22.11.2006. 9/7
Saeimas
Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Valsts
pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma ierosināt turpināt izskatīt 9.Saeimā
šādus likumprojektus:
1) likumprojektu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums (8.Saeimas reģ.nr.1792);
2) likumprojektu
Priekšlikumu un sūdzību likums (8.Saeimas reģ.nr.1830).
Ar cieņu,
Valsts pārvaldes un pašvaldības
komisijas priekšsēdētājs Māris Krastiņš
Likumprojekts
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas
likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) dzīvojamā
māja ēka, kas nodota ekspluatācijā un saskaņā ar
tehniskās inventarizācijas lietu ir dzīvojamā māja, kā arī tai piederīgās ēkas
(būves);
2) dzīvojamās
mājas pārvaldīšana darbību
kopums, kas nepieciešams dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai
lietošanai derīgā stāvoklī, kā arī funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala uzturēšanai, lai nodrošinātu šī īpašuma lietošanu atbilstoši mērķim;
3) dzīvojamās mājas apsaimniekošana tehnisko
pasākumu kopums, ar kuriem tiek īstenoti dzīvojamās mājas pārvaldīšanas procesā
pieņemtie lēmumi dzīvojamās mājas un funkcionāli nepieciešamā zemesgabala
uzturēšanai un saglabāšanai;
4) dzīvojamās mājas īpašnieks dzīvojamās mājas īpašnieks (īpašnieki)
vai valdītājs, vai dzīvokļu, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu
īpašnieki;
5) dzīvojamās mājas pārvaldnieks
persona, kas dzīvojamās mājas īpašnieka uzdevumā pārvalda un apsaimnieko
dzīvojamo māju;
6) norīkotais pārvaldnieks pašvaldības uz laiku iecelts dzīvojamās
mājas pārvaldnieks un apsaimniekotājs, kas pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo
māju, kamēr dzīvojamās mājas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;
7) pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa maksājumu kopums, kuru
saņem dzīvojamās mājas pārvaldnieks un kuru veido dzīvojamās mājas
pārvaldīšanai un apsaimniekošanai nepieciešamie izdevumi un pārējie uz kopīpašnieku
lēmuma pamata taisītie izdevumi, kā arī atlīdzība par pārvaldīšanu.
2.pants. Šī likuma mērķis ir dzīvojamo māju
pārvaldīšanas procesa nodrošināšana, nosakot iesaistīto dalībnieku savstarpējās
attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts pārvaldes iestāžu
un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas organizēšanā un
pārraudzīšanā.
3.pants. Likums attiecas uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu, neatkarīgi no tā, kā
īpašumā dzīvojamās mājas atrodas.
4.pants. (1) Dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai katrai dzīvojamai mājai iekārto dzīvojamās
mājas lietu. Ja tajā esošajos datos rodas izmaiņas, dzīvojamās mājas lietu aktualizē dzīvojamās
mājas īpašnieks vai dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
(2) Dzīvojamās
mājas lietas paraugu apstiprina Ministru kabinets.
II nodaļa
Valsts un pašvaldību kompetence un līdzdalība
dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā
5.pants. Ministru kabinets nosaka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicami
norēķini par pakalpojumiem, kas saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā esošo
telpu lietošanu.
6.pants. (1) Dzīvojamo māju pārvaldīšanas vispārējo pārraudzību un
koordināciju valstī veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Veicot šo uzdevumu, ministrija:
1) koordinē
mājokļu monitoringa sistēmas izveidošanu un ieviešanu;
2) izstrādā un iesniedz Ministru kabinetā apstiprināšanai valsts atbalsta programmas dzīvojamo māju renovācijas un energoefektivitātes pasākumu līdzfinansēšanai.
(2) Valsts
aģentūra "Mājokļu aģentūra" dzīvojamo māju pārvaldīšanas jomā veic
šādas darbības:
1) uztur
dzīvojamās mājas pārvaldnieku reģistru;
2) veicina
profesijas standartam atbilstošu dzīvojamās mājas pārvaldnieka izglītības
iegūšanu.
7.pants. (1) Pašvaldība veicina konkurenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas
sektorā.
