Likums

3.05.07.9/7 –

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz izskatīšanai Saeimā 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (nr.39/Lp9).

Pielikumā: likumprojekts un priekšlikumu apkopojums.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija Likumprojekts 3.lasījumam

Grozījumi

likumā “Par palīdzību

dzīvokļa jautājumu risināšanā”

(nr.39/Lp9)

Spēkā esošā likuma pantu redakcija

Saeimā 2.lasījumā pieņemtā likumprojekta redakcija (dok.nr.484)

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam (32)

Komisijas atzinums

Atbildīgās komisijas sagatavotā 3.lasījuma redakcija

Izdarīt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, nr.20.; 2005, nr.9.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 2.nr.; 2003, 20. nr.; 2005, 9.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Palīdzības veidi

Ir šādi palīdzības veidi:

1) pašvaldībai piederošas vai uz likumīga pamata pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšana (11. — 21.pants);

2) sociālā dzīvokļa izīrēšana (22.pants);

3) nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu (23.pants);

4) palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu (24.pants);

5) pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk — dzīvokļa pabalsts) (25.pants);

6) vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam (26.pants);

7) vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana (26.¹ pants);

8) dzīvojamās telpas remonts (27.pants);

9) palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai (27.¹pants).

3.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. – 21.pants);”;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai (27.²pants).”

3.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

„1) pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana (11. – 21.pants);”;

papildināt pantu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai (27.²pants).”

6.pants. Iesniegums palīdzības saņemšanai

(1) Persona, kura vēlas saņemt palīdzību (izņemot 27.¹panta pirmajā daļā minēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi.

(2) Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, valsts un pašvaldību institūcijas izsniedz bez maksas.

(3) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un rakstveida atbildi personai sniedz likumā noteiktajā kārtībā.

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību

“(1)Persona, kura vēlas saņemt palīdzību (izņemot 13.pantā, 27.¹panta pirmajā daļā un 27.^.2panta pirmajā daļāminēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

(2) Dokumentus, kas nepieciešami, lai apliecinātu personas tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, pašvaldība nosaka saistošajos noteikumos. Minētos dokumentus valsts un pašvaldību institūcijas personai izsniedz bez maksas.

(3) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģētā institūcija. Par lēmuma pieņemšanu pašvaldība iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.”

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 6. un 7.panta nosaukumus ar vārdu “pašvaldībā”.

Atbalstīts

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Kārtība, kādā persona atzīstama par tiesīgu saņemt palīdzību pašvaldībā

(1)Persona, kura v ēlas saņemt palīdzību (izņemot 13.pantā, 27.¹panta pirmajā daļā un 27.²panta pirmajā daļāminēto palīdzību), iesniedz attiecīgajai pašvaldībai rakstveida iesniegumu, kurā norādāmi iespējamie personai vēlamie palīdzības veidi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību.

(3) Personas iesniegumu palīdzības saņemšanai izskata un lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu personas iesniegumā norādītā veida palīdzības saņemšanai vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību pieņem pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija. Par lēmuma pieņemšanu pašvaldība iesniedzējam uz tā norādīto adresi nosūta rakstveida paziņojumu.”

7.pants. Kārtība, kādā reģistrējama persona, kas ir tiesīga saņemt palīdzību

(1) Persona tiek reģistrēta dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk — palīdzības reģistrs), ja tā pašvaldībai iesniegusi šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktos dokumentus un šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.

(2) Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un iekļaušanu tā veida palīdzības reģistrā, kāda norādīta personas iesniegumā, pieņem pašvaldības domes (padomes) deleģēta institūcija.

(3) Personu var reģistrēt vienlaikus divos vai vairākos palīdzības reģistros.

(4) Personas, ievērojot šā likuma 8.panta trešās daļas noteikumus, reģistrējamas palīdzības reģistrā tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu attiecīgā veida palīdzības saņemšanai.

(5) Pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību piecus gadus pēc tam, kad:

1) persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

2) ar personas piekrišanu tai piederošs dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā tā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

(6) Pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad pašvaldībai ir tiesības atteikt personai šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus.

