2006. gada 22. novembrī

Nr. 9/1-2-2-(9/06)

Latvijas Republikas

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas kārtība ruļļa 39. panta otro daļu, Ārlietu komisija ierosina turpināt izskatīt 9. Saeimā likumprojektus, kuru izskatīšana 8. Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta:

1) Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu” (8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1521);

2) Likumprojekts “Par Frankofonijas statūtiem”( 8. Saeimas likumprojekta reģ.nr.1857).

Ar cieņu,

Andris Bērziņš

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Likumprojekts

Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu

1.pants. 2005.gada 7.decembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums par izdošanu (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgums stājas spēkā tā 21.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

3.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Tieslietu ministre

S.Āboltiņa

Likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par izdošanu”

anotācija

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums	2003.gada 6.jūnijā Padome pieņēma lēmumu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanu un savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās līguma parakstīšanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24.panta piekto daļu līgums, kas noslēgts Eiropas Savienības vārdā (turpmāk - ES), nekļūst saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomei ir paziņojis par nepieciešamību izpildīt iekšējās konstitucionālās prasības. Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sēdē 2004.gada 8.jūnijā Latvija vienlaicīgi ar citām jaunuzņemtajām dalībvalstīm izteica minēto paziņojumu. 2005.gada 26.oktobrī Saeima ar likumu apstiprināja Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu līgumu par izdošanu (turpmāk - ES - ASV līgums). Atbilstoši ES - ASV līguma 3.panta 2.punktam Latvijai un ASV ir jāizstrādā divpusējs rakstveida instruments, kas noteiks 1923.gadā noslēgto līguma par noziedznieku izdošanu starp Latviju un ASV un 1934.gadā noslēgto papildu līguma par noziedznieku izdošanu un ES - ASV līguma piemērošanas mijiedarbību. Latvijas un ASV divpusējās sarunas minētā rakstveida instrumenta izstrādāšanā tika uzsāktas 2004.gada jūnijā. Latvijas - ASV līguma izstrādei tika saņemts Ministru kabineta sarunu mandāts 2005.gada 2.augustā. Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā sarunu vešanai ar ASV piedalījās Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras atbildīgās amatpersonas. Latvijas un ASV puses sarunu laikā vienojās, ka divpusējais instruments ES - ASV līguma izpratnē būs jauns Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības izdošanas līgums (turpmāk – Latvijas - ASV līgums). Šis līgums aizstās šobrīd Latvijas un ASV attiecībās spēkā esošo līgumu un papildu līgumu, kuru noteikumi atsevišķos jautājumos nav pietiekami elastīgi, lai efektīvi sadarbotos personu izdošanas jautājumos. Saskaņā ar līgumu noteikumiem līgumu teksti ir autentiski angļu un latviešu valodā. Latvijas - ASV līguma teksta parafēšana tika veikta diplomātisko notu apmaiņas ceļā un pabeigta 2005.gada novembrī.
2. Tiesību akta projekta būtība	Likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 9.pants nosaka, ka starptautiski līgumi, kas paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, ir apstiprināmi Saeimā. Latvijas - ASV līgums paredz likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, jo personas izdošanas jautājums ir likuma regulēšanas priekšmets. Personu izdošanu regulē Kriminālprocesa likuma noteikumi. Latvijas Republikas Satversmes 98.pants nosaka, ka Latvijas pilsoņus var izdot ārvalstīm tikai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos. Latvijas - ASV līgums paredz skaidrāku personu izdošanas kārtību, piemēram, nosacījumus, kas nevar būt par personas izdošanas atteikuma iemeslu un kad valsts var atteikt personas izdošanu. Turklāt ir precizēti un modernizēti noziedzīgi nodarījumi, par kuriem ir pieļaujama personas izdošana. Latvijas - ASV līgums nosaka valstu kompetentās iestādes personu izdošanas jomā, kas netika paredzēts 1923.gada līgumā par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm, kā arī 1934.gada papildu līgumā. Latvijas - ASV līgumā ir paredzēti nepieciešamie dokumenti, ko sagatavo personu izdošanas lūguma nosūtīšanai, kas padara skaidrāku personu izdošanas kārtību. Latvijas - ASV līgums ir pirmais starptautiskais līgums, kas tieši paredz abpusēju pienākumu izdot pilsoņus, paredzot, ka pilsonība nav pamats atteikt izdošanu. Pilsoņu izdošana ir iespējama tikai ES dalībvalstu starpā, pamatojoties uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem, kas ievieš Padomes Ietvarlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām.
3. Cita informācija	Latvijas – ASV līgums tika parakstīts 2005.gada 7.decembrī.

