Likumprojekts

Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par

jauno pilsoņu apmaiņu

1.pants. 2006.gada 25.septembrī Otavā parakstītais Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums par jauno pilsoņu apmaiņu (turpmāk – Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Bērnu un ģimenes lietu ministrija.

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 10.panta pirmajā daļā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums latviešu valodā.

Bērnu un ģimenes

lietu ministrs

A.Baštiks

Likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības

līgumu par jauno pilsoņu apmaiņu” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Pašreiz Latvijai ar Kanādu nepastāv vienošanās par jauniešu apmaiņas iespējām abu valstu starpā, līdz ar to starp abām valstīm pašlaik netiek sekmēta jauniešu mobilitāte.

Tā kā Kanāda pieder pie Eiropas Savienības baltā saraksta valstīm, Kanādas pavalstniekiem, dodoties uz Latvijas Republiku, vīza nav nepieciešama, un tie var uzturēties ES dalībvalstu teritorijās, tai skaitā Latvijas Republikā, 90 dienas bez uzturēšanās atļaujas. Uzturoties ilgāk par 3 mēnešiem, ir jāsaņem uzturēšanās atļauja.

Latvijas Republikas pilsoņi uz Kanādu dodas ar vīzu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas datiem starp Latvijas augstskolām un Kanādas augstskolām vai mācību iestādēm uz doto brīdi nepastāv neviena savstarpēja vienošanās par studentu apmaiņu, līdz ar to pašreiz studējošo jauniešu apmaiņa starp Latvijas Republiku un Kanādu faktiski nepastāv.

2. Tiesību

akta projekta būtība

Līguma mērķis ir sekmēt jauniešu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp Latvijas Republiku un Kanādu, kā arī attīstīt iespējas abu valstu jauniešiem papildināt izglītību, strādāt vai iegūt praktisko pieredzi un pilnveidot citas valsts valodas, kultūras un sabiedrības zināšanas, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm.

Ievērojot to, ka līguma izpratnē „jaunie pilsoņi” ir jaunieši vecumā no 18 - 35 gadiem, kas ir Latvijas Republikas un Kanādas pilsoņi, Līgumā, lai panāktu terminu vienādo izpratni, tiek lietots termins „jaunie pilsoņi”.

Tāpat līgums paredz vienkāršot procedūras Latvijas Republikas jauno pilsoņu iebraukšanai Kanādā un Kanādas jauno pilsoņu iebraukšanai Latvijas Republikā: katra Puse izdod otras valsts pilsoņiem, kas atbilst Līguma 3.pantā minētajiem nosacījumiem, dokumentu, kas atļauj iebraukšanu tās teritorijā, uz iepriekš noteiktu derīguma laiku un norāda uzturēšanās iemeslu. Latvijas Republikas gadījumā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdots Lēmums, un Kanādas gadījumā šis dokuments ir ieteikuma vēstule.

Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem izsniegta ieteikuma vēstule saskaņā ar līguma 4.pantu, ierodoties Kanādā, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū saņem darba atļauju, kura ir derīga visu noteikto uzturēšanās laiku.

Kanādas pilsoņi, kuriem izsniegts Lēmums saskaņā ar līguma 4.pantu, ierodoties Latvijā, saņem uzturēšanās atļauju un, neatkarīgi no esošās situācijas darba tirgū, darba atļauju, kura ir derīga visu noteikto uzturēšanās laiku

3. Cita informācija

Līgums tika parakstīts 2006.gada 25.septembrī Otavā

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1.Ietekme uz makroekonomisko vidi

Ar likumu apstiprināmais līgums attiecas uz to Latvijas pilsoņu grupu, kas ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un kuri vēlas apgūt praktiskās iemaņas otrā valstī apmācības ceļā vai strādājot. Līguma priekšrocība ir tā, ka labumu gūstošie jaunie pilsoņi var izmantot apmaiņas iespēju 2 reizes pēc divām dažādām kategorijām, turklāt katras uzturēšanās reizes ilgums otrā valstī nepārsniedz vienu gadu. Līgums tādējādi neveicina „smadzeņu aizplūšanu", bet gan dod iespējas apgūt kultūru, valodas, praktiskās iemaņas un atgriezties savā valstī ar lielāku potenciālu iekārtoties darbā.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Ar likumu apstiprināmais Līgums paredz vienkāršot administratīvās procedūras jauno pilsoņu ieceļošanai otrā valstī.