(2) Pašvaldība
savā teritorijā uzrauga dzīvojamo māju un ar tām funkcionāli saistīto
teritoriju un būvju uzturēšanu.
(3) Saņemot informāciju par
to, ka dzīvojamās mājas īpašnieks neveic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un
apsaimniekošanas darbības, kas noteiktas šā likuma 9.panta 2. un 3.punktā, un
nav pilnvarojis dzīvojamās mājas pārvaldnieku veikt minētās darbības,
pašvaldība (tās deleģēta institūcija):
1) ierosina
administratīvo lietu;
2) konstatējot
faktu par šajā pantā noteikto dzīvojamās mājas īpašnieka pienākumu nepildīšanu,
nosūta brīdinājumu, norādot pārkāpumu novēršanas termiņu;
3) ja
dzīvojamās mājas īpašnieks šīs daļas 2.punktā minētajā brīdinājumā noteiktajā
termiņā nav izpildījis tam uzlikto pienākumu, triju mēnešu laikā pieņem lēmumu
par norīkotā pārvaldnieka iecelšanu.
8.pants. (1) Valsts ir tiesīga
piešķirt līdzfinansējumu šādiem mērķiem:
1) tādu dzīvojamo māju renovācijai vai
restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai kuru
ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama cilvēku
dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas
nelaimes un citas katastrofas sekas;
2) dzīvojamo
māju renovācijai un rekonstrukcijai, un energoefektivitātes
pasākumu veikšanai;
3) dzīvojamo māju pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku izglītošanai dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumos.
(2) Ministru
kabinets nosaka kārtību un apmēru, kādā valsts piešķir līdzfinansējumu šā panta
pirmajā daļā minētajiem pasākumiem.
(3) Pašvaldība
ir tiesīga piešķirt līdzfinansējumu šādiem mērķiem:
1) dzīvojamo
māju renovācijai vai restaurācijai, kuras ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi
vai kuru ekspluatācija atbilstoši to tehniskajam stāvoklim var būt bīstama
cilvēku dzīvībai vai veselībai, vai kurās jālikvidē terora akta, avārijas,
stihiskas nelaimes un citas katastrofas sekas;
2) energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamās mājās;
3) dzīvojamo
māju pārvaldnieku un dzīvokļu īpašnieku izglītošanai dzīvojamo māju
pārvaldīšanas jautājumos;
4) ar
dzīvojamo māju funkcionāli saistītā zemesgabala labiekārtošanai.
(4) Šā
panta trešajā daļā minēto līdzfinansējumu pašvaldība piešķir saistošajos
noteikumos noteiktajā kārtībā un apmērā.
III nodaļa
Dzīvojamās mājas īpašnieka
tiesības, pienākumi un atbildība
9.pants. (1) Dzīvojamās mājas īpašniekam ir šādi pienākumi:
1) pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju;
2) ievērot Ministru
kabineta noteiktās dzīvojamo māju apsaimniekošanas obligātās
(minimālās) prasības (turpmāk obligātās prasības);
3) slēgt
līgumus par pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī,
kā arī funkcionāli nepieciešamā zemesgabala uzturēšanai;
4) nodrošināt
grāmatvedību un pārvaldīšanas dokumentu lietvedību un arhivēšanu atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;
5) uzraudzīt, lai dzīvojamā mājā esošie
atsevišķie īpašumi tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajam izmantošanas veidam,
bet, konstatējot izmantošanas veida pārkāpumu, rakstiski informēt par to
pašvaldību.
(2) Ministru
kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavojama un valsts aģentūrā "Mājokļu
aģentūra" iesniedzama ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistītā informācija,
kā arī sniedzamās informācijas apjomu.
10.pants. Par obligāto prasību
nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi dzīvojamās mājas īpašnieks ir atbildīgs
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
11.pants. (1) Dzīvojamās mājas īpašnieks var dot
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevumu dzīvojamās mājas
pārvaldniekam, par to vienojoties
rakstiski.