II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Ņemot vērā Latvijas – ASV līguma noteikumus, paredzama pozitīva ietekme uz sociālajiem jautājumiem, jo īpaši noziedzības apkarošanas stāvokli.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2006	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.	Latvijas – ASV līguma izpilde tiks nodrošināta Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Starptautiskās tiesiskās sadarbības jautājumi ir ietverti Kriminālprocesa likumā.

Nav nepieciešami papildu normatīvie akti.

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību		No ES - ASV izdošanas līguma izriet pienākums pārslēgt divpusējo izdošanas līgumu starp Latviju un ASV.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem		Ar Latvijas - ASV līguma stāšanos spēkā zaudēs spēku 1923.gada 16.oktobra Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu līgums par noziedznieku izdošanu un 1934.gada 10.oktobra papildu līgums par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm.
4. Atbilstības izvērtējums		1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), no rādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju		Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
		2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.		Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)	Komentāri
Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.		Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Cita informācija			Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un būs ievietots normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Indivīds var aizstāvēt savas tiesības Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

Tieslietu ministre S.Āboltiņa

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Melnace

04.01.2006 10:44

1243

Melnace 7036959

Inga.melnace@tm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

UN AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS

LĪGUMS PAR IZDOŠANU

SATURS

1.pants............................................................................. Pienākums veikt izdošanu

2.pants............................................................................. Noziedzīgi nodarījumi, par kuriem pieļaujama izdošana

3.pants............................................................................. Pilsonība

4.pants............................................................................. Politiskie un militārie noziedzīgie nodarījumi

5.pants............................................................................. Iepriekšējā notiesāšana

6.pants............................................................................. Nāvessods

7.pants............................................................................. Izdošanas process un nepieciešamie dokumenti

8.pants............................................................................. Dokumentu pieļaujamība

9.pants............................................................................. Tulkojums

10.pants........................................................................... Pagaidu apcietinājums

11.pants........................................................................... Lēmums un nodošana

12.pants........................................................................... Pagaidu un atliktā nodošana

13.pants........................................................................... Izdošanas vai nodošana pēc vairāku valstu lūguma

14.pants....................................................................... Priekšmetu izņemšana un nodošana

15.pants........................................................................... Īpašie noteikumi

16.pants........................................................................... Piekrišana atteikties no izdošanas procesa

17.pants ......................................................................... Tranzīts

18.pants........................................................................... Pārstāvība un izdevumi

19.pants........................................................................... Konsultācijas

20.pants........................................................................... Piemērošana

21.pants........................................................................... Ratifikācija, stāšanās spēkā un darbības izbeigšanās

Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība (turpmāk – Puses),

Atsaucoties uz Rīgā 1923.gada 16.oktobrī parakstīto Līgumu par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm un Vašingtonā 1934.gada 10.oktobrī parakstīto papildu līgumu par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm;

Atzīmējot, ka Latvijas Republikas valdība un Amerikas Savienoto Valstu valdība šobrīd piemēro šo līgumu noteikumus;

Apzinoties Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu izdošanas līgumā, kas tika parakstīts 2003.gada 25.jūnijā, Vašingtonā, noteiktos pienākumus;

Pienācīgi ievērojot cilvēka tiesības un likuma varu,

Apzinoties savu valstu tiesību sistēmās paredzētās garantijas, kas paredz apsūdzētajai personai tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā tiesības uz lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā, kas izveidota saskaņā ar likumu, un

Izsakot vēlēšanos nodibināt efektīvāku sadarbību starp Pusēm noziedzības apkarošanā un šajā nolūkā noslēgt jaunu līgumu par personu izdošanu;

Ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

Pienākums veikt izdošanu

Saskaņā ar šī Līguma noteikumiem Puses vienojas izdot viena otrai personas, kuras lūguma iesniedzējas valsts iestādes ir apsūdzējušas vai notiesājušas par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru ir pieļaujama izdošana.

