2006. gada 22. novembrī
Nr. 9/1-2-2-(9/06)
Latvijas
Republikas
Saeimas
Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas kārtība ruļļa 39. panta otro daļu, Ārlietu komisija ierosina turpināt izskatīt 9. Saeimā likumprojektus, kuru izskatīšana 8. Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta:
1) Likumprojekts Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu (8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1521);
2) Likumprojekts Par Frankofonijas
statūtiem( 8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1857).
Ar cieņu,
\
Andris Bērziņš
Likumprojekts
1.pants. 2005.gada
23.novembra Frankofonijas statūti un dokuments "Iestāšanās statuss un
nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē" (turpmāk
Statūti) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.
2.pants. Statūtos paredzēto saistību
izpildi koordinē Ārlietu ministrija.
3.pants. Statūti stājas spēkā dokumenta
"Iestāšanās
statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju
konferencē" III nodaļas "B" apakšnodaļā noteiktajā kārtībā, un Ārlietu ministrija par to
paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
4.pants. Likums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināmi Statūti franču
valodā un to tulkojums latviešu valodā.
Ārlietu ministrs
A.Pabriks
Likumprojekta Par
Frankofonijas Statūtiem
anotācija
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs |
||||||||||||
1. Pašreizējās situācijas
raksturojums |
Franču valoda ir viena no
pamatsvešvalodām Latvijā, kuru apgūst visos līmeņos (bērnudārzos, pamatskolās
un vidusskolās, augstskolās, valodu kursos valsts institūcijās un privātajās
organizācijās). Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā ir pieaugusi
interese un nepieciešamība apgūt franču valodu. Pašlaik tiek īstenots
Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības Sadarbības līgums
par programmu "Franču valoda un apmācība Eiropas Savienības jautājumos
Latvijā 2005. - 2008.gadā". Jau kopš 1997. gada Rīgā aktīvi darbojas
Francijas Kultūras centrs. Latvijas augstskolas attīsta sadarbību ar ārvalstu
augstskolām (galvenokārt Francijas, Beļģijas un Kanādas) ES programmu (Socrates,
Erasmus) un divpusēju līgumu ietvaros. Īpaši spilgts
piemērs pēdējā laikā pieaugošajai sadarbībai ar frankofonajām valstīm ir
festivāli Pārsteidzošā Latvija Francijā 2005. gadā un 2007. gadā
paredzētais Francijas pavasaris Latvijā. Tāpēc
LR
ārlietu ministrs Dr. A. Pabriks savas vizītes laikā Francijā 2005. g. 2.
novembrī un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga oficiālās vizītes
laikā Francijā 2005. g. 7.-9. novembrī pauda Latvijas vēlmi
iestāties Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā (SFO, Organisation
internationale de la Francophonie) novērotāja statusā. Francijas puse
tikšanos laikā izteica atbalstu šādam Latvijas lēmumam. Šāda iniciatīva atbilst Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010. gadam teiktajam, ka lai spētu stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem, arvien lielāku nozīmi pasaulē iegūst globālās un reģionālās organizācijas, kurās valstis piedalās neatkarīgi no to lieluma un ietekmes. Darbība tajās Latvijai ir izdevīga, jo ļauj sniegt savu ieguldījumu konkrētu problēmu risināšanā un aizstāvēt savas nacionālās intereses pasaules politikā.Likumprojekta steidzamība
tiek pamatota ar to, ka Latvijas pieteikuma vēstule un lieta SFO
diplomātiskajā ceļā ir jānosūta līdz š.g. 28.-29. septembrī Bukarestē
plānotajam Samitam. Jautājums par Latvijas uzņemšanu SFO
novērotāja statusā tiks izskatīts 2008.gada Samitā Kvebekā. |
|||||||||||
2. Normatīvā akta projekta
būtība |
Pievienošanās
Frankofonijas Statūtiem paredz Latvijas novērotāja statusa iegūšanu SFO. Novērotāja
statuss SFO Latvijai dos iespēju: -
veidot
tiešu sadarbību ar vairāk nekā 60 Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Amerikas valstīm,
dibinot kontaktus gan kultūras, sociālā, ekonomikas, gan arī politikas jomā; -
apliecināt
sevi kā stabilu, uz attīstību orientētu valsti un veicināt Latvijas ietekmes
paplašināšanu, it īpaši ANO un citu starptautisko organizāciju ietvaros; -
dāvās
papildus iespējas kultūras un zinātnes sadarbības
paplašināšanai, kā arī franču
valodas apguves pilnveidošanai Latvijā. SFO ietilpst Frankofonijā, kas ir valstu savienība,
kurā tiek īstenota ne tikai lingvistiskā kustība, bet kur ir noteiktas
politiskās prioritātes un darbības virzieni. Frankofonijas valstu
kodols pamazām kļūst arvien daudzveidīgāks un dalībnieki, kas pievienojas
organizācijai, uzsver, ka lingvistiskā puse nav vienīgā. No 53 dalībvalstīm,
kuras šodien veido SFO, vairākās valstīs nerunā franču valodā, piemēram,
Albānijā un Bulgārijā. Vēl no Eiropas valstīm, kas SFO darbojas kā
dalībvalstis, jāmin Francija, Beļģija, Luksemburga, Šveice, Monako, Moldova.
Novērotāja statuss piešķirts Armēnijai, Austrijai, Horvātijai, Gruzijai,
Ungārijai, Lietuvai, Polijai, Čehijai, Slovākijai un Slovēnijai. Frankofonijas
Statūtos ir noteikti sekojoši tās darbības mērķi: -
veicināt
demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un
risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai; -
veicināt
kultūru un civilizāciju dialogu; -
veicināt
tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām
solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt
to ekonomikas uzplaukumu; - sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu. Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos. 2004. gada novembrī, Frankofonijas 10. Samita
laikā tika apstiprināta stratēģija, kurā noteikti 4 galvenie virzieni, kuros
Frankofonija paredz sniegt lielāko ieguldījumu: -
franču
valodas un kultūru daudzveidības attīstīšana; -
miera,
demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana; -
atbalsts
izglītības, izglītošanas, augstākā izglītības un pētniecības attīstībai; -
sadarbība
ilgtspējīgas attīstības un solidaritātes palīdzības attīstībai. Novērotāja
statuss SFO: Novērotāji piedalās
sekojošās instancēs: -
Samitā,
neiesaistoties debatēs; -
Ministru
konferencē, neiesaistoties debatēs. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu,
novērotāji var sniegt ziņojumu. Novērotāji nepiedalās: -
Frankofonijas
Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, kā arī tās komisiju sēdēs; Novērotāji
tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs. Novērotāji
sēž zālē īpaši norādītās vietās. Novērotāji
var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru
ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt. Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu
frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda
(VDF) ietvaros. Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru
Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru
konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome). Novērotāji
saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču
Sekretariāts. Novērotāja statuss var tikt piešķirts
valstij vai valdībai. Rūpējoties par frankofonās kopienas
paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas
mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku. Novērotāja statusa iegūšanas procedūra SFO: Lūgumu par uzņemšanu
novērotāja statusā ieinteresētās valsts vai valdības vadītājs izsaka vēstulē,
kas parastā diplomātiskā ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir
valsts un valdības vadītāju konferences priekšgalā, proti, tās valsts vai
valdības vadītājam, kura pēdējā rīkojusi Samitu. Šis lūgums iespējami ātri tiek
nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai. SFO Ģenerālsekretārs kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes
priekšsēdētājs nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē.
Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju. Šī komisija izstrādā
detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome
pēc iepazīšanās ar ziņojumu pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai
Ministru konferencē. Ad
hoc komisija vajadzības gadījumā var lūgt
Frankofonijas Ģenerālsekretāra nozīmētajai ekspertu grupai sniegt ziņojumu
par to, kāda attiecīgajā valstī ir situācija saistībā ar izvirzītajiem
pievienošanās kritērijiem. Ministru
konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk
Samitam. Samita sākuma
posmā, Samits, balstoties uz Ministru konferences sniegtajām rekomendācijām,
slēgtā sēdē un pēc vienprātības principa, lemj par jaunā prasītāja uzņemšanu
vai neuzņemšanu. Lieta (dossier) novērotāja statusa
iegūšanai: Kandidāta lūgumam
obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu. Jebkura lūguma pamatā par novērotāja statusa
piešķiršanu jābūt stingrai gribai veicināt franču valodas lietošanas tālāku
attīstību, lai kāds arī nebūtu tās lietošanas līmenis lūguma iesniegšanas
brīdī. Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība, un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un nozīmīgos starptautiskos pasākumos. |
|||||||||||
3. Cita informācija |
- |
|||||||||||
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību |
||||||||||||
1. Ietekme uz
makroekonomisko vidi |
Nav
būtiskas ietekmes |
|||||||||||
2. Ietekme uz
uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu |
Nav
būtiskas ietekmes. |
|||||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Sociālo seku nav |
|||||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Ietekmes uz vidi nav |
|||||||||||
5. Cita informācija |
- |
|||||||||||
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem tūkst. Ls |
||||||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu
laikā pēc kārtējā gada |
|||||||||
1 |
2006 |
2007 |
2008 |
2009 |
|
|||||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
|||||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
Likumprojekts šo jomu
neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
1.0 |
1.0 |
|||||||
3. Finansiālā ietekme |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
- 1.0 |
- 1.0 |
|||||||
4. Prognozējamie
kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
Likumprojekts šo
jomu neskar |
|||||||
5. Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins |
- |
|||||||||||
6. Cita informācija |
Atbilstoši pašlaik pieejamajai informācijai Latvijas ikgadējās iemaksas SFO būtu 1000 latu gadā. Iemaksu apjoms valstīm ar novērotāja statusu SFO tiks noteikts 2006. gada. 28.-29. septembra Samita laikā Bukarestē. |
|||||||||||
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā
esošo tiesību normu sistēmu |
||||||||||||
1. Kādi normatīvie akti
(likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti
to projekti. Attiecībā uz Ministru
kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā
likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī
termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt |
Nebūs jāizdod papildu
tiesību akti |
|||||||||||
2. Cita informācija |
- |
|||||||||||
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts |
||||||||||||
1. Saistības pret Eiropas
Savienību |
Likumprojekts
šo jomu neskar.
|
|||||||||||
2. Saistības pret citām
starptautiskajām organizācijām |
Likumprojekts
šo jomu neskar.
|
|||||||||||
3. Saistības, kas izriet
no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem
līgumiem |
Likumprojekts
šo jomu neskar.
|
|||||||||||
4. Atbilstības
izvērtējums - |
||||||||||||
Attiecīgie EK tiesību akti
un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas
u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija |
Likumprojekts
šo jomu neskar
|
|||||||||||
Latvijas tiesību
akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.) |
ES tiesību akta un
attiecīgā panta Nr. |
Atbilstības pakāpe
(atbilst/ neatbilst) |
Komentāri |
|||||||||
5. Cita informācija |
- |
|||||||||||
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu |
||||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām
organizācijām konsultācijas ir notikušas konsultācijas |
Konsultācijas
nav notikušas
|
|||||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko
organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādātie tās iesniegtie priekšlikumi,
mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) |
Likumprojekts
šo jomu neskar
|
|||||||||||
3. Kādi sabiedrības
informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Par
LR ārlietu ministra Dr. A. Pabrika vizītes laikā Francijā 2005. g. 2.
novembrī un Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas oficiālās
vizītes laikā Francijā 2005. g. 7.-9. novembrī pausto Latvijas
vēlmi iestāties SFO
novērotāja statusā Latvijas Republikas iedzīvotājus informējuši plašsaziņas
līdzekļi.
|
|||||||||||
4. Konsultācijas ar
starptautiskajiem konsultantiem |
Konsultācijas
ar SFO ģenerālsekretāra kabineta direktoru Pjēru de Kokatriks (Pierre de
Cocatrix) par Latvijas iestāšanās un darbības procesu SFO novērotāja
statusā.
