2006. gada 22. novembrī

Nr. 9/1-2-2-(9/06)

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas kārtība ruļļa 39. panta otro daļu, Ārlietu komisija ierosina turpināt izskatīt 9. Saeimā likumprojektus, kuru izskatīšana 8. Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta:

1) Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” (8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1521);

2) Likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem”( 8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1857).

Ar cieņu,

Andris Bērziņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Anotācija

Statūti franču valodā

Statūti latviešu valodā

Likumprojekts

Par Frankofonijas statūtiem

1.pants. 2005.gada 23.novembra Frankofonijas statūti un dokuments "Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē" (turpmāk – Statūti) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Statūtos paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Statūti stājas spēkā dokumenta "Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē" III nodaļas "B" apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināmi Statūti franču valodā un to tulkojums latviešu valodā.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

Likumprojekta “Par Frankofonijas Statūtiem”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Franču valoda ir viena no pamatsvešvalodām Latvijā, kuru apgūst visos līmeņos (bērnudārzos, pamatskolās un vidusskolās, augstskolās, valodu kursos valsts institūcijās un privātajās organizācijās). Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir pieaugusi interese un nepieciešamība apgūt franču valodu. Pašlaik tiek īstenots Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Sadarbības līgums par programmu "Franču valoda un apmācība Eiropas Savienības jautājumos Latvijā 2005. - 2008.gadā". Jau kopš 1997. gada Rīgā aktīvi darbojas Francijas Kultūras centrs. Latvijas augstskolas attīsta sadarbību ar ārvalstu augstskolām (galvenokārt Francijas, Beļģijas un Kanādas) ES programmu (Socrates, Erasmus) un divpusēju līgumu ietvaros. Īpaši spilgts piemērs pēdējā laikā pieaugošajai sadarbībai ar frankofonajām valstīm ir festivāli “Pārsteidzošā Latvija” Francijā 2005. gadā un 2007. gadā paredzētais “Francijas pavasaris” Latvijā.

Tāpēc LR ārlietu ministrs Dr. A. Pabriks savas vizītes laikā Francijā 2005. g. 2. novembrī un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālās vizītes laikā Francijā 2005. g. 7.-9. novembrī pauda Latvijas vēlmi iestāties Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā (SFO, Organisation internationale de la Francophonie) novērotāja statusā. Francijas puse tikšanos laikā izteica atbalstu šādam Latvijas lēmumam.

Šāda iniciatīva atbilst Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010. gadam teiktajam, ka “lai spētu stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem, arvien lielāku nozīmi pasaulē iegūst globālās un reģionālās organizācijas, kurās valstis piedalās neatkarīgi no to lieluma un ietekmes. Darbība tajās Latvijai ir izdevīga, jo ļauj sniegt savu ieguldījumu konkrētu problēmu risināšanā un aizstāvēt savas nacionālās intereses pasaules politikā.”

Likumprojekta steidzamība tiek pamatota ar to, ka Latvijas pieteikuma vēstule un lieta SFO diplomātiskajā ceļā ir jānosūta līdz š.g. 28.-29. septembrī Bukarestē plānotajam Samitam.

Jautājums par Latvijas uzņemšanu SFO novērotāja statusā tiks izskatīts 2008.gada Samitā Kvebekā.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Pievienošanās Frankofonijas Statūtiem paredz Latvijas novērotāja statusa iegūšanu SFO.

Novērotāja statuss SFO Latvijai dos iespēju:

- veidot tiešu sadarbību ar vairāk nekā 60 Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Amerikas valstīm, dibinot kontaktus gan kultūras, sociālā, ekonomikas, gan arī politikas jomā;

- apliecināt sevi kā stabilu, uz attīstību orientētu valsti un veicināt Latvijas ietekmes paplašināšanu, it īpaši ANO un citu starptautisko organizāciju ietvaros;

- dāvās papildus iespējas kultūras un zinātnes sadarbības paplašināšanai, kā arī franču valodas apguves pilnveidošanai Latvijā.

SFO ietilpst Frankofonijā, kas ir valstu savienība, kurā tiek īstenota ne tikai lingvistiskā kustība, bet kur ir noteiktas politiskās prioritātes un darbības virzieni.

Frankofonijas valstu kodols pamazām kļūst arvien daudzveidīgāks un dalībnieki, kas pievienojas organizācijai, uzsver, ka lingvistiskā puse nav vienīgā. No 53 dalībvalstīm, kuras šodien veido SFO, vairākās valstīs nerunā franču valodā, piemēram, Albānijā un Bulgārijā. Vēl no Eiropas valstīm, kas SFO darbojas kā dalībvalstis, jāmin Francija, Beļģija, Luksemburga, Šveice, Monako, Moldova. Novērotāja statuss piešķirts Armēnijai, Austrijai, Horvātijai, Gruzijai, Ungārijai, Lietuvai, Polijai, Čehijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Frankofonijas Statūtos ir noteikti sekojoši tās darbības mērķi:

- veicināt demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai;

- veicināt kultūru un civilizāciju dialogu;

- veicināt tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt to ekonomikas uzplaukumu;

- sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu.

Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos.

2004. gada novembrī, Frankofonijas 10. Samita laikā tika apstiprināta stratēģija, kurā noteikti 4 galvenie virzieni, kuros Frankofonija paredz sniegt lielāko ieguldījumu:

- franču valodas un kultūru daudzveidības attīstīšana;

- miera, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana;

- atbalsts izglītības, izglītošanas, augstākā izglītības un pētniecības attīstībai;

- sadarbība ilgtspējīgas attīstības un solidaritātes palīdzības attīstībai.

Novērotāja statuss SFO:

Novērotāji piedalās sekojošās instancēs:

- Samitā, neiesaistoties debatēs;

- Ministru konferencē, neiesaistoties debatēs. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu, novērotāji var sniegt ziņojumu.

Novērotāji nepiedalās:

- Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, kā arī tās komisiju sēdēs;

Novērotāji tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs.

Novērotāji sēž zālē īpaši norādītās vietās.

Novērotāji var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.

Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda (VDF) ietvaros.

Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).

Novērotāji saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.

Novērotāja statuss var tikt piešķirts valstij vai valdībai.

Rūpējoties par frankofonās kopienas paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku.