3. 7.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Persona tiek reģistrēta dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk – palīdzības reģistrs), ja tā atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt otro daļu;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Pašvaldības dome (padome) vai tās deleģētā institūcija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību, ja personas īpašumā vai lietošanā ir cita dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

Juridiskais birojs

Papildināt likuma 7.panta pirmo daļu pēc vārdiem “tiek reģistrēta” ar vārdu “pašvaldības”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 2.lasījumā atbalstīto 7.panta 4.¹ daļu.

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 3.panta trešo daļu (likuma 7.panta papildināšana ar 4.¹daļu) pēc vārdiem “lietošanā ir cita” ar vārdiem “dzīvošanai derīga”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 7.panta piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā var pieņemt lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šā likuma 3.panta 1.punktā minēto palīdzību:

1) piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā persona devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar to vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu;

2) piecus gadus pēc tam, kad ar attiecīgās personas piekrišanu tai piederošais dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā šī persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

skat.5.priekšl.

Atbalstīts

3. 7.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdu “pašvaldībā”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Persona tiek reģistrēta pašvaldības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniedzamās palīdzības reģistrā (turpmāk – palīdzības reģistrs), ja tā šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā ir atzīta par tiesīgu saņemt palīdzību.”;

izslēgt otro daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

3) ja personas īpašumā ir šā likuma 16.panta trešās daļas noteikumiem atbilstoša dzīvošanai derīga dzīvojamā māja vai dzīvojamā telpa.”

8.pants. Palīdzības reģistrs

(1) Palīdzības reģistrs iekārtojams katrā pašvaldībā, kurā ir personas, kas vēlas un ir tiesīgas saņemt palīdzību.

(2) Palīdzības reģistrs iekārtojams atsevišķi katram šā likuma 3.pantā noteiktajam palīdzības veidam.

(3) Katrā palīdzības reģistrā personas reģistrējamas divās grupās:

1) personas, kuras ar attiecīgo palīdzību nodrošināmas pirmām kārtām;

2) citas saskaņā ar šo likumu pašvaldības noteiktās personas.

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 8.panta otrajā daļā vārdus “3.pantā noteiktajam palīdzības veidam” ar vārdiem “3.pantā noteiktajam pašvaldības sniegtās palīdzības veidam”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdus “3.pantā noteiktajam palīdzības veidam” ar vārdiem “3.pantā noteiktajam pašvaldības sniegtās palīdzības veidam”.

10.pants. Personas izslēgšana no palīdzības reģistra

(1) Persona tiek izslēgta no palīdzības reģistra, ja:

1) sniegusi nepatiesas ziņas par apstākļiem, kuri bijuši par pamatu tās reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

2) zuduši apstākļi, kuri bijuši par pamatu šīs personas reģistrēšanai attiecīgās palīdzības saņemšanai;

3) tā reģistrēta palīdzības saņemšanai sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.²panta noteikumiem, bet novilcina palīdzības sniegšanas procesu, nepamatoti atsakoties no vismaz trim dzīvojamo telpu īres piedāvājumiem.

4. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

„4) tai sniegta attiecīgā palīdzība;

5) tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 10.panta pirmās daļas (likumprojekta 4.pants) paredzētajos grozījumos 4.punktu.

Atbalstīts

5. Papildināt 10.panta pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) tā atsakās no palīdzības, iesniedzot par to attiecīgu iesniegumu.”

11.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtība

(1) Pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu (turpmāk — lietojumā esoša) dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma, likuma “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” un likuma “Par dzīvokļa īpašumu” noteikumus.

(2) Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktajā kārtībā no valsts pārņemto neizīrēto dzīvokli pašvaldība vispirms piedāvā īrēt personām, kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, un ir lietojušas dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

Aizstāt likuma 11.panta pirmajā daļā vārdus “vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu (turpmāk – lietojumā esošu)” ar vārdiem “vai pašvaldības nomātu”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 11.panta pirmajā daļā vārdus “vai uz likumīga pamata tās lietojumā esošu (turpmāk – lietojumā esoša)” ar vārdiem “vai pašvaldības nomātu”.