Konsultācijas ar Francijas Kultūras centru Rīgā Latvijas pieteikuma lietas SFO izstrādes procesā. |
|||||||||||
5. Cita informācija |
Tika veiktas
konsultācijas ar Lietuvas Ārlietu ministrijas amatpersonām, jo Lietuva
novērotāja statusā SFO ir jau kopš 1999. gada 4. septembra. Tās informēja, ka
novērotāja statuss SFO paver Lietuvai papildus iespējas paplašināt starptautiskos
sakarus kultūras, politiski ekonomiskās un sociālās sadarbības jomās. Dalība SFO kā
lingvistiski kulturālā forumā rada labvēlīgus apstākļus kultūras un zinātnes
sadarbības paplašināšanai, jauniešu apmaiņai, franču valodas mācīšanas
stiprināšanai, franču kultūras iepazīšanai. Lietuvas institūcijām ir radīta
iespēja iesaistīties SFO aģentūru un asociāciju darbībā (Frankofonijas
Universitātes aģentūra, Pilsētu mēru
asociācija utt.). SFO kontekstā ir iespēja
aizstāvēt savas intereses ANO ietvaros un citās starptautiskajās
organizācijās. |
|||||||||||
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||||
1. Kā tiks nodrošināta
tiesību akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas
jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Netiek radītas
jaunas valsts institūcijas. |
|||||||||||
2. Kā sabiedrība tiks
informēta par normatīvā akta ieviešanu |
Tiesību akts tiks
publicēts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. |
|||||||||||
3. Kā indivīds var
aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo |
Likumprojekts šo jomu
neskar. |
|||||||||||
4. Cita informācija |
- |
|||||||||||
Ārlietu ministrs
A.Pabriks
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
N. Penke |
I.Mangule |
E.Vijupe |
V.Timermane-Moora |
15.08.2006 13:44
1637
V.Timermane-Moora
vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686
adoptée
par la Conférence ministérielle de la Francophonie
Antananarivo,
le 23 novembre 2005
Préambule
La Francophonie
doit tenir compte des mutations historiques et des grandes évolutions
politiques, économiques, technologiques et culturelles qui marquent le XXIe
siècle pour affirmer sa présence et son utilité dans un monde
respectueux de la diversité culturelle et linguistique, dans lequel la langue
française et les valeurs universelles
se développent et contribuent à une action multilatérale originale et
à la formation d'une
communauté internationale solidaire.
La langue
française constitue aujourd'hui un précieux héritage commun qui fonde le
socle de la Francophonie, ensemble pluriel et divers. Elle est aussi un
moyen d'accès à la modernité, un outil de communication, de réflexion et de
création qui favorise l'échange
d'expériences.
Cette histoire,
grâce à laquelle le monde qui partage la langue française
existe et se développe, est portée par la vision des chefs d'État et
de gouvernement et par les nombreux militants de la cause francophone et les
multiples organisations privées et publiques qui, depuis longtemps,
oeuvrent pour le rayonnement de la langue française,
le dialogue des cultures et la culture du dialogue.
Elle a aussi été
portée par l'Agence de coopération culturelle et technique, seule organisation
intergouvernementale de la Francophonie issue de la Convention de Niamey
en 1970, devenue l'Agence de la Francophonie après la révision de sa
charte à Hanoi, en 1997.
Afin de donner
à la Francophonie sa pleine dimension politique, les chefs d'État et de gouvernement,
comme ils en avaient décidé à Cotonou en 1995, ont élu un Secrétaire général,
clé de voûte du système institutionnel francophone, de même
que la Conférence ministérielle, en 1998 à Bucarest, a
pris acte de la décision du Conseil permanent d'adopter l'appellation «
Organisation internationale de la Francophonie ».
À Ouagadougou, en 2004,
réunis en Xe Sommet, les chefs d'État et de gouvernement ont
approuvé les nouvelles missions stratégiques de la Francophonie et ont pris la décision
de parachever la réforme institutionnelle afin de mieux fonder la personnalité
juridique de l'Organisation internationale de la Francophonie et de préciser
le cadre d'exercice des attributions du Secrétaire général.
Tel est l'objet
de la présente Charte, qui donne à l'ACCT devenue Agence de la
Francophonie, l'appellation d'Organisation internationale de la Francophonie.
Titre I : Des objectifs
Article 1
: Objectifs
La Francophonie, consciente des
liens que crée entre ses membres le partage de la langue
française et des valeurs universelles, et souhaitant les utiliser au
service de la paix, de la coopération, de la solidarité et du
développement durable, a pour objectifs d'aider : à
l'instauration et au développement de la démocratie, à la prévention,
à la gestion et au règlement des conflits, et au soutien à
l'État de droit et aux droits de l'Homme ; à l'intensification du
dialogue des cultures et des civilisations ; au rapprochement des
peuples par leur connaissance mutuelle ; au renforcement de leur solidarité par
des actions de coopération multilatérale en vue de favoriser l'essor de leurs économies ; à la promotion de
l'éducation et de la formation. Le
Sommet peut assigner d'autres objectifs à la Francophonie.
La Francophonie
respecte la souveraineté des États, leurs langues et leurs cultures. Elle
observe la plus stricte neutralité dans les questions de politique intérieure.
Les institutions
de la présente Charte concourent, pour ce qui les concerne, à la
réalisation de ces objectifs et au respect de ces principes.
Titre II : De l'organisation institutionnelle
Article 2 : Institutions et opérateurs
Les institutions de la Francophonie sont :
1. Les instances de la Francophonie :
- La Conférence des chefs d'État
et de gouvernement des pays ayant le français en
partage, ci-après appelée le « Sommet » ;
La Conférence ministérielle de la Francophonie,
ci-après appelée « Conférence ministérielle » ;
- Le Conseil permanent de la Francophonie,
ci-après appelé « Conseil permanent ».
2.
Le Secrétaire général de la Francophonie.
3.
L'Organisation internationale de la Francophonie (OIF).
4.
L'Assemblée
parlementaire de la
Francophonie (APF), qui
est l'Assemblée
consultative de la Francophonie.
5.
Les opérateurs directs et reconnus du Sommet, qui
concourent, dans les domaines de
leurs compétences, aux objectifs de la Francophonie tels que définis dans
la
présente Charte :
- l'Agence universitaire de la Francophonie (AUF) ;
- TV5, la télévision
internationale francophone ;
- l'Université Senghor d'Alexandrie ;
- l'Association internationale des maires et
responsables des capitales et des métropoles partiellement ou
entièrement francophones (AIMF).
6. Les
Conférences ministérielles permanentes : la Conférence des ministres de l'Éducation
des pays ayant le français en partage (Confémen) et la Conférence des
ministres de la Jeunesse et des Sports des pays ayant le français en
partage (Conféjes).
Le Sommet,
instance suprême de la Francophonie, se compose des chefs d'État et de gouvernement
des pays ayant le français en partage. Il se réunit tous les deux ans.
Il est présidé
par le chef d'État ou de gouvernement du pays hôte du Sommet jusqu'au Sommet
suivant.
Il statue sur
l'admission de nouveaux membres de plein droit, de membres associés et de
membres observateurs à l'OIF.
Il définit les
orientations de la Francophonie de manière à assurer son
rayonnement dans le monde.
Il adopte toute résolution qu'il
juge nécessaire au bon fonctionnement de la Francophonie et
à la réalisation de ses objectifs.
Il élit le
Secrétaire général, conformément aux dispositions de l'article 6 de la présente
Charte.
La Conférence
ministérielle se compose de tous les membres du Sommet. Chaque membre
est représenté par le ministre des Affaires étrangères ou le ministre
chargé de la Francophonie, ou son délégué. Le Secrétaire général
de la Francophonie siège de droit à la Conférence
ministérielle, sans prendre part au vote.
La Conférence
ministérielle est présidée par le ministre des Affaires étrangères ou le
ministre chargé de la Francophonie du pays hôte du Sommet, un an avant et
un an après celui-ci.
La Conférence
ministérielle se prononce sur les grands axes de l'action multilatérale francophone.
La Conférence
ministérielle prépare le Sommet. Elle veille à l'exécution des décisions arrêtées par
le Sommet et prend toutes initiatives à cet effet. Elle adopte le budget et les rapports financiers de l'OIF
ainsi que la répartition du Fonds multilatéral
unique.
La Conférence
ministérielle nomme le Commissaire aux comptes de l'OIF et du FMU. Sur
saisine d'un État membre ou d'un gouvernement participant, la Conférence ministérielle
demande au Secrétaire général de fournir toute information concernant l'utilisation
du Fonds.
La Conférence
ministérielle définit les conditions dans lesquelles les commissaires aux comptes des opérateurs
sont appelés à coopérer avec le Commissaire aux comptes de l'OIF et du FMU.
La Conférence ministérielle
recommande au Sommet l'admission de nouveaux membres et de
nouveaux membres associés ou observateurs, ainsi que la nature de leurs
droits et obligations.
La Conférence ministérielle fixe les barèmes des
contributions statutaires à l'OIF. La Conférence
ministérielle peut décider de déplacer le siège de l'OIF. La
Conférence ministérielle nomme les liquidateurs.
La Conférence ministérielle crée
tout organe subsidiaire nécessaire au bon fonctionnement de
l'OIF.
Les modalités de
fonctionnement de la Conférence ministérielle sont précisées dans son
Règlement intérieur.
Le Conseil
permanent est l'instance chargée de la préparation et du suivi du Sommet,
sous l'autorité de la Conférence ministérielle.