Novērotāja statusa iegūšanas procedūra SFO:

Lūgumu par uzņemšanu novērotāja statusā ieinteresētās valsts vai valdības vadītājs izsaka vēstulē, kas parastā diplomātiskā ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir valsts un valdības vadītāju konferences priekšgalā, proti, tās valsts vai valdības vadītājam, kura pēdējā rīkojusi Samitu. Šis lūgums iespējami ātri tiek nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai.

SFO Ģenerālsekretārs kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē. Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju. Šī komisija izstrādā detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome pēc iepazīšanās ar ziņojumu pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai Ministru konferencē.

Ad hoc komisija vajadzības gadījumā var lūgt Frankofonijas Ģenerālsekretāra nozīmētajai ekspertu grupai sniegt ziņojumu par to, kāda attiecīgajā valstī ir situācija saistībā ar izvirzītajiem pievienošanās kritērijiem.

Ministru konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk Samitam.

Samita sākuma posmā, Samits, balstoties uz Ministru konferences sniegtajām rekomendācijām, slēgtā sēdē un pēc vienprātības principa, lemj par jaunā prasītāja uzņemšanu vai neuzņemšanu.

Lieta (dossier) novērotāja statusa iegūšanai:

Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu.

Jebkura lūguma pamatā par novērotāja statusa piešķiršanu jābūt stingrai gribai veicināt franču valodas lietošanas tālāku attīstību, lai kāds arī nebūtu tās lietošanas līmenis lūguma iesniegšanas brīdī.

Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība, un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un nozīmīgos starptautiskos pasākumos.

3. Cita informācija

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Nav būtiskas ietekmes

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Nav būtiskas ietekmes.

3. Sociālo seku izvērtējums

Sociālo seku nav

4. Ietekme uz vidi

Ietekmes uz vidi nav

5. Cita informācija

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

tūkst. Ls

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006

2007

2008

2009

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar

1.0

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar

- 1.0

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

6. Cita informācija

Atbilstoši pašlaik pieejamajai informācijai Latvijas ikgadējās iemaksas SFO būtu 1000 latu gadā. Iemaksu apjoms valstīm ar novērotāja statusu SFO tiks noteikts 2006. gada. 28.-29. septembra Samita laikā Bukarestē.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Nebūs jāizdod papildu tiesību akti

2. Cita informācija

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums -

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/

neatbilst)

Komentāri

5. Cita informācija

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas

Konsultācijas nav notikušas

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Likumprojekts šo jomu neskar

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Par LR ārlietu ministra Dr. A. Pabrika vizītes laikā Francijā 2005. g. 2. novembrī un Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās vizītes laikā Francijā 2005. g. 7.-9. novembrī pausto Latvijas vēlmi iestāties SFO novērotāja statusā Latvijas Republikas iedzīvotājus informējuši plašsaziņas līdzekļi.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas ar SFO ģenerālsekretāra kabineta direktoru Pjēru de Kokatriks (Pierre de Cocatrix) par Latvijas iestāšanās un darbības procesu SFO novērotāja statusā.

Konsultācijas ar Francijas Kultūras centru Rīgā Latvijas pieteikuma lietas SFO izstrādes procesā.

5. Cita informācija

Tika veiktas konsultācijas ar Lietuvas Ārlietu ministrijas amatpersonām, jo Lietuva novērotāja statusā SFO ir jau kopš 1999. gada 4. septembra.

Tās informēja, ka novērotāja statuss SFO paver Lietuvai papildus iespējas paplašināt starptautiskos sakarus kultūras, politiski ekonomiskās un sociālās sadarbības jomās.

Dalība SFO kā lingvistiski kulturālā forumā rada labvēlīgus apstākļus kultūras un zinātnes sadarbības paplašināšanai, jauniešu apmaiņai, franču valodas mācīšanas stiprināšanai, franču kultūras iepazīšanai. Lietuvas institūcijām ir radīta iespēja iesaistīties SFO aģentūru un asociāciju darbībā (Frankofonijas Universitātes aģentūra, Pilsētu mēru asociācija utt.).

SFO kontekstā ir iespēja aizstāvēt savas intereses ANO ietvaros un citās starptautiskajās organizācijās.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Netiek radītas jaunas valsts institūcijas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Tiesību akts tiks publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Cita informācija

Ārlietu ministrs A.Pabriks

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

N. Penke

I.Mangule

E.Vijupe

V.Timermane-Moora

15.08.2006 13:44

1637

V.Timermane-Moora

vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686

Charte de la Francophonie

adoptée par la Conférence ministérielle de la Francophonie

Antananarivo, le 23 novembre 2005

Préambule

La Francophonie doit tenir compte des mutations historiques et des grandes évolutions politiques, économiques, technologiques et culturelles qui marquent le XXI^e siècle pour affirmer sa présence et son utilité dans un monde respectueux de la diversité culturelle et linguistique, dans lequel la langue française et les valeurs universelles se développent et contribuent à une action multilatérale originale et à la formation d'une communauté internationale solidaire.

La langue française constitue aujourd'hui un précieux héritage commun qui fonde le socle de la Francophonie, ensemble pluriel et divers. Elle est aussi un moyen d'accès à la modernité, un outil de communication, de réflexion et de création qui favorise l'échange d'expériences.

Cette histoire, grâce à laquelle le monde qui partage la langue française existe et se développe, est portée par la vision des chefs d'État et de gouvernement et par les nombreux militants de la cause francophone et les multiples organisations privées et publiques qui, depuis longtemps, oeuvrent pour le rayonnement de la langue française, le dialogue des cultures et la culture du dialogue.

Elle a aussi été portée par l'Agence de coopération culturelle et technique, seule organisation intergouvernementale de la Francophonie issue de la Convention de Niamey en 1970, devenue l'Agence de la Francophonie après la révision de sa charte à Hanoi, en 1997.

Afin de donner à la Francophonie sa pleine dimension politique, les chefs d'État et de gouvernement, comme ils en avaient décidé à Cotonou en 1995, ont élu un Secrétaire général, clé de voûte du système institutionnel francophone, de même que la Conférence ministérielle, en 1998 à Bucarest, a pris acte de la décision du Conseil permanent d'adopter l'appellation « Organisation internationale de la Francophonie ».

À Ouagadougou, en 2004, réunis en X^e Sommet, les chefs d'État et de gouvernement ont approuvé les nouvelles missions stratégiques de la Francophonie et ont pris la décision de parachever la réforme institutionnelle afin de mieux fonder la personnalité juridique de l'Organisation internationale de la Francophonie et de préciser le cadre d'exercice des attributions du Secrétaire général.