Abu valstu jaunajiem pilsoņiem nebūs nepieciešams kārtot darba atļaujas caur potenciālo darba devēju; darba atļauja tiks izsniegta jau pirms darba atrašanas vai iekārtošanās darbā, par darba atļaujas nepieciešamību norādot pieteikumā.

Arī uzturēšanās atļauja tiks izsniegta no Līguma labumu gūstošajiem jaunajiem pilsoņiem vienlaicīgi ar darba atļauju. Tas nozīmē, ka Latvijas Republikas gadījumā Kanādas jaunajiem pilsoņiem nebūs nepieciešams pieprasīt uzturēšanas atļauju pēc 90 uzturēšanās dienām, un Kanādas gadījumā Latvijas Republikas jaunie pilsoņi saņems vispārējo darba atļauju un uzturēšanās atļauju atbilstoši viņu uzturēšanās ilgumam.

3. Sociālo seku izvērtējums

Ar likumu apstiprināmais Līgums sekmēs jauno pilsoņu mobilitāti, uzlabos izglītotības līmeni, uzlabos zināšanas par otras valsts valodu, kultūru un sabiedrību, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm, veicinot starpkultūru komunikācijas.

Likuma pieņemšana neietekmēs sieviešu un vīriešu vienādo tiesību un iespēju ievērošanu.

4. Ietekme uz vidi

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (tūkst. Ls)

Rādītāji

Kārtējais gads

Trīs nākamie gadi

Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

2006.

2007.

2008.

2009.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējošie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Likumprojekts šo jomu neskar.

Likumprojekts šo jomu neskar..

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

Nav.

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti – likumi un Ministru kabineta noteikumi papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un satura galvenos punktus, kā arī termiņu, kādā ir paredzēts šos noteikumus izstrādāt

Jāizdod ministru kabineta noteikumi, kuros jānosaka minimālais finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams 3.panta pirmās daļas (d) apakšpunkta nosacījumu izpildei, kā arī labuma guvēju ikgadēja kvota.

2. Cita informācija

Nav.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējuma tabula

1.tabula

Attiecīgie Eiropas Kopienas tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienas Tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas tiesību akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Cita informācija

Nav

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1.Ar kurām nevalstiskajām

organizācijām ir notikušas konsultācijas

Līgums nosūtīts saskaņošanai Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai un Darba devēju konfederācijai.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

5. Cita informācija

Nav.

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts (vai) pašvaldību puses - vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar Likumā noteikto.

Likumprojekta pieņemšanas rezultātā jaunas institūcijas netiks radītas.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Laikraksts ''Latvijas Vēstnesis'', Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS), www.mk.gov.lv mājas lapa, www.bm.gov.lv mājas lapa.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

4. Cita informācija

Nav.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā un stratēģiskās plānošanas departamenta direktors

Par kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

A.Baštiks

I.Zalpētere

S.Rāgs

M.Dzērve

N.Rogaļeva

10.10.2006. 9:23

1174

Rogaļeva 7356486

Natalja.Rogaleva@bm.gov.lv

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS

UN KANĀDAS VALDĪBAS LĪGUMS

PAR JAUNO PILSOŅU APMAIŅU

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBA UN KANĀDAS VALDĪBA, turpmāk tekstā – Puses,

RŪPĒS par ciešas sadarbības veicināšanu starp savām valstīm;

VĒLOTIES veicināt jauno pilsoņu mobilitāti un apmaiņu, sadarbību un partnerību starp abām valstīm, kā arī paaugstināt pēcvidusskolas izglītības iestāžu un saimnieciskās darbības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, kvalitāti un konkurētspēju abās valstīs;

VĒLOTIES paplašināt abu valstu jauno pilsoņu iespējas papildināt pēcvidusskolas izglītību vai mācības, gūt darba pieredzi un pilnveidot zināšanas par otras valsts valodu vai valodām, kultūru un sabiedrību, tādējādi veicinot savstarpēju saprašanos starp abām valstīm;

PĀRLIECINĀTAS par šādas jauno pilsoņu apmaiņas veicināšanas vērtību;

VIENOJAS par turpmāko.

