Likumprojekts

Grozījums Kriminālprocesa likumā

Izdarīt Kriminālprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 20.nr.; 2006, 4.nr.) šādu grozījumu:

Aizstāt pārejas noteikumu 14.punktā vārdus un skaitļus "līdz 2007.gada 1.janvārim" ar vārdiem un skaitļiem "līdz 2008.gada 1.janvārim".

Tieslietu ministrs

G.Bērziņš

Likumprojekta „Grozījums Kriminālprocesa likumā” anotācija

I Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs
1.Pašreizējās situācijas raksturojums	Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 14. punkts noteic, ka procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2007. gada 1. janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs. Tādējādi pēc 2007. gada 1. janvāra mehānisms, kādā tiek nodrošināta aizstāvja obligātā piedalīšanās, mainīsies, jo procesa virzītājam būs jāinformē Juridiskās palīdzības administrācija, ka tai jānodrošina aizstāvis, kas ir noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju. Kriminālprocesa likuma 79.panta otrajā daļā noteikts personu loks, kas var būt par aizstāvi kriminālprocesā, bet personai, kura var būt par aizstāvi kriminālprocesā un, kura nav noslēgusi juridiskās palīdzības līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, nav pienākums nodrošināt valsts apmaksāto juridisko palīdzību. Šobrīd ar Juridiskās palīdzības administrāciju līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu ir noslēguši 62 advokāti. Lai īstenotu Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, ka procesa virzītājs informē Juridiskās palīdzības administrāciju, ka tai jānodrošina pārstāvis, no to advokātu loka, kuri ir noslēguši līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, būtu nepieciešams noslēgt līgumus ar vismaz 250 advokātiem. Sakarā ar to, ka pārejas noteikumu 14. punkts paredz šādu uzdevumu jau no 2007. gada 1. janvāra un pilnvērtīgai aizstāvības nodrošināšanai Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā nav pietiekams juridiskās palīdzības līgumu skaits, nepieciešams steidzami pagarināt pārejas periodu saglabājot esošo aizstāvības modeli aizstāvības nodrošināšanai.
2.Tiesību akta projekta būtība	Likumprojekts paredz pagarināt Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 14.  punktā noteikto termiņu. Likumprojekts noteic, ka procesa virzītājam, ja nav iespējas uzaicināt aizstāvi, kurš noslēdzis līgumu ar Juridiskās palīdzības administrāciju, izņēmuma kārtā ir tiesības līdz 2008. gada 1. janvārim aizstāvības nodrošināšanai uzaicināt aizstāvi, kuram šāda līguma nav. Šajā gadījumā aizstāvis viena mēneša laikā no juridiskās palīdzības sniegšanas brīža iesniedz Juridiskās palīdzības administrācijai paziņojumu par juridiskās palīdzības sniegšanu, ko apstiprinājis procesa virzītājs. Ar likumprojektu tiks iegūts papildus laiks, lai izveidotu funkcionējošu mehānismu aizstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.
3.Cita informācija	Nav

II Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi	Tiesību akta projekti šo jomu neskar.

III Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
	(tūkst. latu)
Rādītāji	Kārtējais gads 2005	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1	2	3	4	5	6
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija	Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

IV Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt	Nav

V Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts
1. Saistības pret Eiropas Savienību			Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām			Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem			Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums			1.tabula
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju			Tiesību akta projekts šo jomu neskar.
			2.tabula
Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/ neatbilst)		Komentāri
Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.
5. Cita informācija		Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

VI Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību aktu projektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas	Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīciju (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs neatbalsta)	Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis	Nav veikti pasākumi.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem	Nav notikušas konsultācijas.
5. Cita informācija	Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

VII Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas	Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu	Tiesību akts tiks publicēts noteiktajā kārtībā.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo	Tiesību akts tieši neparedz indivīda tiesību ierobežojumus.
4. Cita informācija	Tiesību akta projekts tiešā veidā šo jomu neskar.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Valsts sekretārs	Juridiskā dienesta vadītāja	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
M.Bičevskis	I.Nikuļceva	L.Popova	I. Gratkovska

02.11.2006; 16:32

858

I.Gratkovska, 7036728

Indra.Gratkovska@tm.gov.lv