(2) Ar dienu, kad noslēgta
rakstiska vienošanās, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus un šā
likuma 10.pantā noteikto atbildību uzņemas dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
12.pants. (1) Ja dzīvojamā māja nav sadalīta
dzīvokļu īpašumos, bet ir kopīpašums, viens vai vairāki kopīpašnieki nosūta
pārējiem kopīpašniekiem rakstiskas vienošanās projektu par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzdevuma došanu, norādot izskatīšanas
termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 20 kalendāra dienām.
(2) Dzīvojamās mājas kopīpašnieku
vienošanās ir saistoša visiem dzīvojamās mājas kopīpašniekiem, ja:
1) to parakstījuši kopīpašnieki, kuru
īpašumā ir vismaz divas trešdaļas ēkas kopplatības;
2) tā neaizskar
īpašumā dzīvojošo nepilngadīgo personu likumiskās intereses.
13.pants. Dzīvojamās mājas īpašniekam ir pienākums atlīdzināt dzīvojamās mājas
pārvaldniekam:
1) nepieciešamos
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus;
2) tos
ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītos pārējos
izdevumus, kuri radušies, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulces
lēmumiem;
3) maksu par piegādātajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas telpu lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu piegādi slēdzis dzīvojamās mājas pārvaldnieks;
4) par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
IV nodaļa
Dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības, pienākumi un
atbildība
14.pants. (1) Dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un personas, kas uz līguma pamata pārvalda
un apsaimnieko dzīvojamās mājas, reģistrējas dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistrā valsts aģentūrā "Mājokļu aģentūra".
(2) Kārtību un nosacījumus
personu reģistrācijai pārvaldnieku reģistrā un izslēgšanai no tā nosaka
Ministru kabinets.
15.pants. Dzīvojamās
mājas pārvaldnieks pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo māju uz rakstiskas vienošanās
pamata. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir visas šajā likumā noteiktās
dzīvojamās mājas pārvaldnieka tiesības, un viņam jāizpilda visi šajā likumā
noteiktie dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumi, pat ja tie nav atrunāti,
noslēdzot rakstisku vienošanos.
16.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir šādi
pienākumi:
1) pārvaldīt un
apsaimniekot dzīvojamo māju;
2) atbilstoši
dzīvojamās mājas īpašnieka noteiktajai kārtībai slēgt līgumus par
pakalpojumiem, kas nepieciešami dzīvojamās
mājas uzturēšanai un saglabāšanai lietošanai derīgā stāvoklī, kā arī funkcionāli
nepieciešamā zemesgabala uzturēšanai;
3) līgumā
noteiktajā termiņā un kārtībā, bet ne retāk kā reizi gadā rakstiski sniegt
pārskatu par veikto darbu dzīvojamās mājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,
tai skaitā par līdzekļu izlietošanu, dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli,
iepazīstināt dzīvojamās mājas īpašnieku ar pārvaldīšanas darba plānu un budžeta
projektu kārtējam gadam, kā arī ar īstermiņa un ilgtermiņa plānu dzīvojamās
mājas remontdarbu veikšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai;
4) pārvaldīt
mājas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai saņemtos naudas līdzekļus;
5) kārtot
grāmatvedību un pārvaldīšanas dokumentu lietvedību;
6) uzraudzīt, lai dzīvojamā mājā esošie
atsevišķie īpašumi tiktu izmantoti atbilstoši noteiktajam izmantošanas veidam,
bet, konstatējot izmantošanas veida pārkāpumu, rakstiski informēt par to
īpašnieku un pašvaldību;
7) rakstiski brīdināt dzīvojamās mājas īpašnieku
par
nepieciešamajiem steidzami veicamajiem pasākumiem dzīvojamās mājas pasargāšanai
no bojāejas, sabrukuma vai izpostījuma, kā arī aprēķināt šo darbu paredzamās
izmaksas;
8) Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā sagatavot un sniegt valsts aģentūrai "Mājokļu
aģentūra" ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu saistīto informāciju.