Le Conseil permanent est composé des
représentants personnels dûment accrédités par les chefs
d'États ou de gouvernements membres du Sommet.
Le Conseil permanent est présidé
par le Secrétaire général de la Francophonie. Il se prononce sur ses
propositions et le soutient dans l'exercice de ses fonctions.
Le Conseil
permanent de la Francophonie a pour missions :
-
de veiller à l'exécution des décisions prises par
la Conférence ministérielle ;
-
d'examiner les propositions de répartition du FMU ainsi
que l'exécution des
décisions
d'affectation ;
-
d'examiner les rapports financiers et les prévisions
budgétaires de l'OIF ;
-
d'examiner et d'adopter l'ordre du jour provisoire des
réunions de la Conférence
ministérielle ;
-
de faire rapport à la Conférence ministérielle sur
l'instruction des demandes
d'adhésion ou de modification de statut ;
-
d'exercer son rôle d'animateur, de coordonnateur et
d'arbitre. Il dispose à cet
effet des commissions
suivantes : la
commission politique, la
commission
économique, la commission de coopération et
de programmation, et
la
commission administrative et financière. Ces commissions sont
présidées par un
représentant d'un
État ou d'un
gouvernement membre, qu'il
désigne sur
proposition de la commission concernée ;
-
d'adopter le statut du personnel et le règlement financier ;
-
d'examiner et d'approuver les projets de programmation ;
-
de procéder aux évaluations des programmes des opérateurs
;
-
de nommer le Contrôleur financier ;
-
de remplir toute autre mission que lui confie la
Conférence ministérielle.
En tant que de
besoin, le Secrétaire général réunit le Conseil permanent.
Les modalités de fonctionnement du
Conseil permanent sont fixées par son Règlement intérieur.
Le Secrétaire
général de la Francophonie préside le Conseil de coopération. Il est représenté
dans les instances des opérateurs. Il dirige l'Organisation internationale de la
Francophonie.
Le Secrétaire
général est élu pour quatre ans par les chefs d'État et de gouvernement. Son
mandat peut être renouvelé. Il est placé sous l'autorité des instances.
Le statut du
Secrétaire général a un caractère international. Le Secrétaire général
ne demande ni ne reçoit d'instructions ou d'émoluments d'aucun
gouvernement ni d'aucune autorité extérieure.
Il est
responsable du Secrétariat de toutes les instances de la Francophonie, aux sessions
desquelles il assiste.
Il préside le Conseil permanent, dont
il prépare l'ordre du jour. Il ne prend pas part au vote. Il veille à la mise en œuvre des mesures adoptées,
dont il rend compte.
Le Secrétaire général est le
représentant légal de l'OIF. À ce titre, il engage l'Organisation
et signe les accords internationaux. Il peut déléguer ses pouvoirs.
Le Secrétaire
général rend compte au Sommet de l'exécution de son mandat.
Le Secrétaire
général nomme le personnel et ordonne les dépenses. Il est responsable de l'administration et du
budget de l'OIF dont il peut déléguer la gestion.
Le Secrétaire général est chargé de
l'organisation et du suivi des conférences ministérielles
sectorielles décidées par le Sommet.
Le Secrétaire général conduit l'action
politique de la Francophonie, dont il est le porte-parole et le représentant
officiel au niveau international.
Il exerce ses prérogatives dans le respect de celles du
président en exercice du Sommet et du
président de la Conférence ministérielle.
Le Secrétaire général se tient
informé en permanence de l'état des pratiques de la démocratie, des
droits et des libertés dans l'espace francophone.
En cas d'urgence, le Secrétaire
général saisit le Conseil permanent et, compte tenu de la gravité des
événements, le président de la Conférence ministérielle, des situations
de crise ou de conflit dans lesquelles des membres peuvent être ou sont impliqués. Il propose les
mesures spécifiques pour leur prévention, leur gestion et leur
règlement, éventuellement en collaboration avec d'autres organisations internationales.
Le Secrétaire
général propose aux instances, conformément aux orientations du Sommet,
les axes prioritaires de l'action francophone multilatérale. Il le fait en concertation
avec les opérateurs.
Il propose la
répartition du FMU et il ordonne les décisions budgétaires et
financières qui y sont relatives.
Le Secrétaire
général est responsable de l'animation de la coopération multilatérale francophone
financée par le FMU.
Dans
l'accomplissement de ces fonctions, il nomme, après consultation du CPF,
un Administrateur chargé d'exécuter, d'animer et de gérer la coopération
intergouvernementale multilatérale, ainsi que d'assurer, sous son autorité, la gestion des affaires
administratives et financières. L'Administrateur propose au Secrétaire général les programmes de coopération
de l'OIF qui sont définis dans le cadre des décisions du Sommet. Il est chargé
de leur mise en œuvre. Il participe aux travaux des instances. Il contribue à la préparation de la
Conférence des organisations internationales non gouvernementales, ainsi
qu'à l'organisation et au suivi des conférences
ministérielles sectorielles décidées par le Sommet et confiées à l'OIF.
L'Administrateur est nommé pour quatre ans et sa mission peut être
renouvelée. Il exerce ses fonctions
par délégation du Secrétaire général.
Le Secrétaire
général évalue l'action de coopération intergouvernementale francophone, telle que décidée. Il veille
à l'harmonisation des programmes et des actions de l'ensemble des opérateurs directs reconnus.
A cette fin, il
préside un Conseil de coopération, qui réunit l'Administrateur de l'OIF, les
responsables des opérateurs ainsi que de l'APF. Il exerce ces fonctions avec impartialité, objectivité et
équité. Le Conseil de coopération assure, de manière permanente, la cohérence, la complémentarité et
la synergie des programmes de coopération
des opérateurs.
L'Agence de coopération culturelle
et technique créée par la Convention de Niamey du 20 mars 1970
et devenue l'Agence de la Francophonie, prend l'appellation «
Organisation internationale de la Francophonie ».
L'Organisation internationale de la
Francophonie est une personne morale de droit international
public et possède la personnalité juridique.
L'OIF peut
contracter, acquérir, aliéner tous biens mobiliers et immobiliers, ester en justice
ainsi que recevoir des dons, legs et subventions des gouvernements, des institutions
publiques ou privées, ou des particuliers.
Elle est le
siège juridique et administratif des attributions du Secrétaire général.
L'OIF remplit toutes tâches
d'étude, d'information, de coordination et d'action. Elle est habilitée à faire tout acte nécessaire
à la poursuite de ses objectifs.
L'OIF collabore avec les diverses
organisations internationales et régionales sur la base des
principes et des formes de coopération multilatérale reconnus.
L'ensemble du
personnel de l'OIF est régi par son propre statut et règlement du personnel,
dans le respect du règlement financier. Le statut du personnel a un caractère
international.
Le siège de l'Organisation internationale de la
Francophonie est fixé à Paris.
Article 10 : États
et gouvernements membres, membres associés et observateurs
Les États parties
à la Convention de Niamey sont membres de l'OIF. En outre, la présente
Charte ne porte pas préjudice aux situations existantes en ce qui concerne la
participation d'États et de gouvernements tant aux instances de l'Organisation internationale
de la Francophonie qu'aux instances de l'Agence de la Francophonie.
Tout État qui
n'est pas devenu partie à la Convention dans les conditions prévues aux articles
4 et 5 de celle-ci, devient membre de l'OIF s'il a été admis à
participer au Sommet.
Dans le plein
respect de la souveraineté et de la compétence internationale des États
membres, tout gouvernement peut être admis comme gouvernement participant
aux institutions, aux activités et aux programmes de l'OIF, sous réserve de
l'approbation de l'État membre dont relève le territoire sur
lequel le gouvernement participant concerné exerce son autorité, et
selon les modalités convenues entre ce gouvernement et celui de l'État
membre.
La nature et
l'étendue des droits et obligations des membres, des membres associés et des
observateurs sont déterminées par le texte portant statut et modalités d'adhésion.
Tout membre peut se retirer de l'OIF
en avisant le gouvernement du pays qui exerce la présidence du
Sommet ou le gouvernement du pays où est fixé le siège de l'OIF,
au moins six mois avant la plus proche réunion du Sommet. Le retrait prend
effet à l'expiration
du délai de six mois suivant cette notification.
Toutefois, le membre concerné demeure
tenu d'acquitter le montant total des contributions
dont il est redevable.
Sur proposition du Secrétaire
général, la Conférence ministérielle peut établir des représentations
dans les diverses régions géographiques de l'espace francophone et
auprès d'institutions
internationales, et décider de manière équilibrée du lieu, de la composition, ainsi que des fonctions et du mode de
financement de ces représentations.
Article 12 : De
la Conférence des organisations internationales non gouvernementales et des
organisations de la société civile
Tous les deux
ans, le Secrétaire général de la Francophonie convoque une conférence des
organisations internationales non gouvernementales, conformément aux directives
adoptées par la Conférence ministérielle.
La langue
officielle et de travail des institutions et opérateurs de la Francophonie est le
français.
Toute décision relative à
l'interprétation de la présente Charte est prise par la Conférence
ministérielle de la Francophonie.
La Conférence
ministérielle a compétence pour amender la présente Charte.
Le gouvernement de l'État sur le
territoire duquel est fixé le siège de l'OIF notifie à tous les membres ainsi qu'au Secrétaire général
toute révision apportée à la présente Charte.
L'OIF est
dissoute :
-
soit si toutes les parties à la Convention, éventuellement sauf une,
ont dénoncé
celle-ci ;
-
soit si la Conférence ministérielle de la Francophonie en
décide la dissolution.
En cas de
dissolution, l'OIF n'a d'existence qu'aux fins de sa liquidation et ses affaires
sont liquidées par des liquidateurs, nommés conformément à l'article 4,
qui procéderont à la réalisation de l'actif de l'OIF et à
l'extinction de son passif. Le solde actif ou passif sera réparti
au prorata des contributions respectives.
La présente Charte
prend effet à partir de son adoption par la Conférence ministérielle
de la Francophonie.
o
ORGANISATION INTERNATIONALE
DE LA FRANCOPHONIE
Statuts
et modalités d'adhésion à la
Conférence
des chefs d'Etat et de
gouvernement
des pays ayant
le
français en partage
|
Texte
adopté par le Sommet de Beyrouth
Statuts et modalités d'adhésion
à la Conférence des chefs d'Etat et de
gouvernement des
pays ayant le français en partage (texte adopté par
le Sommet de Beyrouth - 20 octobre 2002)
Le présent document portant « statuts
et modalités d'adhésion à la Conférence des chefs d'Etat et de
gouvernement des pays ayant le français en partage », adopté par le Sommet
de Beyrouth le 20 octobre 2002, se substitue au document issu des travaux du
Sommet de Cotonou et amendé au Sommet de Hanoi.