Tel est l'objet de la présente Charte, qui donne à l'ACCT devenue Agence de la Francophonie, l'appellation d'Organisation internationale de la Francophonie.

• l'organisation de la concertation dans le cadre de l'OMC avec d'autres pays francophones

• l'évolution de la pratique des langues dans les entreprises

• la solidarité envers les pays en développement.

dans l'espace politique et juridique :

• l'évolution de la démocratie et de l'Etat de droit

• l'existence de services officiels chargés du suivi des questions de droits de l'Homme

• la signature ou ratification de traités ayant le droit comme champ d'application

• les programmes importants de coopération juridique avec des pays francophones

pour le rayonnement de la Francophonie :

• l'initiative la plus réussie en matière de promotion de la Francophonie

• l'attachement à la promotion de la diversité culturelle

• les manifestations centrées sur la Francophonie

dans l'espace associatif :

• la présence d'associations locales qui se réfèrent explicitement à la langue française ou à la Francophonie (regroupements professionnels, associations de femmes et de jeunes)

• l'affiliation de ces associations à des associations internationales francophones

• les principales évolutions concernant la vie associative francophone

• la présence du français dans les loisirs et sur les lieux publics.

au plan international et multilatéral :

• la reprise de l'acquis francophone

• la participation effective et régulière à la concertation francophone dans les Organisations internationales ou dans les grandes Conférences ou Sommets mondiaux et régionaux

• la participation à des groupes d'Ambassadeurs francophones auprès des Organisations internationales

• l'engagement de principe d'utiliser la langue française dans les enceintes internationales, lorsque la langue nationale de l'Etat membre n'est pas reconnue comme langue de travail.

D) Pour l'obtention du statut de Membre de plein droit

Le membre associé fera rapport annuellement au Conseil permanent de la Francophonie en fonction des éléments d'appréciation figurant sous la lettre C qui précède.

L'accès du membre associé au statut de membre à part entière n'est pas de droit. La demande formelle de changement de statut devra faire apparaître les progrès et les avancées substantielles accomplis par rapport à la situation présentée au moment de l'obtention du statut de membre associé. Ces progrès et ces avancées devront refléter un engagement accru du membre associé dans la concertation et la coopération francophones, ainsi qu'un usage en progrès de la langue française.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

V.Timermane-Moora

15.08.2006 13:09

5417

V.Timermane-Moora

vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686

Frankofonijas Statūti

pieņemti Frankofonijas Ministru konferencē

Antananarivo, 2005. gada 23. novembrī

Ievads

Frankofonijai ir jāievēro vēsturiskās pārmaiņas un ievērojamā politiskā, ekonomiskā, tehnoloģiju un kultūras attīstība, kas iezīmējusi XXI gadsimtu, lai nostiprinātu savu klātbūtni un lietderību pasaulē, kas ciena kultūru un valodu dažādību un kurā franču valoda un universālās vērtības attīstās, sniedzot savu ieguldījumu oriģinālā, daudzpusīgā darbībā un solidāras starptautiskas kopienas veidošanā.

Šodien franču valoda ir vērtīgs kopējs mantojums, kas veido Frankofonij as, kā daudzskaitliska un daudzveidīga kopuma pamatu. Franču valoda, tā ir arī iespēja piekļūt mūsdienīgai pasaulei, komunikācijas, pārdomu un radošs līdzeklis, kas veicina pieredzes apmaiņu.

To vēsturi, kurai pateicoties franciski runājošā sabiedrības daļa eksistē un attīstās, veido valstu un valdību vadītāju redzējums, to daudzo cīnītāju par frankofonijas lietu, daudzskaitlisko privāto un sabiedrisko organizāciju redzējums, kuras iestājas par franču valodas prestižu, kultūru savstarpējo dialogu un dialoga kultūru.

To veido arī Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, vienīgā Frankofonijas starpvaldību organizācija, ko nodibināja Niamejas Konvencija 1970. gadā, pārdēvējot to par Frankofonijas aģentūru pēc tās Statūtu pārskatīšanas Hanojā, 1997. gadā.

Lai piešķirtu Frankofonijai pilnvērtīgu politisku dimensiju, valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 1995. gadā Kotonū pieņemto lēmumu ievēlēja Ģenerālsekretāru kā frankofonās institucionālās sistēmas stūrakmeni, turklāt Ministru konference 1998. gadā, Bukarestē, akceptēja Pastāvīgās komisijas lēmumu pieņemt nosaukumu “Starptautiskā Frankofonijas organizācija”.

2004. gadā, Vagadugu, sava X Samita laikā, valstu un valdību vadītāji pieņēma jaunus stratēģiskus uzdevumus Frankofonijas sakarā, kā arī lēmumu pabeigt institucionālo reformu, lai veiksmīgi noformētu Starptautiskās Frankofonijas organizācijas juridisko statusu un precizētu Ģenerālsekretāra darbības pilnvaras.

Tāds ir šo Statūtu mērķis, kas piešķir KTSA (Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra), vēlāk Frankofonijas aģentūrai, nosaukumu Starptautiskā Frankofonijas organizācija.

I nodaļa: Par mērķiem

1. pants: Mērķi

Frankofonija, apzinoties saites, ko starp tās biedriem rada kopējas franču valodas lietošana un līdz ar to pieeja universālām vērtībām un vēloties tās izmantot miera, sadarbības, solidaritātes un ilgstošas attīstības labā, uzstādījusi sekojošus mērķus: veicināt demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai; veicināt kultūru un civilizāciju dialogu; veicināt tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt to ekonomikas uzplaukumu; sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu. Samits var paredzēt Frankofonijai arī citus mērķus.

Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos.

Šo Statūtu institūcijas, jautājumos, kas uz tām attiecas, sekmē minēto mērķu realizāciju saskaņā ar minētajiem principiem.

II nodaļa: Par institūciju organizāciju

2. pants: Institūcijas un operatori

Frankofonijas institūcijas ir:

1. Frankofonijas instances:

- Franciski runājošo valstu un valdību vadītāju konference, turpmāk “Samits”;

- Frankofonijas Ministru konference, turpmāk “Ministru konference”;

- Frankofonijas Pastāvīgā padome, turpmāk “Pastāvīgā padome”.

