpumam veikto sagatavošanās darbu raksturu un atbildētāja (arī draudošā pārkāpumā iesaistītās personas (starpnieka)) vainas pakāpi taisa spriedumu ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem (sankcijām):

1) preču zīmes nelikumīgas izmantošanas pārtraukšana un nelikumīgas izmantošanas aizliegums;

2) tādu pasākumu pārtraukšana un aizliegums, kas atzīstami par sagatavošanos preču zīmes nelikumīgai izmantošanai vai starpniecību šādā nelikumīgā izmantošanā;

3) sakarā ar preču zīmes nelikumīgu izmantošanu nodarītā kaitējuma atlīdzināšana.

(8) Šā panta septītās daļas 3.punktu piemēro, ja persona preču zīmes nelikumīgā izmantošanā vai ar to saistītās darbībās iesaistījusies apzināti vai arī tai ir bijis pietiekams pamats apzināties, ka attiecīgās darbības ir prettiesiskas. Minētā atlīdzinājuma apmēru tiesa nosaka:

1) ņemot vērā visus būtiskos lietas apstākļus, tai skaitā negatīvās ekonomiskās sekas un zaudējumus (arī cietušās puses neiegūto peļņu un atbildētāja negodīgi gūto peļņu), kā arī – attiecīgā gadījumā – cietušajai pusei pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu;

2) ja faktisko kaitējuma apmēru grūti noteikt, – kā maksājumu, ko aprēķina, ņemot vērā procentmaksājumus vai maksājumu summu, kuru preču zīmes īpašnieks varētu saņemt, ja atbildētājs būtu prasījis atļauju (licenci) attiecīgās preču zīmes izmantošanai.

(9) Tiesa pēc cietušās personas prasījuma var noteikt pasākumus preču zīmes pārkāpumu novēršanai un turpmākai nepieļaušanai, kuri, ja vien nav īpašu iemeslu rīkoties citādi, veicami par atbildētāja līdzekļiem un var ietvert šādus pienākumus:

1) atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces, uz kurām attiecas tiesas konstatētais preču zīmes pārkāpums;

2) iznīcināt šīs daļas 1.punktā minētās preces;

3) iznīcināt rīkus un materiālus, kas lietoti vai paredzēti galvenokārt pretlikumīgo izstrādājumu izgatavošanai, ja to īpašnieks zināja vai viņam no lietas apstākļiem bija acīmredzams, ka šie rīki vai materiāli lietoti vai paredzēti prettiesisku darbību veikšanai;

4) par atbildētāja līdzekļiem pilnībā vai daļēji publicēt vai citādi publiskot tiesas nolēmumu plašsaziņas līdzekļos pēc tiesas ieskata.

(10) Ja to attaisno lietas apstākļi, no tirdzniecības tīkla izņemtās preces un to izgatavošanai lietotos vai paredzētos rīkus un materiālus var atdot preču zīmes īpašniekam, tā tiesību pārņēmējam vai licenciātam, ja viņš tam piekrīt, vai nodot izmantošanai labdarības nolūkiem, ja var nodrošināt, ka minētās preces, rīki vai materiāli neatgriežas saimnieciskajā apritē un neizraisa turpmāku kaitējumu tiesīgajai pusei.

(11) Nosakot atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu, atbildētāja vainas pakāpes noteikšanai kā pierādījumu var izmantot šā likuma 24.panta trešajā daļā minētā brīdinājuma saņemšanas faktu.

(12) Ja preču zīmes pārkāpums izdarīts tīši vai ar ļaunprātīgu nolūku, vainīgās personas saucamas arī pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

(13) Neatkarīgi no šā likuma 27.panta un šā panta noteikumiem prasības par reģistrētu un nereģistrētu preču zīmju pārkāpumiem (arī šā likuma 4.panta devītajā daļā paredzētajos gadījumos) var pamatot arī ar citu normatīvo aktu noteikumiem.

(14) Prasību pret preču zīmes pārkāpēju var celt triju gadu laikā no brīža, kad cietusī puse uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par preču zīmes pārkāpuma faktu."

2. Papildināt 41.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas produktiem aizliegts lietot norādes un apzīmējumus, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu un izcelsmes nosaukumu aizsardzību."

3. Papildināt 43.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja to attaisno lietas apstākļi, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tiesīgais lietotājs var prasīt, lai tiesa piemēro tādus pašus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kādi paredzēti preču zīmes nelikumīgas izmantošanas gadījumā (šā likuma 28.pants)."

4. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

"Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu."