1. PANTS

Abas Puses piekrīt veicināt administratīvo procedūru vienkāršošanu tās Puses valsts jaunajiem pilsoņiem, kuri vēlas iebraukt un uzturēties otras Puses valsts teritorijā, lai papildinātu pēcvidusskolas izglītību vai mācības, gūtu darba pieredzi vai pilnveidotu zināšanas par otras valsts valodu vai valodām, kultūru un sabiedrību.

2. PANTS

Šā Līguma priekšrocības var izmantot šādi jaunie pilsoņi:

a) jaunie pilsoņi, ieskaitot pēcvidusskolas izglītību ieguvušos, kas profesionālās izaugsmes nolūkā otras Puses valstī vēlas saņemt tālākas arodmācības par atlīdzību saskaņā ar iepriekš noslēgtu darba līgumu;

b) vienas Puses pēcvidusskolas izglītības iestādē reģistrēti audzēkņi, kas daļu no mācību programmas vēlas pabeigt otras Puses valstī, nostrādājot iepriekš noteiktu obligāto praksi par atlīdzību, tostarp saistībā ar pēcvidusskolas izglītības iestāžu savstarpēju vienošanos;

c) jaunie pilsoņi, ieskaitot vienas Puses valstī reģistrētus audzēkņus, kas vēlas apceļot otras Puses valsti un strādāt gadījuma darbus par atlīdzību, lai papildinātu savus finanšu līdzekļus.

3. PANTS

1. Lai varētu izmantot šā Līguma priekšrocības, vienas Puses valsts jaunie pilsoņi, kas atbilst kādai no 2. pantā minētajām kategorijām, iesniedz pieteikumu otras Puses diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kas atbild par tās Puses valsts teritoriju, kuras pilsoņi viņi ir, ja viņi atbilst šādiem nosacījumiem:

a) pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem ieskaitot;

b) ir Latvijas Republikas vai Kanādas pilsoņi, un viņiem ir derīga Latvijas Republikas vai Kanādas pase, kā arī biļete atpakaļceļam vai pietiekami finanšu līdzekļi, lai samaksātu par atpakaļceļu;

c) pieteikuma iesniegšanas dienā dzīvo Latvijas Republikā vai Kanādā;

d) apliecina, ka viņiem ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai sevi nodrošinātu uzturēšanās laika sākumā;

e) apliecina, ka viņiem ir veselības apdrošināšanas polise, kas ietver arī hospitalizāciju un repatriāciju un ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku;

f) atkarībā no tā, kurai 2. pantā minētajai kategorijai viņi atbilst, vai nu

i. uzrāda dokumentus, kas apliecina iepriekšējo reģistrāciju vai pašreizējo reģistrāciju kādā savas valsts pēcvidusskolas izglītības iestādē, vai

ii. apliecina, ka viņiem ir vai nu iepriekš noslēgts darba līgums, vai prakse otrā valstī, vai

iii. apliecina nodomu doties uz otru valsti un strādāt tur gadījuma darbus par atlīdzību, lai papildinātu savus finanšu līdzekļus;

g) ir samaksājuši visus attiecīgos maksājumus un

h) atbilst citām otras Puses valsts imigrācijas tiesību aktu prasībām, tostarp uzņemšanas prasībām.

2. Jaunie pilsoņi var izmantot šā Līguma priekšrocības ne vairāk kā divas reizes, ievērojot noteikumu, ka tādā gadījumā viņiem jāatbilst dažādām 2. pantā noteiktām kategorijām. Starp uzturēšanās periodiem jābūt pārtraukumam, un katra uzturēšanās perioda ilgums nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

4. PANTS

1. Ievērojot imigrācijas tiesību aktus, vienas Puses valsts kompetentā iestāde izdod otras Puses valsts pilsoņiem, kuri atbilst 3. panta noteikumiem, dokumentu, kas ļauj ieceļot tās teritorijā. Šis dokuments ir derīgs ilgākais vienu gadu, un tajā norāda uzturēšanās iemeslu. Latvijas Republikā šis dokuments ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdots lēmums, un Kanādā šis dokuments ir ieteikuma vēstule.

2. Šā panta iepriekšējā punktā minētie dokumenti attiecīgajiem pilsoņiem tiek izsniegti diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, kurā, ievērojot 3. panta noteikumus, ir iesniegts pieteikums.

5. PANTS

1. Kanādas pilsoņi, kuriem izsniegts lēmums saskaņā ar 4. pantu, ierodoties Latvijā, saņem uzturēšanās atļauju un, neatkarīgi no situācijas darba tirgū, darba atļauju, kas ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku.