2. Frankofonijas Ģenerālsekretārs.

3. Starptautiskā Frankofonijas organizācija (SFO).

4. Frankofonijas Parlamentārā asambleja (FPA), kas ir Frankofonijas konsultatīvā Asambleja.

5. Samita atzīti tiešie operatori, kuri savas kompetences jomās sekmē Frankofonijai izvirzīto mērķu realizēšanu, kā tas noteikts šajos Statūtos:

- Frankofonijas universitātes aģentūra (FUA);

- TV5, starptautiskā frankofonijas televīzija;

- Aleksandrijas Senghor universitāte;

- Starptautiskā mēru un atbildīgo par daļēji vai pilnībā franciski runājošo galvaspilsētu un metropoļu asociācija (SMFA).

6. Pastāvīgās ministru konferences: Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konference (Confémen) un Franciski runājošo valstu Jaunatnes un sporta ministru konference (Conféjes).

3. pants: Samits

Samits, Frankofonijas augstākā instance, kurā apvienojas franciski runājošo valstu un valdību vadītāji. Samits notiek ik pēc diviem gadiem.

To līdz nākamajam Samitam vada tās valsts vai valdības vadītājs, kura organizējusi pēdējo Samitu.

Samits lemj par jaunu pilntiesīgu locekļu, asociēto locekļu un novērotāju uzņemšanu SFO.

Samits nosaka Frankofonijas vadlīnijas, lai nodrošinātu tās prestižu pasaulē.

Tā pieņem jebkuru rezolūciju, ko uzskata par nepieciešamu Frankofonijas veiksmīgai darbībai un tās mērķu realizēšanai.

Tā ievēl Ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 6. pantu.

4. pants: Ministru konference

Ministru konferences sastāvā ir visi Samita dalībnieki. Katru dalībnieku pārstāv Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, vai tā pilnvarota persona. Frankofonijas Ģenerālsekretārs piedalās Ministru konferencē, bet bez balsošanas tiesībām.

Ministru konferenci vada tās valsts Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, kura organizējusi Samitu, laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc tās.

Ministru konference pauž savu viedokli par Frankofonijas daudzpusējās sadarbības galvenajiem virzieniem.

Ministru konference sagatavo Samitu. Tā pārrauga Samita laikā pieņemtos lēmumus un uzņemas šajā sakarā jebkuru iniciatīvu. Tā pieņem SFO budžetu un nodrošina SFO finanšu saistības, kā arī Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadalījumu.

Ministru konference ieceļ SFO un VDF Auditoru. Pēc dalībvalsts vai tās valdības pieprasījuma Ministru konference pieprasa Ģenerālsekretāram sniegt pilnu informāciju par Fonda izmantošanu.

Ministru konference izstrādā nosacījumus, kas jāievēro operatoru auditoriem, sadarbojoties ar SFO un VDF Auditoru.

Ministru konference iesaka Samitam jaunus biedrus, jaunus asociētos biedrus vai novērotājus, kā arī viņu tiesību un pienākumu raksturu.

Ministru konference nosaka SFO statūtos paredzēto iemaksu lielumu.

Ministru konference var lemt par SFO mītnes pārcelšanu uz citu vietu.

Ministru konference ieceļ likvidatorus.

Ministru konference dibina jebkuru papildus struktūru, kas nepieciešama SFO sekmīgai darbībai.

Ministru konferences darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.

5. pants: Frankofonijas Pastāvīgā padome

Pastāvīgā padome ir instance, kuras pienākumos ietilpst Samita sagatavošana un norise Ministru konferences pakļautībā.

Pastāvīgajā padomē ietilpst valstu vai valdību vadītāju - Samita locekļu - akreditētie personiskie pārstāvji.

Pastāvīgo padomi vada Frankofonijas Ģenerālsekretārs. Viņš pauž savu viedokli par padomes priekšlikumiem un atbalsta to savu pilnvaru robežās.

Frankofonijas Pastāvīgās padomes pienākumos ietilpst:

- rūpēties par Ministru konferencē pieņemto lēmumu izpildi;

- izskatīt priekšlikumus par Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadali, kā arī par līdzekļu piešķiršanas lēmumu izpildi;

- izskatīt SFO finansiālās saistības un budžeta prognozes;

- izskatīt un pieņemt Ministru konferences sanāksmēm paredzēto dienas kārtības darba variantu;

- sagatavot ziņojumu Ministru konferencei saistībā ar lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu;

- pildīt savu vadītāja, koordinatora un arbitra lomu, kam Padomes rīcībā ir sekojošas komisijas: politiskā komisija, ekonomikas komisija, sadarbības un programmēšanas komisija, kā arī administratīvā un finanšu komisija. Minētās komisijas vada dalībvalsts valsts vai valdības pārstāvis, kuru nozīmē Padome pēc attiecīgās komisijas priekšlikuma;

- pieņemt personāla statusa un finanšu noteikumus;

- izskatīt un pieņemt programmas plānošanas projektus;

- uzsākt operatoru programmu izvērtēšanu;

- iecelt finanšu Kontrolieri;

- pildīt jebkuru citu uzdevumu, ko Padomei uztic Ministru konference.

Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi tik bieži, cik nepieciešams.

Padomes darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.

6. pants: Ģenerālsekretārs

Frankofonijas Ģenerālsekretārs vada Sadarbības padomi. Viņš tiek pārstāvēts operatoru instancēs. Viņš vada Starptautisko Frankofonijas organizāciju.

Ģenerālsekretāru ievēl valstu un valdību vadītāji uz četriem gadiem. Viņa mandātu var pagarināt. Viņš atrodas instanču pakļautībā.

Ģenerālsekretāra statusam ir starptautisks raksturs. Ģenerālsekretārs neprasa un nesaņem instrukcijas vai atlīdzību ne no vienas valdības vai ārēja varas orgāna.

Viņš ir atbildīgs par visu Frankofonijas instanču Sekretariāta darbu sesiju laikā, kurās viņš piedalās.

Viņš vada Pastāvīgo padomi, kuras dienas kārtību viņš sagatavo. Viņš nepiedalās balsošanā. Viņš pārrauga pieņemto lēmumu izpildi, par ko viņš atskaitās.

Ģenerālsekretārs ir SFO oficiālais pārstāvis. Šajā statusā viņš pārstāv Organizāciju un paraksta starptautiskas vienošanās. Viņš var deleģēt savas pilnvaras citai personai.

Ģenerālsekretārs atskaitās Samitā par sava mandāta pildīšanas laiku.

Ģenerālsekretārs pieņem darbā personālu un nosaka izdevumu apjomu. Viņš ir atbildīgs par SFO administrēšanu un budžetu, kura pārvaldi var deleģēt citai personai.

Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par Samita pieprasītās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi.

7. pants: Politiskās funkcijas

Ģenerālsekretārs nosaka Frankofonijas rīcības politiku un ir tās viedokļa paudējs un oficiālais pārstāvis starptautiskā līmenī.

Viņš izmanto savas privilēģijas, respektējot tobrīd Samitā esošā prezidenta un Ministru konferences prezidenta privilēģijas.

Ģenerālsekretārs ir pastāvīgi informēts par demokrātisko procesu, tiesību un brīvību praktisko stāvokli frankofonijas zonā.

Steidzamības gadījumā Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi un atkarībā no situācijas nopietnības informē Ministru konferences prezidentu par krīžu vai konfliktu situāciju, kurā var būt vai ir iesaistītas dalībvalstis. Viņš sniedz priekšlikumus par specifiskiem pasākumiem, kas domāti šādu situāciju novēršanai, pārvaldīšanai un risināšanai, pēc iespējas sadarbojoties ar citām starptautiskām organizācijām.

8. pants: Funkcijas sadarbības jomā

Ģenerālsekretārs saskaņā ar Samita darbības virzienu iesaka instancēm daudzpusējās frankofonās sadarbības prioritāros virzienus. Viņš izstrādā priekšlikumus sadarbībā ar operatoriem.

Viņš iesaka VDF sadalījumu un pieņem budžeta un finanšu lēmumus, kas uz to attiecas.

Ģenerālsekretārs ir atbildīgs par VDF finansētās daudzpusējās frankofonās sadarbības organizēšanu.

Pildot savas funkcijas un pēc konsultācijām ar FPP (Frankofonijas Pastāvīgo padomi), Ģenerālsekretārs ieceļ Administratoru, kura pienākums ir izpildīt, organizēt un vadīt daudzpusējo starpvaldību sadarbību, kā arī nodrošināt viņam pakļauto administratīvo un finanšu lietu pārvaldīšanu. Administrators iesaka Ģenerālsekretāram SFO sadarbības programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Samita lēmumiem. Viņš ir atbildīgs par to realizēšanu. Viņš piedalās instanču darbā. Viņš piedalās starptautisko nevalstisko organizāciju konferenču sagatavošanā, kā arī ir atbildīgs par Samita pieprasītās un SFO uzticētās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un norisi. Administratoru ieceļ uz četriem gadiem, un viņa pilnvaras var tikt pagarinātas. Viņš pilda savas funkcijas, ko viņam deleģējis Ģenerālsekretārs.

Ģenerālsekretārs novērtē frankofonās starpvaldību sadarbības norisi saskaņā ar noteiktajiem darbības virzieniem. Viņš pārrauga programmu un visa operatoru kopuma darbības saskaņotību.

Šajā sakarā viņš vada Sadarbības padomi, kurā ietilpst SFO Administrators, atbildīgie par operatoru, kā arī par FPA darbu. Viņš pilda savas funkcijas objektīvi, izsvērti un pamatoti. Sadarbības padome pastāvīgi nodrošina operatoru sadarbības programmu konsekvenci, to savstarpēju papildināšanu un spēku apvienošanu.

9. pants: Starptautiskā frankofonijas organizācija

Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, kas dibināta 1970. gada 20. martā saskaņā ar Niamejas Konvenciju un pārdēvēta par Frankofonijas aģentūru, tiek nosaukta par “Starptautisko Frankofonijas organizāciju”.

Starptautiskā Frankofonijas organizācija ir juridiska persona ar starptautiskām publiskām tiesībām un tai ir tiesībspēja.

SFO ir tiesīga slēgt līgumus, iegādāties, atsavināt visa veida kustamos un nekustamos īpašumus, celt prasību tiesā, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un pabalstus no valdībām, valsts vai privātām iestādēm, vai privātpersonām.

SFO ir Ģenerālsekretāra pilnvaru juridiskā un administratīvā mītne.

SFO pilda visus izpētes, informācijas, koordinācijas un rīcības uzdevumus. Tā ir tiesīga veikt jebkuru nepieciešamo darbību nosprausto mērķu realizēšanai.

SFO sadarbojas ar dažādām starptautiskām un reģionālām organizācijām saskaņā ar atzītām daudzpusējās sadarbības formām un principiem.

SFO personāls kopumā darbojas saskaņā ar iekšējiem statūtiem un personāla reglamentu, kas savukārt izriet no finanšu reglamenta. Personāla statusam ir starptautisks raksturs.

Starptautiskās Frankofonijas organizācijas mītne atrodas Parīzē.

10. pants: Valstis un valdības SFO locekļi, asociētie locekļi un novērotāji

Niamejas konvencijas dalībvalstis, ir SFO locekles. Turklāt šie Statūti nav pretrunā ar situāciju attiecībā uz valstu un valdību dalību Starptautiskās Frankofonijas organizācijas instancēs, kā arī Frankofonijas aģentūras instancēs.

Jebkura valsts, kas nav Konvencijas dalībvalstis, kā tas paredzēts tās 4. un 5. pantā, kļūst par SFO locekli, ja tā saņēmusi atļauju piedalīties Samitā.

Cienot dalībvalstu suverenitāti un starptautisko kompetenci, jebkura valdība var tikt uzņemta kā dalībniece SFO institūcijās, darbībā un programmās, ja vien to akceptējusi dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā valdība vēlas darboties un saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem tā vienojusies ar šīs dalībvalsts valdību.

SFO locekļu, asociēto locekļu un novērotāju tiesības un pienākumi ir noteikti dokumentā “Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē”.

Jebkurš loceklis var izstāties no SFO, informējot par to tās valsts valdību, kura dotajā brīdī pilda Samita prezidentūras funkcijas, vai tās valsts valdību, kurā atrodas SFO mītne, vismaz sešus mēnešus pirms tuvākā Samita. Izstāšanās stājas spēkā sešu mēnešus pēc šāda pieteikuma saņemšanas.

Tomēr attiecīgajam loceklim ir jānosedz tam noteiktās biedru naudas summa pilnā apmērā.

11. pants: SFO Pastāvīgās pārstāvniecības

Pēc Ģenerālsekretāra priekšlikuma, Ministru konference var izveidot pārstāvniecības dažādos Frankofonijas zonas ģeogrāfiskajos reģionos un pie starptautiskām institūcijām, kā arī izsvērti lemt par šo pārstāvniecību atrašanās vietu, sastāvu, funkcijām un finansēšanas veidu.