12.pants. Pašvaldībai piederošo vai tās lietojumā esošo dzīvojamo telpu uzskaite

(1) Pašvaldība veic tai piederošo vai tās lietojumā esošo neizīrēto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.

(2) Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs septiņu dienu laikā paziņo par to attiecīgajai pašvaldības domes (padomes) deleģētajai institūcijai, kas šo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā.

(3) ...

5. 12.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

„12.pants. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu uzskaite”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldība veic tai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.”

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

papildināt likuma 12.panta otro daļu aiz vārdiem “pašvaldībai piederoša” ar vārdiem “vai pašvaldības nomāta”.

Atbalstīts

7. 12.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

„12.pants. Pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu uzskaite

„(1) Pašvaldība veic tai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “pašvaldībai piederoša” ar vārdiem “vai pašvaldības nomāta”.

13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(1) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un attiecīgā persona ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas ir iesniegusi pašvaldībai iesniegumu palīdzības saņemšanai, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai piešķirot vienreizēju pabalstu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pieņem 24 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, neveicot šā likuma 7.pantā paredzēto šīs personas reģistrāciju palīdzības saņemšanai.

6. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(1) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi un nav atjaunojama, šai personai neatliekami sniedzama palīdzība, izīrējot tai dzīvojamo telpu vai nodrošinot to ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 23.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu dzīvojamās mājas vai dzīvojamās telpas remontam pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minētajā gadījumā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja nav lietojama līdz tās atjaunošanai, pašvaldība var izīrēt attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(4) Iesniegumu attiecīgās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas.

(5) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās iestāde pieņem 48 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas, neveicot šā likuma 7.pantā paredzēto šīspersonas reģistrāciju palīdzības saņemšanai.”

10.

&nb sp;

11.

12.

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 13.panta (likumprojekta 6.pants) otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība var izīrēt attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.”

Juridiskais birojs

Izslēgt likuma 13.panta (likumprojekta 6.pants) trešo daļu; mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Juridiskais birojs

Izteikt likuma 13.panta (likumprojekta 6.pants) piekto daļu kā ceturto šādā redakcijā:

“(4) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pieņem 48 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas. Sniedzot palīdzību šajā pantā minētajā gadījumā netiek piemēroti šā likuma 7.panta noteikumi.”

Atbalstīts

Atbalstīts

8. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

„13.pants. Personas, kurām neatliekami sniedzama palīdzība

(2) Ja stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā personas īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja, kurā tā deklarējusi savu dzīvesvietu, daļēji sagruvusi, bet ir atjaunojama, attiecīgajai personai neatliekami sniedzama palīdzība, piešķirot tai vienreizēju pabalstu dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā. Ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja līdz tās atjaunošanai nav lietojama, pašvaldība var izīrēt attiecīgajai personai pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

(3) Iesniegumu attiecīgās palīdzības saņemšanai persona iesniedz pašvaldībai ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc stihiskās nelaimes vai avārijas.

(4) Lēmumu par palīdzības sniegšanu attiecīgajai personai pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pieņem 48 stundu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas. Sniedzot palīdzību šajā pantā minētajā gadījumā, netiek piemēroti šā likuma 7.panta noteikumi.”

14.pants. Personas, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām

(1) Pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir invalīds,

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes (padomes) noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas;

1¹) politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.²panta pirmajā daļā, 28.³panta pirmajā daļā vai 28.⁴panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

2) personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir invalīdi,

c) politiski represētās personas, ja to lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

3) bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un audzināti bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, — pēc tam, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa, vai arī tad, kad viņi beiguši mācības izglītības iestādē, vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas, ja viņiem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā;

4¹) maznodrošinātas politiski represētās personas;

5) maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvoja attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis noteikums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli;

6) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) noteiktas citas maznodrošinātu personu kategorijas.

(2)... (6)...

(7) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos.

13.

14.

15.

16.

17.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 1.¹punktā vārdus “vai īpašumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus “vai īpašumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt 14.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 14.panta pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

“4) repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi.”

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt likuma 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kas atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”) noteiktajā kārtībā un kuras dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgušas laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts

skat. 18.priekšl.

