10.11.2006.

Nr. 8/4 – 2 – i/_______

LR 9. Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu ierosinām turpināt izskatīt 9. Saeimā 8. Saeimas nepabeigto likumprojektu:

Nr. 1698 “Grozījumi Civillikumā” (07.09.2006. pieņemts 1. lasījumā)

LR 9. Saeimas deputāti:

__________________________________
__________________________________
__________________________________
__________________________________
__________________________________

Likumprojekts

Grozījumi Civillikumā

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 1403.¹ pantu šādā redakcijā:

"1403.¹ Publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar šādu piedāvājumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem un citiem apstākļiem.

Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt. Atšķirīga attieksme ir pieļaujama gadījumā, ja tā pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

Nav pieļaujams tieši vai netieši radīt personai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka tā īsteno savu tiesību aizsardzību saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.

Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai, personas aizskaršanai, norādījumam minēto personu diskriminēt vai nelabvēlīgu seku radīšanai, aizskārējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts."

2. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

8) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu."

Īpašu uzdevumu ministre

sabiedrības integrācijas lietās

K.Pētersone

Normatīvā akta projekta

“Grozījumi Civillikumā”

anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

2000. gada 29. jūnijā tika pieņemta Padomes Direktīva Nr. 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības Šīs Direktīvas prasības Latvijas Republikai bija jāpārņem līdz 2004.gada 1.maijam.

2004.gada 13.decembrī tika pieņemta Padomes Direktīva Nr. 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu. Šīs direktīvas prasības Latvijas Republikai jāpārņem līdz 2007.gada 31.decembrim. (turpmāk kopā– „Direktīvas”).

Atbilstoši Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 10. pantā noteiktajam principam dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu no šī līguma izrietošo pienākumu izpildi. Kopienu tiesa šo normu tulkojusi tādējādi, ka dalībvalstīm ir pienākums īstenot direktīvu efektīvu ieviešanu.

Lai gan Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā ir paredzēts vispārējs diskriminācijas aizliegums, tas nav konkretizēts citos normatīvajos aktos, turklāt - nav tieši piemērojams privāttiesiskajās attiecībās. Ne Latvijas Republikas normatīvajos aktos, ne arī tiesu praksē nav noteikts, kāds ir šī vispārējā diskriminācijas aizlieguma saturs. Proti, tādi Direktīvās lietotie termini kā “tieša diskriminācija”, “netieša diskriminācija”, „personas aizskaršana” Latvijas Republikas normatīvajos aktos, izņemot šauru jomu regulējošo Darba likumu un likumu „Par sociālo drošību” nav paredzēti.

Bez tam, normatīvajos aktos nav noteikts Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā paredzētā aizlieguma ieviešanas mehānisms. Proti, nav noteikta pierādīšanas pienākuma pāreja atbildētājam, nav ieviestas efektīvas sankcijas par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem. Visu šo minēto noteikumu ieviešana ir abās Direktīvās noteikta imperatīva prasība.

2. Normatīvā akta projekta būtība

Normatīvā akta izdošanas mērķis ir pārņemt Direktīvu prasības un nodrošināt efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju. Starpinstitūciju darba grupa, kas izstrādājusi normatīvo aktu, nonākusi pie secinājuma, ka nebūtu lietderīgi īpaši izcelt vienu diskriminācijas veidu (rasu diskriminācija vai dzimumu diskriminācija), bet grozījumiem jāaptver arī citu diskriminācijas veidu izskaušana. Projekts paredz aizliegt atšķirīgu attieksmi atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem un citiem apstākļiem privāto tiesību jomā, kad tiek publiski piedāvāta prece vai pakalpojums, vai tiesiska darījuma taisīšanu, kas saistīts ar šādas preces pirkšanu vai pakalpojuma sniegšanu, gadījumus. Projekts ievieš Eiropas Savienības tiesībām atbilstošu terminoloģiju un pierādījuma pienākuma iekļaušanu. Norma par pierādīšanas pienākumu ir ietverama Civillikumā, jo atbilstoši Latvijas privāttiesību sistēmai izņēmumi no Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā regulētā vispārīgā pierādīšanas pienākuma ir paredzēti materiālo tiesību normās.