III Nodaļa: Dažādi jautājumi

12. pants: Par starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci

Saskaņā ar Ministru konferencē pieņemtajām direktīvām ik pēc diviem gadiem Ģenerālsekretārs sasauc starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci.

13. pants: Valoda

Frankofonijas institūciju un operatoru oficiālā un darba valoda ir franču valoda.

14. pants: Statūtu interpretācija

Jebkurš lēmums par šo Statūtu interpretāciju tiek pieņemts Frankofonijas Ministru konferencē.

15. pants: Statūtu pārskatīšana

Ministru konference ir tiesīga papildināt šos Statūtus.

Valsts valdība, kuras teritorijā atrodas SFO mītne, nosūta ziņojumu visām dalībvalstīm, kā arī Ģenerālsekretāram, par katru iesniegto šo Statūtu grozījumu.

16. pants: Darbības pārtraukšana

SFO darbība tiek pārtraukta, ja:

- visas Konvencijas dalībvalstis, iespējams ar vienu izņēmumu, Konvenciju denonsē;

- Frankofonijas ministru konference nolemj pārtraukt SFO darbību.

Darbības pārtraukšanas gadījumā SFO turpina darboties tikai līdz tās likvidācijas beigām, un tās īpašumu likvidē likvidatori, kas iecelti saskaņā ar 4. pantu, kas nodarbosies ar SFO aktīvu realizāciju un tās pasīvu dzēšanu. Aktīvais vai pasīvais saldo tiks proporcionāli sadalīts starp attiecīgajiem ieguldītājiem.

17. pants: Stāšanās spēkā

Šie Statūti stājas spēkā no tā brīža, kad to pieņēmusi Frankofonijas ministru konference.

STARPTAUTISKĀ

FRANKOFONIJAS

ORGANIZĀCIJA

IESTĀŠANĀS STATUSS UN NOSACĪJUMI FRANCISKI RUNĀJOŠO VALSTU UN TO VALDĪBU VADĪTĀJU KONFERENCĒ

Dokuments pieņemts Beirutā

Samita laikā

Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē.

(dokuments pieņemts Beirutā, Samita laikā – 2002. gada 20. oktobrī)

Šis dokuments, kas satur iestāšanās statusu un nosacījumus franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē un pieņemts Beirutā, Samita laikā 2002. gada 20. oktobrī, aizstāj dokumentu, ko sagatavojusi samitā Kotonū un papildinājusi samitā Hanojā.

I NODAĻA : STATUSS

A) Pilntiesīga locekļa statuss

Pilntiesīgi locekļi piedalās visās Frankofonijas instancēs, proti:

· Frankofonijas Samitā

· Frankofonijas Ministru konferencē

· Frankofonijas Pastāvīgajā padomē.

Pilntiesīgi locekļi tāpat ņem dalību:

· Frankofonijas Nozaru ministru konferencēs,

· Frankofonijas Pastāvīgās padomes komisijās (Politiskā komisija, Ekonomikas komisija, Sadarbības komisija).

Vienīgi pilntiesīgi locekļi var:

· iesniegt savas kandidatūras uz brīvajiem amatiem Frankofonijas institūcijās;

· izvirzīt savu kandidatūru instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome);

· piedalīties balsošanā augstāk minētajās instancēs.

B) Asociētā locekļa statuss

Asociētie locekļi piedalās sekojošās instancēs:

· Samitā, nepiedaloties debatēs; tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu asociētie locekļi var sniegt ziņojumu,

· Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem.

Asociētie locekļi sēž pie galda īpaši norādītās vietās.

Tie nepiedalās minēto instanču slēgtajās sēdēs.

Asociētie locekļi piedalās:

· Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) un tās komisiju sēdēs, ar balsstiesībām.

Asociētie locekļi nepiedalās FPP slēgtajās sēdēs.

Asociētos locekļus var uzaicināt piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.

Asociētie locekļi saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.

Asociētie locekļi var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai VDF ietvaros.

Asociētie locekļi nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).

Lai saņemtu asociētā locekļa statusu, ir nepieciešama atbilstība stingri izvirzītiem noteikumiem. Tas attiecas uz Valstīm un valdībām, kur franču valoda jau ir viena no oficiālajām valodām vai to plaši pielieto ikdienā un kurām ir tuvas Frankofonijas vērtības.

C) Novērotāja statuss

Novērotāji piedalās sekojošās instancēs:

·Samitā, nepiedaloties debatēs;

· Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu novērotāji var sniegt ziņojumu.

Novērotāji nepiedalās:

· Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, ne tās komisiju sēdēs.

Novērotāji tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs.

Novērotāji sēž zālē īpaši norādītās vietās.

Novērotāji var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.

Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda (VDF) ietvaros.

Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).

Novērotāji saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.

Novērotāja statuss var tikt piešķirts Valstij vai valdībai.

Rūpējoties par frankofonās kopienas paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz mūžu.

D) Īpašā viesa statuss

Īpašā viesa statuss attiecas uz nesuverēnām teritoriālām vienībām vai ļaužu kopām – no Valstīm, kuras nav Frankofonijas dalībvalstis – kas izsaka šādu lūgumu, ja vien šīs vienības vai ļaužu kopas paudušas savu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā un viņu apdzīvotajā teritorijā patiešām tiek lietota franču valoda.

Šie noteikumi ir piemērojami vienīgi ar tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas šīs teritoriālās vienības vai ļaužu kopas.

Īpašā viesa statuss neattiecas uz Samitu. Tomēr jautājumu par piedalīšanos tajā var izskatīt uz katru Samitu atsevišķi, un šāds lēmums automātiski neatjaunojas.

Lūgumi, ko izteikušas augstāk minētās teritoriālās vienības vai ļaužu kopas, tiek izvērtēti saskaņā ar šajā dokumentā paredzēto procedūru.

Īpašie viesi piedalās samita atklāšanas sēdē, kā arī sēdēs, kurās tiek izskatīti sadarbības jautājumi. Īpašajiem viesiem nav balsstiesību, un viņi sēž zālē atsevišķi norādītās vietās.

Īpašie viesi tāpat tiek aicināti piedalīties sociālos un kultūras pasākumos.

Viņi saņem Samita dokumentus.