2.pants

Noziedzīgi nodarījumi, par kuriem pieļaujama izdošana

1. Noziedzīgs nodarījums, par kuru ir pieļaujama izdošana, ir noziedzīgs nodarījums, kas ir sodāms saskaņā ar abu valstu tiesību aktiem ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas ir ilgāks par vienu gadu, vai ar smagāku sodu.

2. Ja lūgumā lūgts izdot personu spriedumu izpildei, kura ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru pieļaujama izdošana, soda izciešanas laikam jābūt vismaz četriem mēnešiem.

3. Noziedzīgs nodarījums, par kuru pieļaujama izdošana, ir arī mēģinājums, dalība vai līdzdalība jebkura 1.punktā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

4. Šī panta nolūkos noziedzīgs nodarījums, par kuru pieļaujama izdošana, ir uzskatāms par tādu:

(a) neatkarīgi no tā, vai lūguma iesniedzējas vai lūguma saņēmējas valsts tiesību akti nosaka noziedzīgam nodarījumam tādu pašu kategoriju vai lieto attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu to pašu terminoloģiju;

(b) neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums ir tāds, kura pierādīšanai pēc Amerikas Savienoto Valstu federālā likuma nepieciešams uzrādīt tādus pierādījumus kā starpvalstu transporta vai starpvalstu pasta izmantošanu, vai citu tādu iespēju izmantošanu, kas saistīta ar ārvalstu tirdzniecību, jo šie pierādījumi ir tikai iemesls, lai konstatētu Amerikas Savienoto Valstu federālās tiesas jurisdikciju; un

(c) ja tās ir krimināllietas, kas attiecas uz nodokļiem, muitas nodevām, valūtas kontroli, kā arī uz preču ievešanu vai izvešanu, neatkarīgi no tā, vai lūguma iesniedzējas vai lūguma saņēmējas valsts tiesību akti paredz tādus pašus nodokļus, muitas nodevas vai tādu pašu valūtas vai preču ievešanas vai izvešanas kontroli.

5. Ja noziedzīgs nodarījums izdarīts ārpus lūguma iesniedzējas valsts teritorijas, izdošanu pieļauj, ievērojot pārējās piemērojamās izdošanas prasības, ja lūguma saņēmējas valsts tiesību akti paredz sodu par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts ārpus tās teritorijas līdzīgos apstākļos. Ja lūguma saņēmējas valsts tiesību akti neparedz sodu par noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ārpus tās teritorijas līdzīgos apstākļos, lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde pēc saviem ieskatiem var pieļaut izdošanu ar noteikumu, ka visi pārējie izdošanas priekšnoteikumi ir izpildīti.

6. Ja izdošana ir pieļauta par noziedzīgu nodarījumu, par kuru pieļaujama izdošana, izdošana ir pieļaujama arī par jebkādu citu lūgumā norādītu noziedzīgu nodarījumu, pat ja pēdējais noziedzīgais nodarījums ir sodāms ar brīvības atņemšanu uz gadu vai mazāk, ar noteikumu, ka visi pārējie izdošanas priekšnoteikumi ir izpildīti.

3.pants

Pilsonība

Izdodamās personas pilsonība nav pamats atteikumam veikt izdošanu. Persona, kas ir lūguma saņēmējas valsts pilsonis, var lūgt atļaut izciest sodu, ko piesprieda lūguma iesniedzēja valsts, lūguma saņēmēja valstī. Lūguma iesniedzēja valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu šādu lūgumu saskaņā ar abās Pusēs spēkā esošo līgumu par notiesāto personu nodošanu. Ja lūgumu saskaņā ar līgumu par notiesāto personu nodošanu nevar izpildīt, Puses konsultējas savā starpā saskaņā ar šī Līguma 19.pantu.

