Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu
valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2006, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2006, 151.nr.) šādus grozījumus:

14.pantā:

papildināt otro daļu aiz vārda "amatpersonai" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūcijai";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts amatpersona, valsts vai pašvaldības institūcija, kā arī koleģiāla institūcija ir tiesīga pieņemt ziedojumu un citu mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām – personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja ziedojumu sniedz kāda neiesaistīta trešā persona un tas tiek pieņemts, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, kā arī ja tas neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Pirms ziedojuma vai mantiskās palīdzības saņemšanas nepieciešama augstākas amatpersonas, valsts vai pašvaldības institūcijas vai koleģiālas institūcijas atļauja.";

papildināt ceturto daļu aiz vārda "amatpersonai" ar vārdiem "valsts vai pašvaldības institūcijai";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ministru kabinets var lemt par šā panta otrās daļas nepiemērošanu, ja fiziskās vai juridiskās personas ziedojums vai cita mantiskā palīdzība tiek pieņemta publiskām vajadzībām, lai nodrošinātu valstij nozīmīga pasākuma organizēšanu.

(7) Ja Ministru kabinets saskaņā ar šā panta trešo daļu lemj par atļauju saņemt ziedojumu vai citu mantisko palīdzību, Ministru kabinets vienlaikus ir tiesīgs lemt par šā likuma ceturtās daļas nepiemērošanu, ja fiziskās vai juridiskās personas ziedojums vai cita mantiskā palīdzība tiek pieņemta šā panta trešajā
daļā minētajām vajadzībām, lai nodrošinātu valstij nozīmīga pasākuma organizēšanu."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Aizsardzības ministrs

A.Slakteris

Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijai kā valstij pēc tās neatkarības atjaunošanas vairākkārt ir bijis nepieciešams rīkot valstij nozīmīgus pasākumus, kas prasa ievērojamu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, piemēram, pasākumus, kas saistīti ar Latvijas dalību Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma un citu starpvalstu organizācijās. Šādu valstij nozīmīgu pasākumu rīkošanai jāatbilst arī noteiktām prasībām un kritērijiem, kuru izpildi ne vienmēr visefektīvāk iespējams veikt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Tajā pašā laikā prakse ir parādījusi, ka šādu valstij nozīmīgu pasākumu organizēšanā savu atbalstu ziedojumu un citāda veida mantiskās palīdzības veidā bez atlīdzības publiskām vajadzībām ir gatavi sniegt arī privāto tiesību subjekti – juridiskās un fiziskās personas. Šobrīd likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 14.panta otrā daļa nosaka aizliegumu valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai prasīt vai pieņemt no fiziskās vai juridiskās personas ziedojumu, kā arī cita veida mantisku palīdzību publiskām vajadzībām. Likuma 14.panta trešā daļa paredz iespēju valsts vai pašvaldības institūcijai pieņemt ziedojumu un citāda veida mantisko palīdzību valsts vai pašvaldības institūcijas vajadzībām – personāla apmācības vai darba organizācijas un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai, ja to sniedz kāda neiesaistīta trešā persona, tātad neparedzot iespēju saņemt ziedojumus vai mantisko palīdzību valstij nozīmīga pasākuma organizēšanā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir nepieciešams veikt grozījumu likumā un paredzēt, ka likuma 14.panta otrās un ceturtās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumā, ja Ministru kabinets ir atļāvis valsts vai pašvaldības institūcijai pieņemt ziedojumu vai cita veida mantisku palīdzību valstij nozīmīga pasākuma organizēšanai un tas neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Ministru kabinets lemj par konkrētā pasākuma atzīšanu par valstij nozīmīgu.. Papildu ir nepieciešams paredzēt grozījumus arī likuma 14.panta trešajā daļā un attiecībā uz izņēmumiem, kas minēti šajā normā. Pašreiz spēkā esoša šo normu redakcija ir veidota tā, ka ziedojumu pieņemšanas aizliegums attiecas uz valsts amatpersonām un koleģiālām institūcijām (14.panta otrā daļa), bet izņēmumi attiecas uz valsts amatpersonām un valsts un pašvaldības institūcijām (14.panta trešā daļa). Šādas asimetriskas normas praksē rada problēmas tās piemērojot konkrētās situācijās. Gadījumos, kuri varētu iestāties un par kuriem Ministru kabinets lemtu, ka jāatkāpjas no likuma normu piemērošanas, ziedojuma pieņēmējs būs nevis tikai valsts amatpersona vai koleģiāla institūcija, bet gan valsts vai pašvaldības institūcija, kas ir minētas tikai 14.panta trešajā daļā. Tas ir, ziedojums tiks pieņemts iestādes publiskajām vajadzībām noteiktam mērķim.

2. Normatīvā akta būtība

Likumprojekts paredz, ka likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14.panta otrās un ceturtās daļas noteikumi nav piemērojami gadījumā, ja Ministru kabinets ir atļāvis valsts vai pašvaldības institūcijai pieņemt ziedojumu vai cita veida mantisku palīdzību valstij nozīmīga pasākuma organizēšanai un tas neietekmē lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ziedotāju, kā arī neveicina valsts amatpersonas nokļūšanu interešu konflikta situācijā. Ministru kabinets lemj par konkrētā pasākuma atzīšanu par valstij nozīmīgu. Tāpat likumprojekts paredz 14.panta otrajā un ceturtajā daļā minēto aizliegumu un trešajā daļā minēto ierobežojumu attiecināt uz valsts amatpersonu, valsts vai pašvaldības institūciju, kā arī koleģiālu institūciju.

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību

1. Ietekme uz makroekonomisko vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

Kārtējais gads

Nākamie trīs gadi

Vidēji trīs gadu laikā pēc kārtējā gada

2007

2008

2009

1.

2.

3.

4.

5.

6.

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos, Ls

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4.Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

6. Cita informācija

-

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

4. Atbilstības izvērtējums

Attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, vadlīnijas, juridiskās doktrīnas atzinums u.tml.), norādot numuru, pieņemšanas datumu, nosaukumu un publikāciju

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

Normatīvā akta projekts šo jomu neskar.

-

5. Cita informācija

-

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu

1. Ar kādām nevalstiskām organizācijām konsultācijas ir notikušas

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis

Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.

3. Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem

Konsultācijas nav notikušas.

4. Cita informācija

-

VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde

1.Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas

Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta valsts institūciju esošo funkciju ietvaros.

2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu

Sabiedrība gūs informāciju par likuma grozījuma spēkā stāšanos oficiālajā publikācijā „Latvijas Vēstnesī”.

3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo

Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Cita informācija

-

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Aizsardzības ministrs	Valsts sekretārs	Juridiskā departamenta direktore	Par kontroli atbildīgā amatpersona	Atbildīgā amatpersona
A.Slakteris	E.Rinkēvičs	S.Araslanova	I.Kalna	I.Alkšere

23.10.2006 9:06

1116

I.Alkšere,

e-pasts: ilze.alksere@mod.gov.lv

tālr.: 7017771; fakss: 7017798