CHAPITRE I :
STATUTS
A) Statut de
Membre de plein droit
Les membres de
plein droit participent pleinement à l'ensemble des instances de la Francophonie, soit :
Sommet de la Francophonie,
Conférence ministérielle de la Francophonie,
Conseil permanent de la Francophonie.
Ils participent
également aux :
Conférences ministérielles sectorielles de la Francophonie,
Commissions du Conseil permanent de la Francophonie
(Commission politique,
Commission économique, Commission de coopération).
Les membres de
plein droit sont seuls admis :
à présenter des candidatures aux postes à
pourvoir dans les institutions de la
Francophonie ;
à se porter
candidats pour accueillir les
réunions des instances
(Sommet,
Conférence ministérielle de
la Francophonie et
Conseil permanent de
la
Francophonie) ;
à prendre part à un vote au sein des instances mentionnées
ci-dessus.
B) Statut de Membre Associé
Les membres
associés assistent aux instances suivantes :
au Sommet
sans intervenir dans les débats ; toutefois, après
accord de la
Présidence, ils peuvent présenter une communication,
à la Conférence ministérielle de la Francophonie,
dans les mêmes conditions.
Ils siègent à la table de façon
distincte.
Ils n'assistent pas aux séances à huis clos de ces
instances
Les membres associés participent :
au Conseil permanent de
la Francophonie et à ses commissions avec voix
délibérative.
Ils ne participent ni n'assistent aux
séances à huis clos du CPF.
Les membres associés peuvent
être invités à participer aux autres manifestations de la
Francophonie: conférences ministérielles sectorielles, colloques, réunions
d'experts, etc.
Les membres
associés reçoivent l'information et la documentation non confidentielles
diffusées par le
Secrétariat des instances.
Ils peuvent
contribuer volontairement au financement de la coopération multilatérale
francophone dans le cadre du FMU.
Ils ne peuvent pas se porter candidats pour accueillir
les réunions des instances de la Francophonie
(Sommet, Conférence ministérielle de la Francophonie et Conseil permanent de la Francophonie).
L'accès au
statut de membre associé répond à des conditions strictes. Il est
réservé à des Etats et des gouvernements pour lesquels le français est d'ores
et déjà l'une des langues officielles
ou d'un usage habituel et courant et qui partagent les valeurs de la Francophonie.
C) Statut
d'Observateur
Les observateurs assistent aux instances suivantes :
au Sommet,
sans intervenir dans les débats,
à la Conférence
ministérielle, dans les mêmes conditions. Ils peuvent toutefois,
après accord de la Présidence,
présenter une communication.
Les observateurs
n'assistent pas :
aux sessions du Conseil
permanent de la Francophonie, ni aux réunions de ses
Commissions.
Ils n'assistent pas non plus aux
huis clos de l'une quelconque des instances de la Francophonie.
Les observateurs siègent dans
la salle de façon distincte.
Les observateurs peuvent être
invités à assister aux autres manifestations de la Francophonie:
conférences ministérielles sectorielles, colloques, réunions d'experts, etc.
Les observateurs peuvent contribuer
volontairement au financement de la coopération multilatérale francophone dans
le cadre du Fonds multilatéral unique (FMU).
Ils ne peuvent pas se porter candidats pour accueillir
les réunions des instances de la Francophonie
(Sommet, Conférence ministérielle de la Francophonie et Conseil permanent de la Francophonie).
Les observateurs
reçoivent l'information et la documentation non confidentielles diffusées par le Secrétariat des
instances.
Le statut d'observateur peut
être accordé à un Etat ou à un gouvernement.
Dans le souci de privilégier
l'objectif d'approfondissement de la communauté francophone, le
statut d'observateur est accordé à titre pérenne.
D) Statut
d'Invité spécial
Le statut d'invité spécial vise les
entités ou collectivités territoriales non souveraines -ressortissantes d'Etats
non membres de la Francophonie - qui en font la demande, dès lors que ces entités ou collectivités manifestent
leur volonté d'engagement dans la Francophonie
et que l'usage de la langue française est attesté sur leur territoire.
Ces dispositions sont applicables
sous réserve de l'accord de l'Etat dont relèvent ces entités
ou collectivités.
Le statut d'invité spécial ne
concerne que le Sommet. Il est accordé à l'occasion de chaque
Sommet et n'est donc pas reconductible automatiquement.
Les demandes formulées par les
entités ou les collectivités territoriales précitées sont appréciées selon
la procédure prévue dans le présent document.
Les invités spéciaux assistent
à la séance inaugurale du Sommet, ainsi qu'aux séances consacrées
au volet coopération. Ils n'ont pas voix délibérative et siègent dans la
salle de façon distincte.
Ils sont également invités à participer aux
manifestations sociales et culturelles. Ils reçoivent les documents
du Sommet.
L'OIF pourra développer avec leurs
autorités des contacts occasionnels et privilégiés, afin de
contribuer à mettre en oeuvre des programmes particuliers de soutien
à la langue française ainsi que pour favoriser leur
participation, sur une base volontaire, à certains programmes de
coopération.
CHAPITRE II :
PROCEDURES D'ADHESION
Toute nouvelle demande d'adhésion en
qualité d'observateur ou de membre associé doit être
introduite par une lettre du chef de l'Etat ou du gouvernement intéressé, adressée
par les voies diplomatiques habituelles, au Président en exercice de la Conférence des chefs d'Etat ou
de gouvernement, c'est-à-dire au chef de l'Etat ou du gouvernement du dernier pays ayant accueilli la
Conférence. Cette demande accompagnée
d'un dossier circonstancié de candidature doit être déposée au moins six mois avant la tenue du Sommet. Elle est
aussitôt communiquée au Secrétaire général de la Francophonie pour instruction.
L'accession à un statut supérieur
n'est pas de droit.
Le passage du statut d'observateur
au statut de membre associé tout comme celui de membre associé
à celui de membre de plein droit nécessite une demande formelle adressée
directement au Secrétaire général de la Francophonie, en sa qualité de Président
du Conseil permanent de la Francophonie. La demande accompagnée d'un dossier
circonstancié doit être déposée dans un délai de six mois avant la tenue
du
prochain Sommet pour qu'elle puisse
être instruite. La procédure suivie est alors identique
à celle des nouvelles adhésions.
Le Secrétaire général de l'OIF, en
sa qualité de Président du Conseil permanent de la Francophonie,
soumet la demande et le dossier à l'examen du Conseil. Celui-ci constitue
en son sein une commission ad hoc (dite « Commission sur les demandes d'adhésion
ou de modification de statut »), ouverte aux seuls membres de plein droit et
chargée de l'instruction des dossiers.
Cette commission
établit un rapport détaillé qu'elle soumet au Conseil permanent de la Francophonie.
Celui-ci, après examen, adopte un avis destiné à la Conférence ministérielle.
La commission ad hoc peut en tant
que de besoin compter sur le rapport d'une mission d'enquête
nommée par le Secrétaire général de la Francophonie dans le but d'évaluer sur le
terrain le respect des critères d'adhésion.
La Conférence ministérielle formule
une recommandation destinée au Sommet, qui est déposée par son
Président.
A l'ouverture de ses travaux, le
Sommet, sur la base des recommandations de la Conférence ministérielle,
délibérant à huis clos et à l'unanimité, décide d'accueillir ou non le
nouveau requérant.
Aucun Etat ou gouvernement ne peut
accéder au statut de membre de plein droit sans avoir été au
préalable membre associé.
CHAPITRE III :
CONSTITUTION DES DOSSIERS
A) Pour l'obtention du statut d'Invité
spécial
Une demande motivée, adressée au
Secrétaire général de l'Organisation internationale de la Francophonie
dans les conditions prévues par les procédures d'adhésion du
Chapitre II ci-dessus, suffit.
B) Pour l'obtention du statut d'Observateur
La demande de candidature doit être impérativement
accompagnée d'un dossier comportant un
exposé des motifs.
Toute demande de participation en
qualité d'observateur doit se fonder sur une volonté de favoriser le
développement de l'usage du français, quel que soit son usage effectif au
moment de la demande.
Cette demande doit aussi traduire
un intérêt réel pour les valeurs défendues par la Francophonie,
pour ses programmes dans le cadre de la coopération multilatérale francophone ainsi que pour les
efforts développés en faveur de la concertation francophone dans les organisations intergouvernementales et les grandes manifestations internationales.
C) Pour
l'obtention du statut de Membre Associé
La demande doit être impérativement
accompagnée d'un dossier comportant un exposé des motifs et tous les
éléments d'information qui permettront d'en apprécier la pertinence.
Toute demande d'accession au statut
de membre associé doit se fonder sur une démonstration détaillée d'une situation
satisfaisante au regard de l'usage du français dans le pays
concerné et traduire une réelle volonté d'engagement dans la Francophonie,
tant au plan national qu'international, en souscrivant à ses valeurs, telles
qu'affirmées par sa Charte et par les Déclarations de ses Sommets et Conférences
ministérielles (reprise de l'acquis francophone).
Dans un souci de cohérence, les
candidats admis à la Conférence des chefs d'Etat et de
gouvernement des pays ayant le français en partage sont invités à
présenter une demande d'adhésion à l'Agence intergouvernementale
de la Francophonie (AIF), conformément à l'article 11 ae la Charte de la
Francophonie.
Par ailleurs, il sera tenu compte de
la présence d'établissements adhérents à l'AUF, ainsi que de
l'adhésion d'une section du Parlement à l'APF ou de certaines villes
à l'AIMF, ou encore de la participation des candidats
à la CONFEMEN ou à la CONFEJES.