3. Cita informācija

Nav

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts netieši ietekmēs iedzīvotāju dzīves līmeni, garantējot visu personu spēju stāties civiltiesiskajās attiecībās neatkarīgi no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem un citiem apstākļiem

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Cita informācija

Nav

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar

6. Cita informācija

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Lai pilnībā pārņemtu Direktīvas prasības, papildus ir nepieciešams izdarīt grozījumus šādos likumos:

- Biedrību un nodibinājumu likumā;

- Izglītības likumā;

- Valsts civildienesta likumā;

- Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju – likums pieņemts;

- likumā „Par sociālo drošību” – likums pieņemts;

- Patērētāju tiesību aizsardzības likumā;

- Krimināllikumā;

-Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Visus minētos grozījumus ir izstrādājusi starpinstitūciju darba grupa, kuru izveidojis īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās un kurā tika deleģēti Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Labklājības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts cilvēktiesību biroja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta un Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvji. Arī citi juristi tika aicināti paust savu viedokli par normatīvajiem aktiem diskriminācijas izskaušanas jomā.

2. Cita informācija

Nav

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Latvijas saistības pārņemt Direktīvas prasības izriet no Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, 2.panta un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta. Šīs saistības ir minētas arī 2003.gada 5.novembra Eiropas Komisijas Visaptverošajā monitoringa ziņojumā par topošo dalībvalstu sasniegto progresu, gatavojoties dalībai ES.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2000. gada 29. jūnija Padomes Direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, prasības. Direktīvas mērķis ir noteikt sistēmu, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ ar nolūku, lai vienādas attieksmes princips stātos spēkā dalībvalstīs.

Normatīvā akta projekts paredz pārņemt 2004.gada 13.decembra Padomes Direktīvas Nr. 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, prasības.

Atšķirībā no citām nediskriminācijas direktīvām Padomes Direktīvā Nr. 2004/113/EK netiek uzskaitītas konkrētas piemērošanas jomas (piemēram, darba tiesiskās attiecības, sociālā drošība, veselības aprūpe u.tml.), bet gan tiek noteikts, ka direktīva attieksies uz ikvienu personu, kas sniedz publiski pieejamas preces un pakalpojumus gan privātajā, gan publiskajā sfērā, kas ietver pieeju sabiedriskām telpām, mājokļiem (tai skaitā īrētiem mājokļiem un viesnīcām), finanšu pakalpojumus (tai skaitā apdrošināšanu), transportu un jebkurus profesionālos vai tirdzniecības pakalpojumus.

Tika nolemts, ka Latvijas tiesību sistēmai atbilstošākais risinājums būtu izstrādāt grozījumus vairākos likumos, nevis vienotu Diskriminācijas izskaušanas likuma projektu, it īpaši ņemot vērā to, ka Direktīvu prasības jāpārņem pēc iespējas ātrāk.

Normatīvā akta projekts paredz daļēji pārņemt Direktīvu prasības.

Ņemot vērā to, ka līdz 2004.gada 1.maijam Direktīvas prasības nacionālajos tiesību aktos nav pilnīgi pārņemtas, Eiropas Komisija ir tiesīga sniegt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226.pantā paredzēto atzinumu, bet pēc tam griezties Eiropas Kopienu tiesā. To uzsvēra arī ES komisārs Vladimirs Špidla savā vizītes laikā Latvijā 2006.gada 24.februārī. Turklāt direktīva, kas nav ieviesta līdz ieviešanai noteiktā termiņa iestāšanās brīdim, kļūst par tieši iedarbīgu – indivīdam rodas tiesības tieši atsaukties uz direktīvas normām (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā 148/78 Pubblico Ministero v. Ratti, [1979] ECR 1629). Valsts ir arī finansiāli atbildīga par zaudējumiem, kas indivīdiem radušies tāpēc, ka valsts nav ieviesusi direktīvu (skat. Eiropas Tiesas spriedumu lietā C-6 un 9/90 Francovich v. Italy, [1991] ECR I-5357).

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts ir izstrādāts, ievērojot 2003.gada 10.decembra ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas rekomendācijas Latvijai (CERD/C/63/CO/7, 8.§ un 17.§).