9. 14.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.¹punktā vārdus “vai īpašumā”;

izslēgt pirmās daļas 2.punkta “c” apakšpunktā vārdus “vai īpašumā”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “vai pēc obligātā militārā dienesta beigšanas”;

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

18.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likuma 14.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) savos saistošajos noteikumos.”

Atbalstīts

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Pašvaldības domei (padomei) ir tiesības pirmām kārtām ar dzīvokli nodrošināt arī personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, un personas, kuras dzīvo dzīvoklī, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī. Nosacījumus minēto personu nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu, kā arī kārtību, kādā tās tiek atzītas par tiesīgām saņemt šo palīdzību, nosaka attiecīgā pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos.”

17.pants. Dzīvojamo telpu piedāvāšanas secība

(1) Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu vai tās lietojumā esošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt šā likuma 13.pantā minētajām personām, ja attiecīgajā administratīvajā teritorijā tādas ir. Ja šādu personu nav vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 14.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Ja arī šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt šā likuma 15.pantā minētajām personām, kuras ir reģistrētas attiecīgā veida palīdzības saņemšanai. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā secībā, bet, ja tāda nav noteikta, — reģistrācijas secībā

.(2) ..

7. Aizstāt 17.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „lietojumā esošu” ar vārdu „nomāto”.

10. Aizstāt 17.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „lietojumā esošu” ar vārdu „nomāto”.

19.¹pants. Kārtība, kādā pašvaldības iegūst lietojumā dzīvojamās telpas

(1) Pašvaldībai, piemērojot Civillikuma noteikumus, ir tiesības vienoties ar dzīvojamo māju īpašniekiem vai valdītājiem (arī ar valsts kapitālsabiedrībām) par tiem piederošu vai to valdījumā esošu neizīrētu dzīvojamo māju vai atsevišķu neizīrētu dzīvojamo telpu nodošanu pašvaldības lietojumā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldības realizē šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, arī kārtību, kādā pašvaldības izvēlas atbilstošākos dzīvojamo māju īpašnieku vai valdītāju (arī valsts kapitālsabiedrību) piedāvājumus.

8. 19.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

”19.¹ pants. Dzīvojamo telpu noma”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nodošanu pašvaldības lietojumā” ar vārdiem “iznomāšanu pašvaldībai”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

”(3) Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku par tādas dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, ko līdz nomas līguma noslēgšanai lieto īrnieks, kurš reģistrēts šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai (īrnieks minēto telpu lietojis arī laikā, kad atjaunotas īpašuma tiesības uz māju). Nomas līgums slēdzams Civillikumā un pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ar mērķi turpmāk to izīrēt personai, ar kuru izbeigts iepriekš noslēgtais īres līgums par minētās telpas lietošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto vienošanos var noslēgt, ja vienlaikus ar nomas līguma noslēgšanu, pēc īrnieka iniciatīvas tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

(5) Šā panta trešajā un ceturtajā daļā paredzētās vienošanās neierobežo denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īrnieka tiesības pretendēt uz citiem šajā likumā minētajai īrnieku kategorijai noteiktajiem palīdzības veidiem.”

11. 19.¹ pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

”19.¹ pants. Dzīvojamo telpu noma”;

aizstāt pirmajā daļā vārdus “nodošanu pašvaldības lietojumā” ar vārdiem “iznomāšanu pašvaldībai”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

”(3) Pašvaldībai ir tiesības vienoties ar denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotas mājas īpašnieku par tādas dzīvojamās telpas iznomāšanu pašvaldībai, ko līdz nomas līguma noslēgšanai lieto īrnieks, kurš reģistrēts šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā minētās palīdzības saņemšanai (īrnieks minēto telpu lietojis arī brīdī, kad atjaunotas īpašuma tiesības uz māju). Nomas līgums slēdzams Civillikumā un pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā ar mērķi turpmāk dzīvojamo telpu izīrēt personai, ar kuru izbeigts iepriekš noslēgtais īres līgums par minētās telpas lietošanu.