Parmi les éléments d'information
requis pour l'instruction de la demande, il y a lieu de distinguer :
dans l'espace linguistique
:
le statut du
français [langue nationale, officielle,
d'enseignement, seconde,
étrangère la plus favorisée)
les mesures éventuelles, législatives ou
réglementaires, concernant le français
l'évolution concernant la
place du français dans le pays par rapport aux autres
langues
le nombre et le pourcentage de
francophones estimés
l'existence d'une structure
spécifique chargée de l'action en faveur du français
la présence d'associations
oeuvrant en faveur de la langue française
dans l'espace pédagogique
:
la scolarisation en
français (auand celui-ci n 'est pas langue première)
le nombre total
d'élèves et d'heures d'enseignement du et en français aux niveaux
primaire, secondaire et supérieur
la scolarisation dans d'autres
langues internationales
la présence de filières
francophones dans l'enseignement supérieur
la présence de départements de
langue française
l'estimation du nombre
d'étudiants nationaux poursuivant leurs études dans les
pays francophones
l'estimation du nombre
d'enseignants et d'assistants de français en provenance de
pays francophones
l'utilisation d'un
enseignement francophone à distance
l'indication de réformes
éducatives concernant l'enseignement du français mises en
application ou en passe de l'être
la situation de l'édition scolaire
en français
l'existence de partenariats
entre établissements d'enseignement du pays et des
établissements d'enseignement de pays francophones
le volume de bourses à
destination d'établissements francophones à l'étranger ou
de bourses de stages pour des formations courtes.
dans
l'espace culturel :
les manifestations
francophones les plus marquantes (littérature, théâtre, musique,
arts de la rue, cinéma, multimédias, arts
plastiques, rencontres d'auteurs et de
créateurs)
l'existence de centres ou d'instituts culturels
francophones
la circulation des spectacles
et expositions francophones
les programmes et projets de
développement culturel menés en bilatéral ou
multilatéral francophone
la collaboration avec des
centres culturels francophones étrangers
l'existence d'un public
consommateur d'activités culturelles francophones
la présence de réseaux
d'éditeurs, d'imprimeurs et de distributeurs dans le livre et
la presse écrite en français
l'existence d'un statut
des minorités linguistiques et
culturelles francophones
(reconnaissance et promotion de la langue
française)
l'expression et la présence de
la langue française dans l'espace public (médias,
événements culturels, débats de société)
l'émergence d'auteurs écrivant
directement en français
dans
l'espace de communication :
les principaux titres de la
presse écrite en langue française importés dans le pays
les principaux titres de la
presse écrite édités dans le pays
l'indication des principaux
points de vente (hôtels, aéroports, librairies, kiosques)
la vitalité de la presse
francophone
la captation de chaînes
de radio en langue française
les programmes des
chaînes n 'émettant que partiellement en français (contenu)
l'évolution du paysage
radiophonique francophone
la réception ae chaînes
de télévision en langue française
le contenu des chaînes n
'émettant que partiellement en français
les hôtels équipés pour
la réception de chaînes francophones (câble et satellite)
les modifications majeures
intervenues dans le paysage audiovisuel (dans un sens
favorable ou défavorable au
développement de la langue française et de la francophonie, création ou
suppression de programmes en langue française, accès à de
nouvelles chaînes)
l'existence d'accords de
coopération (formation du personnel, aide technique et en
matériel) et de coproduction avec des pays
francophones
l'état de la législation du
pays concernant la liberté de la presse et de l'audiovisuel.
dans
l'espace économique :
les investissements directs en provenance de
pays francophones
les grands contrats signés récemment avec des
pays francophones
les accords commerciaux et de
protection des investissements avec des pays
francophones
les importations de pays
francophones et exportations vers des pays francophones
l'organisation de la
concertation dans le cadre de l'OMC avec d'autres pays francophones
l'évolution de la pratique des
langues dans les entreprises
la solidarité envers les pays
en développement.
dans l'espace
politique et juridique :
l'évolution de la démocratie
et de l'Etat de droit
l'existence de services
officiels chargés du suivi des questions de droits de l'Homme
la signature ou ratification
de traités ayant le droit comme champ d'application
les programmes importants de
coopération juridique avec des pays francophones
pour le
rayonnement de la Francophonie :
l'initiative la plus réussie
en matière de promotion de la Francophonie
l'attachement à la
promotion de la diversité culturelle
les manifestations centrées sur la Francophonie
dans l'espace
associatif :
la présence d'associations
locales qui se réfèrent explicitement à la langue française ou à la Francophonie
(regroupements professionnels, associations de femmes et de jeunes)
l'affiliation de ces
associations à des associations internationales francophones
les principales évolutions
concernant la vie associative francophone
la présence du français
dans les loisirs et sur les lieux publics.
au plan
international et multilatéral :
la reprise de l'acquis
francophone
la participation effective et
régulière à la concertation francophone dans les Organisations internationales ou dans les grandes
Conférences ou Sommets mondiaux et régionaux
la participation à
des groupes d'Ambassadeurs francophones auprès des Organisations internationales
l'engagement de principe
d'utiliser la langue française dans
les enceintes internationales, lorsque la langue nationale de l'Etat membre n'est pas
reconnue comme langue de travail.
D) Pour l'obtention du statut de Membre de
plein droit
Le membre associé fera rapport
annuellement au Conseil permanent de la Francophonie en fonction des
éléments d'appréciation figurant sous la lettre C qui précède.
L'accès du membre associé au statut de membre
à part entière n'est pas de droit. La demande formelle de changement de statut devra faire apparaître les
progrès et les avancées
substantielles accomplis par rapport à la situation présentée au moment
de l'obtention du statut de membre
associé. Ces progrès et ces avancées devront refléter un engagement accru du membre associé dans la
concertation et la coopération francophones,
ainsi qu'un usage en progrès de la langue française.
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā
departamenta direktore |
Par kontroli
atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā
amatpersona |
|
|
|
|
|
A.Pabriks
|
N.Penke
|
I.Mangule
|
E.Vijupe |
V.Timermane-Moora |
15.08.2006 13:09
5417
V.Timermane-Moora
vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686
pieņemti
Frankofonijas Ministru konferencē
Frankofonijai ir
jāievēro vēsturiskās pārmaiņas un ievērojamā politiskā, ekonomiskā, tehnoloģiju
un kultūras attīstība, kas iezīmējusi XXI gadsimtu, lai nostiprinātu savu
klātbūtni un lietderību pasaulē, kas ciena kultūru un valodu dažādību un kurā
franču valoda un universālās vērtības attīstās, sniedzot savu ieguldījumu
oriģinālā, daudzpusīgā darbībā un solidāras starptautiskas kopienas veidošanā.
Šodien franču valoda ir vērtīgs kopējs mantojums, kas veido Frankofonij as, kā daudzskaitliska un daudzveidīga kopuma pamatu. Franču valoda, tā ir arī iespēja piekļūt mūsdienīgai pasaulei, komunikācijas, pārdomu un radošs līdzeklis, kas veicina pieredzes apmaiņu.
To vēsturi, kurai pateicoties franciski runājošā sabiedrības daļa eksistē un attīstās, veido valstu un valdību vadītāju redzējums, to daudzo cīnītāju par frankofonijas lietu, daudzskaitlisko privāto un sabiedrisko organizāciju redzējums, kuras iestājas par franču valodas prestižu, kultūru savstarpējo dialogu un dialoga kultūru.
To veido arī Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra, vienīgā Frankofonijas starpvaldību organizācija, ko nodibināja Niamejas Konvencija 1970. gadā, pārdēvējot to par Frankofonijas aģentūru pēc tās Statūtu pārskatīšanas Hanojā, 1997. gadā.
Lai piešķirtu Frankofonijai pilnvērtīgu politisku dimensiju, valstu un valdību vadītāji saskaņā ar 1995. gadā Kotonū pieņemto lēmumu ievēlēja Ģenerālsekretāru kā frankofonās institucionālās sistēmas stūrakmeni, turklāt Ministru konference 1998. gadā, Bukarestē, akceptēja Pastāvīgās komisijas lēmumu pieņemt nosaukumu Starptautiskā Frankofonijas organizācija.
2004. gadā, Vagadugu, sava X Samita laikā, valstu un valdību vadītāji pieņēma jaunus stratēģiskus uzdevumus Frankofonijas sakarā, kā arī lēmumu pabeigt institucionālo reformu, lai veiksmīgi noformētu Starptautiskās Frankofonijas organizācijas juridisko statusu un precizētu Ģenerālsekretāra darbības pilnvaras.
Tāds ir šo Statūtu mērķis, kas piešķir KTSA (Kultūras un tehniskās sadarbības aģentūra), vēlāk Frankofonijas aģentūrai, nosaukumu Starptautiskā Frankofonijas organizācija.
I
nodaļa: Par mērķiem
1. pants: Mērķi
Frankofonija, apzinoties saites, ko starp tās biedriem rada kopējas franču valodas lietošana un līdz ar to pieeja universālām vērtībām un vēloties tās izmantot miera, sadarbības, solidaritātes un ilgstošas attīstības labā, uzstādījusi sekojošus mērķus: veicināt demokrātijas ieviešanu un attīstību, konfliktu novēršanu, pārvaldīšanu un risināšanu, sniegt atbalstu tiesiskai valstij un cilvēktiesību ievērošanai; veicināt kultūru un civilizāciju dialogu; veicināt tautu tuvināšanos, tām savstarpēji iepazīstoties un stiprinot starp tām solidāras saites, izmantojot daudzpusējas sadarbības formas nolūkā veicināt to ekonomikas uzplaukumu; sekmēt izglītības un profesionālās apmācības nodrošināšanu. Samits var paredzēt Frankofonijai arī citus mērķus.
Frankofonija ciena valstu suverenitāti, to valodas un kultūru. Tā ievēro visstingrāko neitralitāti valstu iekšpolitikas jautājumos.
Šo Statūtu institūcijas, jautājumos, kas uz tām attiecas, sekmē minēto mērķu realizāciju saskaņā ar minētajiem principiem.
2. pants: Institūcijas un operatori
Frankofonijas
institūcijas ir:
1. Frankofonijas instances:
- Franciski runājošo valstu un valdību vadītāju konference, turpmāk Samits;
- Frankofonijas Ministru konference, turpmāk Ministru konference;
- Frankofonijas Pastāvīgā padome, turpmāk Pastāvīgā padome.
2. Frankofonijas Ģenerālsekretārs.
3. Starptautiskā Frankofonijas organizācija (SFO).
4. Frankofonijas Parlamentārā asambleja (FPA), kas ir Frankofonijas konsultatīvā Asambleja.
5. Samita atzīti tiešie operatori, kuri savas kompetences jomās sekmē Frankofonijai izvirzīto mērķu realizēšanu, kā tas noteikts šajos Statūtos:
- Frankofonijas universitātes aģentūra (FUA);
- TV5, starptautiskā frankofonijas televīzija;
- Aleksandrijas Senghor universitāte;
- Starptautiskā mēru un atbildīgo par daļēji vai pilnībā franciski runājošo galvaspilsētu un metropoļu asociācija (SMFA).
6. Pastāvīgās ministru konferences: Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konference (Confémen) un Franciski runājošo valstu Jaunatnes un sporta ministru konference (Conféjes).
3. pants: Samits
Samits,
Frankofonijas augstākā instance, kurā apvienojas franciski runājošo valstu un
valdību vadītāji. Samits notiek ik pēc diviem gadiem.
To līdz nākamajam Samitam vada tās valsts vai valdības vadītājs, kura organizējusi pēdējo Samitu.
Samits lemj par
jaunu pilntiesīgu locekļu, asociēto locekļu un novērotāju uzņemšanu SFO.
Samits nosaka Frankofonijas vadlīnijas, lai nodrošinātu tās prestižu pasaulē.