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts pilnībā atbilst 1965.gada 2.decembra Starptautiskajai konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, kurai Latvija pievienojās 1990.gada 4.maijā. Normatīvais akts garantē šīs konvencijas 5. un 6.pantā paredzēto saistību izpildi. Konvencija neparedz īpašu formu tajā ietverto saistību izpildei, līdz ar to Latvijas Republikai ir tiesības izvēlēties tās tiesību sistēmai atbilstošāko formu.

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

2000.gada 29.jūnija Padomes direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OJ 19.07.2000, L 180)

2004. gada 13. decembra Padomes direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OJ 21.12.2004, L 373)

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/
neatbilst)

Komentāri

1.pants

Padomes direktīvas 2000/43/EK 2.pants, 3.panta 1.punkta h) apakšpunkts, 8.pants un 9.pants

Padomes direktīvas 2004/113/EK 3.panta 1.punkts, 4.pants, 9.pants un 10.pants

Atbilst

Direktīvas 4.pantā ir noteikta diskriminācija dzimuma dēļ, tostarp, grūtniecības un maternitātes gadījumi. Likumprojektā termins „personas dzimuma” ietver arī šos gadījumus.

Skaidrojumu vairākkārt ir devusi Eiropas tiesu prakse, piemēram, šādās lietās: C-177/88 Dekker, C-179/88 Hertz, C-320/01 Busch.

Tādēļ likumprojektā nav nepieciešamības precizēt terminu „personas dzimums”.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Darba grupā, kura izstrādājusi normatīvā akta projektu, piedalījās Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra pārstāvis. Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs īsteno vairākus projektus, kuri ir saistīti ar ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanu Latvijā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums
to interesēs, neatbalsta)

Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs priekšlikumi ir iestrādāti normatīvā akta projektā.

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

2004.gada martā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts kopā ar Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centru rīkoja vairākus pasākumus, kas veltīti ES diskriminācijas novēršanas politikas īstenošanai Latvijā, tajā skaitā semināru par nepieciešamiem grozījumiem normatīvajos aktos. 2005.gadā ir veikti vairāki informatīvi semināri par Padomes Direktīvas 2000/43/EK saturu.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Notikušas konsultācijas ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem (Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirekcijas Diskriminācijas novēršanas nodaļas personāls, EMPL.D.3), apspriežot nepieciešamību iekļaut normatīvā akta projektā tādus pašus formulējumus kā Direktīvā. Eiropas Komisijas pārstāvji rekomendēja iekļaut normatīvā akta projektā Direktīvā minētās definīcijas, lai novērstu domstarpības interpretācijas jautājumos. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Labklājības ministrijas pārstāvji 2003. un 2004.gadā piedalījās trīs Eiropas Komisijas Juridiskās darba grupas diskriminācijas jautājumos sēdēs. 2005.gada oktobrī ĪUMSILS pārstāvis piedalījās EK juridiskajā seminārā par Direktīvas ieviešanas juridiskajiem aspektiem.

5. Cita informācija

Pirms atkārtotas likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” iesniegšanas Saeimai ĪUMSILS 2005.gada decembrī un 2006.gada janvārī ir konsultējies ar LCESC, VCB, ministriju juristiem un ekspertiem, kā arī saņēmis pozitīvu atzinumu no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes mācībspēkiem.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpildi nodrošinās tiesas un Valsts cilvēktiesību birojs savu funkciju ietvaros. Normatīvā akta izpilde ir iespējama uzreiz pēc tā spēkā stāšanās.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Normatīvais akts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, NAIS informatīvajā sistēmā un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta mājas lapā tīklā “Internet”. Par normatīvo aktu sabiedrība tiks plašāk informēta pret neiecietību vērstās valsts programmas īstenošanas ietvaros.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

No normatīvā akta izrietošie strīdi izskatāmi tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

Nav

Īpašu uzdevumu ministre

sabiedrības integrācijas lietās K.Pētersone

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja

Juridiskās nodaļas vadītāja

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Atbildīgā amatpersona

K.Vāgnere

D.Grīnberga

28.04.2006. 13.30

1932

D.Grīnberga

7365337, dace.grinberga@integracija.gov.lv