(4) Šā panta trešajā daļā paredzēto vienošanos var noslēgt, ja vienlaikus ar nomas līguma noslēgšanu pēc īrnieka iniciatīvas tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā.

20.pants. Ierobežojumi privatizēt un atsavināt dzīvojamās telpas

Šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izīrētās dzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai, tās nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un tās nav pārdodamas vai citādi atsavināmas dzīvojamo telpu īrniekiem vai citām personām.

19.

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

Papildināt 20.pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Minētais ierobežojums neattiecas uz personām, kas lietoja dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās bija lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.”

Neatbalstīts

21.pants. Dzīvojamo telpu izīrēšanas noteikumu pārkāpšanas sekas

Ja pašvaldībai piederošā vai tās lietojumā esošā dzīvojamā telpa ir izīrēta, pārkāpjot šā likuma noteikumus, īrnieks zaudē tiesības uz šo dzīvojamo telpu ar dienu, kad stājas spēkā attiecīgais tiesas spriedums.

9. Aizstāt 21.pantā vārdus „lietojumā esošā” ar vārdu „nomātā”.

12. Aizstāt 21.pantā vārdus „lietojumā esošā” ar vārdu „nomātā”.

23.pants. Nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu

(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu, ja tās īrētā vai īpašumā esošā dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir gājusi bojā vai daļēji sagruvusi stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā un attiecīgā pašvaldība nevar nodrošināt šo personu šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā un termiņā ar dzīvojamo telpu, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu. Persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par gadu.

(2) Ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku līdz pašvaldības dzīvojamās telpas izīrēšanai nodrošina arī šā likuma 14.pantā minētās personas, kuras reģistrētas šā veida palīdzības saņemšanai.

(3) Pagaidu dzīvojamā telpa var neatbilst šā likuma 16.panta noteikumiem.

10. 23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Personu nodrošina ar pagaidu dzīvojamo telpu šā likuma 13.panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā, ja attiecīgā pašvaldība nevar nodrošināt šo personu ar dzīvojamo telpu 48 stundu laikā no personas iesnieguma saņemšanas, jo tai attiecīgajā brīdī nav neizīrētu dzīvojamo telpu. Persona tiek nodrošināta ar pagaidu dzīvojamo telpu uz laiku, ne ilgāku par gadu.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus „šā veida” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 3.panta 1.punktā minētās”.

13. 23.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „šā veida” ar vārdiem un skaitļiem „šā likuma 3.panta 1.punktā minētās”.

25.pants. Dzīvokļa pabalsts

Dzīvokļa pabalstu pašvaldība maksā pašvaldības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā.

11. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

(2) Dzīvokļa pabalstu var saņemt personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.”

20.

21.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.”

Juridiskais birojs

Papildināt likumā paredzēto 25.panta otro daļu (likumprojekta 11.pants) pēc vārdiem “var saņemt” ar vārdiem “tās šā panta pirmajā daļā minētās”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

14. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Dzīvokļa pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt dzīvokļa pabalstu personām, kas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā lieto dzīvojamo telpu, kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai. Pašvaldības dome (padome) saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kurām ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu.

2) Dzīvokļa pabalstu var saņemt tās šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.”

26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā noteikt to personu kategorijas, kurām var piešķirt vienreizēju pabalstu šo personu īrēto vai īpašumā esošo dzīvojamo telpu vai dzīvojamo māju remontam, kā arī noteikt šā pabalsta apmēru.

12. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Kārtību, kādā pašvaldība piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam šā likuma 13.pantā noteiktajā gadījumā, kā arī šā pabalsta apmēru pašvaldības dome (padome) nosaka saistošajos noteikumos.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13.pantā un kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam .”

15. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

„26.pants. Vienreizējs pabalsts dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam

(1) Kārtību, kādā pašvaldība šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā piešķir vienreizēju pabalstu personas īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, kā arī šā pabalsta apmēru pašvaldības dome (padome) nosaka saistošajos noteikumos.

(2) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt arī citas personu kategorijas, kuras nav minētas šā likuma 13.panta otrajā daļā un kurām sniedzama palīdzība, piešķirot vienreizēju pabalstu īrētās vai īpašumā esošās dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam .”