4.pants

Politiskie un militārie noziedzīgie nodarījumi

Izdošana nav pieļaujama, ja noziedzīgs nodarījums, par kuru tiek lūgta izdošana, ir politisks noziedzīgs nodarījums.
Šī Līguma nolūkos sekojoši noziedzīgi nodarījumu nav uzskatāmi par politiskiem noziedzīgiem nodarījumiem:

(a) slepkavība vai cits ar vardarbību saistīts noziedzīgs nodarījums pret vienas no Pusēm valsts vadītāju vai valsts vadītāja ģimeni;

(b) noziedzīgs nodarījums, par kuru abām Pusēm ir pienākum s saskaņā ar starptautisko daudzpusēju līgumu izdot izdodamo personu vai iesniegt lietu to kompetentajām iestādēm lēmuma par kriminālvajāšanu pieņemšanai;

(d) noziedzīgs nodarījums, kas ietver personas nolaupīšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu vai jebkādu citu nelikumīgas brīvības atņemšanas veidu, iekļaujot ķīlnieku sagrābšanu;

(e) sprāgstošu, uzliesmojošu vai iznīcinošu ietaišu, kas var apdraudēt dzīvību vai izraisīt smagus miesas bojājumus, vai nodarīt smagu kaitējumu īpašumam, novietošana vai izmantošana;

(f) mēģinājums, līdzdalība vai dalība izdarīšanā, atbalstīšana, uzkūdīšana, ieteikšana, izdarīšanas veicināšana, līdzdalībnieks pirms vai pēc jebkāda no iepriekšminēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

3. Neatkarīgi no šī panta 2.punkta noteikumiem, izdošana nav pieļaujama, ja lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde nosaka, ka lūgums ir politiski motivēts.

4. Lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde var atteikt izdošanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas sodāmi saskaņā ar militāro tiesību noteikumiem, bet, kas nav noziedzīgi nodarījumi krimināltiesību izpratnē.

5.pants

Iepriekšējā notiesāšana

1. Izdošana nav pieļaujama, ja izdodamā persona ir notiesāta vai attaisnota lūguma saņēmējā valstī par noziedzīgu nodarījumu, par kuru tiek lūgta izdošana.

2. Izdošanu neietekmē fakts, ka lūguma saņēmējas valsts kompetentās iestādes ir nolēmušas:

(a) nepakļaut šo personu kriminālvajāšanai par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par kuriem tiek lūgta izdošana;

(b) pārtraukt uzsāktu kriminālprocesu pret šo personu par tādām pašām darbībām; vai

6.pants

Nāvessods

Ja par noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir lūgta izdošana, var piemērot nāvessodu saskaņā ar lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem un nevar piemērot nāvessodu saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem, lūguma saņēmēja valsts personu var izdot ar nosacījumu, ka šai personai netiks piespriests nāvessods, vai, ja, ievērojot procesuālo kārtību, lūguma iesniedzēja valsts šādu nosacījumu nevar izpildīt, ar nosacījumu, ka, ja tiks piespriests nāvessods, tad tas netiks izpildīts. Ja lūguma iesniedzēja valsts piekrīt izdošanai saskaņā ar šī panta nosacījumiem, tā šos nosacījumus ievēro. Ja lūguma iesniedzēja valsts nepiekrīt nosacījumiem, izdošanas lūgumu var noraidīt.

7.pants

Izdošanas process un nepieciešamie dokumenti

1. Visi izdošanas lūgumi tiek nosūtīti pa diplomātiskiem kanāliem, iekļaujot arī 10.pantā minēto nosūtīšanas kārtību.

2. Visi lūgumi satur:

(a) dokumentus, izklāstu vai cita veida informāciju par izdodamās personas identitāti un iespējamo atrašanās vietu;

(b) informāciju par noziedzīga nodarījuma faktiem un lietas procesuālo vēsturi;

(c) izklāstu par attiecīgo tiesību normu tekstu, kas raksturo tāda noziedzīga nodarījuma būtiskās sastāva pazīmes, par kuru ir lūgta izdošana;

(d) izklāstu par attiecīgo tiesību normu tekstu, kas nosaka sodu par noziedzīgu nodarījumu;

(e) izklāstu par tiesību normu tekstu, raksturojot jebkādus kriminālvajāšanas termiņus; un

(f) dokumentus, izklāstu vai cita veida šī panta 3. un 4.punktā minēto informāciju.