Tā pieņem jebkuru rezolūciju, ko uzskata par nepieciešamu Frankofonijas veiksmīgai darbībai un tās mērķu realizēšanai.
Tā ievēl Ģenerālsekretāru saskaņā ar šo Statūtu 6. pantu.
4. pants:
Ministru konference
Ministru
konferences sastāvā ir visi Samita dalībnieki. Katru dalībnieku pārstāv Ārlietu
ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, vai tā pilnvarota persona.
Frankofonijas Ģenerālsekretārs piedalās Ministru konferencē, bet bez balsošanas
tiesībām.
Ministru konferenci
vada tās valsts Ārlietu ministrs vai Frankofonijas lietu ministrs, kura
organizējusi Samitu, laika posmā vienu gadu pirms un vienu gadu pēc tās.
Ministru konference
pauž savu viedokli par Frankofonijas daudzpusējās sadarbības galvenajiem
virzieniem.
Ministru konference
sagatavo Samitu. Tā pārrauga Samita laikā pieņemtos lēmumus un uzņemas šajā
sakarā jebkuru iniciatīvu. Tā pieņem SFO budžetu un nodrošina SFO finanšu
saistības, kā arī Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadalījumu.
Ministru konference
ieceļ SFO un VDF Auditoru. Pēc dalībvalsts vai tās valdības pieprasījuma
Ministru konference pieprasa Ģenerālsekretāram sniegt pilnu informāciju par
Fonda izmantošanu.
Ministru konference
izstrādā nosacījumus, kas jāievēro operatoru auditoriem, sadarbojoties ar SFO un
VDF Auditoru.
Ministru konference
iesaka Samitam jaunus biedrus, jaunus asociētos biedrus vai novērotājus, kā arī
viņu tiesību un pienākumu raksturu.
Ministru konference
nosaka SFO statūtos paredzēto iemaksu lielumu.
Ministru konference
var lemt par SFO mītnes pārcelšanu uz citu vietu.
Ministru konference
ieceļ likvidatorus.
Ministru konference
dibina jebkuru papildus struktūru, kas nepieciešama SFO sekmīgai darbībai.
Ministru
konferences darbības nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
5. pants: Frankofonijas Pastāvīgā padome
Pastāvīgā padome ir
instance, kuras pienākumos ietilpst Samita sagatavošana un norise Ministru
konferences pakļautībā.
Pastāvīgajā padomē
ietilpst valstu vai valdību vadītāju - Samita locekļu - akreditētie
personiskie pārstāvji.
Pastāvīgo padomi
vada Frankofonijas Ģenerālsekretārs. Viņš pauž savu viedokli par padomes
priekšlikumiem un atbalsta to savu pilnvaru robežās.
Frankofonijas
Pastāvīgās padomes pienākumos ietilpst:
- rūpēties par
Ministru konferencē pieņemto lēmumu izpildi;
- izskatīt
priekšlikumus par Vienotā Daudzpusējā Fonda (VDF) līdzekļu sadali, kā arī par
līdzekļu piešķiršanas lēmumu izpildi;
- izskatīt SFO
finansiālās saistības un budžeta prognozes;
- izskatīt un
pieņemt Ministru konferences sanāksmēm paredzēto dienas kārtības darba
variantu;
- sagatavot
ziņojumu Ministru konferencei saistībā ar lūgumiem par uzņemšanu vai statusa
maiņu;
- pildīt savu
vadītāja, koordinatora un arbitra lomu, kam Padomes rīcībā ir sekojošas
komisijas: politiskā komisija, ekonomikas komisija, sadarbības un
programmēšanas komisija, kā arī administratīvā un finanšu komisija. Minētās
komisijas vada dalībvalsts valsts vai valdības pārstāvis, kuru nozīmē Padome
pēc attiecīgās komisijas priekšlikuma;
- pieņemt personāla
statusa un finanšu noteikumus;
- izskatīt un
pieņemt programmas plānošanas projektus;
- uzsākt operatoru
programmu izvērtēšanu;
- iecelt finanšu
Kontrolieri;
- pildīt jebkuru
citu uzdevumu, ko Padomei uztic Ministru konference.
Ģenerālsekretārs
sasauc Pastāvīgo padomi tik bieži, cik nepieciešams.
Padomes darbības
nosacījumus precizē tās Iekšējais reglaments.
6. pants: Ģenerālsekretārs
Frankofonijas
Ģenerālsekretārs vada Sadarbības padomi. Viņš tiek pārstāvēts operatoru
instancēs. Viņš vada Starptautisko Frankofonijas organizāciju.
Ģenerālsekretāru
ievēl valstu un valdību vadītāji uz četriem gadiem. Viņa mandātu var pagarināt.
Viņš atrodas instanču pakļautībā.
Ģenerālsekretāra
statusam ir starptautisks raksturs. Ģenerālsekretārs neprasa un nesaņem instrukcijas
vai atlīdzību ne no vienas valdības vai ārēja varas orgāna.
Viņš ir atbildīgs
par visu Frankofonijas instanču Sekretariāta darbu sesiju laikā, kurās viņš
piedalās.
Viņš vada Pastāvīgo
padomi, kuras dienas kārtību viņš sagatavo. Viņš nepiedalās balsošanā. Viņš
pārrauga pieņemto lēmumu izpildi, par ko viņš atskaitās.
Ģenerālsekretārs ir
SFO oficiālais pārstāvis. Šajā statusā viņš pārstāv Organizāciju un paraksta
starptautiskas vienošanās. Viņš var deleģēt savas pilnvaras citai personai.
Ģenerālsekretārs
atskaitās Samitā par sava mandāta pildīšanas laiku.
Ģenerālsekretārs
pieņem darbā personālu un nosaka izdevumu apjomu. Viņš ir atbildīgs par SFO
administrēšanu un budžetu, kura pārvaldi var deleģēt citai personai.
Ģenerālsekretārs ir
atbildīgs par Samita pieprasītās Nozaru ministru konferenču organizēšanu un
norisi.
7. pants: Politiskās funkcijas
Ģenerālsekretārs
nosaka Frankofonijas rīcības politiku un ir tās viedokļa paudējs un oficiālais
pārstāvis starptautiskā līmenī.
Viņš izmanto savas
privilēģijas, respektējot tobrīd Samitā esošā prezidenta un Ministru
konferences prezidenta privilēģijas.
Ģenerālsekretārs ir
pastāvīgi informēts par demokrātisko procesu, tiesību un brīvību praktisko
stāvokli frankofonijas zonā.
Steidzamības
gadījumā Ģenerālsekretārs sasauc Pastāvīgo padomi un atkarībā no situācijas
nopietnības informē Ministru konferences prezidentu par krīžu vai konfliktu
situāciju, kurā var būt vai ir iesaistītas dalībvalstis. Viņš sniedz
priekšlikumus par specifiskiem pasākumiem, kas domāti šādu situāciju
novēršanai, pārvaldīšanai un risināšanai, pēc iespējas sadarbojoties ar citām
starptautiskām organizācijām.
8. pants: Funkcijas sadarbības jomā
Ģenerālsekretārs
saskaņā ar Samita darbības virzienu iesaka instancēm daudzpusējās frankofonās
sadarbības prioritāros virzienus. Viņš izstrādā priekšlikumus sadarbībā ar
operatoriem.
Viņš iesaka VDF
sadalījumu un pieņem budžeta un finanšu lēmumus, kas uz to attiecas.
Ģenerālsekretārs ir
atbildīgs par VDF finansētās daudzpusējās frankofonās sadarbības organizēšanu.
Pildot savas
funkcijas un pēc konsultācijām ar FPP (Frankofonijas Pastāvīgo padomi),
Ģenerālsekretārs ieceļ Administratoru, kura pienākums ir izpildīt, organizēt un
vadīt daudzpusējo starpvaldību sadarbību, kā arī nodrošināt viņam pakļauto
administratīvo un finanšu lietu pārvaldīšanu. Administrators iesaka
Ģenerālsekretāram SFO sadarbības programmas, kas izstrādātas saskaņā ar Samita
lēmumiem. Viņš ir atbildīgs par to realizēšanu. Viņš piedalās instanču darbā.
Viņš piedalās starptautisko nevalstisko organizāciju konferenču sagatavošanā,
kā arī ir atbildīgs par Samita pieprasītās un SFO uzticētās Nozaru ministru
konferenču organizēšanu un norisi. Administratoru ieceļ uz četriem gadiem, un
viņa pilnvaras var tikt pagarinātas. Viņš pilda savas funkcijas, ko viņam
deleģējis Ģenerālsekretārs.
Ģenerālsekretārs
novērtē frankofonās starpvaldību sadarbības norisi saskaņā ar noteiktajiem
darbības virzieniem. Viņš pārrauga programmu un visa operatoru kopuma darbības
saskaņotību.
Šajā sakarā viņš
vada Sadarbības padomi, kurā ietilpst SFO Administrators, atbildīgie par
operatoru, kā arī par FPA darbu. Viņš pilda savas funkcijas objektīvi, izsvērti
un pamatoti. Sadarbības padome pastāvīgi nodrošina operatoru sadarbības
programmu konsekvenci, to savstarpēju papildināšanu un spēku apvienošanu.
9. pants: Starptautiskā frankofonijas organizācija
Kultūras un
tehniskās sadarbības aģentūra, kas dibināta 1970. gada 20. martā saskaņā ar
Niamejas Konvenciju un pārdēvēta par Frankofonijas aģentūru, tiek nosaukta par
Starptautisko Frankofonijas organizāciju.
Starptautiskā
Frankofonijas organizācija ir juridiska persona ar starptautiskām publiskām
tiesībām un tai ir tiesībspēja.
SFO ir tiesīga
slēgt līgumus, iegādāties, atsavināt visa veida kustamos un nekustamos
īpašumus, celt prasību tiesā, kā arī saņemt ziedojumus, novēlējumus un
pabalstus no valdībām, valsts vai privātām iestādēm, vai privātpersonām.
SFO ir
Ģenerālsekretāra pilnvaru juridiskā un administratīvā mītne.
SFO pilda visus
izpētes, informācijas, koordinācijas un rīcības uzdevumus. Tā ir tiesīga veikt
jebkuru nepieciešamo darbību nosprausto mērķu realizēšanai.
SFO sadarbojas ar
dažādām starptautiskām un reģionālām organizācijām saskaņā ar atzītām
daudzpusējās sadarbības formām un principiem.
SFO personāls
kopumā darbojas saskaņā ar iekšējiem statūtiem un personāla reglamentu, kas
savukārt izriet no finanšu reglamenta. Personāla statusam ir starptautisks
raksturs.
Starptautiskās
Frankofonijas organizācijas mītne atrodas Parīzē.