SFO vajadzētu attīstīt ar šo teritoriālo vienību un ļaužu kopu atbildīgajām personām gadījuma un privileģētus kontaktus, lai veicinātu īpašu palīdzības programmu ieviešanu franču valodas atbalstīšanai, kā arī veicinātu viņu piedalīšanos uz brīvprātības principa zināmās sadarbības programmās.

II NODAĻA : UZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS

Jebkuru jaunu lūgumu par uzņemšanu novērotāja vai asociētā locekļa statusā ievada ieinteresētās valsts vai valdības vadītāja vēstule, kas parastā diplomātiskā ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir valsts un valdības vadītāju konferences priekšgalā, proti tās valsts vai valdības vadītājam, kura pēdējā rīkojusi Konferenci. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms samita norises laika. Šis lūgums iespējami ātri tiek nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai.

Nav tiesību pretendēt uz augstāku statusu.

Lai pārietu no novērotāja statusa uz asociētā biedra statusu, tāpat kā pārejot no asociētā biedra statusa uz pilntiesīga locekļa statusu, ir nepieciešams nosūtīt formālu lūgumu, adresējot to tieši Frankofonijas Ģenerālsekretāram kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājam. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms nākamā samita, lai būtu pietiekami daudz laika tās izskatīšanai. Sekojošā procedūra šajā gadījumā ir identiska tai, kāda ir jauna locekļa uzņemšanas gadījumā.

SFO Ģenerālsekretārs, kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs, nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē. Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju (tā saucamo “Komisiju jautājumos, kas attiecas uz lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu”), kurā var piedalīties tikai pilntiesīgi locekļi, kuru pienākumos ietilpst lietu izskatīšana.

Šī komisija izstrādā detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome, pēc iepazīšanās ar ziņojumu, pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai Ministru konferencē.

Ad hoc komisija vajadzības gadījumā var izmantot Frankofonijas Ģenerālsekretāra pieprasīto speciālā uzdevuma informāciju, kas savākta nolūkā novērtēt uz vietas, cik lielā mērā situācija atbilst izvirzītajiem kritērijiem.

Ministru konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk uz Samitu.

Neviena valsts vai valdība nevar pretendēt uz pilntiesīga locekļa statusu, ja tā pirms tam nav bijusi asociētā locekle.

III NODAĻA : LIETAS SAGATAVOŠANA

A) Lai saņemtu Īpašā viesa statusu

Pietiek ar motivētu lūgumu, kas adresēta Starptautiskās Frankofonijas organizācijas Ģenerālsekretāram, ievērojot noteikumus, kas paredzēti augstāk aprakstītajā uzņemšanas procedūrā II Nodaļā.

B) Lai saņemtu Novērotāja statusu

Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar motīvu izklāstu.

Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un lielos starptautiskos pasākumos.

C) Lai saņemtu Asociētā locekļa statusu

Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu un visiem informācijas elementiem, kas palīdzēs novērtēt atbilstību.

Jebkura lūguma pamatā par asociētā locekļa statusa piešķiršanu jābūt detalizētam apmierinošas situācijas izklāstam attiecībā uz franču valodas lietošanu attiecīgajā valstī, paužot reālu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā, kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī, parakstoties zem tās vērtībām, kā to paredz tās Statūti un tās Samita un Ministru konferenču pieņemtās deklarācijas (acquis francophone pārņemšana).

Ievērojot konsekvenci, kandidāti, kas pielaisti franču valodā runājošo valstu vadītāju un valdību konferencē, tiek lūgti iesniegt savu lūgumu par uzņemšanu Frankofonijas Starpvaldību aģentūrā (FSA), saskaņā ar Frankofonijas Statūtu 11. pantu.

Šajā sakarā tiks novērtētas iestādes - FUA biedres, kādas Parlamenta nodaļas piederība FPA vai zināmu pilsētu piederība SMFA, vai kandidātu dalība CONFEMEN (Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konferencē) vai CONFEJES (Franciski runājošo valstu Jaunatnes un Sporta ministru konferencē).

Informācijas elementi, kas paredzēti lūguma sastādīšanai :

valodas laukā :

· franču valodas statuss (nacionālā, oficiālā, apmācības, otrā valoda, visvairāk lietotā svešvaloda)

· iespējami pasākumi, likumdošanas vai reglamentējošie, attiecībā uz franču valodu

· franču valodas evolūcija valstī salīdzinot ar citām valodām

· franču valodā runājošo aptuvenais skaits un procents

· specifiskas struktūras esamība, kuras uzdevums ir veicināt franču valodas izplatību

· asociāciju esamība, kuras darbojas franču valodas labā

pedagoģijas laukā :

· izglītošana franču valodā (kad franču valoda nav pirmā valoda)

· kopējs skolēnu skaits un mācību stundu skaits franču valodas apmācībā un apmācībā franču valodā pamatskolas, vidusskolas un augstākajā līmenī

· izglītošana citās svešvalodās

· frankofono virzienu klātbūtne augstākās izglītības līmenī

· franču valodas nodaļu klātbūtne

· valsts studentu skaits, kuri turpina studijas frankofonajās zemēs

· franču valodas pasniedzēju un asistentu skaits valstī no frankofonajām zemēm

· tālmācības izmantošana franču valodas apmācībā

· norādes uz izglītības reformām saistībā ar franču valodas mācīšanu, kas jau veiktas vai iecerētas

· situācija ar mācību grāmatām franču valodā

· partnerattiecību pastāvēšana starp valsts un frankofono valstu mācību iestādēm

· stipendiju apmērs, kas paredzēts studijām frankofonās mācību iestādēs ārzemēs vai stipendiju apmērs īsām stažēšanās programmām.

kultūras laukā :

· nozīmīgākie frankofonie pasākumi (literatūra, teātris, mūzika, ielu māksla, kino, multimediji, plastiskā māksla, tikšanās ar literātiem un māksliniekiem)

· frankofono kultūras centru vai institūtu esamība

· frankofono izrāžu un izstāžu cirkulācija

· kultūras attīstības programmas un projekti sadarbībā ar vienu vai vairākiem frankofoniem partneriem

· sadarbība ar ārvalstu frankofonajiem kultūras centriem

· publikas esamība, kas interesējas par frankofonajām kultūras aktivitātēm

· izdevēju, iespiedēju un distributoru esamība grāmatniecībā un rakstītajā presē franču valodā

· frankofono valodas un kultūras minoritāšu statusa esamība (franču valodas atzīšana un attīstības veicināšana)