3. Lūgums par personas izdošanu kriminālvajāšanai satur arī:

(a) tiesneša, tiesas vai citas kompetentas iestādes lēmuma par apcietināšanu kopiju;

(b) apsūdzības dokumentu kopiju; un

(c) tādu informāciju, kas dotu pietiekamu pamatu uzskatīt, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir lūgta izdošana.

4. Izdošanas lūgums attiecībā uz personu, kas ir notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru ir lūgta izdošana, arī satur:

(a) notiesājoša sprieduma kopiju vai, ja kopija nav pieejama, tiesas iestādes ziņojumu, ka persona ir notiesāta;

(b) informāciju, kas norāda, ka izdodamā persona ir persona, kuras vaina ir konstatēta;

(d) gadījumā, ja persona ir notiesāta aizmuguriski, 3.punktā minētos dokumentus.

5. Lūguma saņēmēja valsts var lūgt lūguma iesniedzēju valsti sniegt papildu informāciju norādītā saprātīgā laika posmā, ja tā uzskata, ka sniegtā informācija par izdošanas lūgumu nav pietiekama, lai tiktu ievērotas šī panta prasības. Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra tieši var lūgt un sniegt papildu informāciju.

6. Ja lūguma iesniedzēja valsts paredz iespējamību sniegt īpaši sensitīvu informāciju, kas pamato tās izdošanas lūgumu, tā var apspriesties ar lūguma saņēmēju valsti, lai noteiktu, kādā mērā lūguma saņēmēja valsts spēj aizsargāt informāciju. Ja lūguma saņēmēja valsts nevar aizsargāt informāciju tādā veidā, kā to pieprasa lūguma iesniedzēja valsts, lūguma iesniedzēja valsts nosaka, vai informācija tomēr tiks iesniegta.

8.pants

Dokumentu pieļaujamība

Dokumenti, kas apstiprināti ar lūguma iesniedzējas valsts Tieslietu ministrijas vai par ārlietām atbildīgās ministrijas vai departamenta sertifikātu vai zīmogu, ir pieļaujami izdošanas procesā lūguma saņēmējā valstī bez turpmākās apstiprināšanas, autentiskuma noteikšanas vai cita veida legalizācijas. Tieslietu ministrija Latvijas Republikas valdībai nozīmē Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra; un Amerikas Savienības Valstu valdībai - Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments.

9.pants

Tulkojums

Visi lūguma iesniedzējas valsts sniegtie dokumenti tiek tulkoti lūguma saņēmējas valsts valodā.

10.pants

Pagaidu apcietinājums

1. Steidzamības gadījumā lūguma iesniedzēja valsts var lūgt piemērot izdodamajai personai pagaidu apcietinājumu līdz izdošanas lūguma iesniegšanai. Pagaidu apcietināšanas lūgumu var nosūtīt pa diplomātiskajiem kanāliem vai tieši Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai un Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentam. Šādu lūgumu nosūtīšanai var arī izmanot Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) starpniecību.

2. Pagaidu apcietināšanas lūgums satur:

(a) izdodamās personas aprakstu;

(b) izdodamās personas atrašanās vietu, ja tā ir zināma;

(d) pārkāpto tiesību aktu aprakstu;

(e) paziņojumu, ka pret izdodamo personu ir pieņemts lēmums par apcietinājumu, par personas atzīšanu par vainīgu vai notiesājošs spriedums; un

(f) paziņojumu, ka dokumenti, kas pamato izdošanas lūgumu, tiks nosūtīti šajā Līgumā noteiktajā termiņā.

3. Lūguma iesniedzēju valsti nekavējoties informē par pagaidu apcietinājuma lūguma izpildi un par jebkuriem lūguma neizpildes iemesliem.

4. Ja lūguma saņēmējas valsts iestāde nesaņem izdošanas lūgumu atbilstoši 7.pantam 60 dienu laikā pēc šīs personas pagaidu apcietināšanas dienas saskaņā ar šo Līgumu, personu var atbrīvot no pagaidu apcietinājuma. Šī panta piemērošanai izdošanas lūgums tiek uzskatīts par saņemtu lūguma saņēmējas valsts izpildiestādē, ja tas šajā punktā noteiktajā datumā ir saņemts lūguma saņēmējas valsts vēstniecībā lūguma iesniedzējā valstī.