26.¹ pants. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var saņemt personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(2) Persona, kura ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(3) Valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā 50 procentu apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem šā pabalsta finansēšanai. Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finanšu līdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.

13. 26.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos.”;

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

„(1¹) Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var saņemt tās šā panta pirmajā daļā minētās personas, kuras saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem reģistrācijas brīdī attiecīgajā palīdzības reģistrā ir tiesīgas saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Pēc reģistrācijas brīža dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta palīdzības reģistrā uz reģistrēto personu neattiecas šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.apakšpunkts.”

22.

23.

24.

25.

27.

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 13.pantu; mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Deputāts J.Sokolovskis

Izteikt likuma 26.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas dzīvojamā mājā, kas privatizēta likumos (izņemot likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”) noteiktajā kārtībā un kuras dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgušas laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim., vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos.”;

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 26.1panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām, kas atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos. Pabalsta apmērs ir vienāds ar atbrīvojamās dzīvojamās telpas tirgus vērtību uz brīdi, kad persona ir reģistrējusies attiecīgajā palīdzības reģistrā un aprēķināms saskaņā ar domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzēto metodiku.”

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 26.¹panta 1.¹daļu šādā redakcijā:

“Pēc reģistrācijas brīža dzīvojamo telpu atbrīvošanas pabalsta palīdzības reģistrā uz reģistrēto personu neattiecas šā likuma 10.panta pirmās daļas 2.apakšpunkts.”

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

Izslēgt 26.¹panta otro daļu, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 13.pantu kā 16.pantu šādā redakcijā:

“16. Izteikt 26.¹pantu šādā redakcijā:

“26.¹ pants. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām:

1) kuras atbrīvo dzīvojamo telpu, kura atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un kuru tās ir lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos;

2) kuras atbrīvo dzīvokli, kura īpašnieka maiņa notikusi līdz likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” spēkā stāšanās brīdim valsts īpašuma konversijas rezultātā vai starpsaimniecību uzņēmumu privatizācijas rezultātā un kurš nav privatizēts likumos “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” noteiktajā kārtībā, un kuras lietojušas dzīvokli dzīvojamās mājas īpašnieka maiņas brīdī, vai arī minētās personas tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.², 28.⁴ un 28.⁵ pantā paredzētajos gadījumos.

(2) Persona tiek reģistrēta dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai, ja tā saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) saistošajiem noteikumiem ir tiesīga saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību. Persona tiek izslēgta no šā palīdzības reģistra tad, kad ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu.

(3) Persona, kura ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

(4) Valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā 50 procentu apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem šā pabalsta finansēšanai. Kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Pašvaldībām ir tiesības piesaistīt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajai nodrošināšanai denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto māju īpašnieku finanšu līdzekļus atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts

skat. 27.priekšl.

Neatbalstīts

Atbalstīts

16. Izteikt 26.¹pantu šādā redakcijā:

“26.¹ pants. Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts

(1) Pašvaldībai ir tiesības domes (padomes) saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā piešķirt vienreizēju dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu personām:

(3) Persona, kura ir saņēmusi dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, zaudē tiesības saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

27.¹pants. Palīdzība dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai

(1) Valsts sniedz palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedzot attiecīgu galvojumu.

(2) Dzīvojamās telpas iegādes vai būvniecības gadījumā pašvaldības var sniegt palīdzību saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā, pilnībā vai daļēji sedzot kredītprocentu maksājumus.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto palīdzību var saņemt īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, ja tie lieto dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā un ir to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

(4) Personai, kura saņēmusi valsts galvojumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai vai kurai pašvaldība pilnībā vai daļēji segusi kredītprocentu maksājumus, nav tiesību saņemt šā likuma 3.panta 1. un 2.punktā paredzēto palīdzību.

28.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 27.¹panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ne mazāk kā 50% no šiem maksājumiem tiek kompensēti no valsts budžeta.”