· franču valodas klātbūtne un izteiksme publiskajā telpā (mediji, kultūras notikumi, sabiedriskā apspriešana)

· franču valodā rakstošo autoru parādīšanās

komunikāciju laukā :

· galveno, valstī pieejamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi franču valodā

· galveno, valstī izdodamo, rakstītās preses izdevumu nosaukumi

· galveno tirdzniecības punktu adreses (viesnīcas, lidostas, grāmatnīcas, kioski)

· frankofonās preses vitalitāte

· iespēja uztvert radio kanālus franču valodā

· radio kanālu programmas, kas tikai daļēji raida franču valodā (saturs)

· frankofonā radio vides evolūcija

· televīzijas kanālu uztveršana franču valodā

· televīzijas kanālu saturs, kuri tikai daļēji raida franču valodā

· viesnīcas, kurās var uztvert frankofonos kanālus (kabelis un satelīts)

· galvenās izmaiņas audiovizuālajā laukā (pozitīvā un negatīvā nozīmē attiecībā uz franču valodas un frankofonijas attīstību, jaunu programmu radīšanu vai izskaušanu franču valodā, pieeja jauniem kanāliem)

· sadarbības līgumu esamība (personāla apmācība, tehniskā palīdzība un palīdzība ar tehniku) un kopražojumi ar frankofonajām valstīm

· likumdošanas stāvoklis valstī attiecībā uz preses un audiovizuālo līdzekļu brīvību.

ekonomikas laukā :

· tiešās investīcijas no frankofonajām valstīm

· apjomīgi līgumi, kas nesen parakstīti ar frankofonajām valstīm

· tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgumi ar frankofonajām valstīm

· preču imports un eksports no un uz frankofonajām valstīm

· kooperācijas organizēšana PTO ietvaros ar citām frankofonijas valstīm

· valodu prakses evolūcija uzņēmumos

· solidaritāte ar attīstības valstīm

juridiskā un politikas laukā :

· demokrātijas attīstība tiesiskā valstī

· oficiālo dienestu esamība, kas seko cilvēktiesību jautājumiem

· līgumu parakstīšana vai ratifikācija, kuros izmantoti tiesību akti

· nozīmīgas juridiskās sadarbības programmas ar frankofonām valstīm

Frankofonijas prestižam :

· vislabāk izdevusies iniciatīva Frankofonijas attīstības veicināšanā

· uzticība kultūras dažādības attīstības veicināšanai

· uz Frankofoniju centrēti pasākumi

asociatīvajā jomā :

· vietējo asociāciju esamība, kuras nepārprotami balsta savu darbību uz franču valodu un Frankofoniju (profesionāli grupējumi, sieviešu un jauniešu asociācijas)

· šo asociāciju uzņemšana starptautiskajās frankofonajās asociācijās

· galvenie attīstības virzieni frankofonajā sabiedriskajā dzīvē

· franču valodas klātbūtne izklaides un sabiedriskajās vietās.

starptautiskajā un daudzpusējā jomā :

· frankofonā acquis pārņemšana

· efektīva un regulāra dalība frankofonajā kooperācijā starptautiskajās organizācijās vai lielās pasaules un reģionālā līmeņa Konferencēs un Samitos

· principiāla apņemšanās izmantot franču valodu starptautiskos forumos, kad dalībvalsts nacionālā valoda nav atzīta par darba valodu.

D) Lai saņemtu Pilntiesīga locekļa statusu

Asociētais loceklis katru gadu iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei gada pārskatu, ņemot par pamatu C sadaļā augstāk minētos punktus.

Asociēta locekļa pāreja uz pilntiesīga locekļa statusu nav likumīga. Formālajam lūgumam pēc statusa maiņas ir jāuzrāda progress un panāktās nozīmīgās pārmaiņas salīdzinājumā ar situāciju asociētā locekļa statusa iegūšanas laikā. Šim progresam un izmaiņām ir jāatspoguļo aizvien pieaugošā asociētā locekļa loma frankofonajā kooperācijā un sadarbībā, kā arī aizvien plašākā franču valodas pielietošanā.

Ārlietu ministrs

Valsts sekretārs

Juridiskā departamenta direktore

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule

E.Vijupe

V.Timermane-Moora

15.08.2006 13:23

3901

V.Timermane-Moora

vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Par Frankofonijas statūtiem

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

Sociālo seku nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

Konsultācijas nav notikušas

Likumprojekts šo jomu neskar

Konsultācijas ar SFO ģenerālsekretāra kabineta direktoru Pjēru de Kokatriks (Pierre de Cocatrix) par Latvijas iestāšanās un darbības procesu SFO novērotāja statusā.

Konsultācijas ar Francijas Kultūras centru Rīgā Latvijas pieteikuma lietas SFO izstrādes procesā.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

N. Penke

I.Mangule

Article 3 : Sommet

Article 4 : Conférence ministérielle

Article 5 : Conseil permanent de la Francophonie

Article 6 : Secrétaire général

Article 7 : Fonctions politiques

Article 8 : Fonctions en matière de coopération

Article 9 : Organisation internationale de la Francophonie

Article 11 : Représentations permanentes de l'OIF

Titre III : Des dispositions diverses

Article 13 : Langue

Article 14 : Interprétation de la Charte

Article 15 : Révision de la Charte

Article 16 : Dissolution

Article 17 : Entrée en vigueur

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule

Antananarivo, 2005. gada 23. novembrī

Ievads

II nodaļa: Par institūciju organizāciju

STARPTAUTISKĀ

Dokuments pieņemts Beirutā

(dokuments pieņemts Beirutā, Samita laikā – 2002. gada 20. oktobrī)

Šis dokuments, kas satur iestāšanās statusu un nosacījumus franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē un pieņemts Beirutā, Samita laikā 2002. gada 20. oktobrī, aizstāj dokumentu, ko sagatavojusi samitā Kotonū un papildinājusi samitā Hanojā.

I NODAĻA : STATUSS

B) Asociētā locekļa statuss

C) Novērotāja statuss

D) Īpašā viesa statuss

II NODAĻA : UZŅEMŠANAS PROCEDŪRAS

III NODAĻA : LIETAS SAGATAVOŠANA

B) Lai saņemtu Novērotāja statusu

C) Lai saņemtu Asociētā locekļa statusu

D) Lai saņemtu Pilntiesīga locekļa statusu

A.Pabriks

N.Penke

I.Mangule