5. Fakts, ka izdodamā persona ir atbrīvota no apcietinājuma saskaņā ar šī panta 4.punktu, nerada šķēršļus šīs personas atkārtotai apcietināšanai un izdošanai, ja izdošanas lūgums un papildu dokumenti tiek saņemti vēlāk.

11.pants

Lēmums un nodošana

1. Lūguma saņēmēja valsts nekavējoties informē lūguma iesniedzēju valsti par tās lēmumu saistībā ar izdošanas lūgumu.< /p>

2. Ja lūgums pilnīgi vai daļēji atteikts, lūguma saņēmēja valsts sniedz skaidrojumu par atteikuma iemesliem. Pēc pieprasījuma lūguma saņēmēja valsts sniedz attiecīgas tiesu varas lēmumu kopijas.

3. Ja izdošana ir pieļauta, lūguma saņēmējas un lūguma iesniedzējas valsts iestādes vienojas par izdodamās personas nodošanas laiku un vietu.

4. Ja lūguma iesniedzēja valsts nepārņem izdodamo personu no lūguma saņēmējas valsts teritorijas tās tiesību aktos norādītajā laikā, persona var tikt atbrīvota no apcietinājuma un lūguma saņēmēja valsts pēc saviem ieskatiem var atteikt izdošanu par šo pašu noziedzīgo nodarījumu.

12.pants

Pagaidu un atliktā nodošana

1. Ja izdošana ir pieļauta par personu, pret kuru ir ierosināta krimināllieta vai kura izcieš sodu lūguma saņēmējā valstī, šī valsts var veikt attiecīgās personas pagaidu nodošanu lūguma iesniedzējai valstij kriminālvajāšanas nolūkā. Šādā veidā nodotajai personai tiek piemērots apcietinājums lūguma iesniedzējā valstī, un, kad tiek izbeigta tiesvedība pret šo personu, to nogādā atpakaļ lūguma saņēmējā valstī, saskaņā ar nosacījumiem, par ko savstarpēji ir vienojušās lūguma iesniedzēja un lūguma saņēmēja valsts. Lūguma iesniedzējas valsts teritorijā apcietinājumā pavadīto laiku līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai šajā valstī var atskaitīt no atlikušā apcietinājuma laika lūguma saņēmējā valstī.

2. Lūguma saņēmēja valsts var atlikt tādas personas izdošanas procesu, pret kuru tiek veikta kriminālvajāšana vai kura izcieš sodu šajā valstī. Atlikšana var turpināties līdz šis personas kriminālvajāšanas pabeigšanai vai līdz šī persona ir izcietusi piespriesto sodu.

13.pants

Izdošana vai nodošana pēc vairāku valstu lūguma

1. Ja lūguma saņēmēja valsts saņem lūgumu no lūguma iesniedzējas valsts un no jebkuras citas valsts vai valstīm vienas un tās pašas personas izdošanai par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu.

2. Ja Latvijas Republika saņem izdošanas lūgumu no Amerikas Savienotajām Valstīm un nodošanas lūgumu atbilstoši Eiropas apcietināšanas lēmumam par to pašu personu, par vienu un to pašu vai dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, tās izpildiestāde nosaka, kurai valstij, ja vispār kādai, tā nodos personu.

3. Pieņemot lēmumu saskaņā ar 1. un 2.punktu, lūguma saņēmēja valsts ņem vērā visus būtiskos faktorus, tai skaitā, un ne tikai šādus faktorus:

a) vai lūgumi tika iesniegti atbilstoši Līgumam;

b) vietu, kur izdarīts katrs noziedzīgs nodarījums;

c) lūguma iesniedzēju valstu attiecīgās intereses;

d) noziedzīgu nodarījumu smagumu;

e) cietušās personas pilsonību;

f) turpmākas izdošanas iespējamību lūguma iesniedzēju valstu starpā; un

g) hronoloģisko secību, kādā lūgumi tika saņemti no lūgumu iesniedzējām valstīm.