Neatbalstīts

14 . Papildināt likumu ar 27.²pantu šādā redakcijā:

“27.²pants. Palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai

(1) Valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžetā paredzēto līdzekļu apmēram sniedz palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dz īvokļu īpašniekiem šādiem mērķiem:

1) dzīvojamās mājas, kura ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) dzīvojamās mājas, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas renovācijai;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

(2) Pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem:

1) dzīvojamās mājas, kura ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) dzīvojamās mājas, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas, renovācijai;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā;

5) dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

(3) Sniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto palīdzību, nav piemērojami šā likuma 2. un 6. – 10.panta noteikumi.

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto palīdzību pašvaldība sniedz tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā.”

17 . Papildināt likumu ar 27.²pantu šādā redakcijā:

“27.²pants. Palīdzība dzīvojamās mājas renovācijai un restaurācijai

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā.

(2) Pašvaldība var sniegt palīdzību dzīvojamās mājas īpašniekam (īpašniekiem) vai dzīvokļu īpašniekiem, piešķirot finansējumu šādiem mērķiem:

1) par valsts nozīmes kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas restaurācijai;

2) dzīvojamās mājas renovācijai, ja tās tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai;

3) tādas dzīvojamās mājas renovācijai, kurā jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas;

4) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā;

5) dzīvojamai mājai piesaistītā zemesgabala labiekārtošanai.

(3) Sniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto palīdzību, nav piemērojami šā likuma 2. un 6. – 10.panta noteikumi.

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzēto palīdzību valsts sniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

(5) Šā panta otrajā daļā minēto palīdzību pašvaldība sniedz tās saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā.”

28.pants. Palīdzības finansiālais nodrošinājums

(1) Pašvaldība ik gadu pirms valsts budžeta projekta izstrādāšanas apkopo palīdzības reģistra datus, pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu uzskaites datus un palīdzības sniegšanas projektus, veicot nepieciešamos aprēķinus, un sastāda budžeta pieprasījumu izdevumu daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem mērķdotāciju veidā pašvaldībām. Atsevišķi tiek apkopoti dati par tiem īrniekiem, kuri īrē dzīvojamo telpu denacionalizētās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotās mājās un kuri to lietojuši līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

(2) Atbildīgā ministrija ik gadu apkopo šā panta pirmajā daļā minētos budžeta pieprasījumus un iesniedz tos iekļaušanai valsts budžeta projektā. Valsts budžeta mērķdotāciju piešķiršanas nosacījumus un pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

15. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdus „un pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanas kārtību” ar vārdiem „un kārtību, kādā izvērtējami pašvaldību pieprasījumi dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei”.

29.

30.

POA “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 28.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts budžeta mērķdotāciju apjoms nedrīkst būt mazāks par 50% no attiecīgajām pašvaldību izmaksām.”

POA “Saskaņas Centrs” frakcija

Papildināt likumprojekta 15.pantu pēc vārdiem “īpašuma iegādei” ar vārdiem “kā arī citiem šajā likumā minētajiem palīdzības veidiem dzīvokļu jautājumu risināšanā”.

Neatbalstīts

18. Aizstāt 28.panta otrajā daļā vārdus „un pašvaldību pieprasījumu izvērtēšanas kārtību” ar vārdiem „un kārtību, kādā izvērtējami pašvaldību pieprasījumi dzīvojamo māju būvniecībai, neizīrētu dzīvojamo māju renovācijai, būvju pārbūvei (rekonstrukcijai) par dzīvojamām mājām, jaunbūvējamo daudzdzīvokļu namu (kuru būvdarbi pārtraukti) pabeigšanai vai atsevišķu dzīvokļa īpašumu iegādei”.

31.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar 19.pantu šādā redakcijā:

“19. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8. Grozījumi šā likuma 7.panta piektās daļas 3.punktā un 14.panta pirmās daļas 1.¹punktā un 2.punkta “c” apakšpunktā neattiecas uz tām personām, kuras līdz 2007.gada 30.jūnijam ir reģistrētas pašvaldībā šā likuma 3.panta 1.punktā noteiktās palīdzības saņemšanai.””

Atbalstīts

19. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 8.punktu šādā redakcijā:

32.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

“Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.”

&n bsp;

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.