Likumprojekts

Dokumentu legalizācijas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt publisko dokumentu efektīvu starptautisko apriti, vienlaikus nodrošinot to autentiskuma pārbaudi.

2.pants. Likumā lietotie termini "apliecinājums (apostille)" un "publisks dokuments" iztulkojami Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" izpratnē. Termins "legalizācija" šā likuma izpratnē ir publisko dokumentu autentiskuma nodrošināšanas process.

3.pants. Dokumentu legalizācija tiek veikta saskaņā ar šo likumu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.

II nodaļa. Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta legalizācija,

ja tas paredzēts izmantošanai ārvalstīs

4.pants. Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju veic diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas, kuras tam pilnvarotas. Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta legalizācijai persona aizpilda veidlapu, iesniedz legalizējamo dokumentu un maksā valsts nodevu. Ministru kabinets apstiprina iesnieguma veidlapas paraugu, nosaka kārtību, kādā tiek veikta legalizācija vai pieņemts lēmums atteikt legalizāciju, kā arī apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par legalizāciju.

5.pants. Aizliegts legalizēt šādus Latvijas Republikā izsniegtus publiskus dokumentus:

1) dokumentu, kas rakstīts ar zīmuli;

2) dokumentu uz vairākām lapām, ja tās nav sanumurētas, caurauklotas un to skaits nav apliecināts ar dokumenta izsniedzēja zīmoga nospiedumu un kompetentas amatpersonas parakstu;

3) dokumentu, kurā ir kompetentas institūcijas neatrunāti labojumi, dzēsumi, svītrojumi vai aizkrāsojumi;

4) dokumentu, kuru tehniski nav iespējams apliecināt iesniedzēja rīcības dēļ (piemēram, iesniedzējs pats laminējis dokumentu);

5) dokumentu, uz kura nav kompetentas institūcijas amatpersonas paraksta un zīmoga nospieduma oriģināla;

6) elektronisku dokumentu, kas nav noformēts atbilstoši elektroniska dokumenta statusu un apriti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

6.pants. Ja Latvijas Republikā izdots dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, tā legalizāciju veic atbilstoši šai konvencijai.

7.pants. Ja Latvijas Republikā izdots dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura nav Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, to legalizē, apliecinot paraksta īstumu, statusu, kādā rīkojusies persona, kas parakstījusi dokumentu, un – ja nepieciešams – uz dokumenta esošā zīmoga vai spiedoga identitāti.

III nodaļa. Ārvalstīs izsniegta publiska dokumenta legalizācija, ja tas paredzēts izmantošanai Latvijas Republikā

8.pants. (1) Lai ārvalstī izsniegts publisks dokuments būtu spēkā Latvijā, tam jābūt legalizētam.

(2) Dokumenta saņēmējs (fiziska vai juridiska persona, kura pieņem ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu), izņemot publisko tiesību funkciju veicošās institūcijas, var pieņemt dokumentu, kurš nav legalizēts.

9.pants. Ja dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura ir Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, dokumentam jābūt ar apliecinājumu (apostille) atbilstoši šai konvencijai.

10.pants. Ja dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura nav Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvencijas "Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu" dalībvalsts, lai tas būtu uzskatāms par spēkā esošu Latvijas Republikā, to Ministru kabineta noteiktā kārtībā (nosakot arī dokumentus, kurus aizliegts legalizēt) legalizē diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas, kuras tam pilnvarotas. Par dokumenta legalizāciju persona maksā valsts nodevu. Ministru kabinets nosaka apmēru un kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par legalizāciju.

Pārejas noteikums

Ministru kabinets četru mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 4. un 10.pantā minētos noteikumus.