14.pants

Mantas izņemšana un nodošana

1. Ciktāl tiesību akti to pieļauj, lūguma saņēmēja valsts var izņemt un nodot lūguma iesniedzējai valstij visus priekšmetus, ieskaitot dokumentus un pierādījumus, kas ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, par kuru izdošana ir pieļauta. Šajā pantā minētos priekšmetus pēc lūguma saskaņā ar Pušu starpā piemērojamu līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību var nodot pat, ja izdošana nav izpildāma izdodamās personas nāves, pazušanas vai bēgšanas, kas notikusi pirms izdošanas, dēļ.

2. Lūguma saņēmēja valsts var izvirzīt nosacījumu, ka priekšmeti tiks nodoti, ja lūguma iesniedzēja valsts sniedz pietiekamas garantijas, ka priekšmeti tiks atdoti lūguma saņēmējā valstī, cik ātri vien iespējams. Lūguma saņēmēja valsts var arī atlikt šādu priekšmetu nodošanu, ja tie ir nepieciešami kā pierādījumi lūguma saņēmējā valstī.

3. Trešo personu tiesības attiecībā uz šādiem priekšmetiem tiek pienācīgi ievērotas saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts tiesību aktiem.

15.pants

Īpašie noteikumi

1. Saskaņā ar šo Līgumu izdoto personu neapcietina, netiesā un nesoda lūguma iesniedzējā valstī, izņemot par:

(a) noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā tika izdota, vai citādi kvalificētu noziedzīgu nodarījumu, kas balstīts uz tiem pašiem faktiem kā noziedzīgs nodarījums, par kuru tā tika izdota, nodrošinot, ka par šo noziedzīgo nodarījumu ir pieļaujama izdošana vai šis noziedzīgais nodarījums ir vieglāks iekļauts noziedzīgs nodarījums;

(b) jebkuru noziedzīgu nodarījumu, kas tika izdarīts pēc personas izdošanas; vai

(c) jebkuru noziedzīgu nodarījumu, par kuru lūguma saņēmējas valsts izpildiestāde piekrīt personas apcietināšanai, tiesāšanai vai sodīšanai. Šī apakšpunkta nolūkos:

(i) lūguma saņēmēja valsts var prasīt 7.pantā minēto dokumentu iesniegšanu; un

(ii) lūguma iesniedzēja valsts var apcietināt izdoto personu uz 90 dienām vai uz ilgāku laiku ar lūguma saņēmējas valsts piekrišanu, kamēr tā izvērtē lūgumu.

2. Izdotu personu saskaņā ar šo Līgumu neizdod trešajai valstij, neizdod vai nenodod starptautiskajam tribunālam par jebkādu pirms izdošanas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, ja vien lūguma saņēmēja valsts tam nedod savu piekrišanu.

3. Šī panta 1. un 2.punkts neietekmē izdotās personas apcietināšanu, tiesāšanu, sodīšanu vai izdošanu trešajai valstij, ja:

(a) šī persona pēc izdošanas atstāj lūguma iesniedzējas valsts teritoriju un brīvprātīgi atgriežas tajā; vai

(b) šī persona neatstāj lūguma iesniedzējas valsts teritoriju 10 dienu laikā pēc tās atbrīvošanas dienas.

16.pants

Piekrišana atteikties no izdošanas procesa

Ja izdodamā persona piekrīt nodošanai lūguma iesniedzējai valstij, lūguma saņēmēja valsts var saskaņā ar tās tiesību sistēmas paredzētajiem principiem un kārtību cik ātri vien iespējams nodot personu bez turpmākām procesuālajām darbībām. Izdodamās personas piekrišana var iekļaut vienošanos par atteikšanos no tiesībām uz īpašajiem noteikumiem.

17.pants

Tranzīts

1. Jebkura Puse var atļaut tādas personas tranzītu caur savu teritoriju, kuru trešā valsts ir nodevusi otrai Pusei. Tranzīta lūgumu iesniedz pa diplomātiskiem kanāliem vai tieši Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai un Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departamentam. Šāda lūguma nosūtīšanai var izmanot arī Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (Interpola) starpniecību. Lūgums ietver pārvedamās personas aprakstu un īsu lietas apstākļu pārskatu. Pārvedamo personu tranzīta laikā patur apcietinājumā.