2. Latvijas Republikas pilsoņi, kuriem izsniegta ieteikuma vēstule saskaņā ar 4. pantu, ierodoties Kanādā, neatkarīgi no situācijas darba tirgū saņem darba atļauju, kas ir derīga visu paredzēto uzturēšanās laiku.

6. PANTS

Darba atļaujas, kuras, pamatojoties uz lēmumu, izdevusi Latvijas Republikas valdība, ir derīgas visā Latvijas Republikā, un darba atļaujas, kuras, pamatojoties uz ieteikuma vēstuli, izdevusi Kanādas valdība, ir derīgas visā Kanādā.

7. PANTS

1. Saskaņā ar šo Līgumu vienas Puses valsts jaunie pilsoņi, uzturoties otras Puses valstī, ievēro šajā valstī spēkā esošos tiesību aktus, jo īpaši attiecībā uz reglamentēto profesiju praksi.

2. Attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem, darba apstākļiem un algām tiek piemēroti otras Puses valsts tiesību akti; Kanādā tiesību akti, kas attiecas uz darba apstākļiem un algām, galvenokārt ir provinču un teritoriju kompetencē.

8. PANTS

Puses mudina valsts iestādes, nevalstiskās organizācijas, pēcvidusskolas izglītības iestādes un privāto sektoru atbalstīt šā Līguma īstenošanu, jo īpaši, sniedzot konsultācijas jaunajiem pilsoņiem, lai viņi varētu iegūt informāciju un meklēt darbu.

9. PANTS

1. Ievērojot savstarpējības principu un apmainoties ar diplomātiskām notām, Puses nosaka to pilsoņu daudzumu, kuri var izmantot šā Līguma priekšrocības.

2. Šā Līguma 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēto finanšu līdzekļu minimālo apjomu Puses nosaka, savstarpēji vienojoties un apmainoties ar diplomātiskajām notām.

3. To pilsoņu uzskaite, kuri izmanto šā Līguma priekšrocības, tiek veikta no Līguma spēkā stāšanās dienas līdz attiecīgā kalendārā gada beigām un turpmāk – ik gadus no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Kanādā šo uzskaiti veic tā diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, kurā bijis iesniegts pieteikums. Latvijas Republikā šo uzskaiti veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

4. Par turpmākiem administratīviem pasākumiem Puses lemj, izmantojot diplomātiskos kanālus.

10. PANTS

1. Izmantojot diplomātiskos kanālus, Puses viena otrai paziņo par to iekšējo procedūru pabeigšanu, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā.

2. Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā saņemts pēdējais iepriekšējā punktā minētais paziņojums, un tā darbības laiks nav ierobežots.

3. Puses jebkurā laikā var izbeigt šo Līgumu vai uz laiku apturēt tā piemērošanu daļēji vai pilnīgi, otrai Pusei par to rakstiski paziņojot pa diplomātiskiem kanāliem. Izbeigšana vai apturēšana stājas spēkā 30 dienas pēc šāda paziņojuma. Šā Līguma izbeigšana vai apturēšana neskar to personu uzturēšanās tiesības, kurām tās jau piešķirtas saskaņā ar šā Līguma noteikumiem.

4. Šā Līguma noteikumus var grozīt, Pusēm rakstiski vienojoties. Šādi grozījumi stājas spēkā saskaņā ar šā panta 2. punkta noteikumiem.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie valdību pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

LĪGUMS parakstīts Otavā 2006. gada 25. septembrī divos eksemplāros latviešu, angļu un franču valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

LATVIJAS REPUBLIKAS

VALDĪBAS VĀRDĀ

KANĀDAS VALDĪBAS VĀRDĀ

bērnu un ģimenes lietu ministrs

Ainars Baštiks

ārlietu ministrs

Peters Makkejs (Peter Mackay)

Bērnu un ģimenes lietu ministrs

Valsts sekretāre

Juridiskā un stratēģiskās plānošanas

departamenta

direktors

Par kontroli atbildīgā

amatpersona

Atbildīgā

amatpersona

A.Baštiks

I.Zalpētere

S.Rāgs

M.Dzērve

N.Rogaļeva

10.10.2006. 12:10

1077

Rogalļeva 7356486

Natalja.rogaleva@bm.gov.lv