Sociālo un darba lietu komisija

 

Sociālo un darba lietu komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (nr.38/Lp9)

 

Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

2.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

3.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(21)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

 

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

 

 

 

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 24.nr.; 2005, 22., 24.nr.; 2006, 7.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

 

1.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

 

Izslēgt visā likuma tekstā vārdu „pagasttiesas” attiecīgajā locījumā.

 

 

 

 

Atbalstīts

1. Izslēgt visā likumā vārdu “pagasttiesas” attiecīgajā locījumā.

 

4.pants.  Personas, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem

(1) Tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

 

 

 

 

 

(2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

 

 

 

 

 

2.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 4.panta otro daļu šādā redakcijā:“(2) Tiesību uz valsts sociālajiem pabalstiem nav personām, kuras Latvijā saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju uz termiņu, kas mazāks par vienu gadu.”

 

 

 

Neatbalstīts

 

(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, bērna invalīda kopšanas pabalstu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju, ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem vai to adoptētajiem bērniem ir piešķirts personas kods.

 

 

 

 

 

(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajiem bērniem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuru aizbildnībā ir bērni, kas Latvijā saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju.

 

 

 

 

 

3.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

 

Izteikt 4.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajam bērnam piešķirts personas kods. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuru aizbildnībā ir bērns, kas Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot bērnu, kurš atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā) vai kuram Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss.”

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

2. Izteikt 4.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Tiesības uz pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu un atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to aizbildnībā esošajam bērnam piešķirts personas kods. Šis noteikums neattiecas uz personām, kuru aizbildnībā ir bērns, kas Latvijā saņēmis termiņuzturēšanās atļauju, izņemot bērnu, kurš atbilstoši Patvēruma likumam ir iesniedzis iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu (patvēruma iesnieguma izskatīšanas laikā) vai kuram Latvijā ir piešķirts alternatīvais statuss.”

 

(5) Tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu ir:

1) invaliditātes vai vecuma gadījumā — tām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras Latvijas Republikā nodzīvojušas kopumā ne mazāk kā 60 mēnešus, no tiem pēdējos 12 mēnešus nepārtraukti;

2) apgādnieka zaudējuma gadījumā - visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kuras zaudējušas apgādnieku.

 

 

 

 

 

7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”);

 

 

 

 

 

2) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

 

 

 

 

 

4.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izteikt 7.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) neatkarīgi no tā, vai šī persona atrodas vai neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā – ne mazāk, kā personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā un neierobežojot pabalsta maksimālo apmēru”.

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

3) līdz viena gada vecumam, ja šī persona ir bijusi nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) un ir nodarbināta bērna kopšanas laikā, bet neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

 

 

 

 

 

5.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Izslēgt 7.panta pirmās daļas 3.punktu.

 

 

 

Neatbalstīts

 

4) no viena gada līdz divu gadu vecumam.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura piedzimšanu otram bērna vecākam ir piešķirts maternitātes pabalsts par to pašu laikposmu.

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.

 

 

 

 

 

7.1 pants. Bērna invalīda kopšanas pabalsts

(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem, ja minētā persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu")..

Satversmes tiesas 21.02.2007. spriedumu, kas stājas spēkā 27.02.2007. Ar šo spriedumu panta pirmajā daļā ietvertais nosacījums - "ja minētā persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu")" - atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110.pantam un spēkā neesošu no 2006.gada 1.janvāra.)

1. Izteikt 7.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem.”

 

 

 

 

 

 

3. 7.1 pantā:izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērna invalīda kopšanas pabalstu piešķir personai, kas kopj bērnu, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir noteikusi invaliditāti un izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem fiziskiem un funkcionāliem traucējumiem.”;

(2) Bērna invalīda kopšanas pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā vienam bērna vecākam sakarā ar šā bērna piedzimšanu vai kopšanu ir piešķirts maternitātes pabalsts vai bērna kopšanas pabalsts.

 

 

 

6.

 
Sociālo un darba lietu komisija
Izslēgt likuma 7. 1 panta otro daļu.

 

 

Atbalstīts

izslēgt otro daļu.