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

LIKUMPROJEKTA

“Dokumentu apliecināšanas un legalizācijas likums”

ANOTĀCIJA

I. Kādēļ likumprojekts ir vajadzīgs
1. Pašreizējās situācijas raksturojums			Pašlaik Latvijas Republikā nav likuma, kas noteiktu Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta apliecināšanas un legalizācijas kārtību un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta izmantošanu. Pašlaik dokumentu apliecināšana un legalizācija tiek veikta saskaņā ar 1963.gada Vīnes konvenciju “Par konsulārajiem sakariem”, 1961.gada Hāgas konvenciju “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”, starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem, kuriem pievienojusies Latvijas Republika, starptautiskiem divpusējiem līgumiem, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, kā arī Ārlietu ministrijas “Kārtību, kādā konsulārās amatpersonas apliecina dokumentu īstumu”. Ministru Kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumos Nr.254 "Grozījumi Ministru Kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.443 "Noteikumi par valsts nodevu par dokumenta īstuma apliecināšanu"" ir noteikta samaksa par dokumenta īstuma apliecināšanu un legalizāciju.
2. Likumprojekta būtība			Likumprojekts noteiks Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta apliecināšanas un legalizācijas kārtību un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta izmantošanu Latvijas Republikā. Dokumenta apliecināšana ar APOSTILLE saskaņā ar Hāgas 1961.gada 5.oktobra konvenciju “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” paraksta īstuma, statusa, kādā rīkojusies persona, kura parakstījusi dokumentu, un, kur tas nepieciešams, zīmoga vai spiedoga identitātes, kurš ir uz dokumenta, apliecinājums, kuru izdod tās valsts kompetentā institūcija, kurā dokuments ir izdots. Dokumenta legalizācija ir paraksta un zīmoga īstuma apliecināšana, ko veic kompetenta amatpersona, lai vienā valstī sastādīts publisks dokuments iegūtu juridisku spēku citā valstī. Legalizējot tiek apliecināts arī dokumenta parakstītājas amatpersonas tiesiskais statuss un pilnvaras;
3. Cita informācija< /p>
II. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu		Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Sociālo seku izvērtējums		Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi		Likumprojekts šo jomu neskar.
5.Cita informācija		Šis likumprojekts ir nacionālais normatīvais akts, kas noteiks Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta apliecināšanas un legalizācijas kārtību un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta izmantošanu.
III. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Rādītāji				Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi			(tūkst. Ls) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos				Likumprojekts valsts budžeta ieņēmumus neietekmēs.				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos				Likumprojekta ieviešana budžeta izdevumus neietekmēs .				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme				Likumprojektam nebūs finansiālas ietekmes uz pašvaldību vai valsts budžetu.				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai				Likumprojektam nav nepieciešami kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.				Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins				Likumprojekts šo jomu neskar.				Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija
IV. Kāda var būt likumprojekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
1.Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt.				Pamatojoties uz šī likumprojekta 6.pantā noteikto pilnvarojumu, tiek gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā tiks noteikta kārtību, kādā konsulārās amatpersonas apliecina un legalizē dokumentus. Vienlaicīgi šajos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā tiks apliecināti un legalizēti elektroniski dokumenti.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
1. Saistības pret Eiropas Savienību				Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām				Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem				Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija
Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.					Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Nav	Nav					Atbilst pilnībā	Nav
5. Cita informācija
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas				Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)				Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis				Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem				Konsultācijas nav notikušas.
5. Cita informācija
VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas				Papildus institūciju izveide nav nepieciešama.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu				Pēc likumprojekta pieņemšanas tas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un ievietots Normatīvo aktu informācij as sistēmā (NAIS).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo				Likumprojekts neparedz indivīda tiesību ierobežošanu.
4. Cita informācija

Ārlietu ministrs A.Pabriks

Ārlietu ministrs	Valsts sekretāra p.i.	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Pabriks	N.Popens	E.Dumpe	E.Vijupe	L.Palkina-Baļķīte

22.05.06. 10:40

770

L.Palkina-Baļķīte

Liga.palkina@mfa.gov.lv

7016177