2. Atļauja nav nepieciešama, ja tiek izmantota gaisa satiksme un nav paredzēta nosēšanās tranzīta valsts teritorijā. Ja notiek neparedzēta nosēšanās, valsts, kurā ir notikusi neparedzētā nosēšanās, var pieprasīt tranzīta lūgumu atbilstoši 1.punktam, un tā aiztur personu līdz tranzīta lūguma saņemšanai un tranzīta pabeigšanai, ja vien šāds lūgums ir saņemts 96 stundu laikā kopš neparedzētās nosēšanās.

18.pants

Pārstāvība un izdevumi

1. Lūguma saņēmēja valsts konsultē, palīdz, pārstāv tiesā un pārstāv lūguma iesniedzējas valsts intereses jebkurā procesā, kas izriet no izdošanas lūguma.

2. Lūguma iesniedzēja valsts sedz visus izdevumus attiecībā uz izdošanas dokumentu tulkojumu un personas transportēšanu. Lūguma saņēmēja valsts sedz visus citus izdevumus, kas radušies saistībā ar izdošanas procesu.

3. Ne viena no Pusēm neizvirza finansiālā rakstura prasības pret otru Pusi, kas izriet no aizturēšanas, apcietināšanas, nopratināšanas vai personas nodošanas saskaņā ar šo Līgumu.

19.pants

Konsultācija

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra un Amerikas Savienoto Valstu Tieslietu departaments var konsultēties savā starpā par atsevišķu lietu izpildi un ar mērķi efektīvi piemērot šo Līgumu.

20.pants

Piemērošana

Šo Līgumu piemēro attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms, kā arī pēc tā stāšanās spēkā.

21.pants

Ratifikācija, stāšanās spēkā un darbības izbeigšanās

1. Šis Līgums ir jāratificē, apmaiņa ar ratifikācijas instrumentiem notiek cik ātri vien iespējams.

2. Šis Līgums stājās spēkā līdz ar ratifikācijas instrumentu apmaiņu.

3. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā, Rīgā 1923.gada 16.oktobrī parakstītais Līgums par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm un Vašingtonā 1934.gada 10.oktobrī parakstītais papildu līgums par noziedznieku izdošanu starp Latviju un Amerikas Savienotām Valstīm izbeidz darbību. Tomēr iepriekšējos līgumus piemēro jebkādam izdošanas procesam, kurā izdošanas dokumenti jau ir iesniegti lūguma saņēmējas valsts tiesām, laikā, kad šis Līgums stājās spēkā, izņemot to, ka šī Līguma 2. un 16.pants tiek piemērots šādam procesam un šī Līguma 12.panta 1.punkts un 15.pants tiek piemērots personām, kas var tikt izdotas atbilstoši iepriekšējam līgumam.

4. Attiecībā uz jebkādu izdošanas procesu, kur izdošanas lūgumu bija saņēmusi lūguma saņēmēja valsts, bet tas nebija iesniegts tiesā līdz šī Līguma spēkā stāšanās brīdim, lūguma iesniedzēja valsts pēc šī Līguma stāšanās spēkā var labot vai papildināt izdošanas lūgumu, ciktāl nepieciešams, lai to varētu iesniegt lūguma saņēmējas valsts tiesā saskaņā ar šo Līgumu.

5. Jebkura no Pusēm var izbeigt šī Līguma darbību jebkurā laikā, sniedzot otrai Pusei rakstisku paziņojumu pa diplomātiskiem kanāliem, un šī Līguma darbība tiks izbeigta sešu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas datuma.

Iepriekš minēto apliecinot, apakšā parakstījušies, savu attiecīgo valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

Sastādīts Rīgā divos eksemplāros, 2005.gada 7.decembrī latviešu un angļu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas valdības vārdā: Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā:

Tieslietu ministre

Valsts sekretārs

Juridiskā dienesta vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

S.Āboltiņa

M.Bičevskis

I.Nikuļceva

L.Popova

I.Melnace

04.01.2006 10:13

3003

I.Melnace 7036959

inga.melnace@tm.gov.lv

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs

Līgums latviešu valodā

Anotācija

Likumprojekts

Rādītāji

1

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

6. Cita informācija.

Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.