Tieslietu ministrs

G.Grīnvalds

Likumprojekta

„Grozījumi likumā

„Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	Normatīvais akts ir nepieciešams, lai varētu veikt Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos saistībā ar preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Direktīva cita starpā nosaka, kādus pasākumus tiesa var noteikt intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpuma vai pārkāpuma draudu gadījumos, kā aprēķināmi zaudējumi u.c. jautājumus.
2. Normatīvā akta projekta būtība	Projekts īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu saistībā ar preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Saistībā ar minēto likums papildināts atbilstoši sekojošam Direktīvā noteiktajam: a) Direktīva paredz atbildību par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu var noteikt ne tikai par jau notikušu pārkāpumu, bet arī par „draudošu pārkāpumu”; b) Direktīva papildina sankcijas, ko tiesa var noteikt par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, proti - atsaukt vai galīgi izņemt no tirdzniecības tīkla preces, saistībā ar kurām tiesa konstatējusi preču zīmes pārkāpumu c) Direktīva paredz jauna veida pasākumu – tiesības uz informāciju, kas paredz konkrētas informācijas uzzināšanu par pārkāpuma preču izcelsmi/tirdzniecības kanāliem; d) Direktīva pilnveido kaitējumu atlīdzināšanu, proti papildina, ko var ietvert kaitējuma atlīdzināšanas summas pieprasījumā, piemēram, ņemot vērā visus būtiskos lietas faktorus, ieskaitot negatīvās ekonomiskās sekas, un zaudējumus, tostarp cietušās puses neiegūto peļņu un pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, kā arī, attiecīgā gadījumā, cietušajai pusei pārkāpuma dēļ nodarīto morālo kaitējumu; e) Direktīva paredz tiesas tiesības noteikt spriedumu publiskošanu par pārkāpēja līdzekļiem (piemēram - laikrakstos), kas ir būtisks preventīvs pasākums. Projekts arī būtiski papildina ģeogrāfisko norāžu aizsardzības iespējas, jo līdz šim galvenokārt tās varēja aizsargāt, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par  negodīgu konkurenci, bet atbilstoši Komisijas paziņojumam 2005/295/EC arī ģeogrāfisko norāžu aizsardzībai piemērojamas visas Direktīvas 2004/48/EK prasības.
3.Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Normatīvā akta projekts konkretizē likuma normas saistībā ar pārkāpumiem preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, kas paplašina iespējas efektīvākai rīcībai pārkāpumu gadījumos. Uzņēmējiem būs vairāk paļāvības uz iespēju apkarot tiesību pārkāpējus un negodīgus konkurentus. Sabiedrība vairāk uzticēsies konkrēto tiesību regulējumam un intelektuālā īpašuma tiesību sistēmai kopumā, tādējādi veicinot tiesiskas valsts attīstību. Normatīvā akta projekts neskar administratīvo procedūru vienkāršošanu.
3. Sociālo seku izvērtējums	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	Tūkst. Ls
Rādītāji	Kārtējais gads (2006.)	Trīs nākamie gadi (2007. – 2009.)			*)
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Netiek plānotas izmaiņas valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumos.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija Ministru kabineta noteikumu ieviešanai nebūs nepieciešami papildus līdzekļi no valsts un pašvaldību budžeta.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.	Nav jāizdod papildus normatīvie akti.
2. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		Normatīvā akta projekts īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu ieviešanu saistībā ar preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Direktīvas mērķis ir tuvināt tiesību sistēmas, lai iekšējā tirgū nodrošinātu augstu, līdzvērtīgu un viendabīgu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni. Eiropas Savienības tiesību aktu normas tiks pārņemtas pilnībā. Direktīva jāievieš līdz 2006.gada 29.aprīlim.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Latvijas saistības Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros (kontekstā ar Līgumu par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību).
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Latvija pilnīgāk ievēros 1994.gada 15.aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (ieskaitot kontrafaktīvu preču tirdzniecību) (Latvijas Vēstnesis, 30.12.1998, Nr. 388/399 (1449/1460)) – galvenokārt līguma III nodaļu „Intelektuālā īpašuma tiesību realizācijas nodrošināšana”.
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula
Attiecīgie EK normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija	1) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 157, 17/2 sēj.); 2) Komisijas paziņojums attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 2.pantu (2005/295/EK) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 94, 13/4/2005).

			2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
1. (28.panta otrā daļa)	Direktīvas 2004/48/EK 7.panta 1.daļa; 9.panta 1.daļa	Atbilst
1. (28.panta piektā un sestā daļa)	Direktīvas 2004/48/EK 8.pants	Atbilst
1. (28.panta septītā daļa)	Direktīvas 2004/48/EK 11.pants	Atbilst
1. (28.panta astotā daļa)	Direktīvas 2004/48/EK 13.pants	Atbilst
1. (28.panta devītā daļa)	Direktīvas 2004/48/EK 10.pants un 15.pants	Atbilst
3.	Direktīvas 2004/48/EK 1.pants		Izriet no Komisijas paziņojuma 200/295/EK

5. Cita informācija

Informācija par Direktīvas 2004/48/EK transpozīciju Latvijas normatīvajos aktos. Papildus tiek izstrādāti grozījumi: 1) Dizainparaugu likumā; 2) Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā; 3) Autortiesību likumā; 4) Augu šķirņu aizsardzības likumā; 5) Civilprocesa likumā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas		Normatīvā akta projekts 23.02.06. tika nosūtīts konsultācijām Koalīcijai Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai (CIPR).
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)	Koalīcija Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai (CIPR) viedokli nav sniegusi.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis		Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem		Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
5.Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Normatīvā akta prasību izpildīšanai netiks radītas jaunas valsts institūcijas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Sabiedrība tiks informēta, publicējot likumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” pēc tā pieņemšanas.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo	Likumprojekts tiešā veidā neierobežos indivīda tiesības. Savas tiesības indivīds var aizstāvēt Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
4. Cita informācija	Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G.Grīnvalds

Valsts sekretārs	Valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	Z.Aumeisters

08.04.06. 8:00

1290

I.Viļuma

7099637, ieva.viluma@lrpv.lv