(3) Tiesības saņemt bērna invalīda kopšanas pabalstu rodas no dienas, kad bērnam invalīdam izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

(4) Bērna invalīda kopšanas pabalsta izmaksu izbeidz, kad beidzas termiņš, uz kuru noteikta invaliditāte un īpašas kopšanas nepieciešamība, vai kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu.

 

 

 

 

 

 

 

9.pants. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu

(1) Pabalstu par bērna uzturēšanu piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu.

(2) Personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni.

(3) Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu.

(4) Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.

(5).......

(6)…….

2. Papildināt 9.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja vecāku gādību zaudējušais bērns ir sasniedzis pilngadību un pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības vispārējās vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, ir sekmīgs tās audzēknis, kā arī nav stājies laulībā, viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”

3. Papildināt 9.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja vecāku gādību zaudējušais bērns ir sasniedzis pilngadību un pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nepārtraukti turpina mācības augstākās izglītības iestādē, ir sekmīgs tās audzēknis un nav vecāks par 24 gadiem, kā arī nav stājies laulībā, viņam izmaksā pabalstu ikmēneša izdevumiem valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.”

 

 

7.

 

 

 

 

8.

 

 

 

 < /b>

 

9.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste

Izslēgt likumprojekta 2. un 3 pantu

 

 Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Gundars Daudze

Izslēgt likumprojekta 2.pantu.

 

 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Gundars Daudze

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

 

 

 

Atbalstīts

 

 

Atbalstīts

priekšlikumā

Nr. 7

 

 

 

Atbalstīts

priekšlikumā

Nr. 7

 

 

15.pants. Valsts sociālo pabalstu un piemaksu apmērs

(1) Valsts sociālo pabalstu apmēru un to pārskatīšanas kārtību nosaka šis likums un Ministru kabinets.

(2) Ģimenes valsts pabalstu par pirmo bērnu ģimenē nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

 

(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 1,2 reizes, par trešo — 1,6 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 1,8 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.

 

4. Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 2 reizes, par trešo — 3 reizes, bet par ceturto bērnu un nākamajiem bērniem — 4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.”

 

 

10.

 

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste

Izteikt likumprojekta 4.pantu šādā redakcijā:

„Izteikt 15.panta trešo daļu šādā redakcijā:

 „(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 2 reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē””.

 

 

 

Atbalstīts

4. 15.pantā: izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir 2 reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem — 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē.”;

(4) (Izslēgta ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.).

(5) (Izslēgta ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003.).

(6Bērna kopšanas pabalsts šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā minētajai personai ir 50 procenti no šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai personai noteiktā pabalsta, bet ne mazāks par nodarbinātai personai noteikto minimālo pabalstu.

(Atzīts par spēkā neesošu no 01.03.2007. ar ST 02.11.2006. spriedumu).

 

 

 

 

 

 

11.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 

 

 

 

 

 

 

14.

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju)”.

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 0,2”.

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt 15.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Bērna piedzimšanas pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru ar koeficientu 7”.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Izslēgt likuma 15.panta sesto daļu.

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

izslēgt sesto daļu.

 

16.pants. Valsts sociālo pabalstu piešķiršana

(1) Šā likuma 6., 7., 7.1, 8. un 8.1 pantā noteiktos pabalstus par bērnu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no bērna vecākiem.

(2) Aizbildnim šā likuma 6., 7., 7.1 un 8.pantā noteiktos pabalstus piešķir, ja:

1) bērna vecākiem ir atņemtas bērna aprūpes vai bērna aizgādības tiesības;

2) bērna vecāki ir miruši vai atrodas bezvēsts prombūtnē;

3) bērna vecāki nav sasnieguši likumā “Par sociālo drošību” noteikto sociālās rīcībspējas vecumu.

(3) Ja tas nepieciešams bērna personisko interešu aizstāvībai, ar bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašu lēmumu ģimenes valsts pabalstu var piešķirt jebkurai šā likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai personai, kura faktiski audzina bērnu.

 

 

 

 

 

(4) Šā likuma 6.panta otrās daļas 2.punktā noteikto pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā esošu bērnu, pēc tam, kad bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, piešķir un izmaksā pašam bērnam.