17.pants. Dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir šādas
tiesības:
1) saņemt maksu
par sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās mājas telpu
lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu piegādi slēdzis dzīvojamās mājas
pārvaldnieks;
2) saņemt
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu dzīvojamās mājas
īpašnieka noteiktajā apmērā vai šā likuma 19.pantā noteiktajā apmērā;
3) saņemt
atlīdzību par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
18.pants. Izbeidzot līgumattiecības ar dzīvojamās
mājas īpašnieku, dzīvojamās mājas pārvaldniekam ir pienākums mēneša laikā ar
nodošanas un pārņemšanas aktu nodot dzīvojamās mājas īpašniekam vai viņa
pilnvarotajai personai šādas ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās lietas:
1) dzīvojamās
mājas lietu;
2) ieņēmumu un
izdevumu pārskatu;
3) neizlietotos uzkrājumus;
4) citas
pārvaldīšanas laikā dzīvojamai mājai par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu un citiem dzīvokļu
īpašnieku līdzekļiem iegādātās lietas.
19.pants. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks nav noteicis
dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu, dzīvojamās mājas
pārvaldnieks šo maksu nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas
regulē dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas
kārtību.
20.pants. (1) Norīkotais pārvaldnieks pārvalda un apsaimnieko dzīvojamo
māju, pamatojoties uz tās institūcijas lēmumu, kura iecēlusi
norīkoto pārvaldnieku, un neslēdzot rakstisku
vienošanos.
(2) Norīkotajam
pārvaldniekam ir šādas tiesības:
1) saņemt pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu tādā apmērā, kas nepieciešama
obligāto prasību izpildei;
2) saņemt
maksu no dzīvojamās mājas telpu lietotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvojamās mājas telpu lietošanu, ja līgumus par šo pakalpojumu
piegādi slēdzis dzīvojamās mājas pārvaldnieks.
(3) Norīkotajam
pārvaldniekam jāizpilda obligātās prasības. Par obligāto prasību
nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi norīkotais pārvaldnieks ir atbildīgs
saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
V nodaļa
21.pants. Uz
dzīvojamās mājas īpašnieku, ja tas pārvalda un apsaimnieko viņam piederošu
viendzīvokļa māju, nav attiecināmi šā likuma 9.panta pirmās daļas 4. un
5.punktā noteiktie pienākumi.
Pārejas
noteikumi
1. Ministru
kabinets sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izdod šā likuma
4.panta otrajā daļā, 5.pantā un 9.panta otrajā daļā minētos noteikumus.
2. Ministru
kabinets līdz 2008.gada 1.janvārim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā,
14.panta otrajā daļā un 16.panta 8.punktā minētos noteikumus.
3. Daudzdzīvokļu
mājās, kuras nodotas privatizācijai saskaņā ar likumu "Par valsts un
pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un kurās gada laikā pēc minētajā
likumā noteiktā lēmuma pieņemšanas par attiecīgās dzīvojamās mājas
privatizācijas uzsākšanu dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai līguma
slēgšanu par attiecīgās daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pašvaldība (tās deleģēta
institūcija) triju mēnešu laikā ieceļ norīkoto pārvaldnieku.
Reģionālās
attīstības un
pašvaldību
lietu ministrs
M.Kučinskis
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projektam
I. Kādēļ normatīvais akts
ir vajadzīgs |
||||||||||
1.Pašreizējās situācijas raksturojums |
Pašreiz Latvijā nav likuma, kas regulētu
dzīvojamo māju pārvaldīšanas kārtību. Dzīvojamo māju pārvaldīšana ir ļoti
nozīmīgs process, kas aizvien aktuālāks kļūst pēc dzīvojamo māju
privatizācijas, kad pēc valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas,
mājas tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku pārva
ldīšanā. Pašreiz privatizācijai ir
nodotas 30023 valsts un pašvaldību dzīvojamo mājas (497004 dzīvokļi). Saskaņā
ar Valsts Statistikas pārvaldes datiem, viss dzīvojamais fonds sastāda 334176
dzīvojamās mājas. Likumprojekts paredz, ka tajā noteiktā dzīvojamo māju
pārvaldīšanas kārtība attieksies uz visu dzīvojamo māju pārvaldīšanu,
neatkarīgu no tā, kā īpašumā dzīvojamā māja atrodas. Normatīvie akti nenosaka minimālās prasības
dzīvojamās mājas uzturēšanai un saglabāšanai, kā arī nenosaka dzīvojamo māju
pārvaldīšanas procesā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību.