10. pants: Valstis un valdības SFO locekļi,
asociētie locekļi un novērotāji
Niamejas
konvencijas dalībvalstis, ir SFO locekles. Turklāt šie Statūti nav pretrunā ar
situāciju attiecībā uz valstu un valdību dalību Starptautiskās Frankofonijas
organizācijas instancēs, kā arī Frankofonijas aģentūras instancēs.
Jebkura valsts, kas
nav Konvencijas dalībvalstis, kā tas paredzēts tās 4. un 5. pantā, kļūst par
SFO locekli, ja tā saņēmusi atļauju piedalīties Samitā.
Cienot dalībvalstu
suverenitāti un starptautisko kompetenci, jebkura valdība var tikt uzņemta kā
dalībniece SFO institūcijās, darbībā un programmās, ja vien to akceptējusi
dalībvalsts, kuras teritorijā attiecīgā valdība vēlas darboties un saskaņā ar
nosacījumiem, par kuriem tā vienojusies ar šīs dalībvalsts valdību.
SFO locekļu,
asociēto locekļu un novērotāju tiesības un pienākumi ir noteikti dokumentā Iestāšanās statuss un nosacījumi franciski runājošo valstu un to
valdību vadītāju konferencē.
Jebkurš loceklis
var izstāties no SFO, informējot par to tās valsts valdību, kura dotajā brīdī
pilda Samita prezidentūras funkcijas, vai tās valsts valdību, kurā atrodas SFO
mītne, vismaz sešus mēnešus pirms tuvākā Samita. Izstāšanās stājas spēkā sešu
mēnešus pēc šāda pieteikuma saņemšanas.
Tomēr attiecīgajam
loceklim ir jānosedz tam noteiktās biedru naudas summa pilnā apmērā.
11. pants: SFO Pastāvīgās pārstāvniecības
Pēc
Ģenerālsekretāra priekšlikuma, Ministru konference var izveidot pārstāvniecības
dažādos Frankofonijas zonas ģeogrāfiskajos reģionos un pie starptautiskām
institūcijām, kā arī izsvērti lemt par šo pārstāvniecību atrašanās vietu,
sastāvu, funkcijām un finansēšanas veidu.
III
Nodaļa: Dažādi jautājumi
12. pants: Par starptautisko nevalstisko
organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci
Saskaņā ar Ministru
konferencē pieņemtajām direktīvām ik pēc diviem gadiem Ģenerālsekretārs sasauc
starptautisko nevalstisko organizāciju un sabiedrisko organizāciju konferenci.
13. pants: Valoda
Frankofonijas institūciju un operatoru
oficiālā un darba valoda ir franču valoda.
14. pants: Statūtu interpretācija
Jebkurš lēmums par
šo Statūtu interpretāciju tiek pieņemts Frankofonijas Ministru konferencē.
15. pants:
Statūtu pārskatīšana
Ministru konference
ir tiesīga papildināt šos Statūtus.
Valsts valdība,
kuras teritorijā atrodas SFO mītne, nosūta ziņojumu visām dalībvalstīm, kā arī
Ģenerālsekretāram, par
katru iesniegto šo Statūtu grozījumu.
16. pants: Darbības pārtraukšana
SFO darbība tiek
pārtraukta, ja:
- visas Konvencijas
dalībvalstis, iespējams ar vienu izņēmumu, Konvenciju denonsē;
- Frankofonijas
ministru konference nolemj pārtraukt SFO darbību.
Darbības
pārtraukšanas gadījumā SFO turpina darboties tikai līdz tās likvidācijas
beigām, un tās īpašumu likvidē likvidatori, kas iecelti saskaņā ar 4. pantu,
kas nodarbosies ar SFO aktīvu realizāciju un tās pasīvu dzēšanu. Aktīvais vai
pasīvais saldo tiks proporcionāli sadalīts starp attiecīgajiem ieguldītājiem.
17. pants: Stāšanās spēkā
Šie Statūti stājas
spēkā no tā brīža, kad to pieņēmusi Frankofonijas ministru konference.
FRANKOFONIJAS
ORGANIZĀCIJA
IESTĀŠANĀS STATUSS
UN NOSACĪJUMI FRANCISKI RUNĀJOŠO VALSTU UN TO VALDĪBU VADĪTĀJU KONFERENCĒ
Samita
laikā
Iestāšanās statuss
un nosacījumi franciski runājošo valstu un to valdību vadītāju konferencē.
A) Pilntiesīga
locekļa statuss
Pilntiesīgi locekļi piedalās visās Frankofonijas instancēs, proti:
· Frankofonijas Samitā
· Frankofonijas Ministru konferencē
· Frankofonijas Pastāvīgajā padomē.
Pilntiesīgi locekļi tāpat ņem dalību:
· Frankofonijas Nozaru ministru konferencēs,
· Frankofonijas
Pastāvīgās padomes komisijās (Politiskā komisija, Ekonomikas komisija,
Sadarbības komisija).
Vienīgi pilntiesīgi locekļi var:
· iesniegt savas kandidatūras uz brīvajiem amatiem Frankofonijas institūcijās;
· izvirzīt savu kandidatūru instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome);
· piedalīties balsošanā augstāk minētajās instancēs.
Asociētie locekļi
piedalās sekojošās instancēs:
· Samitā, nepiedaloties debatēs; tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu asociētie locekļi var sniegt ziņojumu,
· Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem.
Asociētie locekļi sēž pie galda īpaši norādītās vietās.
Tie nepiedalās minēto instanču slēgtajās sēdēs.
Asociētie locekļi piedalās:
· Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) un tās komisiju sēdēs, ar balsstiesībām.
Asociētie locekļi nepiedalās FPP slēgtajās sēdēs.
Asociētos locekļus var uzaicināt piedalīties citos Frankofonijas
pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Asociētie locekļi saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Asociētie locekļi var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai VDF ietvaros.
Asociētie locekļi nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Lai saņemtu asociētā locekļa statusu, ir nepieciešama atbilstība stingri izvirzītiem noteikumiem. Tas attiecas uz Valstīm un valdībām, kur franču valoda jau ir viena no oficiālajām valodām vai to plaši pielieto ikdienā un kurām ir tuvas Frankofonijas vērtības.
Novērotāji piedalās
sekojošās instancēs:
·Samitā, nepiedaloties debatēs;
· Ministru konferencē, ar tādiem pašiem noteikumiem. Tomēr, saņemot prezidentūras piekrišanu novērotāji var sniegt ziņojumu.
Novērotāji nepiedalās:
· Frankofonijas Pastāvīgās padomes (FPP) sesijās, ne tās komisiju sēdēs.
Novērotāji tāpat nepiedalās jebkurās Frankofonijas instanču slēgtajās sēdēs.
Novērotāji sēž zālē īpaši norādītās vietās.
Novērotāji var tikt uzaicināti piedalīties citos Frankofonijas pasākumos: nozaru ministru konferencēs, kolokvijos, ekspertu sanāksmēs, utt.
Novērotāji var brīvprātīgi sniegt atbalstu frankofonās daudzpusējās sadarbības finansēšanai Vienotā daudzpusējā fonda (VDF) ietvaros.
Novērotāji nevar izvirzīt savu kandidatūru Frankofonijas instanču sanāksmju uzņemšanai (Samits, Frankofonijas Ministru konference un Frankofonijas Pastāvīgā padome).
Novērotāji saņem nekonfidenciālu informāciju un dokumentāciju, ko izplata instanču Sekretariāts.
Novērotāja statuss var tikt piešķirts Valstij vai valdībai.
Rūpējoties par frankofonās kopienas paplašināšanas iespējām, uzskatot to par vienu no galvenajiem Frankofonijas mērķiem, novērotāja statuss tiek piešķirts uz mūžu.
Īpašā viesa statuss
attiecas uz nesuverēnām teritoriālām vienībām vai ļaužu kopām no Valstīm,
kuras nav Frankofonijas dalībvalstis kas izsaka šādu lūgumu, ja vien šīs
vienības vai ļaužu kopas paudušas savu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā
un viņu apdzīvotajā teritorijā patiešām tiek lietota franču valoda.
Šie noteikumi ir
piemērojami vienīgi ar tās valsts piekrišanu, kuras teritorijā
atrodas šīs
teritoriālās vienības vai ļaužu kopas.
Īpašā viesa statuss neattiecas uz Samitu. Tomēr jautājumu par piedalīšanos tajā var izskatīt uz katru Samitu atsevišķi, un šāds lēmums automātiski neatjaunojas.
Lūgumi, ko izteikušas augstāk minētās teritoriālās vienības vai ļaužu kopas, tiek izvērtēti saskaņā ar šajā dokumentā paredzēto procedūru.
Īpašie viesi piedalās samita atklāšanas sēdē, kā arī sēdēs, kurās tiek izskatīti sadarbības jautājumi. Īpašajiem viesiem nav balsstiesību, un viņi sēž zālē atsevišķi norādītās vietās.
Īpašie viesi tāpat tiek aicināti piedalīties sociālos un kultūras pasākumos.
Viņi saņem Samita dokumentus.
SFO vajadzētu attīstīt ar šo teritoriālo vienību un ļaužu kopu atbildīgajām personām gadījuma un privileģētus kontaktus, lai veicinātu īpašu palīdzības programmu ieviešanu franču valodas atbalstīšanai, kā arī veicinātu viņu piedalīšanos uz brīvprātības principa zināmās sadarbības programmās.
Jebkuru jaunu
lūgumu par uzņemšanu novērotāja vai asociētā locekļa statusā ievada
ieinteresētās valsts vai valdības vadītāja vēstule, kas parastā diplomātiskā
ceļā tiek nogādāta Prezidentam, kurš tobrīd ir valsts un valdības vadītāju
konferences priekšgalā, proti tās valsts vai valdības vadītājam, kura pēdējā
rīkojusi Konferenci. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu lietu ir
jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms samita norises laika. Šis lūgums
iespējami ātri tiek nosūtīts Frankofonijas Ģenerālsekretāram zināšanai.
Nav tiesību pretendēt uz augstāku statusu.
Lai pārietu no
novērotāja statusa uz asociētā biedra statusu, tāpat kā pārejot no asociētā
biedra statusa uz pilntiesīga locekļa statusu, ir nepieciešams nosūtīt formālu
lūgumu, adresējot to tieši Frankofonijas Ģenerālsekretāram kā Frankofonijas
Pastāvīgās padomes priekšsēdētājam. Šis lūgums kopā ar kandidāta detalizētu
lietu ir jāiesniedz vismaz sešus mēnešus pirms nākamā samita, lai būtu
pietiekami daudz laika tās izskatīšanai. Sekojošā procedūra šajā gadījumā ir
identiska tai, kāda ir jauna locekļa uzņemšanas gadījumā.