 

 

 

 

 

15.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

Papildināt 16.panta ceturto daļu ar otro teikumu:

 „(4) Minēto pabalstu izmaksā bērnam, ja bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtraukšanu personai, kura bērnu neaudzina, un izmaksāšanu pašam bērnam, ja viņš sasniedzis 15 gadu vecumu.”

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

(5) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto pabalstu piešķir apgādnieku zaudējušam bērnam un izmaksā viņa mātei, tēvam, aizbildnim vai citai personai, kura faktiski audzina bērnu.

(6) Šā likuma 6.1 pantā minēto pabalstu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķir vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns.

 

 

 

 

 

20.pants. Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksas pārtraukšana

(1) Regulāri izmaksājamo valsts sociālo pabalstu izmaksu pārtrauc:

1) uz laiku, kamēr pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, atrodas pilnā valsts apgādībā;

2) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī;

3) ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, ir miris;

4) ja pabalsta saņēmējs labprātīgi atsakās no turpmākās pabalsta saņemšanas.

(2) Šā likuma 6., 6.1., 7., 7.1 , 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī tad, ja:

1) bērns ievietots valsts, pašvaldības vai privātā bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē un atrodas pilnā tās apgādībā vai nodots audzināšanā audžuģimenei;

2) bērna personisko interešu aizstāvībai pieņemts bāriņtiesas (pagasttiesas) īpašs lēmums par pabalsta izmaksas pārtraukšanu personai, kura bērnu faktiski nekopj un neaudzina.

 

 

 

 

 

(3) Šā likuma 6., 7. un 7.1 pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc arī gadījumos, kad izbeigta vai pārtraukta vecāku vara, bet šā likuma 9. un 10.pantā minēto pabalstu izmaksu — arī gadījumos, kad atcelta aizbildnība.

 

 

 

 

 

16.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

 

Aizstāt 20.panta trešajā daļā vārdus „izbeigta vai pārtraukta vecāku vara” ar vārdiem „atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”

 

 

 

 

 

Atbalstīts

5. 20.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “izbeigta vai pārtraukta vecāku vara” ar vārdiem “atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības”;

 

 

 

 

 

 

17.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks

Papildināt 20.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šā likuma 11.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc gadījumos, kad ar bāriņtiesas lēmumu izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē.”

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā likuma 11.pantā minēto pabalstu izmaksu pārtrauc gadījumos, kad ar bāriņtiesas lēmumu izbeigta bērna uzturēšanās audžuģimenē.”

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 15.panta otrā daļa stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

…………………………………

10. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 7.decembra noteikumi Nr.1003 “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā bērna kopšanas pabalstu un piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

19.

 

 

 

 

20.

 

 

 

 

 

 

Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija

Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11.Likuma 4.panta otrās daļas un 7.panta pirmās daļas jaunās redakcijas, kā arī 15.panta piektā un sestā daļa, stājas spēkā 2007.gada 1.jūlijā.

12. Likuma 15.panta ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nedrīkst būt mazāks par Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojuma groza vidējo vērtību mēnesī (saskaņā ar centrālās statistikas pārvaldes pēdējo publicēto informāciju)  ar šādu koeficientu:

a) no 2007.gada 1.jūlija līdz 2007.gada 31.decembrim –0,45;

b) no 2008.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.jūnijam – 0,6;

c) no 2008.gada 1.jūlija – 0,85.”

 

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste

Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā:

“Grozījumi 7. 1 pantā stājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.”

 

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu un izteikt to šādā redakcijā:

“Papildināt pārejas noteikumus ar 11.punktu šādā redakcijā :

„11. Grozījumi šā likuma 7.pantā par otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī”

 

 

 

 

 

 

 

 

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Daļēji

atbalstīts

komisijas priekšlikumā Nr.20

 

 

 

Atbalstīts

 

 

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11. Grozījumi šā likuma 7.pantā par otrās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

 

 

 

 

 

21.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Elita Šņepste

Papildināt pārejas noteikumus ar 12.punktu šādā redakcijā :

„12. Grozījumi 15. panta trešajā daļā stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī”.

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

12. Grozījumi šā likuma 15.pantā par trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.”