Līdz ar to, dzīvojamo māju apsaimniekošana daudzos gadījumos tiek veikta
sliktā kvalitātē, kas atsevišķos gadījumos rada draudus arī cilvēkiem un
apkārtējai videi (savlaicīgi neveikti māju remonti, nav ievēroti
ugunsdrošības noteikumi u.c.). |
|||||||||
2. Normatīvā akta projekta būtība |
Likumprojekta mērķis ir
noteikt dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesā iesaistīto dalībnieku
savstarpējās attiecības, noteikt viņu tiesības, pienākumus un atbildību, kā
arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju
pārvaldīšanas organizēšanā un pārraudzīšanā. Likumprojekts nosaka to personu
loku, kurā ir tiesības nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
Likumprojekts attiecas uz dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jo Nekustamā īpašuma
valsts kadastra reģistrā visas ēkas (būves), kurām ir veikta tehniskā
inventarizācija tiek klasificētas pēc to galvenajiem lietošanas veidiem
(atbilstoši Būvju klasifikācijai (CC). Atbilstoši Būvju klasifikācijai (CC)
ēkas pēc to galvenā lietošanas veida tiek iedalītas dzīvojamās mājās vai
nedzīvojamās ēkas. Likumprojekts paredz, ka fiziskām un juridiskām personām,
kas vēlēsies nodarboties ar dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
būs jāreģistrējas dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā valsts aģentūrā
Mājokļu aģentūra. Kārtību, kādā personām būs jāreģistrējas pārvaldnieku
reģistrā noteiks Ministru kabinets. |
|||||||||
3. Cita informācija |
Nav |
|||||||||
II. Kāda var būt normatīvā
akta ietekme uz |
||||||||||
1. Ietekme uz makroekonomisko vidi |
Likumprojekts veicinās makroekonomiskās
vides sakārtošanu mājokļu jomā. |
|||||||||
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo
procedūru vienkāršošanu |
Līdz šīm
pārvaldnieku pienākumu sniegt informāciju un atskaiti tikai daļēji
reglamentēja likums Par dzīvokļa īpašumu. Detalizētāka informācijas
sniegšana un atskaitīšanās kārtība tiek noteikta apsaimniekošanas līgumos.
Tāpēc iestrādājot likumprojektā attiecīgās normas, tiks veicināta konkurence
starp uzņēmējiem, kas nodarbosies ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu un
pārvaldīšanu. |
|||||||||
3. Sociālo seku izvērtējums |
Tiks paaugstināta dzīvojamo māju pārvaldīšanas
kvalitāte. |
|||||||||
4. Ietekme uz vidi |
Likumprojekts šo jomu
neskar. |
|||||||||
5.
Cita informācija |
Nav |
|||||||||
III. Kāda var būt
normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||
|
(tūkst. latu) |
|||||||||
Rādītāji |
Kārtējais gads |
Nākamie trīs gadi |
Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada |
|||||||
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
|||||
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||
2. Izmaiņas budžeta izdevumos |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||
3. Finansiālā ietekme |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins |
|
|||||||||
6. Cita informācija |
Pārvaldnieku
reģistra izveidošana un uzturēšana būs mājokļu monitoringa sistēmas
sastāvdaļa, līdz ar to papildus valsts budžeta līdzekļi pārvaldnieku reģistra
izveidošanai nav nepieciešami. |
|||||||||
IV.
Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz |
||||||||||
1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru
kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī
tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts
šos noteikumus izstrādāt |
Likumprojektā ir iestrādāts
deleģējums Ministru kabinetam : 1) noteikt dzīvojamo māju pārvaldīšanas
obligātās (minimālās) prasības; 2) noteikt dzīvojamo māju pārvaldnieku
reģistrēšanas un izslēgšanas no reģistra kārtību; 3) apstiprināt dzīvojamās mājas lietas un
ieņēmumu izdevumu pārskata (atskaites) paraugus. 4) apstiprināt valsts atbalsta programmu
dzīvojamo māju renovācijas veicināšanai un energoefektivitātes pasākumu
līdzfinansēšanai; 5) izdod noteikumus par dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas
saistīti ar dzīvojamo mājā esošo telpu lietošanu, aprēķināšanas un
iekasēšanas kārtību; 6) sagatavot grozījumus administratīvo pārkāpumu
kodeksā. |
|||||||||
2. Cita informācija |
Nav |
|||||||||
V. Kādām Latvijas
starptautiskajām saistībām |
||||||||||
1. Saistības pret Eiropas Savienību |
Likumprojekts
šo jomu neskar |
|||||||||
2. Saistības pret citām starptautiskajām
organizācijām |
Likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||||||
3. Saistības, kas izriet no Latvijai
saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem |
Likumprojekts šo jomu
neskar |
|||||||||
4. Atbilstības izvērtējums 1.tabula |
||||||||||
Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un
citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās
doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un
publikāciju |
|
|||||||||
2.tabula |
||||||||||
Latvijas normatīvā akta projekta norma
(attiecīgā panta, punkta Nr.) |
Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā
panta Nr. |
Atbilstības pakāpe (atbilst/ |
Komentāri |
|||||||
|
|
|
|
|||||||
|
||||||||||
5. Cita informācija |
|
|||||||||
VI. Kādas konsultācijas
notikušas, |
||||||||||
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām
konsultācijas ir notikušas |
Konsultācijas
ir notikušas ar Mājokļu attīstības konsultatīvās padomes locekļiem Latvijas
Pašvaldību savienību, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju
asociāciju, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību asociāciju, s/o
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību aizstāvība. |
|||||||||
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija
(atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums |
Mājokļu
attīstības konsultatīvā padome atbalsta sagatavoto likuma projektu. |
|||||||||
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir
veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis |
Ir
sniegta informācija masu saziņas līdzekļos un ir saņemtas pozitīvas atsauksmes
par likumprojektu. |
|||||||||
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem
konsultantiem |
Konsultācijas
nav notikušas. |
|||||||||
5. Cita informācija |
Nav |
|||||||||
VII.
Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde |
||||||||||
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no
valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts
institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas |
Likumprojekts
neparedz jaunu institūciju izveidošanu. Funkcijas turpina pildīt valsts
aģentūra Mājokļu aģentūra un pašvaldību pilnvarotas institūcijas. Valsts
aģentūras Mājokļu aģentūra izveidotā darba grupa
ir izstrādājusi Profesijas standartu Namu pārvaldniekam (4.kvalifikācijas
līmenis), kas ir apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)
09.11.2004. rīkojumu Nr.719 un iekļauts kopējā reģistrā ar Nr. PS 0286. Saskaņā ar likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju 59.panta pirmās daļas 15.punktu valsts aģentūra Mājokļu
aģentūra ir izstrādājusi un ar 12.05.2004. rīkojumu Nr. 1-04/45
apstiprinājusi profesionālās pilnveides izglītības programmas paraugus namu
pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Profesionālās pilnveides izglītības
programmas paraugi ir nosūtīti Izglītības un zinātnes ministrijai, kura tos
ņems vērā, izvērtējot un licencējot izglītības iestāžu sagatavotās pilnveides
izglītības programmas. |
|||||||||
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā
akta ieviešanu |
Likumprojekts tiks publicēts Latvijas Vēstnesī
un RAPLM, kā arī valsts aģentūras Mājokļu aģentūra mājas lapā. Informācija tiks sniegta masu saziņas līdzekļos. |
|||||||||
3. Kā indivīds
var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo |
Indivīds
lēmumus varēs apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā. |
|||||||||
4. Cita informācija |
Nav |
|||||||||
Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu
ministrs |
M.Kučinskis |
Ministrs |
Valsts sekretāre |
Juridiskā departamenta direktore |
Par kontroli atbildīgā amatpersona |
Atbildīgā amatpersona |
|
|
|
|
|
M.Kučinskis |
I.Kukute |
K.Jaunzeme |
L.Ancāne |
I.Oša |
10.05.2006. 10.00
1130
I.Oša
ilze.osa@raplm.gov.lv, 7770468