SFO Ģenerālsekretārs, kā Frankofonijas Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs, nodod lūgumu kopā ar kandidāta lietu izskatīšanai Padomē. Padome no sava vidus izveido ad hoc komisiju (tā saucamo Komisiju jautājumos, kas attiecas uz lūgumiem par uzņemšanu vai statusa maiņu), kurā var piedalīties tikai pilntiesīgi locekļi, kuru pienākumos ietilpst lietu izskatīšana.
Šī komisija izstrādā detalizētu ziņojumu, kuru iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei. Padome, pēc iepazīšanās ar ziņojumu, pieņem lēmumu, kurš paredzēts izskatīšanai Ministru konferencē.
Ad hoc komisija vajadzības gadījumā var izmantot Frankofonijas Ģenerālsekretāra pieprasīto speciālā uzdevuma informāciju, kas savākta nolūkā novērtēt uz vietas, cik lielā mērā situācija atbilst izvirzītajiem kritērijiem.
Ministru konference izstrādā rekomendāciju, kuru tās priekšsēdētājs nodod tālāk uz Samitu.
Samita sākuma posmā, Samits, balstoties uz Ministru konferences sniegtajām rekomendācijām, slēgtā sēdē un pēc vienprātības principa, lemj par jaunā prasītāja uzņemšanu vai neuzņemšanu.
Neviena valsts vai valdība nevar pretendēt uz pilntiesīga locekļa statusu, ja tā pirms tam nav bijusi asociētā locekle.
A) Lai saņemtu
Īpašā viesa statusu
Pietiek ar motivētu
lūgumu, kas adresēta Starptautiskās Frankofonijas organizācijas
Ģenerālsekretāram, ievērojot noteikumus, kas paredzēti augstāk aprakstītajā
uzņemšanas procedūrā II Nodaļā.
Kandidāta lūgumam
obligāti jāpievieno lieta ar motīvu izklāstu.
Jebkura lūguma pamatā par novērotāja statusa piešķiršanu jābūt stingrai gribai veicināt franču valodas lietošanas tālāku attīstību, lai kāds arī nebūtu tās lietošanas līmenis lūguma iesniegšanas brīdī.
Šim lūgumam arī jāpauž patiesa interese par tām vērtībām, kuras aizstāv Frankofonijas kustība un šīs kustības programmām daudzpusējās frankofonās sadarbības ietvaros, kā arī par frankofono sadarbību starpvaldību organizācijās un lielos starptautiskos pasākumos.
Kandidāta lūgumam obligāti jāpievieno lieta ar pamatojuma izklāstu un visiem informācijas elementiem, kas palīdzēs novērtēt atbilstību.
Jebkura lūguma pamatā par asociētā locekļa statusa piešķiršanu jābūt detalizētam apmierinošas situācijas izklāstam attiecībā uz franču valodas lietošanu attiecīgajā valstī, paužot reālu gribu iesaistīties Frankofonijas kustībā, kā nacionālajā, tā arī starptautiskajā līmenī, parakstoties zem tās vērtībām, kā to paredz tās Statūti un tās Samita un Ministru konferenču pieņemtās deklarācijas (acquis francophone pārņemšana).
Ievērojot konsekvenci, kandidāti, kas pielaisti franču valodā runājošo valstu vadītāju un valdību konferencē, tiek lūgti iesniegt savu lūgumu par uzņemšanu Frankofonijas Starpvaldību aģentūrā (FSA), saskaņā ar Frankofonijas Statūtu 11. pantu.
Šajā sakarā tiks novērtētas iestādes - FUA biedres, kādas Parlamenta nodaļas piederība FPA vai zināmu pilsētu piederība SMFA, vai kandidātu dalība CONFEMEN (Franciski runājošo valstu Izglītības ministru konferencē) vai CONFEJES (Franciski runājošo valstu Jaunatnes un Sporta ministru konferencē).
Informācijas elementi, kas paredzēti lūguma sastādīšanai :
valodas laukā :
· franču valodas statuss (nacionālā,
oficiālā, apmācības, otrā valoda, visvairāk lietotā svešvaloda)
· iespējami pasākumi,
likumdošanas vai reglamentējošie, attiecībā uz franču valodu
· franču valodas evolūcija valstī
salīdzinot ar citām valodām
· franču valodā runājošo aptuvenais
skaits un procents
· specifiskas struktūras
esamība, kuras uzdevums ir veicināt franču valodas izplatību
· asociāciju esamība, kuras
darbojas franču valodas labā
pedagoģijas
laukā :
· izglītošana
franču valodā (kad franču valoda nav pirmā valoda)
· kopējs skolēnu skaits un mācību
stundu skaits franču valodas apmācībā un apmācībā franču valodā pamatskolas,
vidusskolas un augstākajā līmenī
· izglītošana citās svešvalodās
· frankofono virzienu klātbūtne
augstākās izglītības līmenī
· franču valodas nodaļu klātbūtne
· valsts studentu skaits, kuri turpina studijas
frankofonajās zemēs
· franču valodas pasniedzēju un
asistentu skaits valstī no frankofonajām zemēm
· tālmācības izmantošana franču
valodas apmācībā
· norādes uz izglītības reformām
saistībā ar franču valodas mācīšanu, kas jau veiktas vai iecerētas
· situācija ar mācību grāmatām franču
valodā
· partnerattiecību pastāvēšana starp
valsts un frankofono valstu mācību iestādēm
· stipendiju apmērs, kas paredzēts
studijām frankofonās mācību iestādēs ārzemēs vai stipendiju apmērs īsām
stažēšanās programmām.
kultūras laukā :
· nozīmīgākie frankofonie pasākumi
(literatūra, teātris, mūzika, ielu māksla, kino, multimediji, plastiskā māksla,
tikšanās ar literātiem un māksliniekiem)
· frankofono kultūras centru vai
institūtu esamība
· frankofono izrāžu un izstāžu
cirkulācija
· kultūras attīstības programmas un
projekti sadarbībā ar vienu vai vairākiem frankofoniem partneriem
· sadarbība ar ārvalstu
frankofonajiem kultūras centriem
· publikas esamība, kas interesējas
par frankofonajām kultūras aktivitātēm
· izdevēju, iespiedēju un distributoru
esamība grāmatniecībā un rakstītajā presē franču valodā
· frankofono valodas un kultūras
minoritāšu statusa esamība (franču valodas atzīšana un attīstības veicināšana)
· franču valodas klātbūtne un
izteiksme publiskajā telpā (mediji, kultūras notikumi, sabiedriskā apspriešana)
· franču valodā rakstošo autoru
parādīšanās
komunikāciju
laukā :
· galveno, valstī pieejamo, rakstītās
preses izdevumu nosaukumi franču valodā
· galveno, valstī izdodamo,
rakstītās preses izdevumu nosaukumi
· galveno tirdzniecības punktu
adreses (viesnīcas, lidostas, grāmatnīcas, kioski)
· frankofonās preses vitalitāte
· iespēja uztvert radio kanālus franču
valodā
· radio kanālu programmas, kas tikai
daļēji raida franču valodā (saturs)
· frankofonā radio vides evolūcija
· televīzijas kanālu uztveršana
franču valodā
· televīzijas kanālu saturs, kuri
tikai daļēji raida franču valodā
· viesnīcas, kurās var uztvert
frankofonos kanālus (kabelis un satelīts)
· galvenās izmaiņas audiovizuālajā
laukā (pozitīvā un negatīvā nozīmē attiecībā uz franču valodas un frankofonijas
attīstību, jaunu programmu radīšanu vai izskaušanu franču valodā, pieeja
jauniem kanāliem)
· sadarbības līgumu esamība
(personāla apmācība, tehniskā palīdzība un palīdzība ar tehniku) un kopražojumi
ar frankofonajām valstīm
· likumdošanas stāvoklis valstī
attiecībā uz preses un audiovizuālo līdzekļu brīvību.
ekonomikas laukā
:
· tiešās investīcijas no
frankofonajām valstīm
· apjomīgi līgumi, kas nesen
parakstīti ar frankofonajām valstīm
· tirdzniecības un investīciju
aizsardzības līgumi ar frankofonajām valstīm
· preču imports un eksports no un uz
frankofonajām valstīm
· kooperācijas organizēšana PTO
ietvaros ar citām frankofonijas valstīm
· valodu prakses evolūcija uzņēmumos
· solidaritāte ar attīstības valstīm
juridiskā un
politikas laukā :
· demokrātijas attīstība tiesiskā
valstī
· oficiālo dienestu esamība, kas seko
cilvēktiesību jautājumiem
· līgumu parakstīšana vai
ratifikācija, kuros izmantoti tiesību akti
· nozīmīgas juridiskās sadarbības
programmas ar frankofonām valstīm
Frankofonijas
prestižam :
· vislabāk izdevusies iniciatīva
Frankofonijas attīstības veicināšanā
· uzticība kultūras dažādības
attīstības veicināšanai
· uz Frankofoniju centrēti pasākumi
asociatīvajā
jomā :
· vietējo asociāciju esamība, kuras
nepārprotami balsta savu darbību uz franču valodu un Frankofoniju (profesionāli
grupējumi, sieviešu un jauniešu asociācijas)
· šo asociāciju uzņemšana
starptautiskajās frankofonajās asociācijās
· galvenie attīstības virzieni
frankofonajā sabiedriskajā dzīvē
· franču valodas klātbūtne izklaides
un sabiedriskajās vietās.
starptautiskajā
un daudzpusējā jomā :
· frankofonā acquis pārņemšana
· efektīva un regulāra dalība frankofonajā
kooperācijā starptautiskajās organizācijās vai lielās pasaules un reģionālā
līmeņa Konferencēs un Samitos
· principiāla apņemšanās izmantot franču valodu
starptautiskos forumos, kad dalībvalsts nacionālā valoda nav atzīta par darba
valodu.
Asociētais loceklis katru gadu iesniedz Frankofonijas Pastāvīgajai padomei gada pārskatu, ņemot par pamatu C sadaļā augstāk minētos punktus.
Asociēta locekļa pāreja uz pilntiesīga locekļa statusu nav likumīga. Formālajam lūgumam pēc statusa maiņas ir jāuzrāda progress un panāktās nozīmīgās pārmaiņas salīdzinājumā ar situāciju asociētā locekļa statusa iegūšanas laikā. Šim progresam un izmaiņām ir jāatspoguļo aizvien pieaugošā asociētā locekļa loma frankofonajā kooperācijā un sadarbībā, kā arī aizvien plašākā franču valodas pielietošanā.
Ārlietu ministrs |
Valsts sekretārs |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
A.Pabriks
|
N.Penke
|
I.Mangule
|
E.Vijupe |
V.Timermane-Moora |
15.08.2006 13:23
3901
V.Timermane-Moora
vita.timermane-moora@mfa.gov.lv; 7503686